Bibliotēku portāls. Jaunākās grāmatas no Ogres Centrālā bibliotēkashttp://biblioteka.lv/biblioteka.lv RSS Barotne. Jaunākās grāmatas no Ogres Centrālā bibliotēkaslvwww.biblioteka.lvhttp://biblioteka.lv/img/logo.pngBibliotēku portāls. Jaunākās grāmatas no Ogres Centrālā bibliotēkashttp://biblioteka.lv/http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=36490&type=2http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=36490&type=2Ļevs TolstojsKrievu literatūraKarš un miers<p>Slavenā krievu romāna pirmā pilnā redakcija, uzrakstīta 1866. gada nogalē, kuru Tolstojs vēlāk, 1867.&ndash;1869. gadā, pārveidoja.<br /> <br /> &Scaron;o versiju var raksturot trāpīgi un kodolīgi:<br /> <br /> 1. Divas reizes īsāks un piecas reizes interesantāks.<br /> 2. Gandrīz bez filozofiskām atkāpēm.<br /> 3. Simt reižu vieglāk lasīt: visi teksti franču valodā aizstāti ar tekstiem krievu valodā pa&scaron;a Tolstoja tulkojumā.<br /> 4. Daudz vairāk miera un mazāk kara.<br /> 5. Laimīgas beigas.<br /> <br /> Tolstoju dzimtas pārstāvis grāfs Nikolajs Tolstojs teicis:<br /> "Tie, kuri nekad nav lasīju&scaron;i "Karu un mieru", varēs izbaudīt &scaron;ī slavenā romāna pirmo variantu; tiem, kuri ir lasīju&scaron;i, būs aizraujo&scaron;a iespēja to salīdzināt ar kanonisko tekstu."<br /> <br /> Pirmā "Kara un miera" versija iepriecinās visus, kas ļoti bīstas sākt un nepabeigt Ļ.Tolstoja slavenā garadarba lasī&scaron;anu.</p> <p>&nbsp;</p> <p><a href="http://ogre.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx/bibliographic?id=99490" target="_blank">OCB elektroniskajā katalogā</a></p>Mon, 04 Apr 2016 00:00:00 +0300http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=36463&type=2http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=36463&type=2Sofija KaspariVācu literatūraKoraļļkoka zemē<p><span class="content">Sofijas Kaspari triloģija: "Koraļļkoka zemē", "Flamingu lagūna", "Ūdenskrituma dziesma".</span></p> <p><span class="content">&nbsp;</span>Aizraujo&scaron;a ģimenes sāga par dzimtu un ļaužu likteņiem eksotiskajā Argentīnā</p> <p>1863. gada vasarā, izceļojot no Vācijas uz Argentīnu, uz kuģa iepazīstas divas jaunas vācietes: Anna Veinbrennere un Viktorija Santosa. Abas sievietes dodas pie saviem vīriem, kuri jau iepriek&scaron; aizceļoju&scaron;i uz Jauno pasauli. Viktorijas vīru uz estansiju Argentīnas ziemeļos aizsauku&scaron;i steidzami darījumi. Savukārt Annas ģimenei bija pietrūcis naudas, lai varētu visiem vienā reizē nopirkt biļetes. Tālajā zemē, kas saistās ar lielām cerībām, Viktorijas &scaron;ķietami saldā dzīve iegrozās pavisam citādi, nekā cerēts, bet Annu pēc iera&scaron;anās sagaida &scaron;okējo&scaron;a ziņa...</p> <p>Sofija Kaspari (Sofia Caspari, dz. 1972), vācu rakstniece, vairākkārt ceļojusi pa Vidusameriku un Dienvidameriku, kur dzīvo arī viņas radinieki. Autore ilgāku laiku pavadījusi arī Argentīnā, un &scaron;īs zemes cilvēki, daba un vēsture atstāju&scaron;i uz viņu dziļu iespaidu, ko autore krā&scaron;ņi atainojusi savos romānos.</p> <p>&nbsp;</p> <p><a href="http://ogre.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx/bibliographic?id=99224" target="_blank">OCB elektroniskajā katalogā</a></p>Fri, 01 Apr 2016 00:00:00 +0300http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=36459&type=2http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=36459&type=2Fabio StasiItāļu literatūraAktieriBiogrāfiska literatūraČārlija pēdējā deja<p>Itāļu rakstnieka, vairāku starptautisko literāro balvu laureāta Fabio Stasi romānā &ldquo;Čārlija pēdējā deja&rdquo; lasītājs sastopas ar leģendāro Čārliju Čaplinu viņa mūža pēdējos gados, kad vecais vīrs raksta vēstules savam dēlam Kristoferam.<br /> <br /> Tās ir atmiņas par laiku, kad pasaules interese pievērsās jaunajam izgudrojumam &ndash; kino. Laiku, kad nevienam nezināmais aktieris Čārlijs Čaplins mācījās kļūt par zvaigzni. Viņa pūliņi tika novērtēti, apņēmīgais un talantīgais puisis kļuva slavens visā pasaulē. Un pat vēl &scaron;odien, ieraugot jocīgo siluetu ar lielajām kurpēm, pārāk mazo žaketi, &scaron;vītīgo katliņu un mazajām ūsiņām, cilvēki pazīst un atceras Čārliju Čaplinu un viņa brīni&scaron;ķīgās filmas. Romāns par viņa karjeras sākumu ir stāsts par kāpumiem un kritumiem, veiksmēm un neveiksmēm, stāsts, kurā apvienoti dokumentāli fakti un autora izdoma, radot brīni&scaron;ķīgu, smeldzīgi skaistu vēstījumu par lielo pārmaiņu laiku.</p> <p>&nbsp;</p> <p><a href="http://ogre.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx/bibliographic?id=99338" target="_blank">OCB elektroniskajā katalogā</a></p>Fri, 01 Apr 2016 00:00:00 +0300http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=36456&type=2http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=36456&type=2Reinbova RouelaZvaigzne ABCFanīte<p>Bestsellera ELEONORA UN PĀRKS autores REINBOVAS ROUELAS jaunais romāns &ndash; stāsts par pieaug&scaron;anu, fanu literatūru, ģimeni un pirmo mīlestību.</p> <p>Kate fano par Saimonu Sniegu.<br /> Nu labi, visa pasaule fano par Saimonu Sniegu. Bet Katei fano&scaron;ana ir dzīves jēga, un viņai tā lieliski padodas. Kopā ar dvīņumāsu Rīnu Kate jau bērnībā aizrāvās ar grāmatu sēriju par Saimonu Sniegu. Tā meitenes pārdzīvoja mātes aizie&scaron;anu. Dodoties uz koledžu, Rīna paziņo, ka negrib dzīvot vienā istabā ar māsu. Kate tiek pie īgnas istabas biedrenes ar apburo&scaron;u puisi; pie daiļliteratūras pasniedzējas, kura uzskata fanstāstus par civilizētās pasaules galu; pie izskatīga kursabiedra, kas grib runāt tikai un vienīgi par rakstī&scaron;anu... Un viņa nepārtraukti raizējas par savu mīlo&scaron;o, trauslo tēti, kur&scaron; līdz &scaron;im nekad nav bijis pavisam viens. Kā Kate spēs izdzīvot, neturoties pie rokas māsai? Vai viņa ir gatava veidot pati savu dzīvi? Un vai viņa vispār to vēlas, ja tas nozīmētu atstāt Saimonu Sniegu?