Šis nosacījums attiecas gan uz lielajiem, vidējiem un mazajiem uzņēmējiem, gan arī uz dažādām organizācijām un arī valsts institūcijām. Iemesls – šobrīd informācijas nodošanai par izmaiņām uzņēmumu darba laikos, klientu un dažādu iestāžu apmeklētāju apkalpošanas kārtībā, preču un pakalpojumu pasūtīšanas iespējām, valstiski nozīmīgiem lēmumiem u.tml. primāri tiek izmantoti daudzveidīgi digitālie kanāli – tīmekļa vietnes, savstarpējās saziņas lietotnes, sociālie tīkli u.c. Sociālās distancēšanās apstākļos tas nozīmē, ka šos kanālus ikdienā vairāk sāk izmantot ne vien pieredzējuši lietotāji, bet arī cilvēki, kuri iepriekš dažādu objektīvu iemeslu dēļ deva priekšroku saziņai klātienē.

Piemēram, saskaņā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa 2018.gada ziņojuma datiem, Latvijā interneta lietotāju īpatsvars iedzīvotāju vidū gandrīz atbilst ES vidējam rādītājam, tomēr 52% Latvijas iedzīvotāju joprojām trūkst digitālo pamatprasmju, kas tiem liedz efektīvi lietot internetu, turklāt 19% digitālo prasmju nav vispār.*

Latvijā digitālās vides piekļūstamības jautājumiem līdz šim pievērsta nepietiekama uzmanība, tāpēc piekļūstamības ierobežojumi ir novērojami teju ikvienā tīmekļa vietnē, mobilajā lietotnē u.tml. Īpaši izteikti šos ierobežojumus ikdienā izjūt cilvēki ar invaliditāti. Taču dažādu apstākļu ietekmē ar tiem saskaras ikviens lietotājs, norāda digitālās vides piekļūstamības eksperts Pēteris Jurčenko.

“Šo ierobežojumu identificēšana un novēršana uzņēmumiem un organizācijām prasīs zināmu laiku un resursus. Tāpēc šā brīža situācijā ir vērts sākt ar pašu minimumu – jaunu, stabilu ieradumu veidošanu attiecībā uz informācijas noformēšanu digitālajos resursos, tā veicinot mijiedarbību ar lietotājiem,” skaidro eksperts.

Komunikācijas kanāli

Tālrunis un e-pasts ir neatņemama uzņēmumu un organizāciju vizītkartes daļa. Taču ar tiem mūsdienās vairs nepietiek. Īpaši krīzes situācijās. Piedāvājiet saviem lietotājiem (klientiem, sadarbības partneriem) arī citas alternatīvas, kas nodrošina plašākas saziņas iespējas (audio, video, čats), lielāku klātbūtnes efektu, bet līdz ar to – lielāku uzticību, piemēram, lietotnes “WhatsApp”, “Signal”, “Skype” u.c.

Teksta noformējums

Mūsdienās informatīvā telpa ir ļoti pārsātināta, turklāt informācija ir nestrukturēta un tās aprites ātrums strauji palielinās. Tādēļ, publicējot informāciju digitālajā vidē, ir jāņem vērā, ka jūsu tīmekļa vietnes, mobilās lietotnes u.tml. nav grāmata. Ka informācijas uztvere digitālajā un reālajā vidē būtiski atšķiras.

Lai veicinātu mijiedarbību ar “digitālajiem pilsoņiem”, visai informācijai jūsu digitālajos resursos ir jābūt ne vien ātri un ērti atrodamai, bet arī viegli uztveramai. Tāpēc neatkarīgi no jūsu mērķiem – informēt, izglītot vai izklaidēt -, izvairieties digitālajā komunikācijā no gariem, sarežģītiem un piesātinātiem tekstiem, profesionālā žargona, saīsinājumiem, kas apgrūtina informācijas uztveri.

Jūsu lietotāji novērtēs, ja runāsiet ar viņiem vienkāršā, cilvēcīgā un gramatiski pareizā valodā: izmantojot vienkārši veidotus teikumus, izceļot tekstos būtiskāko informāciju treknrakstā vai ar tematiskām ikonām u.tml.

