Bibliotēku portāls. Jaunākās grāmatashttp://biblioteka.lv/biblioteka.lv RSS Barotne. Jaunākās grāmataslvwww.biblioteka.lvhttp://biblioteka.lv/img/logo.pngBibliotēku portāls. Jaunākās grāmatashttp://biblioteka.lv/http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=41368&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=41368&type=2Meijere, MerisaFantastikaJauniešu literatūraMerisa MeijereSindera<p>Jaunie&scaron;u fantāzijas un fantastikas romānu popularitāte ir fenomens, kas tiklab pasaulē kā Latvijā nerimst jau kuro gadu &ndash; samērā īsā laikā cita citai sekoju&scaron;as tādas populāras sērijas kā "Krēsla", "Bada spēles", "Mortal Instruments", "Prinča līgava" un citas, kuras tulkotas arī latviski un kurām ar aizrautību sekoju&scaron;i līdzi ne tikai jaunie&scaron;i, bet arī citu paaudžu lasītāji. Literatūras atzars ar apzīmējumu YA ("young adult", jaunie&scaron;u jeb "jauno pieaugu&scaron;o" literatūra) pasaules grāmatveikalos aizņem atsevi&scaron;ķus plauktus, &scaron;īm grāmatām ir savi labāk pārdoto grāmatu topi, konkursi un apbalvojumi. Rakstniekiem tas ir izaicinājums, jo lasītāji gaida arvien ko jaunu un nebiju&scaron;u. Uz jautājumu par jaunāko bestselleru pa&scaron;laik ir atbilde &ndash; tā ir rakstnieces Merisas Meijeres radītā četru zinātniskās fantastikas romānu sērija "Mēness hronikas" (<em>Lunar Chronicles</em>), kas pasaulē izpelnījusies milzu panākumus. Latvie&scaron;u valodā sēriju tulko un izdod Apgāds Zvaigzne ABC; tikko klajā nākusi pirmā grāmata "Sindera" (<em>Cinder</em>).&nbsp;</p> <p>&nbsp;</p> <p>Nosaukums "Sindera" kaut ko atsauc atmiņā. Nu pareizi: "cinder" angliski &ndash; "pelni", "Cinderella" &ndash; Pelnru&scaron;ķīte. Arī uz grāmatas vāka redzamā ko&scaron;sarkanā kurpīte rada asociācijas ar labi zināmo pasaku. Taču autores radītā varone, se&scaron;padsmitgadīgā Sindera, ir pavisam citāda Pelnru&scaron;ķīte &ndash; Pelnru&scaron;ķīte, kura mīt tālas nākotnes pilsētā Jaunpekinā, meitene, kurai kristāla kurpītes vietā ir... mehāniska pēda. Rakstniece spējusi pasakas fabulu iekausēt aizraujo&scaron;ā un mūsdienīgā romāna sižetā. Tāpat kā mums zināmā varone, Sindera ir bārene &ndash; viņu audzina pamāte, kurai pa&scaron;ai ir divas meitas un kura audžumeitu uzskata par monstru. Dzīve sagriežas trakā virpulī, kad kļūst zināms, ka imperatora dēls princis Kajs rīko balli, kurā vēlas izraudzīties sev līgavu... Autore romānā ievijusi arī vairākas citas aizraujo&scaron;as sižeta līnijas: valsts autonomiju apdraud viltīgā un ļaunā Mēness karaliene Levana, kura, tāpat visi viņas Mēness tautie&scaron;i, pieprot "glamūra" mākslu &ndash; spēju ietekmēt cilvēku domas; impēriju plosa arī nežēlīga slimība, pret kuru tiek izmisīgi meklētas zāles, un ar to saslimst arī imperators, prinča Kaja tēvs. Sindera pret savu gribu tiek iesaistīta dramatiskajos notikumos, jo meitenes āriene un pagātne slēpj daudzus noslēpumus &ndash; un visu vēl vairāk sarežģī tas, ka reiz nejau&scaron;i sastaptais Kajs pret Sinderu izrāda nepārprotamas simpātijas...</p> <p>&nbsp;</p> <p>Sēriju "Mēness hronikas" lasīt ir īpa&scaron;i aizraujo&scaron;i divu iemeslu dēļ: lasītājs vienlaikus saspringti seko varoņu piedzīvojumiem un ar interesi meklē tekstā atjautīgi ie&scaron;ifrētās paralēles ar pasaku. Sērijas pirmajai grāmatai sekos vēl trīs &ndash; "Skārleta", "Kresa" un "Vintera" &ndash;, kurās turpinās pirmajā daļā aizsāku&scaron;ies notikumi, bet kuras pārfrāzē vēl trīs pazīstamu pasaku sižetus. Romāns "Sindera" pārdo&scaron;anā nonāca 16. maijā.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Pieejama arī e-grāmata.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Sēriju "Mēness hronikas" no angļu valodas tulkojusi Laura Dreiže.&nbsp;</p>Mon, 22 May 2017 00:00:00 +0300http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=41365&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=41365&type=2VēsturePasaules vēstures hronika<p>Pasaules vēsture ir mācību priek&scaron;mets, kas sagādā grūtības daudziem. Atcerēties, kas un kad notika kurā valstī, un kāds visiem &scaron;iem notikumiem ir kopsakars &ndash; un tas viss par tūksto&scaron;iem gadu pirms mūsu dzim&scaron;anas? Ar jauniznāku&scaron;o grāmatu "Pasaules vēstures hronika" (no akmens laikmeta līdz tūksto&scaron;gadei) apgūt pasaules vēsturi būs viegli un saprotami. Grāmatas septiņas nodaļas katra veltīta savam laikposmam civilizācijas attīstībā, turklāt notikumi un tiem atbilsto&scaron;ie gadi izkārtoti slejās pēc ģeogrāfiskā principa, datēti un bagātīgi ilustrēti. Tādējādi ir iespēja uzzināt, kādi notikumi risināju&scaron;ies dažādās pasaules daļās ap to pa&scaron;u laiku. Tas palīdz izprast kopsakarības un veidot noturīgu priek&scaron;statu par mūsu civilizācijas vēsturi &ndash; un skolēnam &scaron;īs zinā&scaron;anas nozīmē arī sekmīgi nokārtotus eksāmenus!</p> <p>&nbsp;</p> <p>Lūk, stipri saīsināts piemērs no 800. līdz 1100. gadam: kamēr daudzas Eiropas valstis iekaro vai apdraud vikingi, Amerikā maiju kultūru nomaina kareivīgie tolteki, savukārt Ķīnā pastāv daudzas savā starpā karojo&scaron;as valstiņas, bet Korejas pussalā izveidojas vienota valsts. Ēģiptē par galvaspilsētu kļūst Kaira, bet Afganistānas austrumi un Ziemeļindija apvienotas Gaznevīdu impērijā. Pēc tam, kad turki seldžuki iekaro Jeruzalemi un Damasku, sākas krusta kari. Japānā parādās pirmie samuraji un tiek uzrakstīts pirmais modernais romāns pasaulē &ndash; "Leģenda par princi Gendži", bet vikings Leifs Eiriksons un viņa komanda sasniedz Ameriku! Kijevas Krievzeme pieņemas spēkā, kristīgā baznīca sadalās Austrumu Pareizticīgajos un Rietumu Katoļos, bet Lieldienu salu iedzīvotāji uzstāda lielās akmens galvas.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Tikpat detalizēti autori lēnā garā izved lasītāju cauri visiem gadsimtiem, lielu vērību veltot arī pavisam nesenajam, divdesmitajam gadsimtam. Tas ir sadalīts pavisam nelielos laikposmos un atainots notieko&scaron;ais Eiropā, Āfrikā, Amerikā, Okeānijā, Āzijā un Tuvajos Austrumos &ndash; kari un revolūcijas, politiski lēmumi un olimpiskās spēles, izcilākie izgudrojumi un dižākie politiķi, koloniālo impēriju noriets un jauno valstu uzplaukums... Vārdu sakot, divdesmitais gadsimts visā tā daudzveidībā!</p> <p>&nbsp;</p> <p>Grāmatas beigās ir izmantoto terminu vārdnīca, saraksts ar ASV prezidentiem un Lielbritānijas premjerministriem, Igaunijas un Lietuvas prezidenti un viņu valdī&scaron;anas gadi, kā arī Latvijas republikas augstākās amatpersonas un viņu amata laiki. Vēl pievienoti Eiropas varenāko monarhiju un dinastiju valdī&scaron;anas laiki un sniegtas aktuālas pamācības, kā pareizi izmantot bagātos interneta resursus un izvēlēties uzticamākos ziņu avotus.</p> <p>&nbsp;</p> <p>No angļu valodas tulkojis Māris Goldmanis.</p>Mon, 22 May 2017 00:00:00 +0300http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=41364&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=41364&type=2Osendovskis, Antonijs FerdinandsCeļojumu aprakstiKultūras vēstureAntonijs Ferdinands OsendovskisCilvēku, zvēru un dievu zemē<p>Drīz būs simts gadi, kop&scaron; uzrakstīta un pirmoreiz izdota ievērojamā poļu ceļotāja, žurnālista un sabiedriskā darbinieka Antonija Ferdinanda Osendovska (1876&ndash;1945) grāmata "Cilvēku, zvēru un dievu zemē", viena varena grāmata vīrie&scaron;iem: vēsture, piedzīvojumi, eksotiskas zemes un skarbi izaicinājumi. Grāmata papildināta ar daudzām unikālām vēsturiskām fotogrāfijām.Tajā attēloti autora piedzīvojumi un pārdzīvojumi politisko kaislību piesātinātajā un Krievijas pilsoņu kara plosītajā Sibīrijā 1919.-1920. gadā, kā arī Mongolijā un Tibetā. Bēgot no boļ&scaron;evikiem, Osendovskis daudzkārt skatījies nāvei acīs, ieradies vietās, kur nekad nebija kāju spēris eiropietis, ticies ar Altajā un Mongolijā dzīvojo&scaron;ajām ciltīm un vietējiem budistu lamām, iepazinies ar asiņaino baronu vācbaltieti Romānu Ungernu fon &Scaron;ternbergu &ndash; vienu no pēdējiem Krievijas ģenerāļiem, kas pretojās boļ&scaron;eviku režīmam.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Grāmata iemantojusi pasaules slavu. Pirmoreiz tā izdota 1921. un 1922. gada mijā angļu valodā Ņujorkā, kur autoram bija laimējies nokļūt uzreiz pēc Āzijā piedzīvotā. Vēlāk, kad Osendovskis pārcēlās dzīvot uz Poliju, tā iznāca arī poļu valodā, bet vēlāk tika tulkota daudzās Eiropas valodās.