Bibliotēku portāls. Jaunākās grāmatashttp://biblioteka.lv/biblioteka.lv RSS Barotne. Jaunākās grāmataslvwww.biblioteka.lvhttp://biblioteka.lv/img/logo.pngBibliotēku portāls. Jaunākās grāmatashttp://biblioteka.lv/http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40573&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40573&type=2Haso KrullsKad akmeņi vēl bija mīksti<p>Dzejnieks Haso Krulls (Hasso Krull, dzimis 1964. gadā) ir viens no mūsdienu spilgtākajiem igauņu intelektuāļiem, pla&scaron;a stilistiskā un poētiskā reģistra dzejnieks, lielisks savu domu un sajūtu improvizētājs, filozofisko un dzejas tekstu tulkotājs, vairāku dzejoļu un eseju krājumu autors, kur&scaron; ir saņēmis vairākas Igaunijas valsts prēmijas un 2005. gadā ieguvis Baltijas Asamblejas balvu.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Guntara Godiņa sastādītajā un atdzejotajā izlasē iekļauti Haso Krulla dzejoļi gandrīz no visiem viņa krājumiem, kas ļauj izsekot dzejnieka rokraksta un stila veido&scaron;anās tendencēm.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Pirmajos Haso Krulla dzejoļu krājumos jūtama dekadence, simbolisms, mistifikācija, konstrukcija. Vēlākā perioda darbos viņ&scaron; raksta metaforām piesātinātus un ļoti detalizētus dzejoļus. Savdabīgā grāmata &ldquo;Džezs&rdquo; sastāv no dzejoļiem, kuriem par iedvesmu kalpojusi džeza mūzika, konkrēti komponisti un izpildītāji. Krājumā &ldquo;Svari&rdquo; atrodam poētiskus tekstus, kas interpretē konkrētas fotogrāfijas. &Scaron;īs izlases piektajā nodaļā &ldquo;Ziema&rdquo; atradīsit dzejoļus, kuru kopīgā noskaņa ir intimitāte, personiskais, atklātība, liriskums. Grāmatas beigās fragmenti no eposa dzejā &ldquo;Kad akmeņi vēl bija mīksti&rdquo;, kura pamatā ir somugru tautu mīti, leģendas, pasakas un tautasdziesmas. Pats autors kādā esejā raksta: &ldquo;Vēsture ir mistifikācija. Izglītoti cilvēki ar nopietnām sejām runā par laikiem, kas vairs neeksistē; par ļaudīm, kuri vairs nevar par sevi iestāties; par notikumiem, ko neviens savām acīm nav redzējis (..). Tāpēc vēsturei es neticu. Ticu tikai senajam mantojumam un mītiem, jo tie stāsta par pagātni, kas arī pa&scaron;laik pastāv un kam ir spēks atgriezties. Tā ir spēkā eso&scaron;ā pagātne. Spēkā eso&scaron;ā pagātne nekur nav zudusi un tai nepiemīt galīgā taisnība, jo tā ir palikusi nepiepildīta: drīzāk tā rada nākotni, kas pati ir pagātnes atspoguļojums.&rdquo;</p> <p>&nbsp;</p> <p>Atdzejojumu &bdquo;Kad akmeņi vēl bija mīksti&rdquo; meklējiet <a href="http://www.apgadsmansards.lv/lv/book/488/kad-akmenji-vel-bija-miiksti/">http://www.apgadsmansards.lv/lv/book/488/kad-akmenji-vel-bija-miiksti/</a>, lielākajās Latvijas grāmatnīcās un jautājiet bibliotēkās.</p>Wed, 22 Mar 2017 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40572&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40572&type=2Andris KolbergsBise un kapakmens<p>Andris Kolbergs latvie&scaron;u literatūrā ir gluži vai universāla kategorija. Sakām &ndash; latvie&scaron;u detektīvs, domājam &ndash; Andris Kolbergs. Sakām &ndash; Andris Kolbergs &ndash; domājam latvie&scaron;u detektīvs. Kolbergs radīja latvie&scaron;u detektīvu un nu jau gandrīz pusgadsimtu ir noturējis tā vadības grožus savās rokās. Taču Kolbergam ir arī citas ilggadīgas aizrau&scaron;anās, kas publiskotas tiek vien atsevi&scaron;ķos gadījumos. Viena &ndash; dažādu vecu dzelžu kolekcionē&scaron;ana, ko viņ&scaron; dažā grāmatā jau apcerējis. Otra &ndash; medības. Tie&scaron;i par tām stāstīts Kolberga jaunākajā grāmatā &ldquo;Bise un kapakmens&rdquo;.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Ja reiz medības, tad gluži loģiski, ka pēc medībām izskan arī žanrs, ko lāgiem mēdz dēvēt par medību stāstiem. Pats par sevi saprotams, ka medību stāsti ietver gluži reālus lāgiem komiskus, lāgiem dramatiskus atgadījumus iz medību pieredzes, arī &ndash; atmiņas, kas gadu desmitos sakrāju&scaron;ās gana daudz. Tāpat saprotams, ka neiztrūksto&scaron;a medību stāstu sastāvdaļa ir visāda veida pārspīlējumi, kaut gan, pieļauju, mednieki ar pārspīlējumiem neaizraujas tik ļoti kā mak&scaron;ķernieki, jo medības ir kolektīvs pasākums, kurā ļauži savām acīm skata cits cita veikumu un kolēģiem ar visprastāko fleitē&scaron;anu neko daudz neļauj aizrauties.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Tātad &ndash; Andris Kolbergs mednieka skatā. Kā allaž mazliet ironisks, bet jo sevi&scaron;ķi pa&scaron;ironisks, mazliet skeptisks, bet noteikti &ndash; interesants. Izrādās, detektīvrakstnieka ķēriens lieliski iederas arī medību stāstos. Bise &ndash; &scaron;is instruments, protams, ir pa&scaron;saprotams medību piederums, bet kāds sakars bisei un medībām ar kapakmeni? Par to &ndash; Andra Kolberga jaunajā grāmatā.</p> <p><em>Guntis Berelis</em></p> <p>&nbsp;</p> <p>&nbsp;</p> <p>Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis</p>Wed, 22 Mar 2017 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40571&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40571&type=2Mišels BisīMelnās ūdensrozes<p>Dzelteni melnā trillera zīmīte uz apgāda Zvaigzne ABC izdoto grāmatu vākiem ir skaidrs apliecinājums &ndash; lasītāju gaida spriedzes romāns jeb trilleris. Tomēr, runājot par franču rakstnieka Mi&scaron;ela Bisī jauniznāku&scaron;ā romāna &ldquo;Melnās ūdensrozes&rdquo; žanrisko piederību, jāatzīst, ka tas (līdzīgi kā pirmais latvie&scaron;u valodā izdotais Mi&scaron;ela Bisī darbs &ldquo;Meklējot Spāri&rdquo;) vienlīdz labi iederas gan trilleru, gan kriminālromānu kategorijā.</p> <p>&nbsp;</p> <p>&ldquo;Melnās ūdensrozes&rdquo; aizsākas gandrīz kā pasaka: reiz dzīvoja trīs sievietes. Viena bija traka, otra bija mele, tre&scaron;ā &ndash; egoiste... Viņas nebija viena vecuma. Vienai bija vairāk nekā astoņdesmit gadi, un viņa bija atraitne. Otrajai bija trīsdesmit se&scaron;i gadi, un viņa vēl nebija krāpusi savu vīru. Tre&scaron;ajai bija gandrīz vienpadsmit gadi, un visi skolas zēni gribēja viņu par savu draudzeni. Viņām bija arī kaut kas kopējs &ndash; vecākajai piederēja skaista glezna, jaunākā izcili gleznoja, bet vidējā ļoti interesējās par māksliniekiem. Viņas dzīvoja mazajā, brīnumskaistajā Živernī, ciematā, uz kuru impresionisma cienītāji dodas teju vai svētceļojumā, jo tie&scaron;i Živernī ir tā vieta, kur tapu&scaron;as slavenās Kloda Monē &ldquo;Ūdensrozes&rdquo; un daudzas citas gleznas. Lai gan uz &scaron;ejieni ik vasaru plūst tūksto&scaron;iem tūristu no visas pasaules, trīs sievietes kaismīgi vēlējās doties tālu prom un nekad neatgriezties.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Lasītājs &scaron;īs trīs būtnes sastop kādā vasarā, un, izsekojot triju sievie&scaron;u gaitām, mēģina noskaidrot, kāpēc un kur&scaron; ir nonāvējis tikko upītē atrasto mākslas kolekcionāru Žeromu Morvālu. Kas &scaron;is ietekmīgais vīrietis ir bijis katrai no trijotnes, un kāpēc viņam vajadzēja mirt tik nejēdzīgā nāvē?</p> <p>&nbsp;</p> <p>Trīspadsmit vasaras dienas, kurās saplūst pagātne un tagadne, ēnas un saules gaisma, mīlestība, meli, alkas un kaislības. Un, protams, māksla. Māksla gleznot un māksla veidot dzīvi kā mīkstu mālu. Māksla ietekmēt un pakļaut. Māksla pavedināt. Un māksla uzrakstīt romānu, kuru grūti nolikt malā, pirms izzināti visi autora prasmīgi savērptie noslēpumi &ndash; gan tie, kas attiecināmi uz Monē biogrāfiju, gan tie, kas saistīti tikai un vienīgi ar cilvēciskām kaislībām.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Mi&scaron;els Bisī ir viens no slavenākajiem mūsdienu franču kriminālromānu rakstniekiem. Viņa darbus lasa visā pasaulē, tie godalgoti arī ar prestižām literārām balvām.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Pieejama arī e-grāmata.</p> <p>No franču valodas tulkojusi Agnese Kasparova.</p>Wed, 22 Mar 2017 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40570&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40570&type=2Rihards BargaisPlikie rukši<p>Rihards Bargais kā spilgta personība mūsdienu latvie&scaron;u literatūrā būtu saistāms ne tikai ar kultūras dzīves skandāliem, bet pirmām kārtām ar spēju talantīgi, iejūtīgi, krāsaini un vispārcilvēciski attēlot sabiedrības marginālo pusi, jomas, no kurām daļa Rietumu sabiedrības joprojām novēr&scaron;as un par kurām izvēlas nerunāt, piemēram, homoseksualitāti, dažādu atkarību problēmu u.c.