Eiropas Komisija iepazīstina ar Eiropas Prasmju programmu ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai
2020. gada 1. jūlijā Eiropas Komisija iepazīstināja ar Eiropas Prasmju programmu ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai. Tajā izvirzīti vērienīgi kvantitatīvi prasmju pilnveides (jau esošu prasmju uzlabošanas) un pārkvalificēšanas (jaunu prasmju apgūšanas) mērķi, kas jāsasniedz nākamajos 5 gados.
Programmas 12 darbības pievēršas nodarbinātībai vajadzīgajām prasmēm, veidojot partnerības ar dalībvalstīm, uzņēmumiem un sociālajiem partneriem, dodot cilvēkiem iespēju iesaistīties mūžizglītībā un izmantojot ES budžetu par katalizatoru, ar kura palīdzību piesaistīt publiskos un privātos ieguldījumus prasmju veidošanai.
Mērķis ir nodrošināt, ka visā Eiropā no pilsētām līdz attālām vietām un lauku apvidiem par realitāti kļūst Eiropas sociālo tiesību pīlārā nostiprinātās tiesības uz apmācību un mūžizglītību, padarot visus par ieguvējiem. Komisija prasmes izvirza ES politikas darba kārtības centrā, orientējot ieguldījumus cilvēkos un viņu prasmēs tā, lai panāktu ilgtspējīgu atveseļošanos pēc koronavīrusa pandēmijas. Uzņēmumiem ir vajadzīgi darbinieki ar prasmēm, bez kādām nav iespējama zaļā pārkārtošanās un digitālā pārkārtošanās, un cilvēkiem ir vajadzīga iespēja iegūt vispiemērotāko izglītību un apmācību, lai viņu dzīvē varētu notikt augšupeja.
Priekšsēdētājas vietnieks eiropiskās dzīvesziņas jautājumos Margaritis Shins:
“Šai bezprecedenta krīzei ir vajadzīga bezprecedenta atbildes reakcija. Tāda, kas mums kalpos šodien un vēl daudzus gadus. Šodien Eiropas Komisija aicina ES dalībvalstis ieguldīt prasmēs. Tam unikālu iespēju paver ES Atveseļošanas plānā un turpmākajā ES ilgtermiņa budžetā paredzētā ES finansējuma miljardi. Mēs jau zinām, ka cilvēkiem un ekonomikai uzplaukt palīdz tieši prasmes. Tagad pienācis laiks apvienoties un sākt prasmju revolūciju, nevienu neatstājot novārtā.”
Par darba un sociālo tiesību jautājumiem atbildīgais Komisijas loceklis Nikolā Šmits teica:
“Atveseļošanās procesā viens no galvenajiem elementiem mūsu reaģēšanā ir uzlabot darbaspēka prasmes, bet cilvēkiem dot iespēju veidot vajadzīgo prasmju kompleksus ir arī nepieciešams, lai sagatavotos zaļajai un digitālajai pārejai. Tādā veidā ikviens var izmantot jaunas iespējas strauji mainīgā darba tirgū.”
Prasmes nodarbinātībai zaļā un digitālā ekonomikā
Zaļā un digitālā pārkārtošanās, ko pavada demogrāfiskas tendences, maina to, kā mēs dzīvojam, strādājam un mijiedarbojamies. Mēs vēlamies nodrošināt cilvēkiem prasmes, kas vajadzīgas, lai viņi varētu gūt panākumus. Koronavīrusa pandēmija šādu pārkārtošanos ir paātrinājusi un daudziem Eiropā radījusi jaunas problēmas profesionālajā dzīvē. Pēckrīzes stāvoklī daudziem eiropiešiem būs jāpārkvalificējas vai jāuzlabo esošās prasmes, lai pielāgotos pārmaiņām darba tirgū. Prasmju programmas mērķis ir Eiropas Savienībā uzlabot prasmju atbilstību, tādējādi nostiprinot ilgtspējīgu konkurētspēju, nodrošinot sociālo taisnīgumu un veidojot mūsu noturību. Programmā tam paredzētas 12 darbības.
- Prasmju pakts
- Prasmju nepieciešamības izpētes pastiprināšana
- ES atbalsts stratēģiskiem nacionāliem prasmju pilnveides pasākumiem
- Priekšlikums Padomes ieteikumam par profesionālo izglītību un apmācību (PIA) ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai
- Iniciatīvas “Eiropas universitātes” izvēršana un zinātnieku prasmju pilnveide
- Prasmes zaļās un digitālās pārkārtošanās atbalstam
- Zinātnes, tehnoloģiju, inženiertehnisko un matemātikas (STEM) mācību iestāžu absolventu skaita palielināšana un uzņēmējdarbības un transversālo prasmju veicināšana
- Dzīvesprasmes
- Individuālo mācību kontu iniciatīva
- Eiropas pieeja mikroapliecinājumiem
- Jauna platforma “Europass”
- Veicinošā satvara uzlabošana tādā veidā, lai prasmēm piesaistītu dalībvalstu un privātos ieguldījumus
Detalizēta informācija par katru no 12 pamatdarbībām ir atrodama pievienotajā jautājumu un atbilžu lapā.
