Sarunāsimies par biedrošanās nozīmi mūsdienās un pagātnē. Savulaik biedrībām bija neatsverama loma nācijas un valsts veidošanās procesos. Kas biedrības vieno šodien – problēmas vai iespējas? Kāpēc biedroties? Kādas problēmas risina biedrības un ar kādām grūtībām saskaras pašas?

Saruna par nācijas vērtībām. Kas ir nācijas stūrakmeņi? Kas virza nācijas apziņu un attīstību? Kā kultūras vērtības, valoda, tradīcijas, vēsture veido nācijas identitāti? Kā nācijas vērtības saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm? Vai spējam radīt jaunus stūrakmeņus?

Saruna par arhitektūras, dizaina un satura attiecībām. Dizaina ietekme uz kultūrtelpu tēlu, apmeklējumu un apmeklētājiem. Kāda nozīme ir dizainam mūsdienu cilvēka dzīvē un domāšanā? Dizains un arhitektūra iespaido saturu vai otrādi?

Latvijas bērnu lasītprasme ir kritiski zema. Ko darīt, lai nākamās paaudzes lasītu? Lasīšana nav tikai laika pavadīšana, tā ir pamatā zināšanām, izglītībai, sasniegumiem un dzīves kvalitātei. Tas ir arī veids, kā pastāvēt mazai tautai, tās valodai un kultūrai. Lasīšanas veicināšana ir ģimeņu, skolotāju, bibliotēku, rakstnieku, politikas veidotāju un visas sabiedrības kopdarbs.

Mākslīgā intelekta (MI) rīki ienāk arī grāmatniecībā. Vai iespējama grāmatas autora un dizainera koprade ar MI? Kā atrast līdzsvaru starp sadarbību un konkurenci? Vai cilvēka radošums ir izsmelts? Cik ļoti grāmatas tapšanā drīkstam paļauties uz MI asistentiem un kas notiek ar autorības jautājumu? Diskusijā par mākslīgā intelekta spožumu un postu piedalīsies rakstnieki, dizaineri, dizaina pētnieki un lasītāji. Interaktīvajā daļā kopā lūkosimies nākotnes scenāriju spekulācijās un sacentīsimies radošumā ar MI.

Vai grāmatu izdošana apdraud mežus un kaitē videi? Vai tas ir mīts, ka e-grāmatas ir videi draudzīgākas? Kā vienlaikus rūpēties par vidi, kultūru un ekonomiku? Diskusijā atbildes meklēs vides aktīvisti, izdevēji, uzņēmēji un mežsaimnieki. Vai viņiem izdosies atrast kopsaucēju?