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Autobiogrāfiskajā romānā &ldquo;Plikie ruk&scaron;i&rdquo; Rihards Bargais gan turpina īsprozas krājumā &ldquo;Tenkas&rdquo; aizsākto anekdotisko tekstu ciklu, kas humoristiski, varbūt dažbrīd groteski, tomēr visnotaļ trāpīgi attēlo dažādas Latvijas kultūras dzīvē pazīstamas personības, gan savu vēstījumu talantīgi izvēr&scaron; intonatīvi un stilistiski daudzveidīgā prozas darbā ar savdabīgu kompozīciju.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Romāna &ldquo;Plikie ruk&scaron;i&rdquo; aizsākums ir tagadne, &scaron;is brīdis, un notikumi, skatīti caur Riharda Bargā subjektīvo prizmu, ačgārnā hronoloģijā slīd caur lasītāja uztveri kā atklātas skumīgas, filozofiskas, pārsteidzo&scaron;as, smieklīgas un sirsnīgas pārdomas un vērojumi. Tagadni turpina autora personiskais skatījums uz 20. gs. 90. gadiem, atjaunotās Latvijas valsts sākumu, uz Tre&scaron;o atmodu, Padomju Latvijas sadzīves kurioziem un stereotipiem, uz savas bērnības atmiņām.</p> <p>&nbsp;</p> <p>&ldquo;Pliko ruk&scaron;u&rdquo; unikalitāte rodama romāna vispārcilvēciskajā, talantīgajā un daudzveidīgajā vēstījumā, kas attēlo marginālo cilvēku un tā likteni Latvijā teju piecdesmit gadu &scaron;ķērsgriezumā.</p>Wed, 22 Mar 2017 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40569&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40569&type=2Vladimirs kaijaks, Māra SvīreVēstule<p>"Vēstule var iepriecināt, vēstule var skumdināt, paretam gadās, ka vēstule iejaucas cilvēka liktenī, notikumi sāk vērpties pavisam citādi, nekā iepriek&scaron; gribēts, un mīlestībai basām kājām jāiet asām &scaron;ķembām kaisīts ceļ&scaron; &ndash; kā notiek &scaron;ajā romānā.<br /><br />Vladimirs Kaijaks paspēja to uzrakstīt līdz pusei. Viņ&scaron; nekad nevienam, pat man, nestāstīja, ko raksta. Nejautāju un nespiegoju, kad viņ&scaron; kaut kur aizgāja, zināju, ka, tikko pabeigs, iedos izlasīt. Kad Vladimira vairs nebija, ilgi neuzdro&scaron;inājos apskatīt uzrakstīto, likās: nedrīkstu, jo vēl tikai pusē... Tomēr saņēmos, jo sapratu, ka pabeigt vajadzēs man.<br /><br />Izrādījās, &scaron;is ir turpinājums romānam &ldquo;Meitene no nekurienes&rdquo;, bet tiklab lasāms kā patstāvīgs darbs. Līdz 167. lappusei ir Vladimira Kaijaka teksts, tālāk &ndash; mans. Centos iztēloties, kā viņ&scaron; būtu sižetu risinājis. Skaidrs, ka vajadzīgi notikumi un cilvēku rīcība Kaijaka stilā, manā romānā tas dro&scaron;i vien būtu mazāk dramatiski."<br />Māra Svīre</p>Wed, 22 Mar 2017 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40568&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40568&type=2Jānis LejiņšVīrieša sirds<p>Jānis Lejiņ&scaron; (1954) ir viens no ievērojamākajiem vēsturisko romānu autoriem mūsdienu latvie&scaron;u literatūrā. Viņa iepriek&scaron;ējie darbi &ndash; triloģija &ldquo;Zīmogs sarkanā vaskā&rdquo; un romāns &ldquo;Kamera obskura&rdquo; &ndash; guvu&scaron;i gan pla&scaron;u lasītāju atsaucību, gan vairākas literāras balvas.</p> <p>Arī rakstnieka jaunākajā romānā &ldquo;Vīrie&scaron;a sirds&rdquo; ir Vēsture, bet &scaron;ī kaprīzā dāma nav grāmatas galvenā persona. Pamatstāsts ir par armijas instruktoru Ludi &Scaron;teinbergu, kur&scaron; 1939. gada pavasarī ierodas kādas mazpilsētas ģimnāzijā, lai mācītu zēnus kļūt par īstiem vīrie&scaron;iem. Viņ&scaron; pats, protams, labi zina, kā tas darāms, un sparīgi ķeras pie darba. Bet tad notiek kaut kas dīvains, un pareizākajam no pareizajiem vīrie&scaron;iem nojūk visi orientieri. Viņa rūpīgi koptajā mazajā vecpui&scaron;a pasaulītē ienāk Viņa...<br /><br />Taču lielās pasaules dzirnas ir sāku&scaron;as savu baiso gaitu un ir gatavas samalt ikvienu, kur&scaron; nokļūst starp akmeņiem. Daži sižeta pavedieni aizvijas vēl tālākā pagātnē, citi iestīdz nākotnē. Un izrādās, ka itin viss &scaron;ajā brīnumainajā pasaulē ir nesaraujami vienots un daži sīki graudiņi nav pa spēkam pat smagajiem dzirnakmeņiem.</p>Wed, 22 Mar 2017 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40567&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40567&type=2Niks VujačičsDzīve bez robežām<p>Niks Vujačičs (<em>Nicholas James Vujicic 1982</em>) piedzimis bez rokām un kājām, bet dzīvo neatkarīgu, bagātu, piepildītu un &ldquo;neiedomājami labu&rdquo; dzīvi, būdams paraugs ikvienam, kas meklē patiesu laimi. &Scaron;ajā grāmatā viņ&scaron; uzsver, ka svarīgākais ir atrast dzīves mērķi un nekad nepadoties, lai kādas grūtības stātos ceļā. Niks stāsta par savu emocionālo cīņu bērnībā, pusaudža gados un arī vēlāk. &ldquo;Ilgu laiku domāju, vai &scaron;ajā pasaulē vēl kāds ir tāds kā es, un vai manā dzīvē bez sāpju un pazemojumu pacie&scaron;anas ir vēl arī kāds cits mērķis.&rdquo; Niks atklāj, ka ticība Dievam ir bijis galvenais viņa spēka avots, un stāsta, ka tad, kad sapratis &ndash; viņa misija ir iedvesmot citus cilvēkus tiekties pēc labākas dzīves un labākas pasaules, viņ&scaron; guvis spēku veidot savu dzīvi tādu, kas sniedz gandarījumu un ir auglīga. Tā ir dzīve, kurai nav ierobežojumu.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Niks Vujačičs dzimis un audzis Austrālijā, bet tagad dzīvo Dienvidkalifornijā kopā ar sievu un diviem dēliem. Autors pazīstams visā pasaulē, vadot seminārus par motivāciju un ticību saviem mērķiem; viņ&scaron; ir bezpeļņas organizācijas&nbsp;<em>Life Without Limbs</em>&nbsp;direktors.</p> <p>&ldquo;Mūsu dzīvei nav citu ierobežojumu kā vien tie, kurus tai uzliekam mēs pa&scaron;i. Esmu pārliecināts, ka man dzīvē viss ir iespējams. Vēlos, lai tev būtu tie&scaron;i tāds pats uzskats par savu dzīvi neatkarīgi no tā, kādas grūtības nāktos piedzīvot.&rdquo; (Niks Vujačičs)</p> <p>Grāmatu varat iegādāties KALA Raksti interneta veikalā:</p> <p><a href="http://mieramtuvu.lv/?view=projekti_detail&amp;Id=415">http://mieramtuvu.lv/?view=projekti_detail&amp;Id=415</a></p> <p>kā arī Jāņa Rozes, Valters &amp; Rapa grāmatnīcās, grāmatu veikalos AMNIS un IHTIS</p>Wed, 22 Mar 2017 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40566&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40566&type=2Gabriela CīruleKritiens uz augšu<p>Liekais svars! Džinsi, kurus vairs nevar aizpogāt, un mērlente, kura rāda nepavisam ne tos patīkamākos ciparus! &Scaron;ķiet, &scaron;ī ir problēma, ar kuru kādā dzīves brīdī sastapu&scaron;ies vismaz 90 procenti sievie&scaron;u, izņemot vienīgi tās, kurām daba dāvājusi apskaužamu vielmaiņu. Visām citām vismaz reizi dzīvē ir nācies pa&scaron;ķirstīt grāmatu, kuras nosaukumā ietverts vārds &ldquo;diēta&rdquo;, palūkoties uz pārtikas produkta iepakojumu, meklējot biedējo&scaron;o vārdu &ldquo;kalorijas&rdquo;, vai ar apņēmīgu sejas izteiksmi un slepenu nopūtu izvilkt no skapja dziļākās atvilktnes sen nevalkāto sporta tērpu.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Lielais svars sagādā galvassāpes arī Dorotejai &ndash; jauna latvie&scaron;u romāna &ldquo;Kritiens uz aug&scaron;u&rdquo; galvenajai varonei. Diemžēl Dorotejas problēma nav vis mērāma pāris kilogramos, centimetros vai apģērba izmēros. Dorotejas lielā kaislība ir ēdiens &ndash; gar&scaron;īgi pagatavots un, vēlams, lielos daudzumos. Pret ēdienu viņa izjūt kaislību, kas jau robežojas ar neprātu, un, kā jebkura kaislība, tā nopietni apdraud jaunās sievietes dzīvi, kaut gan ārēji tā izskatās pēc īstenas paradīzes. Padomājiet pa&scaron;i &ndash; Dorotejai ir mīlo&scaron;s vīrs, kura gādībā sieviete var atļauties nestrādāt, lieliskas draudzenes un papilnam brīva laika &ndash; taču kā Doroteja to pavada? Viņa ēd. Cen&scaron;as notievēt. Neiztur. Atkal ēd. Apņemas sportot. Neizdodas. Un tā veidojas apburtais loks, kas, &scaron;ķiet, ieraus jauno sievieti īstas atkarības zobratos un samals, ja viņa nespēs to laikus apturēt. Dorotejas liekais svars sāk pārsniegt visas robežas, un vienlaikus ar kilogramiem vēja ātrumā aug neapmierinātība ar sevi un dzīvi...