</p> <p>&nbsp;</p> <p><a href="http://ogre.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx/bibliographic?id=99196" target="_blank">OCB elektroniskajā katalogā</a></p>Fri, 01 Apr 2016 00:00:00 +0300http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=36453&type=2http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=36453&type=2Matīss KūlisSaskarņu māksla<p>Ir pagāju&scaron;i 42 gadi kop&scaron; tā brīža, kad pirmoreiz tika izstrādāta lietotāja grafiskā saskarne. Tas ir bijis kā maratons, ko mākslinieki un datoristi ir noskrēju&scaron;i no robustu pikseļu pasaules līdz fotoreālistiskam attēlojumam. &Scaron;ajā laikā tika sasniegta grafiskā brīvība, kam seko Lielo eksperimentu laiks mūsdienās. Grāmata ir stāsts par &scaron;o maratonu. Stāsts par saskarņu vēsturi, grafikas dizainu un cilvēkiem.</p> <p>&nbsp;</p> <p><a href="http://ogre.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx/bibliographic?id=100499" target="_blank">OCB elektroniskajā katalogā</a></p>Fri, 01 Apr 2016 00:00:00 +0300http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=36450&type=2http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=36450&type=2Simona ĀrnstedeApmelotā<p>1685. gads, baroka zelta periods. Grāfam Gabrielam Gripklū &ndash; vienam no Zviedrijas varenākajiem vīriem &ndash; ir skandaloza slava, un viņam nepiemīt nekādi sirdsapziņas pārmetumi, kas attiecas uz seksu, sievietēm un citām baudām. Tomēr arī viņam pienācis laiks domāt par ģimeni un pēcnācējiem. Un vasarā uz Vaden&scaron;ērnu &ndash; skaistāko un greznāko pili Zviedrijā &ndash; tiek uzaicinātas vairākas augstdzimu&scaron;as jaunavas.<br /> Magdalēna Svērda, izglītota un temperamentīga, bet nabadzīga sieviete tiek lūgta būt par pavadoni kādai jaunai baronesei, kura ir viena no laimīgajām pretendentēm. Magdalēna iemieso visu, kas tik ļoti netīk Gabrielam, &ndash; asu mēli un neizteiksmīgu apģērbu. Savukārt Gabrielu raksturo viss, ko vīrie&scaron;os nicina Magdalēna. Tomēr abu dzīves savijas straujā virpulī, kad slepenā vieno&scaron;anās noved pie aizliegtas un kaislīgas mīlas dēkas...<br /> <br /> Simona Ārnstede (Simona Ahrnstedt) ir &scaron;obrīd populārākā romantisku romānu rakstniece Zviedrijā. Viņa aizsākusi jaunu tradīciju mūsdienu zviedru literatūrā, kas strauji guvusi lasītāju simpātijas. Viņa raksta grāmatas sievietēm un par sievietēm un ir pārliecināta, ka tās pamanīs un iemīlēs visā pasaulē. Informācija par autori: <a href="http://simonaahrnstedt.se/" target="_blank">simonaahrnstedt.se</a></p> <p>&nbsp;</p> <p><a href="http://ogre.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx/bibliographic?id=98867" target="_blank">OCB elektroniskajā katalogā</a></p>Fri, 01 Apr 2016 00:00:00 +0300http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=36284&type=2http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=36284&type=2Meelis FriedenthalIgauņu literatūraBites<div class="item_body annotation-content" style="display: block;">Mēlisa Frīdentāla (Meelis Friedenthal; 1973) romāns &ldquo;Bites&rdquo; vēstī par Leidenes studentu Laurentiju Hilu, kur&scaron; 17. gadsimta nogalē ierodas uz studijām Tērbatas universitātē. Se&scaron;u dienu notikumi un atmiņas savijas ar fantāziju, tālaika zinātne &ndash; ar pārdabiskajām sfērām un māņticību, un visam fonā ir lietus, smakas, slimības un trūdi. 2013. gadā autors par romānu &ldquo;Bites&rdquo; saņēma Eiropas Savienības Literatūras balvu. Līdz &scaron;im darbs jau izdots nīderlandie&scaron;u un itāļu valodā, top tulkojumi angļu, čehu, ungāru, norvēģu u. c. valodās. Mēliss Frīdentāls pēc izglītības ir teologs, aizstāvējis doktora disertāciju par tematu &ldquo;Tallinas Pilsētas arhīva &ldquo;Tractatus moralis de oculi&rdquo;&rdquo;, nodarbojas ar zinātni, pētīdams 17. gadsimta ideju vēsturi, literārajā daiļradē galvenokārt pievērsies fantāzijas žanram.</div> <div class="item_body annotation-content" style="display: block;"></div> <div class="item_body annotation-content" style="display: block;"><a href="http://ogre.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx/bibliographic?id=98892" target="_blank">OCB elektroniskajā katalogā</a></div>Mon, 21 Mar 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=36283&type=2http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=36283&type=2Tomass Delverslatviešu literatūraSunītis<div class="item_body annotation-content" style="display: block;">Līdz pat 1991.gadam, jau Atmodas laikā, latvie&scaron;i joprojām tika iesaukti PSRS armijas obligātajā dienestā. &Scaron;is stāsts ir par to, kādu ceļu iesauktie izvēlējās, kad nokļuva dienestā. Bija jāatrod vidusceļ&scaron; strap sirdsapziņu un dzīves realitāti. Katrs dzīvoja pēc savas pārliecības par labo un slikto. Mākslinieks Rihards Delvers.</div> <div class="item_body annotation-content" style="display: block;"></div> <div class="item_body annotation-content" style="display: block;"><a href="http://ogre.