Pierakstīties jaunumiem

Jaunumi

Klajā nākuši LNB Nozaru literatūras centra “Jaunieguvumu apskata” maija numuri 
Tēžu krājums “Latvijas Universitātes 82. starptautiskā zinātniskā konference 2024. Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes sekcija” 
Klajā nācis LU 82. starptautiskās konferences bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes sekcijas tēžu krājums 
“Literārie koki Laidzē zaļos vienmēr!”: Laidzes bibliotēkā notiks Talsu novada literārajam mantojumam veltīts pasākums 
Vadītājs 
Atskats: Izlasīto grāmatu svētki Naujenes bibliotēkā 

Skatīt vairāk

Šajā lapā tiek izmantotas sīkdatnes (cookies). Turpinot lapas apmeklējumu jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Vairāk par mūsu sīkdatņu lietošanas politiku lasiet šeit.

Aicinājums bibliotekāriem!

Pirmos vārtus uz plašāku pasauli kā pirms 500 gadiem reformācijas laikā, tā mūsdienās cilvēkam atver grāmata.

Sistemātiska pasaules iepazīšana nav iedomājama bez mērķtiecīgi veidota grāmatu kopuma – privātas vai sabiedriskas bibliotēkas, kas palīdz atrast atbildes uz eksistenciālajiem jautājumiem, vērtēt dažādus politiskos, sociālos, kultūras procesus.

Rakstpratība sākusies ar kristīgo baznīcu, nācija ‒ ar grāmatu. Tauta un tās valoda nevar pastāvēt bez savas grāmatniecības – grāmatu ražošanas, izplatīšanas, saglabāšanas un izmantošanas sistēmas, kurā noteicošā loma ir sabiedrībai, jo tā nosaka grāmatu repertuāru, piešķir jēgu un vērtību literatūrai. Savukārt bibliotēka veido saikni starp grāmatām un lasītājiem, ietekmē lasītāju gaumi un lasīšanas kultūru. To apzinoties, reformators Mārtiņš Luters jau 1524. gadā rosināja bibliotēku dibināšanu un šis aicinājums kļuva par pamatu Latvijas vecākās – Rīgas pilsētas bibliotēkas – tapšanai. Grāmata, teksts dzimtajā valodā ir drošākais ceļš uz cilvēka prātu un sirdi, tādēļ reformatori un tās atbalstītāji čakli gādāja lasāmvielu nacionālajās valodās. Arī pirmā grāmata latviešu valodā – luterāņu mise (1525) – radusies un gājusi bojā reformācijas cīņu virpuļos.

Grāmatas un bibliotēkas vēsture ir spogulis, kurā ieraugāmi nācijas intelektuālie meklējumi, sasniegumi un zaudējumi, attieksme pret savējiem un “citādajiem”. Pirmās iespiestās latviešu grāmatas piecsimtgade, ko svinēsim 2025. gadā, ir iespēja ieskatīties šajā spogulī, izcelt grāmatu un bibliotēku dažādos likteņus gan pilsētās, gan laukos.

  • Cik kupls un daudzveidīgs bijis novadnieku ‒ vietējo autoru ‒ loks, viņu iespējas publicēt savus darbus?
  • Kāds bijis šo grāmatu ceļš pie lasītājiem?
  • Kā veidojusies lasīšanas kultūra, lasītāju gaume cauri laiku lokiem?
  • Kāda loma šajā procesā bijusi vietējiem izdevējiem, kolportieriem, grāmattirgotavām, mājas un publiskajām bibliotēkām?
  • Kādas ir spilgtākās iezīmes mūsdienu lasītāja portretā, ko viņš gaida no grāmatu izdevējiem, tirgotājiem, bibliotēkām?

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina ikvienu bibliotēku pievienoties ceļā uz gaidāmo jubileju, daloties ar saviem stāstiem, atklājumiem, atziņām par grāmatniecības vēsturi gan savā kopienā, gan visā Latvijā!

Grāmatniecības pieturpunktu karte

Jaunumi

Grāmatai 500

“Literārie koki Laidzē zaļos vienmēr!”: Laidzes bibliotēkā notiks Talsu novada literārajam mantojumam veltīts pasākums 

Svinot latviešu grāmatniecības 500. jubileju, Talsu novada Laidzes pagastā notiks pasākums “Literārie koki Laidzē zaļos vienmēr!”. Pasākumā būs sarunas par novadnieku atstāto kultūras mantojumu, mūsdienu literatūras jaunumiem, turpināsies skolotājas Antonijas Dresleres aizsāktā “Literāro koku” stādīšanas tradīcija. Pasākums notiks Laidzes bibliotēkā 2024. gada 24. maijā pulksten 17.00.

Bērni un jaunieši

Atskats: Izlasīto grāmatu svētki Naujenes bibliotēkā 

Lai izkoptu un veicinātu lasīšanas paradumus ģimenē, Naujenes bibliotēka sadarbībā ar Naujenes pirmsskolas izglītības iestādi “Rūķītis” no 2. aprīļa līdz 8. maijam organizēja lasīšanas veicināšanas aktivitāšu ciklu “Lasām kopā = Esam kopā” pirmsskolas vecuma bērniem un to vecākiem, kas notika LR Kultūras ministrijas atbalstītā projekta “Ceļā uz “Latviešu grāmatai 500” Latvijas reģionos: “Lasīšanas paradumi un to veicināšana” ietvaros.