</p> <p>&nbsp;</p> <p>Romāns &ldquo;Kritiens uz aug&scaron;u&rdquo; uzrakstīts kā humoristisks, dzīvespriecīgs stāstījums par nopietnu problēmu. Dorotejas dzīvesprieks un pa&scaron;ironija lasītāju aizraus, liks smaidīt un brīžiem pat skaļā balsī smieties par varones nebeidzamo klup&scaron;anas-saņem&scaron;anās ciklu,&nbsp; daudzajiem negadījumiem un ķibelēm, kas jauno sievieti burtiski vajā. Doroteja pat nevar nokrāsot verandu vai veikt kāju vaksāciju, neiekuļoties nepatik&scaron;anās! Taču asprātīgie stāstījumi par &ldquo;diēto&scaron;anos&rdquo; ir tikai virsējais slānis. &ldquo;Kritiens uz aug&scaron;u&rdquo; neuzkrīto&scaron;i vedina domāt arī par daudz svarīgākiem jautājumiem, vienu no kuriem romāna noslēgumā uzdod arī pati Doroteja, ieskatoties lasītājam tie&scaron;i acīs: ko gan mēs katrs darām ar savu dzīvi? Vai notērējam to sīknaudā, nemitīgi cen&scaron;oties atbildību par sevi uzvelt kādam citam, vai pieņemam savu pieaugu&scaron;a cilvēka lomu un sākam rīkoties?</p> <p>&nbsp;</p> <p>Romāna autore Gabriela Cīrule, kurai &scaron;is ir debijas darbs, izvēlējusies romānu parakstīt ar pseidonīmu. Par sevi viņa saka: &ldquo;Viss sākās ar prieku. Ar lasī&scaron;anas prieku. Vēlāk tas pārauga rakstī&scaron;anas priekā, un piedzima Gabriela Cīrule.&rdquo; Pa&scaron;laik autore strādā pie jauna romāna un cer, ka taps vēl citi darbi, kas caur humora prizmu uzlūkos mūsdienu Latvijas sievietei aktuālas problēmas.</p> <p>Pieejama arī e-grāmata.</p>Wed, 22 Mar 2017 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40565&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40565&type=2Dženifera KlementaLūgšanas par nolaupītajām<p>Nu arī latvie&scaron;u valodā izcilajā Silvijas Brices tulkojumā varam lasīt vienu no beidzamā laika satrieco&scaron;ākajām, bet vienlaikus poētiski skaistākajām grāmatām &ndash; amerikāņu-meksikāņu rakstnieces un žurnālistes, starptautiskā PEN kluba pa&scaron;reizējās prezidentes Dženiferas Klementas romānu &ldquo;Lūg&scaron;anas par nolaupītajām&rdquo;. Romāns ir veltīts visām tām meitenēm, kas tepat mūsu laikā, 21. gadsimtā, kļūst par dzīvo preci, par meitenēm, kuru bērnība beidzas, vēl īsti nesākusies, par meitenēm, kuru kauliņi, iespējams, balo saulē kādā no daudzajiem Meksikas tuksne&scaron;iem... ja vien viņu dzīvē nenotiek brīnums.</p> <p>Lai gan nosaukums ir tik dramatisks un arī romānā aprakstītie notikumi brīžiem satriec ar savu neiespējamību un nenovēr&scaron;amību, romāns &ldquo;Lūg&scaron;anas par nolaupītajām&rdquo; ir arī pilns spēka, pa&scaron;cieņas un nerimsto&scaron;u dzīves alku, tas ir kā brīni&scaron;ķīgs apliecinājums, ka mīlestība, draudzība un dzīvino&scaron;ā iespēja no sirds uz kādu paļauties (un netapt pieviltai) ir pieejama arī vissmagākajos apstākļos un visbaisākajā vidē.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Romāna galvenā varone Leididī un viņas draudzenes dzīvo kalnu ciematiņā netālu no Akapulko, un tas ir Meksikas reģions, kurā visa vara pieder narkokarteļiem. Te, kalnos, likumus raksta vīri melnos džipos un ciematu iedzīvotāji var tikai paklausīt. Vai mirt. Reizēm nāve piemeklē arī paklausīgos. Jā, vai es minēju, ka kalnu ciematos dzīvo tikai sievietes un bērni? Vīrie&scaron;i vai nu strādā karteļiem, vai meklē laimi un nodarbo&scaron;anos ASV. Ja ir dzīvi. Ciematu sievietes zina &ndash; ja aug glīta meitene, drīz vien viņai ieradīsies pakaļ. Tāpēc &scaron;e &ldquo;dzimst&rdquo; tikai zēni, un līdz pat desmit vienpadsmit gadu vecumam ciematā meiteņu nav. Par spīti izmisīgajām viltībām un pat tam, ka meitenes slēpjas zemē izraktās bedrēs, tikko neizbēgamās pārvērtības ir notiku&scaron;as, gaidāma arī nelūgtā melno vīru vizīte. Tā no ciematiņa pazūd Paula, skaistākā no meitenēm. Tā pazūd friziere. Pazūd citas. Leididī paveicas &ndash; ar draudzenes brāļa gādību viņa dabū kalpones darbu kādā bagātā ģimenē Akapulko. Leididī ir gatava izplest spārnus un doties dzīvē ar pilnu jaudu &ndash; izbaudot pirmās mīlestības skurbo brīvības elpu. Bet tad notiek kas neparedzams un Leididī vecās dzīves atbalsis varenā lavīnā aizslauka visas pēdējā laikā sabūvētās sapņu pilis, pa&scaron;u Leididī nejau&scaron;ā trāpījumā ielidinot vēl bezcerīgākā vidē un situācijā. Pat bālie skorpioni, biedējo&scaron;ākās būtnes Meksikas pakalnos, Leididī vietā justos neomulīgi &ndash; ja mēs vaicātu viņu viedokli. Ir situācijas, no kurām izkļūt nevar pat sapņos, var vienīgi mēģināt pieradināt realitāti un radīt to vēlreiz, pilnīgi no jauna.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Romāns &ldquo;Lūg&scaron;anas par nolaupītajām&rdquo; tulkots vairāk nekā 30 valodās, mēne&scaron;iem noturējies <em>New York Times</em> un citu ietekmīgu izdevumu bestselleru listes aug&scaron;galā un apbalvots ar daudzām literārām balvām. Ja jums patika H. Hoseinī &ldquo;Pūķa ķērājs&rdquo; un &ldquo;Tūksto&scaron; sauļu mirdzums&rdquo;, noteikti izlasiet arī romānu &ldquo;Lūg&scaron;anas par nolaupītajām&rdquo;.</p> <p>Pieejama arī e-grāmata.</p> <p>No angļu valodas tulkojusi Silvija Brice.</p>Wed, 22 Mar 2017 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40564&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40564&type=2Andra ManfeldeVirsnieku sievasWed, 22 Mar 2017 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40563&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40563&type=2Ināra ŠteinbergaBurtus mežā meklējam<p>"Pastaigājoties mežā kopā ar mazbērniem, mazmeita Lelde ieraudzīja papardēs paslēpu&scaron;os burtu "P", bet mazdēliņ&scaron; Haralds kazenājā pamanīja kautrīgo burtu "K". Jo dziļāk gājām mežā, jo vairāk burtu atradām. Priecīgi par ciemiņiem burtiņi katrs mums pastāstīja savu pasaciņu. Ja arī Tu vēlies uzzināt, kas notiek mežā, tad lasi &scaron;o grāmatu un dodies ceļojumā kopā ar mums!"<br /> (I.&Scaron;teinberga)</p> <p><br /> 33 burtu pasakas veidotas tā, lai bērns viegli pamanītu katru konkrēto burtiņu, jo katrā pasakā ļoti daudz vārdu, kuri ar to sākas. Par to liecina jau virsraksti, piem., Eglīte Erna un Ezis, Āpsis un Apse, Vilks Vilis un viesības u. tml. Grāmatu īpa&scaron;i skaistu padara tas, ka ikkatrai pasakai pievienotas 2 skaistas Latvijas mežos tapu&scaron;as autores oriģinālfotogrāfijas, kurās jāmeklē vārdi ar attiecīgo burtu. Tādējādi piedāvājam caur valodu gūt ieskatu arī vides izglītībā.<br /> Grāmata pie mērota 4 - 10 g.veciem bērniem.</p>Wed, 22 Mar 2017 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40562&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40562&type=2Rensoms RigssDvēseļu krātuveWed, 22 Mar 2017 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40438&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40438&type=2Linda NemieraPūča un Pinčijas gaisa pils<p>&ldquo;Detektīvromānu autore&rdquo;, &ldquo;trilleru autors&rdquo;, &ldquo;viņa raksta romantiskos romānus&rdquo;, &ldquo;viņ&scaron; darbojas fantastikas žanrā&rdquo; &ndash; &scaron;ādos un līdzīgos vārdos čakli lasītāji nereti spriež par saviem iemīļotākajiem autoriem, kuri savā daiļradē pievērsu&scaron;ies kāda konkrēta literatūras lauciņa kop&scaron;anai un regulāri iepriecina cienītājus ar jaunu darbu tie&scaron;i tajā žanrā, kas no viņiem tiek sagaidīts. Taču laiku pa laikam gadās, ka autors vēlas vismaz uz mirkli izkāpt no ierastās rakstības manieres &ndash; un viņam tas izdodas! Tie&scaron;i tā noticis ar rakstnieci Lindu Nemieru, kuru jauni un ne tik jauni lasītāji jau astoto gadu pazīst kā asprātīgu un iztēles bagātu fantāzijas romānu autori. Fantāzijas žanrā Lindai izdoti jau pieci darbi &ndash; &ldquo;Vilcenes stāsts&rdquo; (2010), &ldquo;Septiņi&rdquo; (2011), &ldquo;Kaķa lāsts&rdquo; (2012), &ldquo;Lidojums&rdquo; (2013) un &ldquo;Kaķis maisā&rdquo; (2015), ceļā pie lasītājiem pa&scaron;laik atrodas arī &ldquo;Kaķaču&rdquo; sērijas tre&scaron;ais darbs &ldquo;Kaķa koncerts&rdquo;, kas iznāks &scaron;ogad. Taču Linda nepaliek tikai &scaron;aurās žanra robežās un laiku pa laikam sagādā saviem lasītājiem kādu pārsteigumu. Pērnā gada vasarā rakstniecei tika izdots kriptotrilleris &ldquo;Sofijas noslēpums&rdquo;, ar kuru Linda plūca laurus romānu konkursā &ldquo;Nacionālais bestsellers&rdquo;, bet &scaron;īgada sākumā pie lasītājiem ceļo Lindas pirmā grāmata bērniem &ldquo;Pūča un Pinčijas gaisa pils&rdquo;, kuru rakstniece radīja, gaidot pati savu otro mazuli. Autore ar smaidu piebilst, ka grāmatiņas tekstu uzrakstījusi &ldquo;vienā vienīgā grūtniecības izraisīta bezmiega naktī&rdquo;.