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx/bibliographic?id=99073" target="_blank">OCB elektroniskajā katalogā</a></div>Mon, 21 Mar 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=36282&type=2http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=36282&type=2Bens GoldeikrsSliktā zinātne<p>Kāpēc nekam un nevienam nevajag ticēt uz vārda.</p> <p>Kāpēc viendien mediji ziņo, ka alkohols ir kaitīgs, bet jau nākamajā publicē rakstu par to, ka, ik dienu iedzerot glāzi sarkanvīna, uzlabojas sirds veselība? Kā gan zāles, kas dzīvībai bīstamu blakņu dēļ tiek izņemtas no tirgus, vispār tiku&scaron;as apstiprinātas? Ja kaut ko &ldquo;iesaka zobārsti&rdquo; - kuri konkrēti tie ir? Un ja kaut kas ir &ldquo;dermatoloģiski pārbaudīts&rdquo; - kāds ir &scaron;īs pārbaudes rezultāts?<br /> <br /> Kā lai vidusmēra cilvēks, kur&scaron; nav ne ārsts, ne bioķīmijas doktors, zina, kam ticēt un kam ne?</p> <p>Grāmatā "Sliktā zinātne" Dr. Bens Goldeikrs ironiski un nesaudzīgi kritizē &ldquo;fokuss-pokuss&rdquo; medicīnu un tās popularizētājus. Lai ilustrētu &ldquo;slikto zinātni&rdquo;, viņ&scaron; veic sekmīgu Bārbijas detoksikāciju, panāk, ka viņa miru&scaron;ais kaķis kļūst par diplomētu &ldquo;uztura speciālistu&rdquo;, un bez žēlastības atmasko darboņus, kuri pozicionē sevi kā &ldquo;medicīnas doktorus&rdquo;. Goldeikrs ne vien norāda uz aplamībām un klaju krāpniecību, bet arī sniedz lasītājam kritiskās domā&scaron;anas instrumentus, ar kuriem pseidozinātni var atpazīt arī bez universitātes grāda dabaszinātnēs.</p> <p>Izlasot grāmatu, uzzināsiet, piemēram,<br /> - kādiem kritērijiem jāatbilst pētījumam un eksperimentam, lai to vispār varētu uzskatīt par vērā ņemamu,<br /> - vai kombinētās vakcīnas tie&scaron;ām izraisa nopietnus veselības traucējumus, kā dažkārt tiek apgalvots,<br /> - vai zivju eļļa patiesi uzlabo veselību un smadzeņu darbību,<br /> - vai alternatīvās dziedniecības metodes, piemēram, homeopātija, ir kas vairāk par placebo un<br /> - vai cilvēces aizrau&scaron;anās ar visu veidu &ldquo;toksīniem&rdquo; ir racionāla un (kaut nedaudz) zinātniski pamatota.</p> <p>Dr. Bens Goldeikrs ir britu rakstnieks, žurnālists un ārsts, kur&scaron; specializējas pseidozinātnes atmasko&scaron;anā. Viņ&scaron; nesaudzē ne farmācijas uzņēmumus un kosmētikas industriju, ne medijus, valdības ziņojumus, PR speciālistus un vienkār&scaron;i sabiedrībā populārus &ldquo;ekspertus&rdquo;. Lielbritānijā pla&scaron;i pazīstams kā laikraksta The Guardian slejas &ldquo;Sliktā zinātne&rdquo; autors. Strādā par epidemioloģijas pētnieku Londonas Higiēnas un tropiskās medicīnas skolā. Viņa darbs &ldquo;Sliktā zinātne&rdquo; kļuva par Lielbritānijā pārdotāko darbu populārzinātniskajā kategorijā un tulkots 25 valodās.</p> <p>&nbsp;</p> <p><a href="http://ogre.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx/bibliographic?id=99088" target="_blank">OCB elektroniskajā katalogā</a></p>Mon, 21 Mar 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=36239&type=2http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=36239&type=2Inese PrisjolkovaSeptiņas saules<p>Inese Prisjolkova ir tūksto&scaron;iem lasītāju iemīļoto grāmatu &bdquo;Ieelpo laimi un mīlestību&rdquo;, &bdquo;Ieelpo laimi un mīlestību 2&rdquo; un &ldquo;Audzēt Mīlestību&rdquo;, izdevumu &bdquo;Sajūtu kalendārs&rdquo;, &bdquo;Mana laimes dienasgrāmata&rdquo; un &ldquo;Domu pērlītes&rdquo; autore un Pozitīvās domā&scaron;anas un attieksmes centra PAVASARA STUDIJA vadītāja, pieprasīta lektore, kas radījusi metodiku &bdquo;Laimes terapija&rdquo;.<br />Autore savus darbus raksta kā mīļas sievie&scaron;u sarunas par to, kā dzīvot laimīgu un mīlestības piepildītu dzīvi.<br />Grāmata &ldquo;Septiņas Saules&rdquo; ir par čakru enerģijas diagnosticē&scaron;anu un līdzsvaro&scaron;anu:<br />&nbsp; &nbsp; Pirmais sarunu cikls vēsta, kā ikviens pats var diagnosticēt savu enerģiju.<br />&nbsp;&nbsp;&nbsp; Otrais cikls ir par Sarkano sauli. No &scaron;ī enerģijas centra atkarīgs mūsu sazemējums, dro&scaron;ība un fiziskais spēks.<br />&nbsp;&nbsp;&nbsp; Tre&scaron;ajā ciklā uzzinām par Oranžo sauli. Tā ir mūsu rado&scaron;ais centrs un atbild par seksualitāti, sievi&scaron;ķību un vīri&scaron;ķību, dzimumu mijiedarbību, naudu un materiālajām vērtībām.<br />&nbsp;&nbsp;&nbsp; Ceturtajā ciklā tiek runāts par Dzelteno sauli jeb Ego mājvietu. &Scaron;īs ir sarunas par mūsu pa&scaron;apziņu, cieņu, vērtību sistēmu un vīri&scaron;ķo spēku.<br />&nbsp;&nbsp;&nbsp; Piektais cikls lasītāju iepazīstina ar Zaļo sauli - sirds mīlestību. Uzzinām, kā iemīlēt sevi un pasauli.<br />&nbsp;&nbsp;&nbsp; Sestais sarunu cikls ir par Gai&scaron;i zilo sauli - par mūsu saskarsmi, komunikāciju un imunitāti.<br />&nbsp;&nbsp;&nbsp; Septītā, Tum&scaron;i zilā saule, ir atbildīga par intuīciju, sapņiem, vīzijām, domā&scaron;anu un meditācijām.<br />&nbsp;&nbsp;&nbsp; Astotais cikls stāsta par saikni ar Augstākiem spēkiem caur Violeto sauli.<br /><br />Grāmatā apkopoti praktiski paņēmieni, kā līdzsvarot enerģiju katrā no čakrām, saisto&scaron;i pieredzes stāsti un brīni&scaron;ķīgas meditācijas.</p> <p>&nbsp;</p> <p><a href="http://ogre.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx/bibliographic?id=98987" target="_blank">OCB elektroniskajā katalogā</a></p>Thu, 17 Mar 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=36238&type=2http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=36238&type=2Stīvens GrossPsiholoģijaPsihoanalītiķa piezīmes<p>&Scaron;ie ir stāsti par mūsu parastajām dzīvēm:<br /> cilvēkiem, kurus mīlam,<br /> meliem, kurus stāstām pa&scaron;i sev un citiem,<br /> un skumjām, ar kurām mācāmies sadzīvot.