</p> <p>&nbsp;</p> <p>A. F. Osendovskis dzimis Ļucinas pilsētā toreizējā Krievijas impērijas Vitebskas guberņā jeb Ludzā mūsdienu Latgalē. No Polijas vidienes nākusī Osendovsku ģimene Ludzā bija atradusi patvērumu pēc poļu nacionālās revolūcijas apspie&scaron;anas 19. gadsimta 60. gados. Latgalē mazais Antonijs nodzīvoja savus pirmos trīs mūža gadus.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Pēc Henrika Senkeviča A. F. Osendovskis ir visvairāk tulkotais poļu rakstnieks &ndash; 142 dažādi viņa darbi tulkoti 19 valodās.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Pieejama arī e-grāmata.</p> <p>&nbsp;</p> <p>No poļu valodas tulkojis Ri&scaron;ards Labanovskis.</p>Mon, 22 May 2017 00:00:00 +0300http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=41333&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=41333&type=2Džons GrišamsGreja kalns<p>Jau kop&scaron; pirmo romānu &ldquo;Pelikānu lieta&rdquo;, &ldquo;Firma&rdquo; un &ldquo;Klients&rdquo; panākumiem Džons Gri&scaron;ams teju ik gadu publicē pa romānam, un tie visi kļūst par bestselleriem. Daudzi no Gri&scaron;ama darbiem tiku&scaron;i arī ekranizēti. Latvie&scaron;u valodā kā beidzamais tika tulkots asprātīgais blēžu romāns &ldquo;Reketieris&rdquo; un tikko iznācis jauns Džona Gri&scaron;ama darbs &ldquo;Greja kalns&rdquo;. &Scaron;is ir klasiski <em>gri&scaron;amisks</em> romāns, kur&scaron; smalki un detalizēti ataino&nbsp; gan Ņujorkas megafirmu darbības skarbākās aizkulises, gan Volstrītas kraha patieso seju un kā pretmetu drudžainam darbam daudzgalvainā korporācijā rāda dzīvi vēl joprojām mežonīgajos Apalaču kalnos.</p> <p>Pēc <em>Lehman Brothers</em> bankrota jaunā juriste Samanta Kofera kopā ar tūksto&scaron;iem citu sev līdzīgo zaudē darbu milzīgā juridiskā korporācijā. Viņa ir godkārīga, apņēmīga un čakla, taču darbu atrast izdodas vien tālā mazpilsētā Apalaču kalnu pa&scaron;ā viducī. Bredija ir ogļraču un metamfetamīna tirgotāju pilsēta, te mājo skarbi vīri un dzīves sistas sievas, kuras radu&scaron;as ar grūtībām cīnīties kailām rokām. Privātskolās gāju&scaron;ajai Samantai &scaron;ejienes dzīve &scaron;ķiet neiedomājama, bet vienlaikus aizraujo&scaron;a un jēgpilna. Ātri vien Samantu Bredijā pazīst visi, un tikpat ātri jaunā sieviete atklāj, ka ieguvusi ne tikai draugus, bet arī ienaidniekus. Viņai seko, viņu uzmana un cen&scaron;as iegrožot &ndash; un Samanta mēģina izprast, kur&scaron; Bredijā ir uzskatāms par draugu, bet kur&scaron; vērtējams kā bīstams ienaidnieks. Un kur &scaron;ajā visā ierindojams vietējais jurists Donovans, &scaron;is kaitino&scaron;ais tipiņ&scaron; ar viegli aizbildnieciskajām manierēm, zēnisko smaidu un pielādētu pistoli ma&scaron;īnas cimdu nodalījumā...</p> <p>&nbsp;</p> <p>Ar katru dienu dzīve klusajā Bredijā kļūst spraigāka, un Samanta arvien vairāk iesaistās vietējo ļaužu dzīvē, kad negaidīti jaunajai sievietei jāiz&scaron;ķiras, kurā pusē nostāties. Jo ir reizes, kad likums darbojas par labu tam, kur&scaron; atrod spējīgākus juristus, bet vēl trakāk, ja spēles ar likumu notiek par cilvēku dzīvībām...</p> <p>&ldquo;&ldquo;Greja kalns&rdquo; ir labākais kriminālromāns par juristiem, ko līdz &scaron;im ir sarakstījis Džons Gri&scaron;ams,&rdquo; autoritatīvi ziņo &ldquo;<em>Associated Press</em>&rdquo;, savukārt <em>Amazon.co.uk</em> apgalvo: &ldquo;Galvenajā lomā ir piemīlīgākā sievie&scaron;u kārtas varone, kop&scaron; tika publicēts romāns &ldquo;Pelikānu lieta&rdquo;.&rdquo;</p> <p>&nbsp;</p> <p>Pieejama arī e-grāmata.</p> <p>No angļu valodas tulkojis Armīns Voitkāns.</p>Thu, 18 May 2017 00:00:00 +0300http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=41332&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=41332&type=2Vizma BelševicaBilles skaistā jaunība<p>&bdquo;Billes skaistā jaunība&rdquo; ir Vizmas Bel&scaron;evicas triloģijas &bdquo;Bille&rdquo; tre&scaron;ā, noslēdzo&scaron;ā daļa. Triloģija, kas veltīta rakstnieces mazbērniem, iekļauta Latvijas kultūras kanonā un kļuvusi par vispieprasītāko latvie&scaron;u oriģinālliteratūras darbu 20. gs. 90. gados. Tulkota krievu un zviedru valodā. Triloģiju atkārtoti izdevis apgāds &bdquo;Mansards&rdquo;.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Vizma Bel&scaron;evica uzsvērusi, ka &ldquo;Bille&rdquo; nav autobiogrāfisks stāsts, tajā literārā varone piedzīvo savu bērnību, karu un jaunību. Bille ir visu notikumu centrā, un &scaron;ajā grāmatā, kas ir arī pēdējais Bel&scaron;evicas dzīves laikā publicētais prozas darbs, tiek tēlota Bel&scaron;evicas&nbsp; paaudzes &ldquo;skaistā jaunība&rdquo; &ndash; par spīti nepavisam ne vieglajiem dzīves apstākļiem un likteņa pavērsieniem. &Scaron;eit arī pirmā mīlestība, vil&scaron;anās cilvēkos, glāb&scaron;anās literatūrā un sūtības apziņa. &ldquo;Billes skaistā jaunība&rdquo; aicina turpināt dzīvot līdzi Sibillai Gūtmanei &ndash; Billei &ndash; pēc atgrie&scaron;anās Rīgā kara beigās un mudina iepazīt Billi arī triloģijas pirmajās divās daļās: &bdquo;Bille&rdquo; un &bdquo;Bille un kar&scaron;&rdquo;.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Dzejniece, proziste, tulkotāja Vizma Bel&scaron;evica ir viena no nozīmīgākajām personībām latvie&scaron;u kultūrā 20. gadsimtā. Vairākkārt nominēta Nobela prēmijai literatūrā. Ir Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle (1990), apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (1994), saņēmusi Andreja Upī&scaron;a prēmiju (1982), Ojāra Vācie&scaron;a prēmiju (1988), E. Forseta prēmiju (Zviedrijā, 1992), Kārļa Goppera balvu (1993), KF Spīdolas balvu (1997), Tomasa Transtremera prēmiju (Zviedrijā, 1999) un Literatūras gada balvu (2002, 2004).</p> <p>&nbsp;</p> <p>Līdzās triloģijai apgāds &bdquo;Mansards&rdquo; pirms gada izdevis Vizmas Bel&scaron;evicas arhīva izdevuma pirmo burtnīcu &ldquo;Nepazītā mīlestība un citi stāsti&rdquo;, kas apkopo rakstnieces nepublicētos vai tikai periodikā publicētos darbus. Tuvākajā laikā piedāvāsim Jāņa Elsberga sakārtoto Vizmas Bel&scaron;evicas arhīva otro burtnīcu, kurā apkopoti rakstnieces nepublicētie stāsti un fragmenti no grāmatas par izcilo latvie&scaron;u folkloristu Ansu Lerhi-Pu&scaron;kaiti.</p> <p>Triloģijas &ldquo;Bille&rdquo; visas daļas nopērkamas <a href="http://www.apgadsmansards.lv/lv/katalogs/">http://www.apgadsmansards.lv</a> un Latvijas lielākajās grāmatnīcās. Pieprasiet grāmatas arī Latvijas bibliotēkās.&nbsp;</p>Thu, 18 May 2017 00:00:00 +0300http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=41331&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=41331&type=2Ilze EnģeleSektors 18-08<p>Rakstniece Ilze Enģele literatūrā ienāca pirms se&scaron;iem gadiem ar <em>Apgāda Zvaigzne ABC</em> bērnu un jaunie&scaron;u oriģinālliteratūras konkursā atzinību guvu&scaron;o fantastikas romānu &ldquo;Septiņdesmit piecas dienas&rdquo;, taču rado&scaron;o darbību turpināja pavisam citā &ndash; sievie&scaron;u romāna &ndash; žanrā. Autorei klajā nākusi virkne vieglu, asprātīgu romānu, tostarp konkursa &ldquo;Nacionālais bestsellers&rdquo; laureāts &ldquo;Solo vijolei un termometram&rdquo;, taču ar jaunāko darbu autore atkal atgriežas pie savas &ldquo;pirmās mīlestības&rdquo;&nbsp; &ndash; fantastikas žanra. Tikko izdotais romāns &ldquo;Sektors 18-08&rdquo; ir noformēts zilos toņos, un vāka ilustrācija daudziem lasītājiem atsauks atmiņā hrestomātisko Andreja Tarkovska filmu &ldquo;Solaris&rdquo;, taču &ldquo;Sektors 18-08&rdquo; ir paredzēts vispirms jaunie&scaron;iem un piedzīvojumu fantastikas cienītājiem.