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Krā&scaron;ņi ilustrētā liela formāta grāmata piesaista vispirms jau ar vizuālo noformējumu. Izteiksmīgās ilustrācijas radījusi māksliniece Aija Vinkelmane-Dreiere, kura &scaron;obrīd dzīvo un strādā Norvēģijā. Aijas zīmējumi ir detalizēti, un tajos apslēpts daudz saisto&scaron;u &ldquo;knifiņu&rdquo;, kurus lasī&scaron;anas gaitā būs interesanti at&scaron;ifrēt gan mazajiem lasītājiem, gan viņu vecākiem: piemēram, kāda zīmējuma detaļa citā lappusē atklāsies jau kā pilna ilustrācija, citviet redzēsim neparastas perspektīvas un citus mākslinieces iztēles radītus &ldquo;trikus&rdquo;, kas palīdz labāk iejusties grāmatas pasaulē.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Bet par ko tad ir pats stāsts? Pūčs un Pinčija &ndash; tie ir divi bra&scaron;i pelēni, kuriem ne pa jokam apnikusi līdz&scaron;inējā dzīve un vecā ala. Tāpēc tie izlemj doties jaunas alas meklējumos &ndash; tādas, kura būtu pienācīgs miteklis princesei. Peļuku ceļ&scaron; ved cauri rudenīgam dārzam, mazajiem uzglūn briesmas vārnas, runča un suņa izskatā, taču, kā jau tas parasti notiek labestīgās bērnu grāmatās, pelēni izkulsies cauri visiem pārbaudījumiem. Lai arī jaunā ala vilina ar visādiem labumiem &ndash; pla&scaron;umu, gai&scaron;umu, cienastu un automātiskajām durvīm &ndash;, Pūčs un Pinčija atklāj, ka nav nekā labāka par vecajām mājām &ndash; vecvecvecmāmiņas iekārtoto, ar vilnas pūkām un spalvām izklāto migu.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Grāmatiņa vedina bērnus paskatīties uz pasauli citām &ndash; &scaron;oreiz peļu &ndash; acīm, pažēlot nelaimē iekļuvu&scaron;os un novērtēt to, kas mums jau ir. Jo, kā mēdz teikt, nekur nav tik labi kā mājās.</p> <p>Pieejama arī e-grāmata.</p>Mon, 13 Mar 2017 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40437&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40437&type=2Daniels GlatauersMūžam Tavs<p>Silvijas Brices izcilajā tulkojumā pie latvie&scaron;u lasītājiem dodas jauns austrie&scaron;u rakstnieka Daniela Glatauera romāns &ldquo;Mūžam Tavs&rdquo;. &Scaron;is jaunums liek sarosīties visiem tiem tūksto&scaron;u tūksto&scaron;iem D. Glatauera lasītāju, kas, elpai aizraujoties, baudīja brīni&scaron;ķīgi romantisko e-pasta mīlasstāstu &ldquo;Sargies ziemeļvēja&rdquo; un tā turpinājumu &ldquo;Visi septiņi viļņi&rdquo;. Abi iepriek&scaron;ējie romāni pasaulē izdoti miljonu metienos un arī Latvijā piedzīvoju&scaron;i vairākas piedrukas, un lasītāji diezgan pa&scaron;saprotami no autora gaida vēl kādu romantisku darbu. Taču romāns &ldquo;Mūžam Tavs&rdquo;, par spīti mīlestību apsolo&scaron;ajam nosaukumam, rakstīts pavisam citā daiļliteratūras žanrā. Tas ir klasisks trilleris, spraigi &scaron;au&scaron;alīgs vēstījums par mīlestību, kura at&scaron;ķiras. Par mīlestību, kura kļūst bīstama. Par mīlestību, kas biedē, smacē un kuru vienlaikus ir teju neiespējami atvairīt...</p> <p>Judīte, apsviedīgā un enerģiskā trīsdesmitgadniece, draugu kompānijas dvēsele, &scaron;obrīd ir viena. Tāpēc, kad lielveikalā sastaptais Hanness viņas ceļu &scaron;ķērso atkal un atkal, nav jābrīnās, ka abi kļūst par pāri. Hanness ir ideāls &ndash; neprecējies vīrietis labākajos gados, labi situēts, uzmanīgs, draudzīgs, un turklāt uzreiz iepatīkas gan Judītes vecākiem, gan draugiem. Ātri vien Hanness kļūst par neatņemamu Judītes dzīves daļu. Varētu pat sacīt, viņ&scaron; ir nepārtraukti klāteso&scaron;s, pat tad, kad atrodas citā pilsētā. Kad &scaron;īs pastāvīgās uzmanības mazliet nogurdinātā Judīte nolemj attiecības saraut, izrādās, tas nav tik vienkār&scaron;i &ndash; pat viņas labākie draugi ir Hannesa pusē, jo viņ&scaron; ir tik acīmredzami mīlo&scaron;s un Judītes dēļ gatavs uz jelkādiem upuriem. Pamazām Hanness iezogas ne tikai Judītes nomoda dzīvē, viņ&scaron; rādās arī sapņos... un jau agri no rīta ir klāt, lai palīdzētu Judītei ikvienā dzīves situācijā.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Kā tas ir &ndash; sastapt savu sapņu princi, Lielisko vīrieti, kur&scaron; ir tik pārvarīgi lielisks, ka... sāc smakt? Varbūt Judīte ir vienkār&scaron;i feministiska nejaucene , kura nemaz nav pelnījusi tik for&scaron;u vīrieti kā Hanness, pārlieku mūsdienīga sieviete, kura nespēj samierināties ar to, ka attiecības nozīmē pielaist kādu ļoti tuvu? Varbūt viņa vienkār&scaron;i kļūst traka? Bet varbūt tomēr vaina ir brīni&scaron;ķīgajā Hannesā?</p> <p>&nbsp;</p> <p>Vīrietis, kur&scaron; spēj uzrakstīt vēl vienu tik atkailināti lielisku romānu par attiecībām, paskatoties uz mīlestību no pavisam cita skatpunkta, ir ģēnijs, &ndash; tā par Danielu Glataueru saka lasītāji. Un patie&scaron;ām, cilvēciskās psihes dzīles, kurās Glatauers ievilina, ir tik bezdibenīgi dziļas, ka no tām neatspīd ne gaismas stariņ&scaron;. Bet &scaron;is melnais bezdibenis atrodas brīnumskaistas ainavas viducī. Un lasītājs kopā ar Judīti dodas taisni iek&scaron;ā melnajā bezgalībā, ne mirkli nespēdams atrauties no teksta. Un kopā ar Judīti viņ&scaron; grāmatas beigās pamostas kā no burvestības, bet romāna noskaņa vēl ilgi valda pār prātu.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Pieejama arī e-grāmata.</p> <p>No vācu valodas tulkojusi Silvija Brice.</p>Mon, 13 Mar 2017 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40207&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40207&type=2Frēdriks BakmansOmce sūta sveicienu un atvainojas<p>Ikviens atceras vecmāmiņas mājas smaržu. Ikviens atceras viņas stāstītās pasakas. Bet vai visas vecmāmiņas mēdz braukt bez tiesībām un flirtēt ar policistiem? Nakts melnumā ielauzties zoodārzā? No balkona &scaron;aut uz garāmgājējiem ar peintbola &scaron;auteni? Septiņgadīgās Elzas Omce dara ne to vien. Daži viņu sauc par ekscentrisku vai pat par traku, bet Elza viņu uzskata par supervaroni, kuras īpa&scaron;ās spējas ir izdomāt stāstus par bruņiniekiem, princesēm, pūķiem un pilīm. Taču izrādās, ka varoņi un ļaundari nedzīvo izdomātās pasaku zemēs &ndash; tie mīt tepat aiz sienas.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Lasītāju atsauksmes par grāmatu <strong>&ldquo;Omce sūta sveicienu un atvainojas&rdquo;</strong></p> <p><em>&ldquo;&Scaron;īs grāmatas intriga mani savaldzināja jau no pirmajām lappusēm, jo par Omces izdarībām nevar nesmieties, un tās apvienojumā ar Elzas sarežģīto (īpa&scaron;i, ja runājam par kādu, kuram vēl nav astoņi gadi) personību ir lieliska labas lasāmvielas kombinācija. Kad Elza paliek viena un sākas vecmāmiņas sarīkotās dārgumu medības, grāmata lasītājam kļūst par mīklu virkni...&rdquo;</em></p> <p><em><br /></em></p> <p><em>&ldquo;Frēdrika Bakmana spēja panākt, lai lasītājs vienlaicīgi smejas un raud, ir apbrīnojama. Viņa grāmatas nav ne mistērijas, ne romantiskā lasāmviela, faktiski tās ir īpa&scaron;s žanrs, kas raksturīgs tikai &scaron;im autoram. Patiks tiem, kuri mīl lasīt un kuriem patīk arī padomāt.&rdquo;&nbsp; </em></p> <p><em>&ldquo;Lasot &scaron;o stāstu, kas vienlaikus atgādina Alises Brīnumzemi un Nārniju, mana uzmanība neatslāba ne mirkli. Teksts ir ļoti skaisti uzrakstīts. Jau pa&scaron;ā sākumā apsmējos par gandrīz astoņgadnieci Elzu un viņas ekscentrisko vecmāmiņu, kas aizved meiteni uz ne ar ko nesalīdzināmu fantāzijas zemi. Elza ir pāragri attīstījies bērns, nekaunīga, reizēm parupja, tomēr bezgala vērīga un gādīga. Tekstā ir pa brīdim pasprūk pa kādam biezākam vārdam, taču grāmatas personāžiem tas piestāv un &scaron;ī leksika noteikti ir piemērota pusaudžiem un jaunie&scaron;iem, un pieaugu&scaron;ajiem. Izcila, apbrīnojama grāmata, ko gribas lasīt vēl un vēl&hellip;&rdquo;</em></p> <p><em><br /></em></p> <p><strong>Frēdriks Bakmans</strong> ir zviedru blogeris, publicists un rakstnieks, pasaulslavenā romāna <strong>Vīrs, vārdā Ūve</strong> autors. Viņa jaunā grāmata ir vienlīdz smeldzīga un smieklīga, tā apburs un iepriecēs katru, kuram jebkad ir bijusi vecmāmiņa.&nbsp;</p> <p>&nbsp;</p> <p>No angļu valodas tulkojusi Renāte Punka.