<br /> &Scaron;ie stāsti atklāj ne vien to, kā sevi zaudējam, bet arī to, kā mēs varētu sevi atkal atrast.</p> <p>Stīvens Gross ir praktizējo&scaron;s psihoanalītiķis ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi. "Psihoanalītiķa piezīmes" ir viņa pirmā grāmata, un tās pamatā ir viņa sarunas ar pacientiem.</p> <p>Grosa fascinējo&scaron;ie stāsti atgādina par cilvēka dzīves savādumu, pārsteidzo&scaron;o zemapziņas izdomu un neskaitāmajiem veidiem, kā mēs pa&scaron;i padarām sevi nelaimīgus. Tomēr autora vēstījums ir pozitīvs: ja vien cilvēks spēj saprast, kas ir viņa dzinulis un virzītājspēks, ir iespējams mainīties.</p> <p>&ldquo;&Scaron;ī ir grāmata, par kuru var teikt - nekur tā neiet, kā dzīvē. Psihoanalītiķis Stīvens Gross apraksta situācijas un notikumus, par kuriem, ja tie būtu uzfilmēti kino, skatītāji teiktu - tas nu gan ir izdomāts, dzīvē tā nenotiek. Bet tie&scaron;i dzīvē tā notiek. Tie&scaron;i psihoanalītiķa kabinetā var uzzināt visu gan par dēmoniem, gan eņģeļiem, kas mīt cilvēkā un dažkārt liek viņam rīkoties pavisam neticami.&rdquo;<br /> Anna Peipiņa, žurnāla "Annas Psiholoģija" galvenā redaktore</p> <p>&nbsp;</p> <p><a href="http://ogre.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=99084&amp;ident=1094389" target="_blank">OCB elektronisklajā katalogā</a></p>Thu, 17 Mar 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=36102&type=2http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=36102&type=2Lena DivaniGrieķu literatūraSeptiņas dzīves un viena liela mīlestība<p>Ja esat kādreiz dzīvoju&scaron;i kopā ar kaķi, jūs zināt, cik tie mēdz būt viltīgi, maigi, neganti un izdomas pilni un vienlaikus arī lieli mīļumi. &Scaron;ie vārdi lieliski raksturo arī &scaron;ī romāna galveno varoni Zaku Cukuru &ndash; apķērīgu kaķi ar atsaucīgu dvēseli. Tas ir episka izmēra mīlas stāsts par Zaku Cukuru un viņa cilvēku, Jaunkundzi. Cukuram, kuram &scaron;ī ir jau septītā dzīve (tajā reģionā kaķiem ir tikai septiņas dzīvības), ir neskaitāmi stāsti, ko vēstīt, un viņam piemīt arī ievērojams talants to darīt. Tomēr viņa lielākais talants ir spēja pieradināt savus cilvēkus (pat nelolojiet cerības, ka mēs esam tie, kuri pieradina kaķus).</p> <p>Asprātīgi izmantojot kultūrvēsturiskas atsauces un salīdzinājumus &ndash; viņ&scaron; savā iepriek&scaron;ējā dzīvē bijis bibliotēkas kaķis &ndash; Cukurs stāsta par dienām un naktīm, ko pavada kopā ar Jaunkundzi &scaron;ī romāna lappusēs, romāna, kas atsauc atmiņā kaķiem veltītos tekstus T. S. Eliota, Edgara Alana Po, Bodlēra un citu dižgaru stilā.</p> <p>Lena Divani (dz. 1955), grieķu rakstniece, ir vairāku romānu, īso stāstu un lugu autore. Viņas darbi ir tulkoti un izdoti Spānijā, Turcijā, Itālijā, Lielbritānijā, Rumānijā un Izraēlā.</p> <p>&nbsp;</p> <p><a href="http://ogre.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx/bibliographic?id=99062" target="_blank">OCB elektroniskajā katalogā</a></p>Thu, 10 Mar 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=36101&type=2http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=36101&type=2Inguna Bauerelatviešu literatūraNe zelts, bet putekļi. Hernhūtiešu meitas<p>Romānu cikla ,,Ne zelts, bet putekļi&rdquo; otrā grāmata ,,Hernhūtie&scaron;u meitas&rdquo; ir klāt. Romāns - veltījums latvie&scaron;u lauku sievietēm, kuras savā bērnībā vienas no pirmajām sāka apmeklēt skolas, jo iepriek&scaron; meitenēm tas bija liegts. Sievietēm, bez kurām nebūtu mūsu, nebūtu latvie&scaron;u valodas un latvisku māju. Viņas iedvesmoja mūsu kultūras ra&scaron;anos, mīlēja vīrus, kas pielūdza zemi, dzemdēja un izauklēja dēlus, kuri izcīnīja Latviju. Aizgāju&scaron;o gadsimtu latvju zemnieku sievas ir svētums!</p> <p>Divas Marijas - Bi&scaron;ere un Laimiņa &ndash; bija Vidzemes guberņā ietilpsto&scaron;ās Jaunpiebalgas draudzes saimnieku meitas, kuru senču dzimtās valdīja 19. gadsimta vidū vēl dzīvais hernhūtie&scaron;u ticības gars, darba tikums un morāle. Abu dēli &ndash; ekscentriskais otas mākslinieks Kārlis Miesnieks un melanholiskais komponists Emīls Dārziņ&scaron; &ndash; Latvijas brīvvalsts nodibinā&scaron;anās laikā kļuva par nozīmīgām personībām tautas kultūras vēsturē. Viņu mātēm katrai savs ceļ&scaron;, kam kopīgs sākums &ndash; pelēkais lūg&scaron;anu namiņ&scaron; gleznainās Piebalgas meža ielokā.</p> <p>,,Hernhūtie&scaron;u meitās&rdquo; sastapsim jau romāna pirmajā daļā ,,Mācītājs un viņa dēls&rdquo; iepazītos varoņus &ndash; ietekmīgo mācītāju Kēlbrantu ģimeni, Rankas baronu Leonu fon Meiendorfu, kura dzīve nejēdzīgi aprausies no nezināma ļaundara lodes, kā arī veco skolmeistaru Pēteri Ulpi ar viņa lielo saimi draudzesskolā. Skrīvera Kārļa Bi&scaron;era un mazās Dulpu Lates ģimenē piedzims meita Marija, kurai no bērna kājas taps stāstīts, ka viņa apsolīta kaimiņam Viņķu Miesniekam par sievu, bet iznesīgais Jāņaskolas pārzinis Andžs Dārziņ&scaron; tik ļoti iekāros jauniņo Abrupu saimniekmeitu Laimiņu Mariju, ka Kēlbrants meiteni nokristīs ātrāk, lai kāzas pasteidzinātu...<a href="http://ogre.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx/bibliographic?id=98984" target="_blank"><br /></a></p> <p><a href="http://ogre.