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Fantasti, īpa&scaron;i mūsdienās, nereti savās vīzijās par mūsu planētas nākotni ir visai pesimistiski &ndash; viņu redzējumi aptver veselu iespējamu nelāgo scenāriju spektru, sākot no kodolkatastrofas un beidzot ar reālu cilvēcisko attiecību pilnīgu izzu&scaron;anu arvien pieaugo&scaron;o virtuālo iespēju dēļ. At&scaron;ķirībā no &scaron;iem drūmajiem pravietojumiem Ilze Eņģele attēlo pasauli, kurā valda miers un idille. Tomēr, kaut gan &scaron;ī ir nākotnes pasaule, jaunie&scaron;i tajā ir tikpat pārgalvīgi kā visos laikos, un pārgalvībai mēdz būt nopietnas sekas. Pieci tikko skolas gaitas beigu&scaron;i pui&scaron;i un meitenes pret savu gribu nokļūst kosmosa kreiserī, kuram jāveic bīstama glāb&scaron;anas misija: kā jau paredzams, viss beidzas ar to, ka bezbēdīgā kompānija ir spiesta &scaron;ajā misijā piedalīties. Ceļojums izplatījumā pamazām izvēr&scaron;as neparedzamā piedzīvojumā, taču galvenais tajā nav vis dēkas (kaut gan arī tādu netrūkst), bet gan varoņu savstarpējo attiecību samezglojumi, kuri, visiem uzturoties kopējā ierobežotā telpā, kļūst īpa&scaron;i akūti. Uzglūn arī ārējas briesmas: līdz &scaron;im dzīvoju&scaron;i bezrūpīgi un grūtības sastapu&scaron;i tikai virtuālās spēlēs, tagad jaunie&scaron;i sastapsies ar tādu civilizāciju pārstāvjiem, kuri nāk no pavisam citādām pasaulēm &ndash; tādām, kurās nevalda miers un daiļās mākslas, bet kari un brutalitāte. Taču pats grūtākais viņu uzdevums, protams, būs pieaugt un iemācīties uzņemties atbildību par pateikto un izdarīto &ndash; un tas var izrādīties krietni grūtāk nekā vadīt zvaigžņu kuģi...</p> <p>&nbsp;</p> <p>Kā jau tas fantastikas žanrā pieņemts, vēstot par nākotni un moderno tehnoloģiju sasniegumiem, autori bieži patiesībā runā par tagadni un risina būtiskas mūsdienu cilvēka psiholoģiskās problēmas &ndash; un arī Ilzes Eņģeles darbs &scaron;ajā ziņā nav izņēmums, jo tajā autore diskutē gan par tradicionālo sadursmi starp dabu un kultūru, gan par mūsu attiecībām ar &ldquo;sve&scaron;o&rdquo; un nesaprotamo. Tomēr romānā netrūkst arī asprātīgu dialogu, romantikas un autorei raksturīgās sievi&scaron;ķīgās vērības pret detaļām &ndash; arī nākotnē un kosmosa ceļojumā stils nav mazsvarīgs! Tāpēc romānu &ldquo;Sektors 18-08&rdquo; ar interesi lasīs dažādu vecumu fantastikas un piedzīvojumu cienītāji.</p> <p>Pieejama arī e-grāmata.</p>Thu, 18 May 2017 00:00:00 +0300http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=41330&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=41330&type=2Uldis AuseklisViscaurumainākās siermaizītes<p>Iznākusi Ulda Ausekļa pasaku grāmata "Viscaurumainākās siermaizītes"</p> <p class="western">&Scaron;ajā pasaku grāmatā izlasīsiet raibu raibas pasakas par pasauli, kurā dzīvojam. Te iepazīsiet Norbertu, kur&scaron; kastītē glabāja muzikanta notis, varavīksnes, kas bieži gribēja būt uz debesu skatuves, Rakstnieku, kuru apbēdināja, ka bērni nelasa, Kociņa kungu, kur&scaron; galvenokārt gleznoja bērzus, sarežģīto un piņķerīgo Tre&scaron;dienu un vēl, un vēl.</p> <p class="western">Pasakas mudinās bērnus un pieaugu&scaron;os būt skaistākiem un labestīgākiem.</p> <p class="western">Līdz &scaron;im iznāku&scaron;as trīs Ulda Ausekļa pasaku grāmatas &ldquo;Vēja kungs un briļļainais runcis jeb Pasaka pasaku pasaka&rdquo; un &ldquo;3 pasakas par baltām ķepām&rdquo;. Tagad pievienojusies tre&scaron;ā &ndash; citādāka un daudz&scaron;ķautņaināka.</p> <p>&nbsp;</p> <p>&nbsp;</p> <p>Uldis Auseklis: &ldquo;Pasakuprāt, tāpat kā kaķuprāt, pasaulē par maz brīvības, tāpēc tās staigā savā vaļā.&rdquo; ISBN978-9934-15- 299-3</p>Thu, 18 May 2017 00:00:00 +0300http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=41329&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=41329&type=2Artūrs BērziņšVisuma vērpēji<p>Artūru Bērziņu pelnīti dēvē par vienu no savdabīgākajiem māksliniekiem, kuri pa&scaron;laik aktīvi darbojas Latvijas kultūrtelpā. Nereti par provokatīviem un pat skandaloziem tiek dēvēti Artūra darbi, kuri &ldquo;kacina&rdquo; pieklājīgo sabiedrību &ndash; piemēram, darbu sērija, kurā pazīstami kultūras cilvēki iejutu&scaron;ies sintezētos latvie&scaron;u dievību tēlos, vai gleznas, kurās saduras trauslums, nežēlība, sekss, apgarotība. Uztverti nepastarpināti, tie skatītāju &scaron;okē, lai gan mākslinieks tajos ietver aktuālu zemtekstu un ironijas slāni. Bērziņ&scaron; ir ārkārtīgi daudzpusīgs, viņa iztēlei pieder gan pasaulē slavenu mūzikas grupu albumu noformējumi, gan daudzu Latvijā izdotu grāmatu vāciņi. Taču &scaron;oreiz kādai jaunai grāmatai mākslinieks ne tikai veidojis ārējo noformējumu un ilustrācijas, bet ir arī teksta autors &ndash; klajā nācis viņa pirmais romāns &ldquo;Visuma vērpēji&rdquo;, ko izdevis Apgāds Zvaigzne ABC.</p> <p>&nbsp;</p> <p>&ldquo;Visuma vērpēji&rdquo; ir darbs, kas ir tikpat daudzslāņains kā mākslinieka personība. Virspusējā līmenī tas piederīgs Latvijas literatūrai maz pārstāvētajam zinātniskās fantastikas vai tā dēvētās&nbsp;<em>weird fiction</em>&nbsp;(&ldquo;dīvainās literatūras&rdquo;) žanram, kura slavenākais pārstāvis ir Hovards Fīlips Lavkrafts, lai gan tā vienlaikus ir arī laikmetīga proza, kas preparē postmodernisma laikmeta aktualitātes.</p> <p>Romāna centrā ir jauna rīdziniece Karlīna, kurai puisis Rihards mēģina iestāstīt dīvainas lietas: meitenei esot izskalota atmiņa, patiesībā viņi abi esot aģenti un pildot starprealitā&scaron;u misijas organizācijā, kas apkaro destruktīvo spēku invāziju. Meitene uztver &scaron;os stāstiņus kā oriģinālu savaldzinā&scaron;anas pieeju, jo nevar pat iedomāties, cik drīz sa&scaron;ūposies ierastā realitāte, atklājot tajā apslēptās &scaron;ausmas &ndash; &scaron;ausmas, ar kurām saskaroties, no apziņas trauslās čaulas var iz&scaron;ķilties ārprāts.</p> <p>Romānā ir daudz fantastisku elementu, bet tie nenosaka darba kopējo intonāciju &ndash; autors drīzāk spēlējas ar dažādu žanru elementiem, brīvi kombinēdams tos ārpus ierastās formulu struktūras. Trillera cienīgajā sižetā autors vadā lasītāju starp reālām un sirreālām pasaulēm, vēstījumu piebārstīdams ar erudītām kultūratsaucēm un filozofiskām pārdomām, tomēr stāstījums ne mirkli nepalēnina tempu un nekļūst par autora personīgo uzskatu izklāstu. Grāmatas redaktore rakstniece Ieva Melgalve pielīdzina romānu &ldquo;aizrautīgai sarunai ar gudru, asprātīgu, neparasti un bieži vien tī&scaron;i &bdquo;nepareizi&rdquo; domājo&scaron;u cilvēku&rdquo; &ndash; sarunai, kas &ldquo;atmodinot zemapziņā mīto&scaron;ās tīri dzīvnieciskās &scaron;ausmas &ndash; un arī vispārcilvēcisku vēlmi atrast transcendentālu nozīmi savai eksistencei&rdquo;. Savukārt rakstniece Inga Gaile atzīst, ka &ldquo;&rdquo;Visuma vērpēji&rdquo; papla&scaron;ina latvie&scaron;u kultūras telpu ar stāstu par jaunas sievietes iniciāciju &ndash; atdalī&scaron;anos no vecākiem.&rdquo;</p> <p>Tāpat kā Bērziņa gleznas, arī grāmata ir apzināta provokācija &ndash; svaigs skatījums uz, autoraprāt, patieso dzīvības uzbūvi un cilvēku pasauli pārvaldo&scaron;ajām struktūrām, ko viņ&scaron; nodēvējis par Visuma Vērpējiem. Un &scaron;eit varbūt der uzmanīties, jo, kā par Artūru reiz izteicies Pēteris Bankovskis: &ldquo;Sargieties &ndash; tas var nonākt smadzenēs!&rdquo;</p> <p>Pieejama arī e-grāmata.</p>Thu, 18 May 2017 00:00:00 +0300http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=41206&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=41206&type=2Rūta ŠepetisJūras sāļums<p>Latvie&scaron;u valodā uznācis brīni&scaron;ķīgs romāns par mīlestību, cerībām, cilvēcību &ndash; Silvijas Brices tulkotais lietuvie&scaron;u-amerikāņu rakstnieces Rūtas &Scaron;epetis jaunākais darbs &ldquo;Jūras sāļums&rdquo;. Romāns, kurā līdztekus vēsturiskiem faktiem vietu radu&scaron;i arī izdomāti varoņi, ir gana vienkār&scaron;s, lai to lasītu vispla&scaron;ākā auditorija, bet vienlaikus daudzslāņains, blīvs un liriski spēcīgs. Vēl dienām ilgi pēc izlasī&scaron;anas prātā atgriežas grāmatas varoņi &ndash; un viņu likteņi atsauc atmiņā mūsu pa&scaron;u tuvinieku piedzīvoto.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Jaunie cilvēki, kas Otrā pasaules kara pēdējā ziemā sastopas ceļā uz cerību, dzīvību un nākotni, nāk no dažādām vietām. Lietuvas baltvācu atvase, medmāsa Joana, ir gatava palīdzēt ikvienam, daudzi bēgļi paļaujas uz viņas prasmīgajām rokām un pla&scaron;o sirdi. Polietei Emīlijai ir vien piecpadsmit gadu, un viņai naktīs rādās briesmīgi murgi. Mazajam berlīnietim Klausam ir se&scaron;i gadi, un viņ&scaron; bēgļu straumes vidū kādu laiku klīdis viens pats. Prūsis Florians Beks ir glīts, pa&scaron;pārliecināts un pa&scaron;pietiekams. Viņam ir ierocis, cigaretes un pat žāvēta desa. Tikmēr Gotenhāfenē (mūsdienās Gdiņa Polijā) dienestam uz kuģa &ldquo;Vilhelms Gustlofs&rdquo; gatavojas septiņpadsmit gadus vecais, piespiedu kārtā iesauktais matrozis Alfrēds, kur&scaron; domās sacer lielīgas vēstules mīļotajai meitenei tālumā, bet realitātē ir viens no tiem, kur&scaron; klusēdams, turklāt diezgan nemākulīgi, pilda pavēles.