</p>Mon, 27 Feb 2017 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40206&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40206&type=2Nučo OrdineNelietderīgā lietderīgums<p><span style="font-size: 13.6px;">&Scaron;ajā spožajā un oriģinālajā darbā itāļu filosofs un renesanses pētnieks Nučo Ordine pievēr&scaron; mūsu uzmanību nelietderīgā lietderīgumam un lietderīgā nelietderīgumam. Izmantojot diženu filosofu citātus un izcilu rakstnieku pārdomas, autors uzskatāmi parāda, kā apsēstība ar lietderīguma kultu un peļņu noplicina garu un apdraud ne tikai skolas un universitātes, mākslu un rado&scaron;umu, bet arī būtiskākās cilvēces pamatvērtības &ndash; cilvēcisko pa&scaron;cieņu, mīlestību un patiesību. Viņa manifestu iedvesmojusi ietekmīgā ASV un Kanādas izglītības un medicīnas sistēmu reformatora Abrahama Fleksnera aizraujo&scaron;ā eseja, kas atgādina, ka nelietderīgā lietderīgumu mums māca arī eksaktās zinātnes un ka nesavtīgais un &scaron;ķietami nelietderīgais ir teju vienīgās </span><em style="font-size: 13.6px;">homo sapiens</em><span style="font-size: 13.6px;"> iespējas padarīt cilvēci cilvēcīgāku. Nučo Ordines manifests un Fleksnera eseja noteikti sniegs vērtīgu vielu pārdomām Latvijas lasītājiem.</span></p> <p>&nbsp;</p> <p>Pēdējos gados sevi&scaron;ķi saasinājusies cīņa par kultūras un tās institūciju izdzīvo&scaron;anas iespējām, un, cīnoties par finansējumu, visdažādāko kultūras jomu pārstāvji atkal un atkal ir spiesti varas pārstāvjiem un valsts budžeta naudas dalītājiem skaidrot, kāpēc darbs kultūras jomā nav tuk&scaron;s un bezjēdzīgs un kāpēc rado&scaron;o profesiju ļaudis ir uzskatāmi nevis par liekēžiem un parazītiem uz sabiedrības miesas, bet gan par galvenajiem domu un gara dzīves kustinātājiem, no kuriem labums tiek ikvienam sabiedrības loceklim. Nav taisnība, ka lietderīgs ir tikai tas, kas nes peļņu. Merkantilajās demokrātijās pastāv zinā&scaron;anas, kuras tiek uzskatītas par "nelietderīgām", tomēr atklājas kā pārsteidzo&scaron;i lietderīgas.</p> <p>&nbsp;</p> <p>&nbsp;</p> <p><strong>Nučo Ordine</strong> (<em>Nuccio Ordine</em>, 1958) ir literatūrzinātnieks un filosofs, Kalabrijas Universitātes profesors, viens no pasaules ievērojamākajiem renesanses literatūras speciālistiem, kur&scaron; regulāri lasa lekcijas ietekmīgākajās Francijas, Anglijas un ASV universitātēs, saņēmis visdažādākās prēmijas un goda titulus (ieskaitot Francijas Goda leģiona ordeni), viņa grāmatas ir tulkotas gandrīz divdesmit valodās.</p> <p>&nbsp;</p> <p><em>&lsquo;&rsquo;&Scaron;īs grāmatas nosaukumā Nelietderīgā lietderīgums ietvertais oksimorons ir pelnījis paskaidrojumu. Paradoksālais lietderīgums, par kuru runā&scaron;u, nav tas pats, kura vārdā humanitārās zinības un, pla&scaron;āk raugoties, arī visas zinības, kas nenes peļņu, tiek uzskatītas par nelietderīgām. Lietojot &scaron;o vārdu krietni vispārīgākā un universālākā nozīmē, esmu vēlējies savu pārdomu centrā likt ideju par lietderīgumu, kas piemīt tām zinībām, kuru būtiskā vērtība ir pilnīgi brīva no jebkādiem utilitāriem mērķiem. Pastāv pa&scaron;mērķīgas zinības, kas&nbsp;&ndash; tie&scaron;i pateicoties savai dāsnajai, nesavtīgajai dabai, kurai sve&scaron;as jebkādas praktiskas vai komerciālas saistības,&nbsp;&ndash; var spēlēt būtiski svarīgu lomu gara izkop&scaron;anā un cilvēces pilsoniskajā un kulturālajā izaugsmē. &Scaron;ādā kontekstā par lietderīgu es uzskatu visu, kas mums palīdz kļūt labākiem.&rsquo;&rsquo;</em> <strong>Nučo Ordine</strong></p> <p>&nbsp;</p> <p><strong><span>No itāļu valodas tulkojusi Dace Meiere</span><br /></strong></p>Mon, 27 Feb 2017 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40205&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40205&type=2Kendra VilsoneSapnis par dārzu<p>Tas varētu &scaron;ķist savādi, taču bailes no dārzkopības nav nekas neparasts. Dažiem sāpīgs ir stila jautājums, bet citus biedē dārzaugu izvēle &ndash; pla&scaron;a un sarežģīta sfēra, kurā lieto tādas frāzes kā &ldquo;ilga ziedē&scaron;anas sezona&rdquo; un visvisādus neskaidrus apzīmējums latīņu valodā.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Daudzi no mums par dārzkopību pat nedomā, un satrūkstas, kad piepe&scaron;i tiek pie personīgā dārza. Varbūt dārzs pamudinājis mūs ievākties kādā mājā vai dzīvoklī, bet to pārveidot, kā izrādās, nav tik vienkār&scaron;i kā virtuvi vai vannas istabu. Tā nu mēs iedzīvojamies sirdsapziņas pārmetumus ikreiz, kad paskatāmies pa logu.</p> <p>Pārliecību dod pieredze, tomēr savureiz noderīgi ir arī novērojumi. Ir iedvesmojo&scaron;i apskatīt citu cilvēku dārzus, sevi&scaron;ķi, ja tie nav pārspīlēti pareizi. Vēl labāk, ja ceļā pavada pats dārznieks.</p> <p>&nbsp;</p> <p>&Scaron;ī grāmata būs ceļojums cauri dārziem, ar piezīmēm (un attēliem), grāmatā apkopotas pārsteidzo&scaron;i vienkār&scaron;as idejas, kas atrisinās pat sarežģītākās problēmas. <strong>&nbsp;</strong></p> <p>&nbsp;</p> <p class="Normal2">Grāmata ir pieejama visās Jāņa Rozes grāmatnīcās.</p>Mon, 27 Feb 2017 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40204&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40204&type=2Ivars ĪjabsPolitikas teorija: pirmie soļi<p>Ivars Ījabs (1972) ir brīvi praktizējo&scaron;s latvie&scaron;u politologs. Izglītība &ndash; autodidakts, asociētais profesors, Sociālo zinātņu fakultātē, politikas zinātnes nodaļā Latvijas Universitātē. Studējis filosofiju Latvijā, Vācijā. No darba brīvajā laikā nododas vaļaspriekiem &ndash; peldē&scaron;anai, slēpo&scaron;anai, politisko ideju vēsturei, politikas teorijai un nacionālisma studijām. Viņa ikmēne&scaron;a sleju publicē žurnāls &ldquo;Rīgas Laiks&rdquo;. Grāmata ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu iznākusi apgādā &bdquo;Lasītava&rdquo;.</p> <p>&nbsp;</p> <p>&ldquo;Dr. Ivara Ījaba grāmata ir lielisks ievads politikas teorijā. Autoram ir izdevies labi argumentēts, viegli un interesanti lasāms pārskats par galvenajiem pamatjautājumiem un pētniecības objektiem, ar ko nodarbojas politikas zinātne &ndash; valsti, nāciju, demokrātiju, suverenitāti, leģitimitāti, identitāti, taisnīgumu un citiem.</p> <p>Politiskajai zinātnei ir raksturīgi, ka tās priek&scaron;mets un skaidrojumi lielā mērā ir atkarīgi no konkrētās teorijas, kuru attiecīgais zinātnieks pārstāv. &Scaron;eit Dr. Ījabs koncentrēti izklāsta svarīgākās un ietekmīgās teorijas un to politikas skaidrojumus, un neuzkrīto&scaron;i dod tiem arī savu vērtējumu.&nbsp; Grāmata sniedz labi strukturētu ieskatu par daudzveidīgajiem un parasti pretrunīgajiem mūsdienu teorētiskajiem priek&scaron;statiem par politiku &ndash; un tas, savukārt, ir labs pamats reālās politikas labākai izpratnei un praksei.&nbsp;</p> <p>&Scaron;is darbs būs noderīgs ne tikai politikas zinātnes studentiem, bet arī jebkuram politikā ieinteresētam pilsonim, kur&scaron; izjūt atbildību par savu valsti un tajā notieko&scaron;ajiem politiskajiem procesiem.&rdquo;</p> <p>Egils Levits</p> <p>Jurists un politologs</p> <p>Eiropas Savienības tiesas tiesnesis.</p> <p>Kā norāda pats autors grāmatas ievadā: "Politikas teorija mums sniedz arī prizmu kritiskai politikas uztverei. Tā ir ne vien politiskās realitātes apraksts, bet gan tās pārveido&scaron;anas un uzlabo&scaron;anas instruments. Tā liek mums pārvērtēt pa&scaron;iem savas pārliecības par labo un taisnīgo."</p>Mon, 27 Feb 2017 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40203&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40203&type=2Anderss de la MoteUltiMatum<p>Iznākot otrajai daļai &ldquo;<em>UltiMatum</em>&rdquo; (pirmās nosaukums bija &ldquo;<em>MemoRandom</em>&rdquo;), ir noslēdzies mūsdienu zviedru rakstnieka Andersa de la Motes spraigais kriminālromānu cikls-diloģija &ldquo;Spēle ar laiku&rdquo;. Cikla galvenais varonis ir Dāvids Saraks, kura pienākums Stokholmas policijā ir savervēt slepenos ziņotājus un strādāt ar viņiem, tā atvieglojot policistiem cīņu ar organizēto noziedzību. Un Dāvidam tas padodas: kukuļo&scaron;ana, draudi, meli &ndash; atļauts ir viss, ja vien tiek iegūta vajadzīgā informācija.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Tāpat kā cikla pirmā grāmata, arī &ldquo;<em>UltiMatum</em>&rdquo; ir adrenalīna uzlādēts spriedzes trilleris, kas risinās nežēlīgā pasaulē, kurā jebkuri līdzekļi cīņā par varu ir pieļaujami. Cie&scaron;ās saiknes, kas romānā pastāv starp noziedzīgo pasauli un tiem, kas atrodas pa&scaron;ās sabiedrības virsotnēs, autoram izdodas atainot satrieco&scaron;i reālistiski. Ikvienam sabiedriski svarīgam lēmumam ir kāds iemesls, un, diemžēl, bieži tas saistīts ar tik tum&scaron;iem darījumiem, ka &scaron;ķiet teju vai neticami &ndash; labklājības oāze Zviedrija Andersa de la Motes darbos rādīta ārkārtīgi nepievilcīgā gaismā. Vai &scaron;ai valstī ir kāds politiķis vai amatpersona, kur&scaron; nav pērkams?