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx/bibliographic?id=98984" target="_blank">OCB elektroniskajā katalogā</a></p>Thu, 10 Mar 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=36039&type=2http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=36039&type=2Joahims ZīgeristsBiogrāfiska literatūraPar sevi, par Vāciju un arī par Latviju<p><span style="font-family: arial, helvetica, sans-serif; font-size: 10pt;">Zīgerists par to: "Mūsu ļaudis tiek pielīdzināti pērtiķiem, kas ar banāniem izvilināmi no meža..." <br /> </span></p> <p><span style="font-family: arial, helvetica, sans-serif; font-size: 10pt;">Jautājums &scaron;odien: ko īsti vēlas panākt Joahims Zīgerists, kur&scaron;, nedzīvodams Latvijā, vēl joprojām nu jau tre&scaron;o gadu desmitu turpina labdarību mūsu zemē, kādi ir viņa, &scaron;īs <em>"odiozās"</em> personības, savtīgie nolūki, kas ir tie, kurus viņ&scaron; vēl aizvien cen&scaron;as <em>"uzpirkt"</em>? <br /> </span></p> <p><span style="font-family: arial, helvetica, sans-serif; font-size: 10pt;"><em>Vai tu esi dzīvojis tikai sev vienīgajam? Ko tu esi paveicis citu labā?</em></span></p> <p><span style="font-family: arial, helvetica, sans-serif; font-size: 10pt;"><em>Kur&scaron; ir spējis kaut vai tikai viena cilvēka dzīvi pozitīvi pārmainīt, nav dzīvojis veltīgi.</em></span></p> <p><span style="font-family: arial, helvetica, sans-serif; font-size: 10pt;"><em>Esmu centies parādīt, ka politika var būt kaut kas vairāk nekā tikai zag&scaron;ana, iedzīvo&scaron;anās mantā un naudā, krāp&scaron;ana. Dzīvot cilvēkiem - tas ir galvenais politiķa uzdevums.&nbsp;</em></span></p> <p><span style="font-family: arial, helvetica, sans-serif; font-size: 10pt;"><em>Joahims Zīgerists <br /> </em></span></p> <p><span style="font-family: arial, helvetica, sans-serif; font-size: 10pt;">..Pieteikumā minēts, ka palīdzības veidi, ko Joahims Zīgerists sniedzis tik daudz cilvēkiem, naudas izteiksmē mērāmi simtos tūksto&scaron;os.</span></p> <p style="text-align: right;"><span style="font-family: arial, helvetica, sans-serif; font-size: 10pt;">Zīgerists saņem Jelgavas novada Goda diplomu.</span></p> <p style="text-align: right;"><span style="font-family: arial, helvetica, sans-serif; font-size: 10pt;">jelgavniekiem.lv. 11.03.1014.</span></p> <p style="text-align: left;"><span style="font-family: arial, helvetica, sans-serif; font-size: 10pt;">Tātad - arī tāds ir Joahims Zīgerists, &scaron;is korumpēta politiķa prototips Latvijā.</span></p> <p style="text-align: left;"><span style="font-family: arial, helvetica, sans-serif; font-size: 10pt;">Ienākumus par &scaron;o grāmatu autors novēl labdarībai Latvijā.</span></p> <p style="text-align: left;">&nbsp;</p> <p style="text-align: left;"><span style="font-family: arial, helvetica, sans-serif; font-size: 10pt;"><a href="http://ogre.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=99083&amp;ident=1094388" target="_blank">OCB elektroniskajā katalogā</a><br /></span></p>Mon, 07 Mar 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=36038&type=2http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=36038&type=2Aleksandrs VasiļjevsModeModes māksliniekiEtīdes par modi un stilu<div class="item_body annotation-content" style="display: block;">"Dārgo lasītāj! Jums rokās ir neparasta grāmata. Tajā ietverti mani vēsturiskie un analītiskie raksti, kas veltīti modei un tērpiem, krievu stilam, interjeram, emigrācijas vēsturei, baletam un teātrim - visam, kam esmu veltījis jau ceturtdaļgadsimtu savā dzīvē. Lai Jums patīkama lasī&scaron;ana! "Aleksandrs Vasiļjevs.</div> <div class="item_body annotation-content" style="display: block;"></div> <div class="item_body annotation-content" style="display: block;"><a href="http://ogre.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx/bibliographic?id=98889" target="_blank">OCB elektroniskajā katalogā</a></div>Mon, 07 Mar 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=36015&type=2http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=36015&type=2Tālivaldis MargevičsvēstureBiogrāfiska literatūraŠķērsiela 13. Latvieša dibināts gulags<p>Romāna galvenais varonis ir Eduards Bērziņ&scaron;, gleznotājs, Vilhelma Purvī&scaron;a audzēknis Rīgas mākslas skolā. Bērziņa dzīves noslēpumus kop&scaron; bērnības rauga atklāt Mārtiņ&scaron;, kur&scaron; atklāj, ka dzīvo tai pa&scaron;ā istabiņā, kur uzaudzis vēlākais strēlnieku komandieris. (&Scaron;ķērsiela nr.13. ir reāls nams, kas redzams arī dokumentālo filmu triloģijā &bdquo;&Scaron;ķērsiela&rdquo;). Jo vairāk Mārtiņ&scaron; uzzina par Eduardu Bērziņu, jo vairāk &scaron;ī personība ieintriģē jauno vēstures pētnieku. Mainoties laikiem un varām, mainās arī leģendārā latvie&scaron;a vērtējums - vispirms viņ&scaron; ir varonis - Lokarta saszvērestības atmaskotājs un Ļeņina valdības glābējs, vēlāk izveicīgs čekists un Dzeržinska uzticamības persona, tad vienīgais cilvēks Padomju Savienībā, kam Staļins pie&scaron;ķir tikpat neierobežotu varu kāda ir pa&scaron;am, teritorijā, kas ir lielāka par Rietumeiropu un ko sauc par Kolimu. Trīsdesmitajos gados tas ir lielākais zelta ieguves rajons Krievijā. Zeltu, alvu un urānu tur iegūst Bērziņa izveidotās koncentrācijas nometņu sistēmas &bdquo;Sevvostlag&rdquo; cietumnieki. &Scaron;ī sistēma neietilpst Gulagā un nepakļaujas tam, te desmitiem tūksto&scaron;u ieslodzīto likteni nosaka vienpersonīgi Eduards Bērziņ&scaron;. Un tie&scaron;i tas, ko viņ&scaron; dara ar &scaron;iem cilvēkiem, pārsteidz pasauli.