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Katram no &scaron;iem jaunajiem cilvēkiem ir kāds noslēpums, kāda kara gados iegūta nedzīsto&scaron;a rēta &ndash; un tās, kas cirstas miesā, ir pa&scaron;as nenozīmīgākās. Kara beidzamo mēne&scaron;u drudzī viņi visi sastopas ceļā, kas ved uz ostu &ndash; uz glābiņu un brīvību. Uz dzīvību. No viņu atjautības, izveicības un veiksmes ir atkarīgs, vai un kāda būs viņu nākotne. Pirmais plāna punkts visiem sakrīt: jātiek uz kāda kuģa. Un tad jau tālāk redzēs...</p> <p>&nbsp;</p> <p>Nokļuvu&scaron;i uz bēgļiem un ievainotajiem pārbāztā kuģa &ldquo;Vilhelms Gustlofs&rdquo;, jaunie&scaron;i ir gatavi atslābt un izbaudīt mierpilnās brauciena dienas... Iespējams, Florians un Joana citā vietā un laikā būtu saderīgs pāris. Vai varbūt Joana un Alfrēds? Ko meklē un ko atradīs Emīlija un Klauss?</p> <p>&nbsp;</p> <p>Lietuvie&scaron;u izcelsmes amerikāņu rakstnieces Rūtas &Scaron;epetis romāns &ldquo;Jūras sāļums&rdquo; ir tikpat skaists un sāpīgs kā Džeimsa Kamerona episkā filma &ldquo;Titāniks&rdquo;, atklājot lasītājiem mazāk zināmu jūras traģēdiju &ndash; kuģa &ldquo;Vilhelms Gustlofs&rdquo; bojāejas stāstu. &ldquo;Vilhelmu Gustlofu&rdquo;, kuģi, uz kura klāja atradās apmēram (!) desmit tūksto&scaron;i kara bēgļu un ievainoto karavīru, 1945. gada 30. janvārī nogremdēja padomju zemūdene. Izglābās tikai saujiņa kuģa pasažieru, nepilns tūkstotis. Tādējādi &ldquo;Vilhelma Gustlofa&rdquo; bojāeja ir visu laiku traģiskākā kuģa katastrofa ar vislielāko upuru skaitu.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Latvie&scaron;u valodā iznāku&scaron;i arī Rūtas &Scaron;epetis romāni &ldquo;Starp pelēkiem toņiem&rdquo; un &ldquo;Papīra sapņi&rdquo;.</p> <p>Pieejama arī e-grāmata.</p>Mon, 08 May 2017 00:00:00 +0300http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=41205&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=41205&type=2Eriks Šmits un Džareds KoensJaunais digitālais laikmets<p>Mūsu ikdiena teju vairs nav iedomājama bez tehnoloģijām. Sociālie tīkli konkurē ar mediju portāliem un drukātajiem izdevumiem jaunumu &ldquo;piegādes&rdquo; un izklaides iespēju ziņā. Ikviens var kļūt par žurnālistu, dokumentējot dažādus notikumus, ja vien pie rokas ir mobilais telefons. Katram no mums var būt vairākas identitātes atkarībā no tā, kādas vietnes esam iecienīju&scaron;i. Aiz anonimitātes plīvura var slēpties mūsu draugi un paziņas. Mēs veidojam datus vienkār&scaron;āko ierakstu un fotogrāfiju veidā, un lietotāju datu apjoms pieaug milzīgos tempos. Arī uzņēmumi un organizācijas rada, krāj un izmanto arvien vairāk un dažādākus datus. Taču līdz ar tehnoloģiju iespēju palielinā&scaron;anos un to izplatību pieaugu&scaron;as arī bažas par datu ticamību, datu dro&scaron;ību, kibertelpas nosargā&scaron;anu, komercijas kaujām un citiem jautājumiem.</p> <p>&nbsp;</p> <p><em>Apgāds Zvaigzne ABC</em> izdevis Erika &Scaron;mita un Džareda Koena kopdarbu &ldquo;Jaunais digitālais laikmets. Kā nākotnē mainīsies mūsu dzīve, valstis un bizness&rdquo;, kurā abi autori, kas strādā <em>Alphabet </em>(<em>Google</em>) grupas uzņēmumu vado&scaron;ajos amatos, piedāvā savu skatījumu par tehnoloģiju un cilvēku mijiedarbību &scaron;obrīd un iespējamajiem nākotnes notikumiem. &Scaron;o grāmatu lasīju&scaron;i un iesaka tādi cilvēki kā Madlēna Olbraita, Henrijs Kisindžers, Tonijs Blērs un Maikls R. Blumbergs, Valters Aizaksons, Bils Klintons, Ričards Brensons un citi. &ldquo;Jaunais digitālais laikmets&rdquo; mēne&scaron;iem ilgi turējās <em>The New York Times</em> bestselleru sarakstā, grāmata izdota daudzās valstīs un valodās.</p> <p>&nbsp;</p> <p>E. &Scaron;mits un Dž. Koens daudz uzmanības ir veltīju&scaron;i gan sadzīvisku un sociālu, gan politikas jautājumu izpētei saistībā ar tehnoloģijām. Viņi pētīju&scaron;i un parādīju&scaron;i, kā tehnoloģijas spēj mobilizēt iedzīvotājus pozitīvām pārmaiņām, demonstrācijām, taču neaizmirstot uzsvērt, ka valstis spēj savus iedzīvotājus turēt arī &ldquo;virtuālā karantīnā&rdquo;, ierobežojot piekļuvi atsevi&scaron;ķiem resursiem vai tos cenzējot. Tie&scaron;i kibertelpu autori nosauku&scaron;i par &scaron;obrīd pastāvo&scaron;o militāro operāciju &ldquo;piekto sfēru&rdquo; līdzās zemei, jūrai, gaisam un kosmosam.</p> <p>&ldquo;Jaunais digitālais laikmets&rdquo; ir darbs, kas ikvienam lasītājam liks padomāt par tehnoloģiju pla&scaron;o ietekmi uz mūsu dzīves dažādajiem aspektiem, kā arī atgādinās, ka tehnoloģijas izstrādājam un pielietojam mēs &ndash; cilvēki, tāpēc tikai no mums ir atkarīgs, kā vēlamies, lai mainās mūsu dzīve digitālajā laikmetā.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Pieejama arī e-grāmata.</p> <p>No angļu valodas tulkojusi Aija Čerņevska.</p>Mon, 08 May 2017 00:00:00 +0300http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=41204&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=41204&type=2Dzintars TilaksPazīstamām personībām papildinātas Pārdaugavas piezīmes<p>Pārdaugava, Daugavas kreisais krasts &ndash; it kā Rīgas daļa un it kā nē. Rajoni, kas no galvaspilsētas centra sasniedzami, &scaron;ķērsojot Daugavu, &scaron;ķiet, vienmēr dzīvoju&scaron;i mazliet citādu dzīvi nekā pārējie, un to iedzīvotāji allaž lepoju&scaron;ies ar to, ka dzīvo tie&scaron;i te &ndash; Iļguciemā, Āgenskalnā, Torņakalnā, Ziepniekkalnā... Daudzas &scaron;o rajonu vietas vēl glabā romantisku mazpilsētas gaisotni, ko rada vecas koka ēkas, bruģētas ieliņas, pavasarī un vasarā ziedos slīgsto&scaron;ie dārzi. Pārdaugava &ndash; tā vienmēr bijusi sava veida neatkarīga republika. Un nu tai radies arī savs apdziedātājs. Žurnālists un rakstnieks Dzintars Tilaks savas grāmatas &ldquo;PPPPP jeb Pazīstamām personībām papildinātas Pārdaugavas piezīmes&rdquo; nosaukumu atzīstas daļēji aizlienējis no Marģera Zariņa (arī pārdaugavie&scaron;a) slavenās &ldquo;PPP jeb Pārlabotas un papildinātas pavārgrāmatas&rdquo;, taču Tilaka grāmata piedāvā gluži citas &ldquo;receptes&rdquo; nekā hrestomātiskā romāna kulināri izglītotais varonis &ndash; tās ir receptes dzīves, kultūrvēstures un interesantu, bieži kuriozu atgadījumu baudī&scaron;anai, kādi sakopoti grāmatas vākos.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Autora atmiņas par Pārdaugavu tekstā savijas ar iztēles gleznām un literāriem ievērojamu pārdaugavie&scaron;u portretiem &ndash; lappusēs dzīvīgi rosās dzejnieks Māris Melgalvs, teātra kritiķis Gunnars Treimanis, rakstnieki Inese Zandere un Ēriks Hānbergs, vides žurnāliste Anitra Tooma, komponists Aleksandrs Kublinskis un vēl daudzi, daudzi citi, kuru liktenis cie&scaron;i savijies ar Daugavas kreiso krastu. Autors itin kā ņem lasītāju pie rokas un vadā pa &scaron;aurajām ieliņām, vienlaikus rādot un stāstot&nbsp; &ndash; lūk, tur sena muižiņa, te &ndash; slavenais Alīses ielas ūdenstornis, bet tur &ndash; Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, te man bērnībā bija, lūk, &scaron;āds traks piedzīvojums, bet &scaron;ajā vietā vēl var atrast Pirmā pasaules kara patrončaulītes... Vienlaikus tā ir ekskursija arī pagātnē, autoram meklējot atbildes uz jautājumiem: kur tad Āgenskalnā ir kalns un kur &ndash; priedes? Kas mājojis tagad ar dēļiem aiznaglotajā Nordeķu muižiņā? Kā radies Melnsila ielas nosaukums? Un kur Daugavas kreisajā krastā bijusi rodeļu trase? Vēstures fakti, asprātīgi vērojumi un autora dialogi ar īstiem un iedomātiem sarunbiedriem veido stāsta raito, tomēr mierpilno plūdumu. Grāmatas noslēgumā Tilaks ar smaidu velta vairākas rindkopas pat sava veida sazvērestības teorijai &ndash; visur, kur vien iedams, gan savas dzīves, gan &scaron;īs grāmatas tap&scaron;anas laikā viņ&scaron; sastapis cilvēkus, kas biju&scaron;i cie&scaron;i saistīti ar Pārdaugavu. Vai tik tur neslēpjas kas vairāk, piemēram, kāda slepena organizācija, ko?</p> <p>&nbsp;</p> <p>Papildvērtību grāmatai pie&scaron;ķir melnbaltie fotoattēli, kuros iemūžinātas gan ainavas, kuru vairs nav, gan autora skatījums uz saviem varoņiem &ndash; cilvēkiem, ēkām, pagalmiem un dārziem.</p> <p>Pieejama arī e-grāmata.&nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp;</p>Mon, 08 May 2017 00:00:00 +0300http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=41203&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=41203&type=2Jana VeinbergaKlavierkoncerts<p>Pēc vairākiem gadu desmitiem, kad latvie&scaron;u detektīvromāna žanrs stabili turējās uz rakstnieku vīrie&scaron;u pleciem, &ndash; daudzus darbus &scaron;ajā jomā radīja Andris Kolbergs, Jānis Ivars Stradiņ&scaron;, Anatols Imermanis un citi, &ndash; pēdējo gadu laikā &scaron;ķiet, ka latvie&scaron;u detektīvromāns pamazām pāriet autoru sievie&scaron;u rokās. Sievie&scaron;u detektīvromānus nereti mēdz populāri dēvēt par &ldquo;dāmu detektīviem&rdquo;, taču tas būtu pārāk virspusīgs apzīmējums: latvie&scaron;u autores rada gan vieglus un ironiskus darbus, gan romānus ar visai skarbu tematiku, un to popularitāte liecina, ka arī lasītāji &scaron;os darbus novērtē atzinīgi.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Nule latvie&scaron;u rakstnieču radīto detektīvromānu klāstu papildinājis vēl viens darbs &ndash; Janas Veinbergas &ldquo;Klavierkoncerts&rdquo;. Uz romāna vāka redzama efektīga sievietes figūra ko&scaron;sarkanā vakartērpā pie melna pianīna, un tas liek domāt, ka arī romāna galvenā varone būs sieviete. Tā patiesi ir &ndash; &scaron;ī varone ir jauna, mūsdienīga sieviete Marianna, ievērojama pianista Steinera meita, kura nekādi nespēj samierināties ar tēva priek&scaron;laicīgo nāvi. Steinera personība sievieti saved kopā ar žurnālistu Nikolaju, kur&scaron; par pianista dzīvi vēlas uzrakstīt nebūt ne glaimojo&scaron;u grāmatu. Marianna uz &scaron;o ieceri reaģē ar dusmām: viņai &scaron;ķiet, ka urdīgā žurnālista meklējumi ir tēva piemiņas zaimo&scaron;ana... Taču jau pirmajā improvizētajā intervijā noskaidrojas aizdomīgas detaļas par mūziķa patiesajiem nāves apstākļiem. Ap Steineru un viņa tuviniekiem izrādās savijies vesels noslēpumu, neatklātu faktu un neizrunātu notikumu tīkls, kurā iesaistās arvien vairāk cilvēku... Pianista personības izpēte pamazām pārvēr&scaron;as par slepkavības izmeklē&scaron;anu, bet vienlaikus Mariannas un Nikolaja savstarpējā nepatika un strīdi sāk pārvērsties jūtās, kas pārsteidz viņus abus...</p> <p>&nbsp;</p> <p>Janai Veinbergai īpa&scaron;i tuvs ir romantiskais žanrs &ndash; jau 2011. gadā autorei izdots stāstu krājums &ldquo;Nenotikusi mīlestība&rdquo;, kurā desmit stāstos skaudri un iejūtīgi attēloti dažādi mīlasstāsti un neparasti ikdieni&scaron;ķu cilvēku likteņi. Arī rakstnieces zinātniskās izpētes objekts ir romantiskais romāns. Darbu &ldquo;Klavierkoncerts&rdquo; varētu dēvēt par romantisku, taču tā nav &ldquo;rožaina&rdquo; un salda romantika, bet gan kaislīga, psiholoģiski pamatota un meistarīgi attēlota emociju pasaule, kurā sastopas un kopīgo atrod divi cilvēki, kas &scaron;ķietami ir viens otra pretmets. Romānu &ldquo;Klavierkoncerts&rdquo; tāpēc aizrautīgi lasīs gan tie, kurus saistīs romāna detektīvintriga, gan tie, kurus interesē vienmēr aktuālā cilvēku, īpa&scaron;i vīrie&scaron;a un sievietes, savstarpējo attiecību tematika.</p> <p>Pieejama arī e-grāmata.</p>Mon, 08 May 2017 00:00:00 +0300http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=41202&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=41202&type=2Linda NemieraKaķa koncerts<p>Liela daļa vērīgāko lasītāju būs pamanīju&scaron;i, ka fantāzijas žanra oriģināldarbi latvie&scaron;u valodā jau pēdējos piecus se&scaron;us gadus vairs nav nekāds retums &ndash; tiek regulāri izdoti gan romāni, gan stāstu krājumi, kuru autori ir ļāvu&scaron;i vaļu iztēlei, radīdami jaunas un neparastas pasaules, iepazīstinādami lasītāju ar mītiskām būtnēm un ļaujot piedalīties aizraujo&scaron;os maģiskos piedzīvojumos.</p> <p>&nbsp;</p> <p>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; Viena no autorēm, ar kuras darbiem aizsākās &scaron;is &ldquo;jaunais fantāzijas vilnis&rdquo; latvie&scaron;u literatūrā, ir Linda Nemiera (Dreimane), kuras romāns &ldquo;Vilcenes stāsts&rdquo; par divām maģiski apdāvinātām māsām savaldzināja gan jaunus, gan ne tik jaunus latvie&scaron;u lasītājus. Kop&scaron; tā laika Linda Nemiera ir bijusi viena no ražīgākajām latvie&scaron;u fantāzijas autorēm, kurai izdoti jau se&scaron;i romāni: &ldquo;Vilcenes stāsts&rdquo; (2010), &ldquo;Septiņi&rdquo; (2011), &ldquo;Kaķa lāsts&rdquo; (2012), &ldquo;Lidojums&rdquo; (2013) un &ldquo;Kaķis maisā&rdquo; (2015). Pērnā gada nogalē tika publicēta arī Lindas pirmā grāmata bērniem &ndash; krā&scaron;ņi ilustrētais stāsts &ldquo;Pūča un Pinčijas gaisa pils&rdquo;. Nupat apgāds klajā laists autores jaunākais darbs &ndash; romāns &ldquo;Kaķa koncerts&rdquo;.</p> <p>&nbsp;</p> <p>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; &ldquo;Kaķa koncerts&rdquo; turpina romānos &ldquo;Kaķa lāsts&rdquo; un &ldquo;Kaķis maisā&rdquo; aizsākto stāstu par piedzīvojumiem, kas piemeklē jaunu rīdzinieci Leonīdu Fēliksu. Strādādama reklāmas aģentūrā un pūlēdamās vienlaikus savest kārtībā gan karjeru, gan personisko dzīvi, Leo jau pirms vairāk nekā gada atklāja, ka pasaule nebūt nav tik vienkār&scaron;a un garlaicīga, kā varētu domāt. Kādā pasākumā notiku&scaron;ais negadījums &ndash; saņemtais lapsas kodiens &ndash; aktivizēja jaunajā sievietē &ldquo;divdabja&rdquo; gēnu, un kop&scaron; tā laika Leo pilnmēnesī pieņem kaķa veidolu &ndash; turklāt ne jau &scaron;āda tāda, bet Burmas kaķa! Leo uzzina, ka &ldquo;divdabju&rdquo; jeb cilvēku, kas spēj mainīt veidolu un iemiesoties dzīvniekos, patiesībā ir visai daudz. Rīgas vilkačiem pat ir sava kopiena, savs uzvedības kodekss un &ndash; Leo par postu &ndash; arī savs barvedis, vīri&scaron;ķīgais, bet ar nejauku raksturu apveltītais Rego. Arī citas maģiskas būtnes izrādās reālākas par reālu &ndash; piemēram, Leo darbavietas apkopēja izrādās mājas gariņ&scaron;, bet tie&scaron;ā priek&scaron;niece &ndash; nekas cits kā visīstākā ragana (nu labi, par to Leo laikam gan īpa&scaron;i nebrīnās).</p> <p>&nbsp;</p> <p>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; Leo piedzīvojumu sērija veidota kā fantastiski detektīvstāsti &ndash; pateicoties savām īpa&scaron;ajām spējām (kā zināms, kaķi spēj komunicēt ar miru&scaron;ajiem), Leo kopā ar citiem divdabjiem katrā romānā jārisina kāda mīkla, jāatklāj noziegums, jārod risinājums. Tomēr vienlaikus Leo ir un paliek jauna, glīta sieviete, kurai patīk relaksētā gaisotnē tikties ar draudzenēm un iemalkot vīnu, kura sūkstās par ziemas laikā negaidīti uzradu&scaron;os lieko svaru un sapņo par īsto vīrieti. Romānā &ldquo;Kaķa koncerts&rdquo; kandidatūras ir pat vairākas, taču... vai viņiem visiem ir labi nodomi? Un vai Leo galu galā iemantos spējas kontrolēt savu &ldquo;iek&scaron;ējo kaķi&rdquo;, lai no &scaron;īs divdabības būtu arī kāds labums?</p> <p>&nbsp;</p> <p>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; Sarakstīti vieglā, ironiski asprātīgā stilā, kurā ievītas daudzas atsauces uz mūsdienu Latvijas dzīvi, Lindas Nemieras romāni ir klasiska pilsētas fantāzija, kas sagādās lasītājiem daudz patīkamu izklaides brīžu un liks ar nepacietību gaidīt apburo&scaron;ās &ldquo;kaķaces&rdquo; stāsta turpinājumu.</p>Mon, 08 May 2017 00:00:00 +0300http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40835&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40835&type=2Haruki MurakamiSavādā bibliotēka<p>Grāmatnīcu plauktus papildinājusi jauna pazīstamā japāņu rakstnieka Haruki Murakami grāmata &ldquo;Savādā bibliotēka&rdquo;. Tā ir pirmā Haruki Murakami grāmata ar bagātīgām ilustrācijām un pirmā pasaka &ndash; tomēr esiet uzmanīgi! Pasaka galvenokārt domāta nobriedu&scaron;iem prātiem &ndash; jebkurā vecumā, tomēr jaunākiem par 14 jādod to lasīt tikai īpa&scaron;os gadījumos. Kāpēc pasakas darbība norisinās bibliotēkā? Ļoti vienkār&scaron;i &ndash; kā atzīst galvenais varonis, &ldquo;ja es kaut ko nezināju, tad gāju uz bibliotēku noskaidrot, tā es no mazām dienām biju audzināts.&rdquo; Un piedzīvojums sākas &ndash; jo kur gan citur, ja ne bibliotēkā, ir atrodamas visas cilvēces bailes, dusmas, bēdas &ndash; un arī cerības, mīlestība un drosme.