</p> <p>&nbsp;</p> <p>Kā jau pieklājas trillerim, romāns &ldquo;<em>UltiMatum</em>&rdquo; sākas ar to, ka ezerā atrod gabalos sadalītu līķi. Kas ir miru&scaron;ais, un kāpēc kāds tā nopūlējies, lai to nevarētu atpazīt? &Scaron;ī ir tikai viena no mīklām, kuras nāksies atrisināt Dāvida Saraka kolēģiem, jo pēc asiņainajiem notikumiem Skarpes salā, kad daudzi zaudēja dzīvību, Dāvids Saraks atrodas slēgtā ārstniecības iestādē tālu prom no galvaspilsētas. Ik vakaru viņ&scaron; noslēpj aprūpes personāla izsniegtās miegazāles un ir jau sakrājis divdesmit divas tabletes. Pavisam drīz pienāks diena, kad varēs tās izdzert un uz visiem laikiem apklusināt apsūdzo&scaron;ās balsis, kas skan viņa galvā... Tomēr kāds negaidīts un noslēpumains piedāvājums liek Dāvidam Sarakam pārdomāt. Jo ir noslēpumi, kuru vērtība ir neaprēķināma.</p> <p>&nbsp;</p> <p>&ldquo;Aizraujo&scaron;a notikumu attīstība un spriedze vispārākajā pakāpē! Atkarību izraiso&scaron;s stāsts par cīņu pa&scaron;os augstākajos varas gaiteņos, par nodevību un korupciju. Un izvēli. Katra cilvēka izvēli un cīņu ar savu sirdsapziņu,&rdquo; raksta <em>&ldquo;Nora Sk&aring;ne&rdquo;</em>.</p> <p>Par spriedzes triloģiju [geim] &nbsp;(tajā ietilpst romāni [geim], [troksnis] un [burbulis]) rakstnieks Anderss de la Mote apbalvots ar Zviedrijas Detektīvromānu rakstnieku akadēmijas debitantu balvu, un tā izdota jau 30 valstīs.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Pieejama arī e-grāmata.</p> <p>No zviedru valodas tulkojusi Ieva Pudure.&nbsp;</p>Mon, 27 Feb 2017 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40159&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40159&type=2Jana VagnereVongezers<p>Ja izrādītos, ka pasaule ir posto&scaron;as un neārstējamas sērgas varā, tuvākās pilsētas slēgtas karantīnas dēļ, un &scaron;ķiet, viss kļūst tikai sliktāk, &ndash; ko jūs darītu? Kā mēģinātu glābties? Ko (un kuru?) ņemtu līdzi? Mūsdienu krievu rakstniece Jana Vagnere romānā &ldquo;Vongezers&rdquo; ir izcili apspēlējusi &scaron;o situāciju, raugoties no vidusmēra pilsētnieka skatpunkta.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Grāmatas galvenā varone Anna kopā ar vīru un dēlu dzīvo privātmājā kādā no Piemaskavas ciematiem. Ziņām par jauno slimību, pret kuru nav zāļu, viņa pat īsti nepievēr&scaron; uzmanību. Sākumā arī fakts, ka epidēmijas dēļ vairs nav jābrauc uz Maskavu, uz darbu, ģimeni tīri vai iepriecina, viņi izbauda neplānotās brīvdienas. Bet tad pārtrūkst telefona sakari, apklust televīzija un radio, un drīz vien mierīgajā ciematiņā ierodas arī nelūgti viesi. Kaut kas ir jādara &ndash; un Annas ģimene kopā ar vīratēvu un tuvākajiem kaimiņiem nolemj doties uz dro&scaron;āku vietu, kur varēs paslēpties un sagaidīt, lai pasaule ieiet atpakaļ sliedēs. Ātri tiek vākti krājumi, meklētas izdzīvo&scaron;anai nepiecie&scaron;amās lietas, tikpat zibenīgi tiek risināts jautājums par to, kuri cilvēki vēl ir jāglābj un jāņem līdzi.</p> <p>Drīz vien bariņ&scaron; ne pārāk labi pazīstamu pieaugu&scaron;o, to skaitā arī Annas vīra pirmā sieva, un trīs dažādu vecumu bērni ir gatavi doties ceļā. Braucēju mērķis ir Vongezers, viens no daudzajiem Karēlijas ezeriem. Tas atrodas nomaļā vietā, patālu no ceļa, un ezera vidū ir sala, uz kuras slienas neliela omulīga mājiņa. Annas vīrs un vīratēvs tur ir medīju&scaron;i un zvejoju&scaron;i, un labi zina, ka tur varētu palikt arī ilgāku laiku. Vongezers nav nemaz tik tālu, jābrauc vien kāds tūkstotis kilometru &ndash; bet daļa ceļu ir slēgti, apkārt plosās neārstējamā sērga, ceļi ir pārpilni ar bēgļiem, marodieriem, armijas cilvēkiem. Lasītājs kopā ar &scaron;o dīvaino kompāniju dodas ceļā un ik pa brīdim sastopas ar dažādām briesmām &ndash; gan tām, kas ceļotājus apdraud no ārpuses, gan iek&scaron;ējām nesaskaņām, kas &scaron;ajā situācijā ir neizbēgamas.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Kas īsti ir &ldquo;Vongezers&rdquo; &ndash; dinamisks <em>road-story</em>, padrūma distopija vai vienkār&scaron;i ļoti reālistisks sociālpsiholoģisks piedzīvojumu romāns? Visdrīzāk, to var raksturot kā gaumīgu visa iepriek&scaron; minētā kombināciju, un īpa&scaron;i grāmata izceļas ar to, ka lasītājs, vienlaikus pukodamies uz galveno varoni un viņas līdzgaitniekiem, nespēj atrauties no teksta līdz pat beidzamajai lappusei. &ldquo;Janas Vagneres grāmata izlasāma tai pa&scaron;ā ātrumā, kādā viņas varoņi bēg no nāves.&rdquo; (labirint.ru)</p> <p>&nbsp;</p> <p>Romānu &ldquo;Vongezers&rdquo; Jana Vagnere iesāka rakstīt savā blogā tolaik, kad pasaule uzzināja par tā saukto H1N1 jeb cūku gripu. Lasītāju sajūsma ātri vien nodro&scaron;ināja grāmatai arī izdevēju &ndash; ne vien Krievijā, bet arī daudzās citās valstīs; tas tulkots jau vairāk nekā 12 valodās un ieguvis vairākas literārās balvas. Francijā &ldquo;Vongezers&rdquo; kļuva par bestselleru uzreiz pēc iznāk&scaron;anas, grāmata izdota arī Igaunijā, Lietuvā un Zviedrijā.</p> <p>Pieejama arī e-grāmata.</p> <p>&nbsp;</p> <p>No krievu valodas tulkojusi Māra Poļakova.</p>Wed, 22 Feb 2017 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40160&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40160&type=2Tomass FoigtsTenors Jonass Kaufmans<p>&ldquo;Tenors nav būtne no &scaron;īs pasaules, bet gan pasaule pati par sevi,&rdquo; &ndash; tā deviņpadsmitajā gadsimtā rakstīja franču komponists Hektors Berliozs. Vācu žurnālists un rakstnieks Tomass Foigts jauniznāku&scaron;ajā grāmatā &ldquo;Tenors Jonass Kaufmans&rdquo; apkopojis materiālus par &scaron;obrīd pasaulē visvairāk pieprasīto tenoru Jonasu Kaufmanu &ndash; gan intervijas, gan aprakstus, vienlaikus parādot cik ļoti beidzamajos simt gados mainījusies publikas attieksme un pat prasības pret operu un operdziedātājiem.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Ievadvārdus grāmatai rakstījis Plasido Domingo, atzīstot, ka Jonasu Kaufmanu vērtē ļoti augstu &ndash; gan kā dziedātāju, gan kā cilvēku. Operas megazvaigžņu vidū Jonass Kaufmans jau gadiem ieņem izcilu vietu. Viņ&scaron; ir dziedājis teju visos lielākajos pasaules operteātros, uzstājies kopā ar neskaitāmām citām mūsdienu opermūzikas zvaigznēm. Jonass Kaufmans grāmatā parādīts vispusīgi un interesanti, no pa&scaron;as bērnības un zēna pirmā operas apmeklējuma līdz pat &scaron;odienai, kad vienu J. Kaufmana uzstā&scaron;anos tie&scaron;raidē vēro miljoniem cilvēku. Grāmatā dziedātājs stāsta par savas profesijas gai&scaron;ajām un tum&scaron;ajām pusēm, dalās pārdomās par teātra režiju, menedžmentu un medijiem, darbu ierakstu studijā, attieksmi pret Verdi un Vāgneru, darbu skaņufilmu ērā, tenoru hitiem, lomām un darba pie to izstrādes un vēl daudz ko citu. Starp nopietnām atziņām Jonass Kaufmans min arī gadījumus, kas pla&scaron;ākai publikai nav tiku&scaron;i zināmi &ndash; kā reiz Zalcburgas festivālā dublējis kolēģi, kuram izrādes vidū pazudusi balss, kā &ldquo;Traviatas&rdquo; izrādē <em>Metropoliten</em> operā no lampu drudža atbrīvojies ārkārtīgi netradicionālā veidā, atklāj arī mazāk zināmas personīgās dzīves lappusītes. Grāmatas beigās ir dziedātāja rado&scaron;ā biogrāfija, diskogrāfija un lomu saraksts, kā arī autora un intervētāju biogrāfijas.</p> <p>Jonass Kaufmans ir kļuvis par zvaigzni arī ārpus klasiskās mūzikas skatuves. Pasaulē pla&scaron;i pieprasītais tenors ar neatkārtojami skaisto balsi un aktiermākslu aizkustina katru reizi no jauna &ndash; vai tā būtu operas skatuve, koncertzāle vai uzstā&scaron;anās televīzijā. Iespējams, tas ir tāpēc, ka Jonass Kaufmans ir ne vien izcils tenors ar žilbino&scaron;u ārieni, bet viņam piemīt arī patiesa aktiermeistarība. Par to gan pats mākslinieks izsakās vienkār&scaron;i: &ldquo;Visas jūtas, kuras ir jāpauž uz skatuves vai dziesmu vakaros, galu galā ir jānes sevī pa&scaron;ā.&rdquo;</p> <p>&nbsp;</p> <p>Pieejama arī e-grāmata.</p> <p>No vācu valodas tulkojusi Vija Ozola</p>Wed, 22 Feb 2017 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40165&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40165&type=2Uldis NeiburgsDraudu un cerību lokā. Latvijas pretošanās kustība un Rietumu sabiedrotie (1941–1945)<p>Otrā pasaules kara laikā Latvijas tautas vēlmi atgūt zaudēto valstisko neatkarību izteica pakāpeniski izveidojusies preto&scaron;anās kustība. At&scaron;ķirībā no nacistu okupētās Rietumeiropas, kas cīnījās pret vienu ienaidnieku, Baltijas valstīm tie bija divi &ndash; Padomju Savienība un nacionālsociālistiskā Vācija. Sarežģītajā situācijā Baltijas tautas nebija ieinteresētas atklāti vērsties pret Vāciju &ndash; vienīgo militāro spēku, kas varētu aizkavēt atkārtotu PSRS okupāciju. Tāpēc sadarbība ar nacistiem nereti tika uzskatīta par mazāko ļaunumu, bet pretestībai lielākoties bija nevardarbīgs raksturs.