<br /> <br /> Nometnēm, kas ierīkotas tuvu un tālu apkārt Bērziņa dibinātajai Magadānai, nav nekādu žogu, notiesātie, īpa&scaron;i politieslodzītie var brīvi pārvietoties, viņiem maksā algu, kas ir lielāka nekā Maskavas ierēdņiem. Tie, kas pārpilda darba normas, tiek atbrīvoti pirms laika, citiem, kas vēlās, ļauj no dzimtajām vietām aicināt pie sevi ģimenes, nometņu veikalos preču izvēle ir lielāka nekā brīvā līguma darbinieku veikalos. Ziemā zeltračiem jāstrādā tikai četras stundas. Talantīgākos no ieslodzītajiem viņ&scaron; ieceļ vado&scaron;ajos amatos &bdquo;Daļstrojā&rdquo;, tā oficiāli dēvē Bērziņa impēriju, kur viņ&scaron; ir gan galvenais čekists, gan Kolimas armijas garnizona komandieris, gan robežsardzes karaspēka un flotes pavēlnieks. Padomju vara Kolimā nepastāv - ir tikai Bērziņ&scaron; un viņa griba. Maskavai viņam jāatskaitās tikai par iegūtajām zelta tonnām. Notiesātie no visas Padomju valsts sapņo nokļūt pie Bērziņa. Tā radās leģendas par neticami humāno lēģeru priek&scaron;nieku. Vien no pirmajiem, kas apdziedāja Eduardu Bērziņu bija ieslodzītais krievu disidents, rakstnieks Varlams &Scaron;alamovs. Par &scaron;o unikālo personību turpina brīnīties gan Krievijas, gan citu pasaules valstu vēsturnieki un literāti. Latvijā par viņu zina maz, galvenokārt, kā nevaroni un ļaunuma nesēju. Bet &scaron;ī romāna galvenā tēma ir lielas spēcīgas personības traģēdija. Grāmatā izsekots, kā no romantiska &Scaron;ķērsielas zēna, kur&scaron; sapņo kļūt par mākslinieku, izveidojas drosmīgs un vispusīgs vīrs, par kuru jūsmo sievietes un kuru apbrīno un apskauž laikabiedri, kam dzīves rūdījums un daudzās vil&scaron;anās, netraucē saglabāt humānista dabu un diemžēl arī utopiskas idejas, ka viņ&scaron; spēs uzlabot sabiedrību, vismaz viņam pakļautajā teritorijā. Romānā ir aprakstīti dramatiski notikumi, kas pamazām salauž &scaron;o stipro vīru, līdz viņ&scaron; pats kļūst par slepkavu, kas pazudina ne tikai sevi, bet arī savu ģimeni. Dramatiskajā vēstījumā lasītājs varēs iepazīt arī citus ievērojamus latvie&scaron;us, piemēram, pulkvedi Fridrihu Briedi, kas ietekmēja Eduarda Bērziņa uzskatus par karavīra pienākumu, kā arī tos, kuri apzināti vai neapzināti iespaidoja &Scaron;ķērsielas pui&scaron;a gaitas Krievijā, vienu no Padomju valdības vadītājiem Jāni Rudzutaku, čekas priek&scaron;nieku Jēkabu Peteru, mākslinieku Gustavu Kluci u.c. Visiem kopīgs bija viens - viņus pēc nežēlīgām spīdzinā&scaron;anām 1938.gadā no&scaron;āva un pasludināja par tautas ienaidniekiem, bet ar pulkvedi Briedi čeka izrēķinājās jau 1918.gadā. Varbūt tie&scaron;i &scaron;is apstāklis, mudina nezinātājus vienādot viņus, saukt par upuriem, vai tie&scaron;i otrādi - par noziedzniekiem, kas tādu galu ir pelnīju&scaron;i, bet tie bija at&scaron;ķirīgi cilvēki, ar dažādiem raksturiem, dzīves uzskatiem, vai pat pretēji virzītu rīcību. Mārtiņ&scaron; to rauga izpētīt, lai izprastu viņu izvēli vēstures turbulences brīžos vai vienkār&scaron;i sarežģītās dzīves situācijās. Tuvojoties vecumdienām, Mārtiņ&scaron; daudz ko noskaidro un aptver, bet uz vienu jautājumu viņ&scaron; tā arī neatrod atbildi - kam Eduards Bērziņ&scaron; ticēja? Un kam &scaron;odien spēj ticēt viņ&scaron; pats?<br /> <br /> Riņķveida kompozīcija, romānu aizsākot ar &scaron;odienas notikumiem un arī noslēdzot to ar Mārtiņa pēdējā gada pārdomām, ļauj raudzīties uz pagāju&scaron;ā gadsimta pirmās puses notikumiem, izmantojot mūsdienās iegūto informāciju un bez grūtībām saskatīt, ka dažkārt vēsture tomēr atkārtojas, un visai nepatīkamā veidā. &Scaron;ī atziņa liek domāt, ka romāns varētu būt aktuāls.<br /> <br /> Vēstures interesenti &scaron;ai literārajā darbā atradīs negaidītus, jaunus faktus no Eduarda Bērziņa biogrāfijas, kas apgāž enciklopēdijās rakstīto, iespējams skandalozas, bet dokumentos balstītas versijas par Lokarta sazvērestības būtību un angļu izlūkdienestu lomu Čekas izveido&scaron;anā, kā arī par iespējamo latvie&scaron;u sazvērestību pret Staļinu. Vieglākas lasāmvielas cienītāji, varēs izbaudīt romāna galveno varoņu mīlas dēku aprakstus un uzzināt, kura bija Eduarda Bērziņa liktenīgā sieviete.</p> <p>&nbsp;</p> <p><a href="http://ogre.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=98989&amp;ident=1094294" target="_blank">OCB elektroniskajā katalogā</a></p>Fri, 04 Mar 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=36007&type=2http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=36007&type=2Laima Kotalatviešu literatūraMierielas vilkme<p>Maģiskā reālisma garā rakstītais Laimas Kotas jaunais darbs, romāns &ldquo;Mierielas vilkme&rdquo;, caur gandrīz vai neiespējamiem notikumiem lūko izstāstīt Rīgas Miera ielas vēsturi, tomēr tas ir tikai &scaron;ķitums, vien romāna virskārta. Meistarīgi darbojoties ar pārspīlējumiem, autorei izdodas reālo un sadomāto vēsturi saaust ko&scaron;ā gobelēnā, kas vēsta vairs nebūt ne par mazo, lai arī vēsturiski nenoliedzami interesanto un lielo Miera ielu, bet gan par piederību mājām, valstij un arī sev un katra pa&scaron;a brīvību un atbildību. &ldquo;Mierielas vilkme&rdquo; ir opuss par augumā raženu meiču Mildu de Kalnu, tramvaja vadītāju, kurai veicama sava misija Ziemsvētku pēk&scaron;ņās un pretdabiskās, tomēr &scaron;armanti ticamās kataklizmas pārņemtajā Rīgā, un jāpiebilst, ka &ldquo;Mierielas vilkme&rdquo; ir jo spēcīga tie&scaron;i tāpēc, ka romānā ikkatrs ieraugāms tik aizkustino&scaron;i milzīgs vai sīks savā patībā, kā tas iespējams vien dziļi jutīga rakstnieka darbā.