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Haruki Murakami pasaka stāsta par īstenību un ilūzijām, par bibliotēku un īpa&scaron;i jau lasītavu slēpto dabu, par iek&scaron;ējām pasaulēm, kas katram ir sava &ndash; un var gadīties, ka tās nepārklājas pat vistuvākajiem. Par labirintiem un skumjām. Par izeju, kas nemaz nav izeja, bet varbūt tie&scaron;i tāpēc, ka nav, pēk&scaron;ņi ir izeja. Par to, ka ir notikumi, no kuriem neizbēgt pat tad, ja itin viss visapkārt pēk&scaron;ņi pielīdzināms izejai. Vārdu sakot, &scaron;o grāmatu ir grūti raksturot, bet viegli lasīt un neiespējami aizmirst. Lasītāja Sesīlija vietnē <em>goodreads.com</em> raksta: &ldquo;Grāmatā ir elementi no Kafkas, Borhesa, Roalda Dāla un Tima Bērtona, pārstāvēts arī Nīls Geimens ar &scaron;ķipsniņu Orvela. Tā izskatās kā brīni&scaron;ķīgi dizainēta un ilustrēta bērnu grāmata, tomēr maziem bērniem tā ir pārāk baisa un, manuprāt, īsti nav domāta pat lieliem pusaudžiem (autore lieto jēdzienu YA &ndash; <em>young adults</em>). Manuprāt, tā ir grāmata pieaugu&scaron;ajiem, kuriem patīk mazliet ļaunīgas pasakas un kuri vēlas vēlreiz izbaudīt baiļu &scaron;ermuļus kā jaunībā.&rdquo;</p> <p>&ldquo;Savādā bibliotēka&rdquo; ir mazliet baisa, ļoti valdzino&scaron;a un īsteni austrumnieciski (un arī murakamiski) skumja pasaka, kurā darbojas zēns, Aituvīrs, skaista meitene, strazds un vēl daži personāži. Iespējams, &scaron;ī ir grāmata, kuru varētu lasīt drīz pēc tam, kad izlasīts romāns &ldquo;Kafka liedagā&rdquo;.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Čipa Kida (<em>Chip Kidd</em>) dizains un ilustrācijas.</p> <p>No japāņu valodas tulkojusi Ingūna Beķere.</p>Thu, 06 Apr 2017 00:00:00 +0300http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40834&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40834&type=2Āris BirzeNebaidies / Don’t Be Scared<p>Grāmatas autors Āris Birze (1989) dzimis Kuldīgā. Pametot augstākās izglītības studijas, nonāk Vācijā, strādā un apgūst vācu valodu, paralēli pievēr&scaron;as pa&scaron;izaugsmes literatūrai. Tā viņam palīdzēja īstenot nākotnes plānus, to vidū: TV raidījumu montē&scaron;ana, piedzīvojumu meklē&scaron;ana un filmē&scaron;ana Indijā un Nepālā, grāmatas sarakstī&scaron;ana.</p> <p>Grāmata &bdquo;Nebaidies / Don&rsquo;t Be Scared&rdquo; sarakstīta, balstoties uz īstām piezīmēm, kailu patiesību, klusējot ar sevi Ri&scaron;ike&scaron;ā, Indijā, un adresēta visiem, kuri apžilbināti ar <em>Self&ndash;Development </em>kultūru un vēlas sasniegt savus mērķus.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Āris pusaudža vecumā kļuva par bāreni un atzīst, ka ceļ&scaron; uz pa&scaron;izaugsmi sācies, kad sapratis, ka dzīvo pēc citu uzstādītiem dzīves likumiem, ne savējiem. &ldquo;Pirms trim gadiem uzsāku ceļu uz finansiālām dzīves bagātībām, par kādām raksta pa&scaron;izaugsmes grāmatās &ndash; galvenais ir darīt aprakstītos principus, un viss būs. Tā es lasīju, klausījos un testēju gandrīz visu, ko man citi pasniedza un nokļuvu līdz pavisam citām bagātībām. Pilnīga dzīve, mērķa un patiesības vadīta, kopā ar cilvēkiem, kurus mīlu un vēlos redzēt sev tuvumā. Spēja brīvi pateikt &ldquo;Jā&rdquo; un &ldquo;Nē&rdquo; bez vainas apziņas vai nožēlas, kā arī dzīvo&scaron;ana bez bailēm.&rdquo;</p> <p>&nbsp;</p> <p>Grāmatā liela loma aprakstītajām 10 dienām Indijā, Ri&scaron;ike&scaron;ā, vairums no tām meditācijās un transā, kad autors tuvinājies savai zemapziņai. Tādēļ par &lsquo;kailajām&rsquo; dēvētās piezīmes kļuvu&scaron;as par pamatu, lai radītu personisku stāstu ar ieskatu pa&scaron;izaugsmes pasaulē, kur materiālās vērtības ir tikai daļa no dzīves un kurā nav jābaidās izmēģināt ko jaunu, riskēt runāt patiesību. Oriģināli ieraksti veikti pierakstu kladēs latvie&scaron;u un angļu valodā. Arī grāmatā paralēli publicēti teksti abās valodās.</p> <p>&bdquo;Nebaidies / <em>Don&rsquo;t Be Scared</em>&rdquo; savus atvēr&scaron;anas svētkus jau piedzīvojusi Latvijas Grāmatu izstādē 2017, par to runāt un komentēt savu pieredzi autors aicina sociālajā portālā izveidotajā grāmatas <em>Facebook</em> lapā <a href="https://www.facebook.com/nebaidies/?fref=ts" target="_blank">https://www.facebook.com/nebaidies/?fref=ts</a>. Āra dzīves misija: iedro&scaron;ināt cilvēkus kļūt patstāvīgiem un uzņemties atbildību par savām izvēlēm, lēmumiem un rīcību. Tagad Āris strādā savā tūrisma uzņēmumā ‟<em>PostNos</em>&rdquo;, apgādā ‟Mansards&rdquo; un biedrībā ‟<em>SPIIKIIZI</em>&rdquo;.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Īstās piezīmes un kailu patiesību &bdquo;Nebaidies / <em>Don&rsquo;t Be Scared</em>&rdquo; meklējiet <a href="http://www.apgadsmansards.lv/lv/book/487/nebaidies--dont-be-scared/" target="_blank">http://www.apgadsmansards.lv/lv/book/487/nebaidies--dont-be-scared/</a>, lielākajās Latvijas grāmatnīcās un jautājiet bibliotēkās. Grāmatas redaktori &ndash; Līvija Baumane &ndash; Andrejevska (latvie&scaron;u valoda), Kristaps Ozoliņ&scaron; (angļu valoda). Ilustrācijas un dizains Āris Birze.</p>Thu, 06 Apr 2017 00:00:00 +0300http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40827&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40827&type=2Roberts ZetālersViss mūžs<p>Apcerīga un skaista grāmata Silvijas Brices tulkojumā dodas pie latvie&scaron;u lasītājiem &ndash; austrie&scaron;u rakstnieka Roberta Zētālera daudzām godalgām apbalvotais romāns &ldquo;Viss mūžs&rdquo;. Nelielā formāta darbs uzrunās tos lasītājus, kas grāmatās meklē ko vairāk par izklaidi &ndash; Zētālera radītais Andreass Egers ir kalnietis, stiprs vīrs, lēns un pamatīgs. Dzimtajā ielejā viņ&scaron; pazīst ik zemes pēdu un kalna virsotni. Mazajā kalnu ciematā ir viņa mājas, viņa dzīves un esības pamats, te rodama viņa eksistences dziļākā jēga. Andreasam Egeram ir attiecības ar kalniem un pļavām, ar savu mazo namiņu un pāris cilvēkiem. Vārdus viņ&scaron; izmanto tikai lielas nepiecie&scaron;amības gadījumā, iespējams, tāpēc, ka tiem ir tendence radīt nepatik&scaron;anas. Pat mīlestībā Andreass atzīstas ar apkārtējās ainavas palīdzību, saulrietā iededzot ugunis ar mīļotās vārdu pāri visai ielejai.</p> <p>Viņ&scaron; dzīvo neapzinātā saskaņā ar pārliecību, ka cilvēks ir tikai niecība pret apkārtējās dabas un likteņa varenību. Andreasa mūžs ir gar&scaron;, un ārpus ielejas viņ&scaron; nokļūst tikai vienu reizi &ndash; kad piedalās Otrajā pasaules karā un nonāk gūstā. Viņ&scaron; atgriežas, gūsta &scaron;ausmu nemainīts un mierīgs, atgriežas, lai izbaudītu, kā visa pla&scaron;ā pasaule lēni un nenovēr&scaron;ami ienāk mazā ciemata ikdienā. No tās vairs nevar aizbēgt un paslēpties, tāpat kā nevar paslēpties no lavīnas. Un Andreass pārsteidzo&scaron;i labi pielāgojas jaunajiem noteikumiem, pieradis pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir. Apstākļu maiņas nevar mainīt Andreasu &ndash; jaunajā dzīvē viņ&scaron; ienāk tikpat rāms un pamatīgs, uzticams un dro&scaron;s kā agrāk.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Roberts Zētālers par Andreasa Egera mūžu stāsta ar maigumu, parādot arhaiskas ikdienas skaistumu un harmoniju un nevardarbīgi, bet noteikti savienojot to ar mūsdienām. Tas ir romāns par cilvēka attiecībām ar dabu, par vientulības līdz galam neatzīto vērtīgumu, par modernās pasaules iera&scaron;anos izsenis harmoniski funkcionējo&scaron;ajā pasaulē un abu saplū&scaron;anu, bet visvairāk tas ir vēstījums par tiem dzīves brīžiem, lieliem un maziem, kuru mijiedarbība vērtusi mūs katru tajā, kas mēs &scaron;obrīd esam.</p> <p>&nbsp;</p> <p>&ldquo;Roberta Zētālera romāns &ldquo;Viss mūžs&rdquo; ir jauka apcere par vientuļnieka dzīvi grūti sasniedzamā kalnu ciematā, kurā lēnām, bet uz palik&scaron;anu ierodas modernais laiks,&rdquo; raksta Ians Makjuans.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Austrie&scaron;u rakstnieks Roberts Zētālers dzimis 1966. gadā Vīnē. Pirmais no viņa pieciem romāniem publicēts, kad autoram bija 38 gadi. Darbojies arī teātra un kino mākslā. Par saviem romāniem un scenārijiem saņēmis daudzus apbalvojumus, par romānu &ldquo;Viss mūžs&rdquo; viņam pie&scaron;ķirta Grimmelshauzena balva.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Pieejama arī e-grāmata.</p> <p>No vācu valodas tulkojusi Silvija Brice.</p>Thu, 06 Apr 2017 00:00:00 +0300http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40573&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40573&type=2Haso KrullsKad akmeņi vēl bija mīksti<p>Dzejnieks Haso Krulls (Hasso Krull, dzimis 1964. gadā) ir viens no mūsdienu spilgtākajiem igauņu intelektuāļiem, pla&scaron;a stilistiskā un poētiskā reģistra dzejnieks, lielisks savu domu un sajūtu improvizētājs, filozofisko un dzejas tekstu tulkotājs, vairāku dzejoļu un eseju krājumu autors, kur&scaron; ir saņēmis vairākas Igaunijas valsts prēmijas un 2005. gadā ieguvis Baltijas Asamblejas balvu.