Audio un video ierakstu noformējums

Video šobrīd ir viens no populārākajiem informācijas nodošanas formātiem visā pasaulē, tostarp Latvijā. Taču ikdienā ir virkne situāciju, kad video saturu lietot ir apgrūtinoši un pat neiespējami – fona trokšņi, atrašanās publiskās vietās, salūzušas austiņas vai austiņu ligzda, dzirdes traucējumi u.tml. Subtitri ir efektīvākais veids, kā nodrošināt šī satura pieejamību ikvienam un teju jebkurā vietā un laikā.

Līdzīgi ierobežojumi var būt arī audio satura izmantošanā. Tāpēc, publicējot savos resursos audio ierakstus, piemēram, intervijas, stāstus vai radio reportāžas, papildiniet tos ar vispārīgu vai detalizētu satura aprakstu.

Attēlu tekstuālā alternatīva

Dažāda veida attēli – fotogrāfijas, ilustrācijas, grafiki u.c. – šobrīd tiek plaši izmantoti uzņēmumu un organizāciju komunikācijā ne vien vides reklāmās, bukletos u.tml., bet arī digitālajā vidē, jo tie pievērš vairāk uzmanības, kā arī veicina informācijas uztveri.

Lai attēlus var apskatīt ikviens – arī cilvēki, kuri izslēguši attēlu atspoguļošanas funkciju, lai paātrinātu lejupielādi vai saglabātu joslas platumu, kā arī cilvēki ar redzes traucējumiem, pievienojiet tiem tā dēvēto tekstuālo alternatīvu. Jūsu resursu dizainu šie teksti nekādi neietekmēs, jo ar neapbruņotu aci nebūs redzami. Taču tos varēs nolasīt, piemēram, ekrāna lasīšanas ierīces, kas ir vājredzīgu un neredzīgu cilvēku “acis” digitālajā vidē.

Jāpiebilst, ka attēlu tekstuālajām alternatīvām nav jābūt apjomīgām un prozaiskām. To mērķis ir nodot attēlu nozīmi. Tāpēc, veidojot šos tekstus, iedomājieties, ka telefonsarunā aprakstāt konkrēto attēlu draugam vai kolēģim.

Savukārt, ja attēlā, piemēram, pasākuma afišā, darba sludinājumā vai infografikā, iekļauta plaša, nozīmīga informācija, nodublējiet to rakstveidā turpat zem attēla. Ja šādas iespējas nav, pievienojiet attēlam īsu aprakstu un iekļaujiet tajā saiti uz resursu, kurā pieejama plašāka informācija par konkrēto notikumu, vakanci, pētījumu u.tml.

Arī “Google” meklētājs no teksta alternatīvas varēs saprast, ka konkrētā ir informācija par darba laika izmaiņām nevis vienkārši attēls.

Kontrasti

Lai jūsu publicēto informāciju spētu izlasīt un uztvert ikviens – kā cilvēki ar redzes traucējumiem, tā arī redzīgi cilvēki, piemēram, lietotāji ar lasīšanas traucējumiem un seniori, būtiska nozīme ir teksta un tā fona krāsu kontrastam – tam jābūt optimālam.

Tīmekļa vietnēs pēc noklusējuma ieteicams izmantot kontrasta koeficientu 4,5:1. Vienlaikus ir jāparedz lietotājiem iespēja tīmekļa vietnēs mainīt tajās publicētā teksta un fona krāsu, neietekmējot to funkcionalitāti. Tas pats attiecas arī uz brīvu teksta izmēra maiņu.

“Cilvēki ir dažādi. Arī viņiem pieejamās ierīces, viņu spējas izmantot šīs ierīces un viņu digitālā pratība ir atšķirīga. Tāpēc šobrīd vairāk nekā jebkad iepriekš ir svarīgi publicēt tīmeklī informāciju, ievērojot digitālās vides piekļūstamības principus,” uzsver Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja un dažādības vadības eksperte Dace Helmane.

Plašāka informācija par digitālās vides piekļūstamības principiem pieejama šeit: https://vadlinijas.pieklustamiba.lv/

 

* Eiropas Komisijas dati, 2018

 

Papildu informācija:

Karīna Javtušenko
Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta
Korporatīvo attiecību vadītāja
Tālr.: 26562499
E-pasts: Karina.Javtushenko@incsr.eu