<br /> <em>Dace Sparāne-Freimane</em></p> <p>&nbsp;</p> <p><em><a href="http://ogre.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx/bibliographic?id=98835" target="_blank">OCB elektroniskajā katalogā</a><br /></em></p>Fri, 04 Mar 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=35880&type=2http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=35880&type=2Umberto EkoItāļu literatūraPilotnumurs<p>Laikraksts, kam uzdots &scaron;antažēt, nomelnot un fabricēt ziņas. Paranoisks redaktors, kas, klīstot pa Milānas ielām, rekonstruē piecdesmit gadus senu vēsturi, apgalvojot, ka Musolīni sveiks un vesels dzīvo kaut kur Argentīnā, kamēr viņa vietā nāvi uzņēmies dubultnieks. Trausls mīlas stāsts starp diviem neveiksminiekiem. Sazvērestības teorijas un negaidīta slepkavība&hellip; Par to un daudz ko citu savā jaunākajā romānā &ldquo;Pilotnumurs&rdquo; (2015), kura darbība notiek 1992.gadā, stāsta ievērojamais itālie&scaron;u rakstnieks un semiotiķis Umberto Eko.<a href="http://ogre.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx/bibliographic?id=98935" target="_blank"><br /></a></p> <p><a href="http://ogre.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx/bibliographic?id=98935" target="_blank">OCB elektroniskajā katalogā</a></p>Mon, 29 Feb 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=35877&type=2http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=35877&type=2Dzintra Žuravskalatviešu literatūraLabirinta sindroms<div class="item_body annotation-content" style="display: block;"> <p><span style="font-family: verdana, geneva; font-size: 10pt; line-height: 16.2px;">&bdquo;Sindroms &ndash; tas ir medicīnisks termins, kas nozīmē kādas slimības pazīmju kopumu. Labirinta sindroms &ndash; tās ir izjūtas, kādas pārdzīvo cilvēki, kuri ir iemaldīju&scaron;ies dzīves labirintā meklēdami, bet nerazdami izeju. Tad izmisumā kāds ir spējīgs izdarīt arī pa&scaron;nāvību. Bet nevajag zaudēt cerību. Var pienākt brīdis, kad labirinta briesmonis paver savus žokļus, un pa zobu starpām pavīdēs pat vairākas izejas. Un tad cilvēks būs nostādīts jaunas dilemmas priek&scaron;ā &ndash; kuru no tām izvēlēties.&rdquo; Tā par savu romānu pāris teikumos saka autore.</span></p> <p>&nbsp;</p> <p><span style="font-family: verdana, geneva; font-size: 10pt; line-height: 16.2px;"><a href="http://ogre.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx/bibliographic?id=98833" target="_blank">OCB elektroniskajā katalogā</a><br /></span></p> </div>Mon, 29 Feb 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=35876&type=2http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=35876&type=2Daina Feldmane u.c.DārzkopībaAugļkopība<p><span style="font-size: 10pt; font-family: arial, helvetica, sans-serif;">Augļkopība Latvijā ir perspektīva lauksaimniecības nozare, kurā kop&scaron; 20.gadsimta beigām notiku&scaron;as nozīmīgas pārmaiņas.</span></p> <p><span style="font-size: 10pt; font-family: arial, helvetica, sans-serif;">Pagājis vairāk nekā 50 gadu, kop&scaron; tika izdota pla&scaron;a mācību grāmata, kas ietver gan augļkopības teoriju, gan praksi. Jūsu rokās ir izdevums, kas var aizpildīt &scaron;o būtisko robu.</span></p> <p><span style="font-size: 10pt; font-family: arial, helvetica, sans-serif;">Grāmata ir pieredzes bagātāko Latvijas augļkopības zinātnieku un praktiķu kopdarbs. Grāmata sākas ar Latvijas augļkopības zinātnes vēsturisko pārskatu. Tālāk tā sniedz dziļāku ieskatu augļaugu bioloģijā un bioķīmijā, to veģetatīvajā attīstībā, ziedu un augļu attīstības procesos. Tiek analizēta vides ietekme uz augiem un apskatīti praktiski risinājumi, kā mazināt augu stresu. Atsevi&scaron;ķa nodaļa veltīta augļaugu ziemcietībai.</span></p> <p><span style="font-size: 10pt; font-family: arial, helvetica, sans-serif;">Grāmata iepazīstina ar mērenā klimata augļukoku un ogulāju sugu izcelsmi un bioloģiju, ietverot arī mazāk pazīstamus augus ar tirgus potenciālu. Tiek raksturotas augļaugu selekcijas metodes, kā arī apskatītas selekcijas programmas un sasniegumi gan Latvijā, gan pasaulē. Ieteicamās augļukoku un ogulāju &scaron;ķirnes iepazīstamas gan tekstā, gan tabulās un attēlos.</span></p> <p><span style="font-size: 10pt; font-family: arial, helvetica, sans-serif;">Balstoties uz pētījumiem un praktisko pieredzi Latvijā un ārvalstīs, grāmatā aprakstītas modernās un tradicionālās tehnoloģijas augļaugu pavairo&scaron;anā, stādījumu ierīko&scaron;anā un kop&scaron;anā, kā arī ražas glabā&scaron;anā &ndash; tā noderēs gan padziļinātās studijās, gan praktiskā darbā.</span></p> <p><span style="font-size: 10pt; font-family: arial, helvetica, sans-serif;">Grāmata domāta visiem augļkopjiem Latvijā un ieteicama kā mācību līdzeklis augļkopības studentiem vidējās un augstākajās mācību iestādēs.</span></p> <p>&nbsp;</p> <p><span style="font-size: 10pt; font-family: arial, helvetica, sans-serif;"><a href="http://ogre.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx/bibliographic?id=99070" target="_blank">OCB elektroniskajā katalogā</a><br /></span></p>Mon, 29 Feb 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=35875&type=2http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=35875&type=2Kārlis Kangeris, Uldis Neiburgs, Rudīte VīksneLatvijas vēstureAiz šiem vārtiem vaid zeme<p><span class="content">Salaspils nometne, 1941-1944.