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Guntara Godiņa sastādītajā un atdzejotajā izlasē iekļauti Haso Krulla dzejoļi gandrīz no visiem viņa krājumiem, kas ļauj izsekot dzejnieka rokraksta un stila veido&scaron;anās tendencēm.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Pirmajos Haso Krulla dzejoļu krājumos jūtama dekadence, simbolisms, mistifikācija, konstrukcija. Vēlākā perioda darbos viņ&scaron; raksta metaforām piesātinātus un ļoti detalizētus dzejoļus. Savdabīgā grāmata &ldquo;Džezs&rdquo; sastāv no dzejoļiem, kuriem par iedvesmu kalpojusi džeza mūzika, konkrēti komponisti un izpildītāji. Krājumā &ldquo;Svari&rdquo; atrodam poētiskus tekstus, kas interpretē konkrētas fotogrāfijas. &Scaron;īs izlases piektajā nodaļā &ldquo;Ziema&rdquo; atradīsit dzejoļus, kuru kopīgā noskaņa ir intimitāte, personiskais, atklātība, liriskums. Grāmatas beigās fragmenti no eposa dzejā &ldquo;Kad akmeņi vēl bija mīksti&rdquo;, kura pamatā ir somugru tautu mīti, leģendas, pasakas un tautasdziesmas. Pats autors kādā esejā raksta: &ldquo;Vēsture ir mistifikācija. Izglītoti cilvēki ar nopietnām sejām runā par laikiem, kas vairs neeksistē; par ļaudīm, kuri vairs nevar par sevi iestāties; par notikumiem, ko neviens savām acīm nav redzējis (..). Tāpēc vēsturei es neticu. Ticu tikai senajam mantojumam un mītiem, jo tie stāsta par pagātni, kas arī pa&scaron;laik pastāv un kam ir spēks atgriezties. Tā ir spēkā eso&scaron;ā pagātne. Spēkā eso&scaron;ā pagātne nekur nav zudusi un tai nepiemīt galīgā taisnība, jo tā ir palikusi nepiepildīta: drīzāk tā rada nākotni, kas pati ir pagātnes atspoguļojums.&rdquo;</p> <p>&nbsp;</p> <p>Atdzejojumu &bdquo;Kad akmeņi vēl bija mīksti&rdquo; meklējiet <a href="http://www.apgadsmansards.lv/lv/book/488/kad-akmenji-vel-bija-miiksti/">http://www.apgadsmansards.lv/lv/book/488/kad-akmenji-vel-bija-miiksti/</a>, lielākajās Latvijas grāmatnīcās un jautājiet bibliotēkās.</p>Wed, 22 Mar 2017 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40572&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40572&type=2Andris KolbergsBise un kapakmens<p>Andris Kolbergs latvie&scaron;u literatūrā ir gluži vai universāla kategorija. Sakām &ndash; latvie&scaron;u detektīvs, domājam &ndash; Andris Kolbergs. Sakām &ndash; Andris Kolbergs &ndash; domājam latvie&scaron;u detektīvs. Kolbergs radīja latvie&scaron;u detektīvu un nu jau gandrīz pusgadsimtu ir noturējis tā vadības grožus savās rokās. Taču Kolbergam ir arī citas ilggadīgas aizrau&scaron;anās, kas publiskotas tiek vien atsevi&scaron;ķos gadījumos. Viena &ndash; dažādu vecu dzelžu kolekcionē&scaron;ana, ko viņ&scaron; dažā grāmatā jau apcerējis. Otra &ndash; medības. Tie&scaron;i par tām stāstīts Kolberga jaunākajā grāmatā &ldquo;Bise un kapakmens&rdquo;.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Ja reiz medības, tad gluži loģiski, ka pēc medībām izskan arī žanrs, ko lāgiem mēdz dēvēt par medību stāstiem. Pats par sevi saprotams, ka medību stāsti ietver gluži reālus lāgiem komiskus, lāgiem dramatiskus atgadījumus iz medību pieredzes, arī &ndash; atmiņas, kas gadu desmitos sakrāju&scaron;ās gana daudz. Tāpat saprotams, ka neiztrūksto&scaron;a medību stāstu sastāvdaļa ir visāda veida pārspīlējumi, kaut gan, pieļauju, mednieki ar pārspīlējumiem neaizraujas tik ļoti kā mak&scaron;ķernieki, jo medības ir kolektīvs pasākums, kurā ļauži savām acīm skata cits cita veikumu un kolēģiem ar visprastāko fleitē&scaron;anu neko daudz neļauj aizrauties.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Tātad &ndash; Andris Kolbergs mednieka skatā. Kā allaž mazliet ironisks, bet jo sevi&scaron;ķi pa&scaron;ironisks, mazliet skeptisks, bet noteikti &ndash; interesants. Izrādās, detektīvrakstnieka ķēriens lieliski iederas arī medību stāstos. Bise &ndash; &scaron;is instruments, protams, ir pa&scaron;saprotams medību piederums, bet kāds sakars bisei un medībām ar kapakmeni? Par to &ndash; Andra Kolberga jaunajā grāmatā.</p> <p><em>Guntis Berelis</em></p> <p>&nbsp;</p> <p>&nbsp;</p> <p>Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis</p>Wed, 22 Mar 2017 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40571&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40571&type=2Mišels BisīMelnās ūdensrozes<p>Dzelteni melnā trillera zīmīte uz apgāda Zvaigzne ABC izdoto grāmatu vākiem ir skaidrs apliecinājums &ndash; lasītāju gaida spriedzes romāns jeb trilleris. Tomēr, runājot par franču rakstnieka Mi&scaron;ela Bisī jauniznāku&scaron;ā romāna &ldquo;Melnās ūdensrozes&rdquo; žanrisko piederību, jāatzīst, ka tas (līdzīgi kā pirmais latvie&scaron;u valodā izdotais Mi&scaron;ela Bisī darbs &ldquo;Meklējot Spāri&rdquo;) vienlīdz labi iederas gan trilleru, gan kriminālromānu kategorijā.</p> <p>&nbsp;</p> <p>&ldquo;Melnās ūdensrozes&rdquo; aizsākas gandrīz kā pasaka: reiz dzīvoja trīs sievietes. Viena bija traka, otra bija mele, tre&scaron;ā &ndash; egoiste... Viņas nebija viena vecuma. Vienai bija vairāk nekā astoņdesmit gadi, un viņa bija atraitne. Otrajai bija trīsdesmit se&scaron;i gadi, un viņa vēl nebija krāpusi savu vīru. Tre&scaron;ajai bija gandrīz vienpadsmit gadi, un visi skolas zēni gribēja viņu par savu draudzeni. Viņām bija arī kaut kas kopējs &ndash; vecākajai piederēja skaista glezna, jaunākā izcili gleznoja, bet vidējā ļoti interesējās par māksliniekiem. Viņas dzīvoja mazajā, brīnumskaistajā Živernī, ciematā, uz kuru impresionisma cienītāji dodas teju vai svētceļojumā, jo tie&scaron;i Živernī ir tā vieta, kur tapu&scaron;as slavenās Kloda Monē &ldquo;Ūdensrozes&rdquo; un daudzas citas gleznas. Lai gan uz &scaron;ejieni ik vasaru plūst tūksto&scaron;iem tūristu no visas pasaules, trīs sievietes kaismīgi vēlējās doties tālu prom un nekad neatgriezties.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Lasītājs &scaron;īs trīs būtnes sastop kādā vasarā, un, izsekojot triju sievie&scaron;u gaitām, mēģina noskaidrot, kāpēc un kur&scaron; ir nonāvējis tikko upītē atrasto mākslas kolekcionāru Žeromu Morvālu. Kas &scaron;is ietekmīgais vīrietis ir bijis katrai no trijotnes, un kāpēc viņam vajadzēja mirt tik nejēdzīgā nāvē?</p> <p>&nbsp;</p> <p>Trīspadsmit vasaras dienas, kurās saplūst pagātne un tagadne, ēnas un saules gaisma, mīlestība, meli, alkas un kaislības. Un, protams, māksla. Māksla gleznot un māksla veidot dzīvi kā mīkstu mālu. Māksla ietekmēt un pakļaut. Māksla pavedināt. Un māksla uzrakstīt romānu, kuru grūti nolikt malā, pirms izzināti visi autora prasmīgi savērptie noslēpumi &ndash; gan tie, kas attiecināmi uz Monē biogrāfiju, gan tie, kas saistīti tikai un vienīgi ar cilvēciskām kaislībām.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Mi&scaron;els Bisī ir viens no slavenākajiem mūsdienu franču kriminālromānu rakstniekiem. Viņa darbus lasa visā pasaulē, tie godalgoti arī ar prestižām literārām balvām.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Pieejama arī e-grāmata.</p> <p>No franču valodas tulkojusi Agnese Kasparova.</p>Wed, 22 Mar 2017 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40570&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40570&type=2Rihards BargaisPlikie rukši<p>Rihards Bargais kā spilgta personība mūsdienu latvie&scaron;u literatūrā būtu saistāms ne tikai ar kultūras dzīves skandāliem, bet pirmām kārtām ar spēju talantīgi, iejūtīgi, krāsaini un vispārcilvēciski attēlot sabiedrības marginālo pusi, jomas, no kurām daļa Rietumu sabiedrības joprojām novēr&scaron;as un par kurām izvēlas nerunāt, piemēram, homoseksualitāti, dažādu atkarību problēmu u.c.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Autobiogrāfiskajā romānā &ldquo;Plikie ruk&scaron;i&rdquo; Rihards Bargais gan turpina īsprozas krājumā &ldquo;Tenkas&rdquo; aizsākto anekdotisko tekstu ciklu, kas humoristiski, varbūt dažbrīd groteski, tomēr visnotaļ trāpīgi attēlo dažādas Latvijas kultūras dzīvē pazīstamas personības, gan savu vēstījumu talantīgi izvēr&scaron; intonatīvi un stilistiski daudzveidīgā prozas darbā ar savdabīgu kompozīciju.