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Latvija turpināja pastāvēt kā starptautisko tiesību subjekts un tās likumīgie pārstāvji &ndash; Latvijas diplomāti ārzemēs &ndash; vēlējās sekmēt Rietumu sabiedroto uzvaru karā. Tomēr Baltijas valstu diplomātu centieni pievienoties 1941. gada 14. augustā parakstītajai Atlantijas hartai un 1942. gada 4. janvārī pieņemtajai Apvienoto Nāciju deklarācijai tika noraidīti. Lai panāktu viena noziedzīga režīma &ndash; hitleriskās Vācijas sakāvi, ASV un Lielbritānija sadarbojās ar citu ne mazāk noziedzīgu režīmu &ndash; staļinisko Padomju Savienību un attiecībā uz komunistu okupēto Austrumeiropu ignorēja pa&scaron;u pasludinātos tautu pa&scaron;noteik&scaron;anās principus.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Svarīgs atbalsta punkts Latvijas neatkarības centienu aizstāvē&scaron;anā izrādījās neitrālās Zviedrijas galvaspilsēta Stokholma, kur netraucēti darbojās Vācijas, PSRS un Rietumvalstu vēstniecības un izlūkdienesti. Voldemārs Salnais, biju&scaron;ais Latvijas sūtnis Zviedrijā, kļuva par iz&scaron;ķiro&scaron;o posmu nelegālo sakaru izveido&scaron;anā starp preto&scaron;anās kustību okupētajā dzimtenē un amerikāņu, britu un zviedru ārlietu un militārās izlūko&scaron;anas dienestiem brīvajā pasaulē. 1943. gada 13. augustā Rīgā slepeni izveidotā Latvijas Centrālā padome (LCP) Konstantīna Čakstes vadībā sniedza Rietumiem bagātīgu informāciju par patieso situāciju Latvijā un tās tautas vēlmi atgūt zaudēto neatkarību.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Kara gados Zviedriju sasniedza 4500 latvie&scaron;u bēgļu, un vairāk nekā puse no viņiem te ieradās slepeno bēgļu laivu akciju rezultātā. Izcila nozīme &scaron;o laivu braucienu organizē&scaron;anā izrādījās LCP Ventspils sakaru grupai un daudziem gados vēl jauniem laivu pārcēlājiem, kas neskaitāmas reizes &scaron;ķērsoja Baltijas jūru. Arturs Arnītis, Eduards Andersons, Pēteris Jansons, Kārlis Fri&scaron;enfelds, Osvalds Bileskalns, Valentine Lasmane un daudzi citi preto&scaron;anās kustības dalībnieki ir pelnīju&scaron;i, lai viņu vārdi izskanētu daudz pla&scaron;āk nekā līdz &scaron;im. Mūsdienās vairāk ir jāapzinās arī Zviedrijas Aizsardzības &scaron;tāba C-biroja un ASV Kara bēgļu padomes sniegtais tehniskais un finansiālais atbalsts &scaron;o laivu akciju norisē.</p> <p>Latvijai ir arī sava nenotikusī Neatkarības diena &ndash; 1944. gada 8. septembris, kad Valsts prezidenta vietas izpildītājs un Saeimas priek&scaron;sēdētājs Pauls Kalniņ&scaron; parakstīja deklarāciju par Latvijas Valsts atjauno&scaron;anu un valdības izveido&scaron;anu. Tā nekļuva par realitāti, jo brīdis, kad Vācijas karaspēks atstātu un PSRS Sarkanā armija vēl nebūtu ieņēmusi Latvijas teritoriju, tā arī nepienāca. Nerealizēti palika arī ģenerāļa Jāņa Kureļa militārās vienības bruņotās sacel&scaron;anās plāni kara beigās Kurzemē. Kaut arī Latvijas tautai nebija lemts īstenot savas pa&scaron;noteik&scaron;anās tiesības, sakari starp Latvijas preto&scaron;anās kustību un Rietumu sabiedrotajiem veidoja pamatu Baltijas valstu starptautiskajai atzī&scaron;anai 1990.&ndash;1991. gadā. Par &scaron;iem un citiem jautājumiem vēsta <em>Dr. hist.</em> Ulda Neiburga monogrāfija &ldquo;Draudu un cerību lokā. Latvijas preto&scaron;anās kustība un Rietumu sabiedrotie (1941&ndash;1945)&rdquo;.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Grāmata turpina &ldquo;Mansarda&rdquo; sēriju &ldquo;<em>imperfectum</em>&rdquo;, kurā iepriek&scaron; izdota Kaspara Zeļļa monogrāfija &ldquo;Ilūziju un baiļu ma&scaron;inērija. Propaganda nacistu okupētajā Latvijā: vara, mediji un sabiedrība (1941-1945) un Lauras Uzules un Vitas Zelčes monogrāfija &bdquo;Latvie&scaron;u kapusvētki: identitātes rituāls&rdquo;.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Richarda Zariņa piemiņas fonda, Karlsonu ģimenes un Latvijas Okupācijas muzeja finansiālu atbalstu.</p> <p>Monogrāfija ir balstīta un bagātīgi ilustrēta ar pla&scaron;u dokumentu un fotouzņēmumu klāstu no Latvijas, ASV, Lielbritānijas, Zviedrijas, Vācijas, Krievijas un citu valstu vēstures avotu krātuvēm un privātkolekcijām.</p> <p>Grāmatas zinātniskie recenzenti: <em>Ph. D.</em> Andrievs Ezergailis, <em>Dr. hist.</em> Kārlis Kangeris, <em>Ph. D.</em> Valters Nollendorfs.</p> <p><em>Dr. hist. </em>Uldis Neiburgs (1972) ir Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītājs. Beidzis Rīgas 69. vidusskolu (1990) un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti (1998). 2012. gadā aizstāvējis vēstures doktora disertāciju &ldquo;Latvie&scaron;u nacionālā preto&scaron;anās kustība un Rietumu sabiedrotie (1941&ndash;1945)&rdquo;. 80 zinātnisku un 200 populārzinātnisku publikāciju autors. Monogrāfijas &ldquo;Aiz &scaron;iem vārtiem vaid zeme: Salaspils nometne, 1941&ndash;1944&rdquo; (2016) līdzautors, grāmatas &ldquo;<em>Dievs, Tava zeme deg!</em> Latvijas Otrā pasaules kara stāsti&rdquo; (2014) autors, grāmatas un klausāmgrāmatas &ldquo;(Divas) puses. Latvie&scaron;u kara stāsti: Otrais pasaules kar&scaron; karavīru dienasgrāmatās&rdquo; (2011) zinātniskais līdzredaktors. Filmu studijas &ldquo;DEVIŅI&rdquo; dokumentālo filmu &ldquo;Latvie&scaron;u leģions&rdquo; (2000) un &ldquo;Pretrunīgā vēsture&rdquo; (2010) scenārija autors, fotoalbuma &ldquo;Latvie&scaron;u leģionāri. Latvian Legionnaires&rdquo; (2005) līdzautors. Pētnieciskās intereses: Latvijas Otrā pasaules kara, padomju un nacistu okupācijas (1939&ndash;1991) vēsture, sociālā atmiņa un nacionālā identitāte.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Aicinām iegādāties grāmatu apgāda &bdquo;Mansards&rdquo; interneta veikalā <a href="http://www.apgadsmansards.lv/lv/book/485/draudu-un-ceriibu-loka/,%20">http://www.apgadsmansards.lv/lv/book/485/draudu-un-ceriibu-loka/,</a> kā arī lielākajās grāmatnīcās visā Latvijā.</p>Wed, 22 Feb 2017 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39983&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39983&type=2Tomass MērtonsSeptiņloku kalns<p><em>Apgādā Zvaigzne ABC </em>jau iznāku&scaron;os trapistu mūka Tomasa Mērtona darbus &ldquo;Iek&scaron;ējā pieredze&rdquo; un &ldquo;Pārdomas vienatnē&rdquo; tagad papildina arī viņa autobiogrāfija &ldquo;Septiņloku kalns&rdquo;. Tas ir daudzējādā ziņā neparasts darbs, kas nodēvēts par 20. gadsimta Augustīna &ldquo;Atzī&scaron;anās&rdquo; variantu. Kop&scaron; iznāk&scaron;anas brīža Mērtona autobiogrāfija tulkota vairāk nekā 20 valodās un joprojām tiek pirkta un lasīta visā pasaulē.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Kas gan lasītājam varētu &scaron;ķist saisto&scaron;s darbā, kas sarakstīts pirms vairāk nekā pusgadsimta? Laikam gan fakts, ka dzīves jēgas meklējumi savu aktualitāti nezaudē. Mainās vien fona dekorācijas un ārējie apstākļi, bet cilvēka iek&scaron;ējā tiecība un ilgas paliek nemainīgas. Mērtons autobiogrāfiju pabeidza, tikko pārsniedzis 31 gada slieksni &ndash; 5 gadus pēc iestā&scaron;anās Getzemenes trapistu abatijā. &ldquo;Septiņloku kalnā&rdquo; Mērtons apraksta savus &ldquo;elles lokus&rdquo; &ndash; bērnību, vētraino jaunību un neremdināmos dzīves jēgas meklējumus, kas 23 gadu vecumā aizveda jauno vīrieti pie ticības Dievam un pievēr&scaron;anās katolicismam. Viņ&scaron; sajuta Dieva aicinājumu, kam ilgi baidījās līdz galam noticēt, tomēr pēc ilgas iek&scaron;ējās cīņas beidzot iestājās klosterī, turklāt tādā, kas tiek uzskatīts par īpa&scaron;i stingru: Mērtons pievienojās trapistu mūkiem, kuri velta visu savu dzīvi klusumam, darbam un lūg&scaron;anām.