Janvārī tikšanās sākās ar Kuldīgas galvenās bibliotēkas jaunās vadītājas Dainas Girvaites prieku, ka šoreiz viņa var būt klausītājas, nevis rīkotājas lomā, savukārt vietniece darbā ar pagastu bibliotēkām Laima Ostele aicināja neuztraukties par to, ko nevar ietekmēt, un priecāties par labo. Līdz maijam šādi semināri notikšot regulāri.

Kas īpašs organizēts

Vispirms tika prezentēts katra novada sasniegtais iepriekšējā gadā. Skrundas novada bibliotekāres ieguvušas kvalifikāciju, un bibliotēkas izgājušas akreditāciju. Vienīgi Alsungā lietotāju skaits samazinājies (par 15%), pārējās vietās tas pieaudzis. Kuldīgas novada pagastu bibliotēkās pērn bijuši 5087 lasītāji (pieaugums ir par 7% lielāks, salīdzinot ar 2018. gadu). Visos trīs novados visaktīvākie lasītāji ir bērni un pusaudži līdz 15 gadiem (3066) un jaunieši no 20 līdz 29 gadiem (3014). Novērots, ka vairāk nekā grāmatas cilvēki lasa preses izdevumus, pieaudzis pieprasījums pēc latviešu autoru darbiem, iespējams, saistībā ar sērijas Mēs, Latvija. XX gadsimts popularitāti. Tāpat apmeklētājiem vairāk nepieciešamas e-pakalpojumu konsultācijas.

Katra iestāde palepojās ar spilgtākajiem notikumiem. Skrundā tā bijusi tikšanās ar aktieriem Vili un Zani Daudziņiem, ar Latvijas Televīzijas darbiniekiem. Atdzīvināts pasākums Dziesmu duelis. Sarīkota Kārļa Kurzemnieka grāmatas Trīsreiz nogalināts, Jāņa Blūma Pazudušā karavīra atmiņu atvēršana, tikšanās ar kādreiz populārā raidījuma Mikrofons vadītājiem Liu Guļevsku un Gunāru Jēkabsonu, projekts Rakstnieks satiek lasītāju un Cepamdiena. Šogad paredzēti projekti Grāmatu namiņš, Pārsteigumu lāde (bērni saņem iesaiņotu grāmatu, iekšā arī jautājums, uz kuru līdz nākamajai tikšanās reizei jāatrod atbilde), Apkārt pasaulei (sākot ar Lietuvu un Igauniju, bērni iepazīst kādu valsti, tās kultūru).

Rudbāržos svinēta Krišjāņa Barona dzimšanas diena, bijusi Lienes Krūmiņas rūķu kolekcijas izstāde. Nīkrācē organizēta ek-skursija uz peoniju dārzu Ziedoņi, spoku vakars un Anrija Kārkliņa dzejas grāmatas atvēršana. Alsungā noticis pasākums Ēdolnieki Alsungā, Digitālā stunda, Ligitas Paegles grāmatas atvēršana, vaļasprieku konkursu cikls, popularizēts suitu mantojums, viesojies dzejnieks Arvīds Ulme.

Kā lasītājus ieinteresēt

Piecas darba grupas mēģināja atrast atbildi uz jautājumu, kā piesaistīt tos apmēram 60% iedzīvotāju, kuri bibliotēku neapmeklē. Kolēģi varēja dalīties pieredzē, radīt jaunas idejas. Kā teica Ķikuru bibliotēkas vadītāja Inese Rubīne, ar apmeklētājiem jārunā, jāsarunā, jāparunā. Iesaistot cilvēku sarunā par vispārīgām tēmām, nereti var labāk noskaidrot viņa intereses, ieteikt vajadzīgo literatūru. Bet bibliotekāram vajadzētu būt savā ziņā arī psihologam, jo pārāk liela uzbāzība intravertos no nākamā apmeklējuma drīzāk atbaidīs.

