Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Pirmais jelgavnieka Jāņa Joņeva romāns “Jelgava 94”, kas nāca klajā marta mēnesī, izraisot lielu interesi lasītāju vidū un radot garas rindas grāmatnīcās un bibliotēkās, nezaudē savu popularitāti arī tagad un iegūst ievērojamas vietas dažādās nominācijās.
2013. gada laikā Jelgavas pilsētās šis darbs tika izsniegts 92 lasītājiem – Zinātniskajā bibliotēkā tas tika paņemts lasīšanai 55 reizes, Miezītes bibliotēkā – 11, bērnu bibliotēkā “Zinītis” – 19 un Pārlielupes bibliotēkā – 7 reizes.
SIA “Jānis Roze” 2013. gada pirktāko grāmatu “Top50” atklājās, ka “Jelgava 94” ieņem 23.vietu – tas ir otrs labākais latviešu daiļliteratūras rādītājs.
Jāņa Joņeva debijas romāns ir izvirzīts arī “Dienas Gada balvai kultūrā 2013” kā viens no spilgtākajiem 2013. gada literatūras notikumiem, par kuru līdz pat 2. februārim iespējams nobalsot arī portāla apmeklētājiem un tādā veidā noteikt tautas balsojuma favorītus.
Pērn Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā notika tikšanās ar romāna “Jelgava 94” autoru, kurš atklāja, ka savu pirmo izdevumu dēvē par “rēķinu noslēgšanu ar pagātni”, jo viņam bija svarīgi pierakstīt liecības, kamēr vēl visas nianses ir atmiņā, lai tās paliktu un iegūtu jēgu.
“Vēl nesen bijām citādāki — dumpinieki, kuri noraidīja pasaules pragmatismu, pretstatā šodienas terašu un klubu kultūrai,” romāna vadlīnijas atklāj J.Joņevs, kura jaunības atmiņas caurvij visu grāmatu.
Darba sižeta līniju veido pusaudžu dzīve pagājušā gadsimta 90.gados, kuri sevis un atšķirīgā meklējumos pievēršas tā saucamajai alternatīvajai kultūrai. Jaunības maksimālismā viņi cenšas nostāties pret pasauli, nekļūt tādi kā visi. Romānā aprakstītā vide liekas drūma, arī cilvēki te citādāki —sapņotāji, mākslinieki. Šāds autora skatījuma sniegums lasītājiem liek vairāk darbināt iztēli, lai būtu ko apbrīnot, arī tepat, Zemgales līdzenumā.
Tie, kuri vēl nepaguva izlasīt izdevumu “Jelgava 94”, to var izdarīt, saņemot grāmatu lasīšanai Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas abonementā un tās filiālēs — bibliotēkā “Pārlielupe”, “Zinītis” un Miezītes bibliotēkā.