</span></p> <p><span class="content">&nbsp;</span>Monogrāfija stāsta par Salaspils nometnes ra&scaron;anos, celtniecību, pārvaldi, ieslodzītajiem, dienas kārtību, darbu, represijām un nometnes likvidē&scaron;anu. Bagātais atmiņu, dokumentu un liecību, kā arī fotomateriālu klāsts ļauj katram ieskatīties tālaika notikumos.</p> <p>&nbsp;</p> <p><a href="http://ogre.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx/bibliographic?id=98994" target="_blank">OCB elektroniskajā katalogā</a></p>Mon, 29 Feb 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=35769&type=2http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=35769&type=2Endijs VīrsAmerikāņu literatūraMarsietis<div class="item_body annotation-content" style="display: block;">Endijs Vīrs (Andy Weir, dz. 1972), amerikāņu rakstnieks, visu mūžu ir interesējies par kosmosa ceļojumiem un bērnībā, kā jau gandrīz katrs, vēlējies kļūt par astronautu. Par astronautu viņ&scaron; nekļuva, toties uzrakstīja romānu &ldquo;Marsietis&rdquo;, kuru sākotnēji pa nodaļai publicēja savā blogā, bet 2012. gadā izdeva kā e-grāmatu Amazon. Tā vienā mirklī nokļuva bestselleru sarakstā, autoram pieteicās aģents, un 2014. gadā romāns jau tika izdots drukātā versijā, uzreiz ieņemot vietu The New York Times bestselleru topā. 2015. gadā uz ekrāniem nonāk arī Ridlija Skota režisētā filma, kurā galvenās lomas spēlē Mets Deimons un Džesika Česteina. Endijs Vīrs cer, ka &scaron;is būs tikai pirmais no daudziem lidojumiem kosmosā.</div> <div class="item_body annotation-content" style="display: block;"></div> <div class="item_body annotation-content" style="display: block;"><a href="http://ogre.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx/bibliographic?id=98080" target="_blank">OCB elektroniskajā katalogā</a></div>Wed, 24 Feb 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=35768&type=2http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=35768&type=2Pims van LommelsApziņa viņpus dzīves<p><span style="font-family: arial, helvetica, sans-serif; font-size: 10pt;">Pims van Lommels (holandie&scaron;u kardiologs, daudzu grāmatu un akadēmisku publikāciju autors) specializējies jautājumos, kas skar nāvei tuvu pieredzi. Gadu desmitus veltījis darbam ar sirds slimību pacientiem, Pims van Lommels kļuvis par vienu no pasaules galvenajiem pētniekiem, kas iedziļinājies saiknē starp cilvēka ķermeni un prātu. Viņa pārsteidzo&scaron;ie atklājumi pilnībā mainīju&scaron;i izpratni par to, kas ar cilvēku notiek pēc sirdsdarbības apstā&scaron;anās. Autora darbi publicēti ne vien lielākajos akadēmiskajos medicīnas žurnālos, bet arī pasaules populārākajos preses izdevumos. Viņa darbu cilvēka apziņas izpētē atzinīgi novērtēju&scaron;i ārsti, psihologi, garīdznieki un daudzu citu nozaru profesionāļi visā pasaulē. </span></p> <p><span style="font-family: arial, helvetica, sans-serif; font-size: 10pt;">&Scaron;ajā grāmatā Pims van Lommels atklāj savu pārsteidzo&scaron;o pētījumu rezultātus, kas pilnībā mainīju&scaron;i priek&scaron;status par cilvēka apziņu nāves brīdī. Grāmatas pamatā ir vairāk nekā divdesmit gadu ilgie pētījumi, kuri saistīti ar nāvei tuvu pieredzi un kuros piedalīju&scaron;ies vairāki tūksto&scaron;i pacientu, kas pārcietu&scaron;i sirdsdarbības apstā&scaron;anos.</span></p> <p>&nbsp;</p> <p><span style="font-family: arial, helvetica, sans-serif; font-size: 10pt;"><a href="http://ogre.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx/bibliographic?id=98563" target="_blank">OCB elektroniskajā katalogā</a><br /></span></p>Wed, 24 Feb 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=35733&type=2http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=35733&type=2Johanna HofmanerakstniekiBiogrāfiska literatūraŠarlote fon Šteina. Gētes aizmirstā mīla<p>Kad Gēte pirmo reiz 1775. gadā Veimāras galmā satika &Scaron;arloti fon &Scaron;teinu, dzejnieks bija divdesmit se&scaron;us gadus vecs. Viņa bija trīsdesmit trīs gadus veca, precējusies un trīs dēlu māte. Kādu laiku abi satikās katru dienu, bieži apmainījās vēstulēm, un &scaron;īs romantiskās attiecības ilga vairāku gadu garumā un atstāja zināmu ietekmi uz Gētes daiļradi. Romānā no sievietes skatu punkta vēstuļu formā atveidots &scaron;o attiecību kāpums un kritums, milzīgais pievilk&scaron;anās spēks, kāds pastāvējis starp abiem. Grāmatas centrā ir abu jūtas un emocijas.</p> <p>&nbsp;</p> <p><a href="http://ogre.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx/bibliographic?id=98352" target="_blank">OCB elektroniskajā katalogā</a></p>Fri, 19 Feb 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=35732&type=2http://biblioteka.lv/Libraries/ogres-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=35732&type=2Džims B.TakersAtgriezties dzīvē<p>Kā tas var būt, ka divgadīgs zēns Luiziānā detalizēti atceras dzīvi Otrā pasaules kara laikā, kad bijis pilots? Kā bērns no Oklahomas izklāsta Holivudas dzīves smalkumus, ko domādams neizdomāsi? Grāmata aplūkoti gadījumi gan rietumu, gan austrumu valstīs. Autora skrupulozā pieeja rosina daudz jautājumu, kas vidusmēra interesentam diezin vai ienāktu prātā un kas darbu padara vēl jo intriģējo&scaron;āku.</p> <p>&nbsp;</p> <p><a href="http://ogre.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx/bibliographic?id=98359" target="_blank">OCB elektroniskajā katalogā</a></p>Fri, 19 Feb 2016 00:00:00 +0200