</p> <p>&nbsp;</p> <p>&ldquo;Septiņloku kalns&rdquo; saista arī ar to, ka ļauj ieraudzīt triumfālo mentalitāti, kāda daudzviet katoļu Baznīcā valdīja pirms Vatikāna Otrā koncila: tā bija visai noslēgta vide, kurai piederīgie riņķoja ap doktrināriem un morāliem absolūtismiem. Jau Mērtona laika ekumeniskie katoļu Baznīcas domātāji izjuta nepatiku pret to pārākuma intonāciju, ar kādu autors apraksta citas reliģiskās grupas gan katoļu Baznīcas ietvaros, gan citās konfesijās. Vēlākajā dzīvē Mērtons sāka raudzīties pla&scaron;āk un ietvero&scaron;āk un autobiogrāfijas japāņu izdevuma priek&scaron;vārdā atzina: &ldquo;Varbūt, ja es mēģinātu ķerties pie rakstī&scaron;anas &scaron;odien, grāmata iznāktu citāda. Kas zina? Bet tā tika sarakstīta tad, kad vēl biju visai jauns, un grāmata paliek tāda, kāda tā ir. &Scaron;is stāsts vairs nepieder man.&rdquo;</p> <p>Tomēr, par spīti laikmeta fona at&scaron;ķirībām, &ldquo;Septiņloku kalns&rdquo; atklāj jaunu, interesantu, domājo&scaron;u cilvēku, kur&scaron; cen&scaron;as samierināt sirdi un prātu, miesu un garu, un stāsts par viņa nonāk&scaron;anu pie cie&scaron;as pārliecības par Dieva esamību uzrunā lasītājus joprojām.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Mērtona vēlāk sarakstītie darbi vēsta par viņa briedumu un atvērtību nākotnei. Kā atzīst Mērtona biedrības prezidents Viljams &Scaron;enons, tie&scaron;i &scaron;īs izaugsmes vēro&scaron;ana ir prieks, kas gaida tos, kuri pēc &ldquo;Septiņloku kalna&rdquo; pievērsīsies Mērtona vēlāk sarakstītajiem darbiem.</p> <p>Pieejama arī e-grāmata.</p> <p>No angļu valodas tulkojusi Vija Stabulniece.</p>Fri, 03 Feb 2017 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39982&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39982&type=2Roalds DobrovensksReiz dzīvoja bruņinieks nabags… Grāmata par Musorgski<p>Prozists un dzejnieks Roalds Dobrovensks 2016. gadā nosvinēja 80 gadu jubileju. &Scaron;im notikumam par godu apgāds &ldquo;Lasītava&rdquo; izdevis viņa romānu &ldquo;Reiz dzīvoja bruņinieks nabags&hellip; Grāmata par Musorgski&rdquo;, ko latvie&scaron;u valodā tulkojusi Dina Nātiņa.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Dobrovenska romāns &ldquo;Rainis un viņa brāļi&rdquo;<em> </em>daudzu uzskatā ir līdz &scaron;im izcilākā grāmata, kas par Raini sarakstīta. Taču pirms tam, kad Dobrovenskis 11 gadus nodarbojās ar Raiņa izpēti, viņ&scaron; tikpat ilgu laika posmu bija veltījis krievu komponistu Borodina un Musorgska dzīvei un daiļradei. &Scaron;ā darba augļi bija biogrāfiskie romāni &ldquo;Alķīmiķis&rdquo; (par Borodinu, 1984; latviski 1987) un &ldquo;Reiz dzīvoja bruņinieks nabags&hellip;&rdquo; (par Musorgski, 1986; pirmpublicējums latviski 2016. gadā).</p> <p>Roalds Dobrovenskis saņēmis Latvijas Republikas Ministru kabineta balvu (2000) par romānu &ldquo;Rainis un viņa brāļi&rdquo; un Literatūras Gada balvu par mūža ieguldījumu (2005). Viņ&scaron; ir viens no visu laiku spožākajiem latvie&scaron;u dzejas atdzejotājiem. Tulkojis krievu valodā Raiņa, A. Čaka, O. Vācie&scaron;a, I. Ziedoņa, V.&nbsp;Ļūdēna, I. Auziņa, M. Čaklā, U.&nbsp;Leinerta, K. Elsberga, M. Zālītes, S. Kalnietes, J.&nbsp;Joņeva u. c. latvie&scaron;u rakstnieku darbus.</p> <p>Grāmata nāk klajā ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Rīgas domes atbalstu. Grāmatas māksliniece Estere Rožkalne.</p> <p>&nbsp;</p> <p>&nbsp;&ldquo;Aizraujo&scaron;s vēstījums par grāmatas galvenā varoņa un viņa līdzbiedru &mdash; atbalstītāju un pretinieku &mdash; sarežģītajām attiecībām ar visām to komiskajām, dramatiskajām un traģiskajām peripetijām. Par to, ka ģēnija ceļ&scaron; mākslā nepavisam nav rozēm kaisīts. Par to, kā ļaunais liktenis iejaucas cilvēka dzīvē un spēlējas ar to pēc sava prāta. Uz bagātīga faktu materiāla balstīts stāsts, kas liks jums līdzi just, smieties un raudāt,&rdquo; grāmatu raksturo tulkotāja Dina Nātiņa.</p> <p>&nbsp;</p> <p class="p1">Savukārt mūzikas apskatnieks Orests Silabriedis raksta: &ldquo;Modesta Musorgska rado&scaron;ā personība ir absolūti pārlaicīga. Viņ&scaron; ir viens no visspilgtākajiem un tīrradnīgākajiem mūzikas ģēnijiem, kādi jelkad biju&scaron;i Eiropas mūzikas vēsturē, un viņa devums nozīmīguma ziņā pielīdzināms Monteverdi, Baha, Mocarta, Bēthovena, &Scaron;ūmaņa, Janāčeka, &Scaron;ēnberga, Vēberna, Keidža un citu neikdieni&scaron;ķo meistaru rado&scaron;ajam mantojumam.</p> <p class="p1">&nbsp;</p> <p class="p1">Vēsturiski-dokumentālā proza ir Dobrovenska stihija un lielā prasme, un tādas nav nevienam citam. Rakstnieks atklājis Musorgska personību ar vērienu, simpātijām un sapra&scaron;anu.</p> <p class="p1">&nbsp;</p> <p class="p1">Romāns &ldquo;Reiz dzīvoja bruņinieks nabags...&rdquo; gan neprofesionāliem mūzikas cienītājiem, gan profesionāļiem palīdz skaidrāk apjēgt un dziļāk izjust &scaron;ī traģiskā un neiedomājami talantīgā vīra mūžu un no&scaron;rakstu.&rdquo;</p>Fri, 03 Feb 2017 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39981&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39981&type=2Mārgareta AtvudaSirds mirst pēdējā<p>Kas ir brīvība un par ko esam ar mieru to atdot? &Scaron;is jautājums daudzos var raisīt sa&scaron;utumu, un pirmā impulsīvā atbilde būtu: &ldquo;Protams, ne par ko!&rdquo; Taču, nedaudz padomājot, nāktos secināt, ka patiesībā mēs daļu savas brīvības atdodam ik dienu &ndash; uz to pretendē mūsu darbs, tuvinieki, galu galā arī likumdo&scaron;ana. Taču īstais jautājums būtu &ndash; cik daudz no savas brīvības var atdot &ndash; un kā vārdā &ndash; lai saglabātu tiesības būt cilvēkam? &Scaron;os un citus jautājumus sev raksturīgajā asi nesaudzīgajā un vienlaikus žilbino&scaron;i asprātīgajā manierē risina viena no mūsdienu izcilākajām prozaiķēm &ndash; kanādie&scaron;u rakstniece Mārgareta Atvuda savā jaunākajā romānā &ldquo;Sirds mirst pēdējā&rdquo;, kas pirms neilga laika nācis klajā arī latvie&scaron;u valodā Silvijas Brices tulkojumā.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Romāns sākotnēji iepazīstina lasītāju ar nākotnes (&scaron;ķiet, ļoti tuvas) ainu, kurā, kā ierasts Atvudas antiutopijās, neiespējamā ir ļoti maz. Pasaulē, kurā valda sociāls un ekonomisks sabrukums un izsīku&scaron;i resursi, jauns laulāts pāris Stens un &Scaron;arneina cen&scaron;as iztikt, kā nu var &ndash; mitinās savā automa&scaron;īnā, pārtiek no dzeramnaudas, ko &Scaron;armeina saņem, strādādama bārā, baidās no apkārtklejojo&scaron;ām tikpat izmisu&scaron;u cilvēku bandām, un slīgst arvien dziļākā izmisumā. Kad sasniegta bezcerības robeža, negaidot rodas &scaron;ķietams risinājums visām problēmām. Tas ir Pozitrona projekts &ndash; sociāls eksperiments, kas piedāvā Stenam un &Scaron;armeinai pastāvīgu darbu un &ndash; kas ir tik svarīgi! &ndash; pa&scaron;iem savu komfortablu mājokli projekta ietvaros veidotajā Saderības pilsētā. Apmaiņā pret &scaron;o paradīzi jāziedo tikai tāds nieks &ndash; sava brīvība katru otro mēnesi, kas jāpavada cietuma kamerā. Protams, &scaron;ādam lieliskam plānam nekavējoties jāpiesakās!</p> <p>&nbsp;</p> <p>Taču, kā to nosaka antiutopijas likumi (un kā notiek gandrīz katrā Atvudas romānā), ideālais risinājums slēpj sevī pamatīgu āķi. Un vispirms jau nodod nevis mākslīgi radītā sociālā struktūra, bet gan cilvēciskā daba. Pamazām, slepus viens no otra, Stens un &Scaron;armeina kaislīgi iemīlas savos dublieros &ndash; pārī, kas dzīvo viņu mājā, kamēr viņi pa&scaron;i atrodas cietumā. Drīz virsroku gūst neuzticē&scaron;anās, vainas apziņas un seksuālās iekāres radītā spriedze, un Pozitrons sāk atgādināt ne vairs vēlmju piepildījumu, bet gan drīzāk baisa pareģojuma pārtap&scaron;anu īstenībā.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Romānā &ldquo;Sirds mirst pēdējā&rdquo; skaudra satīra par mūsdienu sabiedrībā aktuālajām pseidovērtībām savijas ar patiesi draudīgas iespējamās nākotnes ieskicējumu. Taču kā visos savos darbos, arī &scaron;ajā rakstniece spēj problemātiskas tēmas ietērpt apbrīnojami aizraujo&scaron;ā sižetā.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Mārgareta Atvuda sarakstījusi vairāk nekā četrdesmit prozas, dzejas un eseju grāmatu. Viņa ir saņēmusi daudzas literārās balvas, to vidū Bukera balvu, Artura Č. Klārka balvu, Astūrijas prinča balvu literatūrā, Francijas <em>Chevalier dans l&rsquo;Ordre des Arts et des Lettres</em>, Itālijas <em>Premio Mondello</em> un 2014. gadā Oriona grāmatu balvu daiļliteratūrā. 2012. gadā Karaliskā Literatūras biedrība (<em>RSL</em>) pie&scaron;ķīra viņai savu augstāko apbalvojumu &ndash; titulu <em>Companion of Literature</em>.&nbsp;</p> <p>&nbsp;</p> <p>Pieejama arī e-grāmata.</p> <p>No angļu valodas tulkojusi Silvija Brice.</p>Fri, 03 Feb 2017 00:00:00 +0200