2024. gada 3. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktores amatā stājas līdzšinējā LNB Speciālo krājumu departamenta direktore, pētniece, Latvijas Kultūras akadēmijas lektore, agrākā UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa. Amatā aizvadītas pirmās 100 dienas, un Latvijas Bibliotēku portāls aicināja jauno direktori uz sarunu. Tiekamies Dagnijas kabinetā, LNB 6. stāvā, un direktore rāda, ka pa visu sienu vēlētos lielu, lielu Latvijas karti ar atzīmētām visām Latvijas bibliotēkām. Bibliotēku tīklu viņa saredz kā spēcīgu un unikālu un vairāk stāsta intervijā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar citiem LNB speciālistiem ir sagatavojis pēc kārtas sesto pārskatu par Latvijas bibliotēkām ar mērķi dokumentēt nozīmīgākās 2023. gada bibliotēku jomas tendences, izvērtējot tās ciešā sasaistē ar notikumiem sabiedrībā un nozares aktualitātēm starptautiskā un nacionālā līmenī.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 22. numuru (16.–30. novembris).
“Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmata 2023–2024” ir jau 21. gadagrāmata, kas iepazīstina lasītājus ar nozīmīgākajiem notikumiem bibliotēkas dzīvē.
2024. gada 29. novembrī notika Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas 247. gadskārtas konference “LAIKS. CILVĒKI. BIBLIOTĒKA.”. Konferences laikā jau 18. reizi tika pasniegta Voldemāra Caunes balva “Gada bibliotekārs darbā ar bērniem un jauniešiem”.
Ogres Centrālā bibliotēka laidusi klajā grāmatu – stāstu vieglajā valodā “Peldētājs Tomass”, ko radījušas bibliotēkas speciālistes Līga Beināre un Evija Mūrniece.
Latvijas Republikas proklamēšanas dienā, 18. novembrī, Rakstniecības un mūzikas muzejs (Rīgā, Pils laukumā 2) piedāvā iespēju aplūkot Baumaņu Kārļa dziesmas Dievs, svētī Latviju! rokrakstu, kas tikai uz vienu dienu tiks izlikts apskatei muzeja Baumaņu Kārļa zālē.
Rokraksts glabājas LU Akadēmiskās bibliotēkas seifā, taču par godu valsts svētkiem deponēts muzejam, lai ikviens varētu apskatīt pirms gandrīz 150 gadiem ar Baumaņu Kārļa roku rakstītās notis un tekstu.
Kāpēc šis rokraksts atšķirībā no pārējiem Baumaņu Kārļa arhīva materiāliem tiek glabāts seifā? Kā rokraksta liktenis sasaucas ar Latvijas himnas neparasto likteni? Kā tas nonācis bibliotēkā un zem kāda nosaukuma glabāts padomju gados? Par šiem un citiem jautājumiem valsts svētkos visas dienas garumā stāstīs Ligita Ašme un Kristīne Ādmine, RMM.
Baumaņu Kārļa zālē skatāms arī Latvijas himnas autora flīģelis, pie kura, iespējams, sacerēta arī valsts himna.
Himnas manuskripts Rakstniecības un mūzikas muzejā vienu dienu bija aplūkojams pirms gada, 18. novembrī, un izraisīja plašu apmeklētāju interesi, tādēļ muzejs nolēmis šo akciju Latvijas Republikas proklamēšanas dienā atkārtot arī šogad.
18. novembrī ieeja muzejā – par brīvu! Muzeja darba laiks no plkst. 11:00 līdz 18:00. Muzejā skatāma arī izstāde Smacenis, kas pievēršas rakstnieku un mūziķu dzīves un daiļrades apstākļiem padomju stagnācijas gados; Spēlmaņu zāle (tautas mūzikas instrumenti) un Grietiņas zāle (19. gs. muzikālā dzīve Rīgā).