Kā pirmā īstenotā Prasmju programmas darbība ir publiskota jaunā platforma “Europass”. Tajā ir pieejamas norādes par CV sagatavošanu, īpaša informācija par darbvietām un mācību iespējām un padomi par prasmju tendencēm; tā ir pieejama 29 valodās.
Komisija pieņem arī Priekšlikumu Padomes ieteikumam par profesionālo izglītību un apmācību.
Vērienīgi mērķi
Drosmīgajā jauno prasmju politikā Komisija ir izvirzījusi vērienīgus mērķus nākamajiem pieciem gadiem. Šo mērķu pamatā ir jau esoši rādītāji, un tādā veidā katru gadu būs iespējams Eiropas pusgada procesā sekot līdzi sasniegtajam. Šobrīd nav kvantitatīvu rādītāju par “zaļajām” prasmēm, tāpēc tos Komisija izstrādās no jauna.
| Rādītāji | Mērķi 2025. gadam | Pašreizējais līmenis (pēdējais pieejamais gads) | Pieaugums (%) |
| Pieaugušo (25–64 g. v.) dalība mācībās 12 mēnešu laikā | 50 % | 38 % (2016. gads) | + 32 % |
| Mazkvalificētu pieaugušo (25–64 g. v.) dalība mācībās 12 mēnešu laikā | 30 % | 18 % (2016. gads) | + 67 % |
| Pieaugušie (25–64 g. v.) bezdarbnieki, kam bijusi nesena mācību pieredze: īpatsvars | 20 % | 11 % (2019. gads) | + 82 % |
| Pieaugušie (16–74 g. v.), kam ir vismaz digitālās pamatprasmes: īpatsvars | 70 % | 56 % (2019. gads) | + 25 % |
Attēls: Eiropas Komisijas pārstāvniecība LatvijāTas nozīmē, ka līdz 2025. gadam būtu jānodrošina 540 miljoni mācību pasākumu pieaugušajiem, to vidū 60 miljoni mazkvalificētiem pieaugušajiem un 40 miljoni bezdarbniekiem. To pieaugušo skaitam, kam ir digitālās pamatprasmes, būtu jāaug līdz 230 miljoniem.
Ieguldījumu piesaistīšana prasmēm
Tiek lēsts: lai īstenotu Prasmju programmas darbības un sasniegtu tās mērķus, ES būs vajadzīgs prasmēs katru gadu publiski un privāti ieguldīt apmēram 48 miljardus eiro. Komisijas priekšlikumā par NextGenerationEU tam paredzēti nozīmīgi resursi lielā budžeta iniciatīvā, kuras uzdevums ir vērsties pret krīzes ekonomiskajām un sociālajām sekām.
ES finansējums var būt katalizators ieguldījumiem cilvēku prasmēs. ES Atveseļošanas plāna kontekstā ir ierosināts piešķirt nebijušus finanšu resursus ilgtspējīgas atveseļošanās atbalstam, un ieguldījumiem prasmēs vajadzētu būt šo centienu centrā. 2021.–2027. gadā, lai palīdzētu cilvēkiem iegūt labākas vai jaunas prasmes, iespējams izmantot tādus ES instrumentus kā Eiropas Sociālais fonds Plus ar ierosināto budžetu 86 miljardi eiro, “Erasmus” ar ierosināto budžetu 26 miljardi eiro un InvestEU Sociālo ieguldījumu un prasmju sadaļa ar ierosināto budžetu 3,6 miljardi eiro. Jaunā Digitālās Eiropas programma, kurai ir ierosināts 9,2 miljardu eiro budžets, ieguldīs augstās digitālās prasmēs, kas nepieciešamas tehnoloģiju pārvaldīšanai. Turklāt Atveseļošanas un noturības mehānisms ar jaudu 560 miljardi eiro dotāciju un aizdevumu veidā paver plašas iespējas dalībvalstīm finansēt prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iniciatīvas, ieviešot attiecīgas reformas.
Konteksts
Pāreja uz resursefektīvu, apritīgu, digitalizētu mazoglekļa ekonomiku līdz 2030. gadam varētu radīt vairāk nekā 1 miljonu darba vietu. Jau mākslīgais intelekts un robotika vien nākamajos 5 gados visā pasaulē radīs gandrīz 60 miljonus jaunu darba vietu. Citas darba vietas var mainīties vai pat izzust. Koronavīrusa pandēmija ir pastiprinājusi prasmju tendences darba tirgū, aktualizējot gan vajadzības, gan pārmaiņu iespējas. Dinamiskā darba tirgū un sabiedrībā par realitāti jākļūst mūžizglītībai.
Iniciatīvu pamatā ir Eiropas sociālo tiesību pīlārs, ko ES iestādes un vadītāji izsludināja 2017. gada novembrī, un 2020. gada janvāra paziņojums “Spēcīga sociāla Eiropa taisnīgai pārejai”.
Papildu informācija
Faktu lapa: Eiropas Prasmju programma
Komisijas Priekšlikums Padomes ieteikumam par profesionālo izglītību un apmācību
Faktu lapa par profesionālo izglītību un apmācību
Iepazīstieties ar jauno platformu “Europass”
Iespēja izteikt viedokli: sociālās Eiropas sabiedrisko apspriešanu lapa
Sekojiet Margaritim Shinam un Nikolā Šmitam platformā Twitter.
Autors: Aldis Lazda