Grāmatai 500

Jūnijā notiks Rīgas Centrālās bibliotēkas rīkota konference “Helmars Rudzītis. Bellaccord-Electro” 

2024. gada 5. jūnijā Mazajā Ģildē notiks Rīgas Centrālās bibliotēkas (RCB) konference “Helmars Rudzītis. Bellaccord-Electro”. Izdevniecība “Grāmatu Draugs” nav vienīgais izcilā grāmatizdevēja Helmara Rudzīša, kura 120. jubileju atzīmējām pagājušajā gadā, ieguldījums latviešu kultūrā. Helmars Rudzītis ir arī slavenā skaņuplašu uzņēmuma Bellaccord-Electro dibinātājs.

Notikumi

Mai
17
Pie
10:30 Pasākums “Latīņu drukas aizliegu... @ Krāslavas novada bibliotēka
Pasākums “Latīņu drukas aizliegu... @ Krāslavas novada bibliotēka
Mai 17 @ 10:30 – 12:30
2024. gada 17. maijā Krāslavas novada bibliotēkā notiks tematisks pasākums “Latīņu drukas aizlieguma atcelšana Latgalē – 120”, kas notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas norišu...
Mai
24
Pie
17:00 “Literārie koki Laidzē zaļos vie... @ Laidzes bibliotēka
“Literārie koki Laidzē zaļos vie... @ Laidzes bibliotēka
Mai 24 @ 17:00 – 19:00
Svinot latviešu grāmatniecības 500. jubileju, Talsu novada Laidzes pagastā notiks pasākums “Literārie koki Laidzē zaļos vienmēr!”. Pasākumā būs sarunas par novadnieku atstāto kultūras...
Jūn
5
Tre
pilnas dienas Konference “Helmars Rudzītis. Be... @ Mazā Ģilde
Konference “Helmars Rudzītis. Be... @ Mazā Ģilde
Jūn 5 pilnas dienas
2024. gada 5. jūnijā Mazajā Ģildē notiks Rīgas Centrālās bibliotēkas konference “Helmars Rudzītis. Bellaccord-Electro”. Izdevniecība “Grāmatu Draugs” nav vienīgais izcilā grāmatizdevēja Helmara Rudzīša,...
Jūn
19
Tre
pilnas dienas Sarunu pēcpusdiena “Helmara Rudz... @ RCB filiālbibliotēka “Avots”
Sarunu pēcpusdiena “Helmara Rudz... @ RCB filiālbibliotēka “Avots”
Jūn 19 pilnas dienas
2024. gada 19. jūnijā RCB filiālbibliotēkā “Avots” notiks izcilā grāmatizdevēja un uzņēmēja piemiņai veltīta sarunu pēcpusdiena “Helmara Rudzīša dzīves dēkas”. Pasākuma dalībnieki iepazīsies...

Laika ass

  •  

    Pirmā grāmata

    Pirmais iespiestais teksts latviešu valodā ir tapis Reformācijas ietekmē. Reformācijas...
  •  

    Kanīzija katehisms

    Viļņā iespiesta vecākā saglabājusies grāmata latviešu valodā – katoļu katehisms...
  •  

    Manceļa sprediķi

    Iznāk Georga Manceļa “Lettische Langgewünschte Postill” (“Ilgi gaidītais latviešu sprediķu...
  •  

    Bībeles tulkojums

    Zviedru karaliskajā tipogrāfijā sāk iespiest Vidzemes ģenerālsuperintendenta Johana Fišera organizēto...
  •  

    Hartknoha apgāds

    Rīgā dibināts Johana Frīdriha Hartknoha apgāds, kas uzturēja ciešus kontaktus...
  •  

    Stendera grāmatas

    Luterāņu mācītājs Gothards Frīdrihs Stenders (arī Vecais Stenders) Aizputē Jēkaba...
  •  

    Academia petrina

    Atklāta Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas jeb Academia Petrina bibliotēka – pirmā...
  •  

    Valdemārs Ēdolē

    Krišjānis Valdemārs ar muižnieku fon Bēru dzimtas atbalstu dibina pirmo...
  •  

    Alunāna “Dziesmiņas”

    Nāk klajā jaunlatvieša Jura Alunāna dzejas krājums “Dziesmiņas”, kas apkopo...
  •  

    Drukas aizliegums

    Stājas spēkā latīņu drukas aizliegums Latgalē. Aizliegums iespiest un izplatīt...
  •  

    Misiņa bibliotēka

    Jāņa Misiņa bibliotēkas sākums – tiek saņemta Vidzemes gubernatora atļauja...
  •  

    Konversācijas vārdnīca

    Rīgas Latviešu biedrība sāk publicēt pirmo pabeigto universālas ievirzes enciklopēdiju...
  •  

    Ansis Gulbis

    Pēterburgā savu grāmatu apgādu nodibina Ansis Gulbis. Tā iecere ir...
  •  

    Nacionālā bibliotēka

    Latvijā dibināta Valsts bibliotēka – mūsdienās Latvijas Nacionālā bibliotēka. Latvijas...
  •  

    Grāmatu Draugs

    Helmārs Rudzītis Rīgā nodibina izdevniecību “Grāmatu Draugs”. Tās komerciālie panākumi...
  •  

    Apgāds “Daugava”

    Darbību Stokholmā uzsāk Dagnijas un Jura Šleieru dibinātais apgāds “Daugava”,...