Dezinformācijas kodekss – Eiropas Savienības rīks cīņā pret dezinformāciju
2018. gadā tika izveidots pirmais Eiropas Savienības prakses kodekss tiešsaistes platformām, tirdzniecības apvienībām un galvenajiem reklāmas nozares dalībniekiem, kura pirmie 16 parakstītāji apņēmās ierobežot dezinformāciju tiešsaistē. Pērn izdota šī kodeksa pastiprinātā versija, lai padarītu to par spēcīgu, efektīvu un elastīgu rīku dezinformācijas apkarošanai. Bibliotēku portāls piedāvā nelielu ieskatu tajā, kas ir Eiropas Savienības dezinformācijas kodekss un kādas jomas tas skar.
Pārskats par digitalizāciju reģionu galvenajās bibliotēkās
Novadpētniecība ļauj iegūt dziļāku izpratni par lokālo vēsturi, kultūru un tradīcijām, kā arī saprast mūsu valsts vēsturi, kultūru un sabiedrības attīstību kopumā. Turklāt novadpētniecība veido reģionālo identitāti, piederības sajūtu un cieņu pret vietējo kultūru. Saglabājot kultūras mantojumu, viens no aspektiem ir padarīt to pieejamu plašākai sabiedrībai. Ja kultūras mantojuma vērtības tiek digitalizētas, tās tiek paglābtas ne tikai no zudumu un bojājumu riskiem dabas un citās katastrofās, bet arī tās iespējams izmantot pētniecībā un jaunu zināšanu radīšanā. Digitalizācija ļauj saglabāt kultūras vērtības nākamajām paaudzēm un padarīt plaši pieejamas.
Apkopoti bibliotēku statistikas dati par 2022. gadu
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bibliotēku attīstības centrs veicis Latvijas Bibliotēku oficiālo statistikas datu apkopojumu par 2022. gadu. LNB informē, ka 2022. gadā Latvijā darbojas 1442 bibliotēkas, kurās kopskaitā strādā 3 363 darbinieki. Pieaudzis bibliotēku aktīvo lietotāju kopskaits, 2022. gadā sasniedzot 38 % no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita. Tuvāk par šiem un citiem datiem informācija LNB vietnē.
Kā mērīt medijpratību?
Medijpratības temats sabiedrības, tostarp bibliotēku ikdienā ir aktuāls jau dažus gadus. Medijpratība kā caurviju prasme tiek pilnveidota semināros, radošās darbnīcās vai vienkārši lasot, klausoties, skatoties. Tomēr būtisks ir jautājums par medijpratības mērīšanu – kā noteikt, cik prasmīgi informācijas patērētāji vai radītāji esam? Pētnieki akadēmiskajās aprindās iesaka medijpratību mērīt līmeņos.
Publiskā bibliotēka ir sabiedrības spogulis: Intervija ar arhitektūras zinātņu doktori Zani Ramiņu
Bibliotēkas zina teju visi. Kādam tās ir klusas, noslēpumainas un putekļainiem labirintiem līdzīgas vietas no grāmatu stāstiem vai kinofilmām, citiem – plašas un gaišas sabiedriskās telpas, kurās kūsā dzīvība. Kādam bibliotēka nozīmē grāmatas, citam – iespēju satikties, piedalīties, līdzdarboties. Studenti bibliotēkās pilda mājasdarbus, vecāki – atved bērnus parotaļāties. Vēl kāds varbūt ienāk sasildīties. Ikvienā no šīm versijām liela loma ir arhitektūrai un arhitektiem, kuri rada un īsteno vīzijas par to, kādai bibliotēkai ir jābūt.