Mūsdienās bibliotēka ir arī kultūras centrs, it īpaši pagastos, tāpēc jāpiedāvā interesanti pasākumi, sadarbojoties ar citām kultūras iestādēm, iesaistot vietējos brīvprātīgos, tā ļaujot pašiem kultūras dzīvi kuplināt. Daudz domāts par bērniem, pusaudžiem un pensionāriem, bet trūkst pasākumu cilvēkiem no 30 līdz 50. Šai auditorijai ir vienīgi tikšanās ar autoriem, populāriem cilvēkiem, grāmatu atvēršanas svētki. Tomēr bibliotēku darba laika dēļ strādājošie ne vienmēr var tos apmeklēt.

Daudzviet darbojas lasītāju klubiņi. Bibliotekāri dodas izbraukumos uz skolām, bērnudārziem un pansionātiem. Būtiski ir izmantot tehnoloģijas, iesaistot bērnus, piedāvājot e-bibliotēku, jāsagādā iespēja audiogrāmatas izsniegt ne tikai cilvēkiem ar redzes traucējumiem, bet arī tiem, kuriem patiktos tās klausīties. Viens no šķēršļiem – nav pieejami audiogrāmatu lasītāji. Ja bibliotēka tos iepirktu, audiogrāmatu lasīšana būtu maksas pakalpojums.

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā krājumu popularizēt, ir veidot speciālus stendus, piemēram, pavasarī izliekot grāmatas par puķēm, Ziemassvētkos – par dekorācijām, galda klāšanu utt. Pieprasījumu pēc grāmatām rada arī kinofilmas, teātra izrādes, piemēram, pēc Dvēseļu puteņa ekranizācijas palielinājies pieprasījums pēc Aleksandra Grīna romāna.

Bibliotēkai svarīgi gan pasākumus, gan grāmatas popularizēt sociālajos tīklos. Cilvēki, īpaši pēc 40, vēl joprojām izmanto portālu Draugiem.lv, dažāda vecuma cilvēki visvairāk lieto feisbuku, jaunieši – instragramu, un bibliotekāriem jāsāk to apgūt. Reklāma joprojām ir iedarbīga tradicionālajā veidā: avīzē, televīzijā, radio, darbojas arī personīgi ieteikumi. Bibliotekāriem vairāk jāsadarbojas ar žurnālistiem, piemēram, ar Kurzemnieku, Kurzemes Radio.

Mājas lasīšana un citi jaunumi

Kuldīgas novads ir pirmais, kas piedāvā mājas lasīšanu bērniem, – skolotāji kopā ar bibliotekāriem izveido ieteicamo grāmatu sarakstu 1.–4. klasei, sadalot tās pa līmeņiem. Skolotāji paši izlemj, kā kontrolēt, vai grāmata izlasīta. Mērķis – uzlabot vispārējās mācīšanās prasmes, mudināt vecākus palīdzēt bērnu lasītprasmi pilnveidot. Obligātajai literatūrai jābūt, jo, ja kaut kas nav obligāts, lielākā daļa to nedarīs.

Pārrunāti arī bibliotēkas informācijas sistēmas Alise jauninājumi un tajā darāmais. Lasītāju dati jārediģē, un gada sākums ir izdevīgs to labošanai. Jāpārbauda, vai lietotājs nav jau reģistrējies, tāpēc ir svarīgs personas kods. Lietotāju datus drīkst prasīt, lai vajadzības gadījumā varētu sazināties. Lasītājs no sistēmas jāizdzēš tad, ja pēdējais apmeklējums visās filiālēs bijis 2014. gadā. Sistēmbibliotekāre Gunta Grundmane aicina kolēģus izteikt vēlmes, zvanīt un uzdot jebkādus jautājumus, pat šķietami muļķīgus.

Tika pārrunāti citi jaunumi, piemēram, novadpētniecības virtuālās tūres izveide, lasītāju saiets 19. martā, nākamais bibliotekāru seminārs – tikšanās ar psihoterapeiti Ainu Poišu, lai runātu par cilvēka iekšējo resursu atjaunošanu, bet augustā paredzēts pieredzes brauciens uz Daugavpili.

 

Autors: Aija Puzarele
Izdevums: Kurzemnieks
http://news.lv/Kurzemnieks/2020/02/11/ar-apmekletajiem-jaruna-jasaruna-japaruna