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Romāna &ldquo;Plikie ruk&scaron;i&rdquo; aizsākums ir tagadne, &scaron;is brīdis, un notikumi, skatīti caur Riharda Bargā subjektīvo prizmu, ačgārnā hronoloģijā slīd caur lasītāja uztveri kā atklātas skumīgas, filozofiskas, pārsteidzo&scaron;as, smieklīgas un sirsnīgas pārdomas un vērojumi. Tagadni turpina autora personiskais skatījums uz 20. gs. 90. gadiem, atjaunotās Latvijas valsts sākumu, uz Tre&scaron;o atmodu, Padomju Latvijas sadzīves kurioziem un stereotipiem, uz savas bērnības atmiņām.</p> <p>&nbsp;</p> <p>&ldquo;Pliko ruk&scaron;u&rdquo; unikalitāte rodama romāna vispārcilvēciskajā, talantīgajā un daudzveidīgajā vēstījumā, kas attēlo marginālo cilvēku un tā likteni Latvijā teju piecdesmit gadu &scaron;ķērsgriezumā.</p>Wed, 22 Mar 2017 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40569&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40569&type=2Vladimirs kaijaks, Māra SvīreVēstule<p>"Vēstule var iepriecināt, vēstule var skumdināt, paretam gadās, ka vēstule iejaucas cilvēka liktenī, notikumi sāk vērpties pavisam citādi, nekā iepriek&scaron; gribēts, un mīlestībai basām kājām jāiet asām &scaron;ķembām kaisīts ceļ&scaron; &ndash; kā notiek &scaron;ajā romānā.<br /><br />Vladimirs Kaijaks paspēja to uzrakstīt līdz pusei. Viņ&scaron; nekad nevienam, pat man, nestāstīja, ko raksta. Nejautāju un nespiegoju, kad viņ&scaron; kaut kur aizgāja, zināju, ka, tikko pabeigs, iedos izlasīt. Kad Vladimira vairs nebija, ilgi neuzdro&scaron;inājos apskatīt uzrakstīto, likās: nedrīkstu, jo vēl tikai pusē... Tomēr saņēmos, jo sapratu, ka pabeigt vajadzēs man.<br /><br />Izrādījās, &scaron;is ir turpinājums romānam &ldquo;Meitene no nekurienes&rdquo;, bet tiklab lasāms kā patstāvīgs darbs. Līdz 167. lappusei ir Vladimira Kaijaka teksts, tālāk &ndash; mans. Centos iztēloties, kā viņ&scaron; būtu sižetu risinājis. Skaidrs, ka vajadzīgi notikumi un cilvēku rīcība Kaijaka stilā, manā romānā tas dro&scaron;i vien būtu mazāk dramatiski."<br />Māra Svīre</p>Wed, 22 Mar 2017 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40568&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40568&type=2Jānis LejiņšVīrieša sirds<p>Jānis Lejiņ&scaron; (1954) ir viens no ievērojamākajiem vēsturisko romānu autoriem mūsdienu latvie&scaron;u literatūrā. Viņa iepriek&scaron;ējie darbi &ndash; triloģija &ldquo;Zīmogs sarkanā vaskā&rdquo; un romāns &ldquo;Kamera obskura&rdquo; &ndash; guvu&scaron;i gan pla&scaron;u lasītāju atsaucību, gan vairākas literāras balvas.</p> <p>Arī rakstnieka jaunākajā romānā &ldquo;Vīrie&scaron;a sirds&rdquo; ir Vēsture, bet &scaron;ī kaprīzā dāma nav grāmatas galvenā persona. Pamatstāsts ir par armijas instruktoru Ludi &Scaron;teinbergu, kur&scaron; 1939. gada pavasarī ierodas kādas mazpilsētas ģimnāzijā, lai mācītu zēnus kļūt par īstiem vīrie&scaron;iem. Viņ&scaron; pats, protams, labi zina, kā tas darāms, un sparīgi ķeras pie darba. Bet tad notiek kaut kas dīvains, un pareizākajam no pareizajiem vīrie&scaron;iem nojūk visi orientieri. Viņa rūpīgi koptajā mazajā vecpui&scaron;a pasaulītē ienāk Viņa...<br /><br />Taču lielās pasaules dzirnas ir sāku&scaron;as savu baiso gaitu un ir gatavas samalt ikvienu, kur&scaron; nokļūst starp akmeņiem. Daži sižeta pavedieni aizvijas vēl tālākā pagātnē, citi iestīdz nākotnē. Un izrādās, ka itin viss &scaron;ajā brīnumainajā pasaulē ir nesaraujami vienots un daži sīki graudiņi nav pa spēkam pat smagajiem dzirnakmeņiem.</p>Wed, 22 Mar 2017 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40567&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40567&type=2Niks VujačičsDzīve bez robežām<p>Niks Vujačičs (<em>Nicholas James Vujicic 1982</em>) piedzimis bez rokām un kājām, bet dzīvo neatkarīgu, bagātu, piepildītu un &ldquo;neiedomājami labu&rdquo; dzīvi, būdams paraugs ikvienam, kas meklē patiesu laimi. &Scaron;ajā grāmatā viņ&scaron; uzsver, ka svarīgākais ir atrast dzīves mērķi un nekad nepadoties, lai kādas grūtības stātos ceļā. Niks stāsta par savu emocionālo cīņu bērnībā, pusaudža gados un arī vēlāk. &ldquo;Ilgu laiku domāju, vai &scaron;ajā pasaulē vēl kāds ir tāds kā es, un vai manā dzīvē bez sāpju un pazemojumu pacie&scaron;anas ir vēl arī kāds cits mērķis.&rdquo; Niks atklāj, ka ticība Dievam ir bijis galvenais viņa spēka avots, un stāsta, ka tad, kad sapratis &ndash; viņa misija ir iedvesmot citus cilvēkus tiekties pēc labākas dzīves un labākas pasaules, viņ&scaron; guvis spēku veidot savu dzīvi tādu, kas sniedz gandarījumu un ir auglīga. Tā ir dzīve, kurai nav ierobežojumu.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Niks Vujačičs dzimis un audzis Austrālijā, bet tagad dzīvo Dienvidkalifornijā kopā ar sievu un diviem dēliem. Autors pazīstams visā pasaulē, vadot seminārus par motivāciju un ticību saviem mērķiem; viņ&scaron; ir bezpeļņas organizācijas&nbsp;<em>Life Without Limbs</em>&nbsp;direktors.</p> <p>&ldquo;Mūsu dzīvei nav citu ierobežojumu kā vien tie, kurus tai uzliekam mēs pa&scaron;i. Esmu pārliecināts, ka man dzīvē viss ir iespējams. Vēlos, lai tev būtu tie&scaron;i tāds pats uzskats par savu dzīvi neatkarīgi no tā, kādas grūtības nāktos piedzīvot.&rdquo; (Niks Vujačičs)</p> <p>Grāmatu varat iegādāties KALA Raksti interneta veikalā:</p> <p><a href="http://mieramtuvu.lv/?view=projekti_detail&amp;Id=415">http://mieramtuvu.lv/?view=projekti_detail&amp;Id=415</a></p> <p>kā arī Jāņa Rozes, Valters &amp; Rapa grāmatnīcās, grāmatu veikalos AMNIS un IHTIS</p>Wed, 22 Mar 2017 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40566&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40566&type=2Gabriela CīruleKritiens uz augšu<p>Liekais svars! Džinsi, kurus vairs nevar aizpogāt, un mērlente, kura rāda nepavisam ne tos patīkamākos ciparus! &Scaron;ķiet, &scaron;ī ir problēma, ar kuru kādā dzīves brīdī sastapu&scaron;ies vismaz 90 procenti sievie&scaron;u, izņemot vienīgi tās, kurām daba dāvājusi apskaužamu vielmaiņu. Visām citām vismaz reizi dzīvē ir nācies pa&scaron;ķirstīt grāmatu, kuras nosaukumā ietverts vārds &ldquo;diēta&rdquo;, palūkoties uz pārtikas produkta iepakojumu, meklējot biedējo&scaron;o vārdu &ldquo;kalorijas&rdquo;, vai ar apņēmīgu sejas izteiksmi un slepenu nopūtu izvilkt no skapja dziļākās atvilktnes sen nevalkāto sporta tērpu.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Lielais svars sagādā galvassāpes arī Dorotejai &ndash; jauna latvie&scaron;u romāna &ldquo;Kritiens uz aug&scaron;u&rdquo; galvenajai varonei. Diemžēl Dorotejas problēma nav vis mērāma pāris kilogramos, centimetros vai apģērba izmēros. Dorotejas lielā kaislība ir ēdiens &ndash; gar&scaron;īgi pagatavots un, vēlams, lielos daudzumos. Pret ēdienu viņa izjūt kaislību, kas jau robežojas ar neprātu, un, kā jebkura kaislība, tā nopietni apdraud jaunās sievietes dzīvi, kaut gan ārēji tā izskatās pēc īstenas paradīzes. Padomājiet pa&scaron;i &ndash; Dorotejai ir mīlo&scaron;s vīrs, kura gādībā sieviete var atļauties nestrādāt, lieliskas draudzenes un papilnam brīva laika &ndash; taču kā Doroteja to pavada? Viņa ēd. Cen&scaron;as notievēt. Neiztur. Atkal ēd. Apņemas sportot. Neizdodas. Un tā veidojas apburtais loks, kas, &scaron;ķiet, ieraus jauno sievieti īstas atkarības zobratos un samals, ja viņa nespēs to laikus apturēt. Dorotejas liekais svars sāk pārsniegt visas robežas, un vienlaikus ar kilogramiem vēja ātrumā aug neapmierinātība ar sevi un dzīvi...</p> <p>&nbsp;</p> <p>Romāns &ldquo;Kritiens uz aug&scaron;u&rdquo; uzrakstīts kā humoristisks, dzīvespriecīgs stāstījums par nopietnu problēmu. Dorotejas dzīvesprieks un pa&scaron;ironija lasītāju aizraus, liks smaidīt un brīžiem pat skaļā balsī smieties par varones nebeidzamo klup&scaron;anas-saņem&scaron;anās ciklu,&nbsp; daudzajiem negadījumiem un ķibelēm, kas jauno sievieti burtiski vajā. Doroteja pat nevar nokrāsot verandu vai veikt kāju vaksāciju, neiekuļoties nepatik&scaron;anās! Taču asprātīgie stāstījumi par &ldquo;diēto&scaron;anos&rdquo; ir tikai virsējais slānis. &ldquo;Kritiens uz aug&scaron;u&rdquo; neuzkrīto&scaron;i vedina domāt arī par daudz svarīgākiem jautājumiem, vienu no kuriem romāna noslēgumā uzdod arī pati Doroteja, ieskatoties lasītājam tie&scaron;i acīs: ko gan mēs katrs darām ar savu dzīvi? Vai notērējam to sīknaudā, nemitīgi cen&scaron;oties atbildību par sevi uzvelt kādam citam, vai pieņemam savu pieaugu&scaron;a cilvēka lomu un sākam rīkoties?</p> <p>&nbsp;</p> <p>Romāna autore Gabriela Cīrule, kurai &scaron;is ir debijas darbs, izvēlējusies romānu parakstīt ar pseidonīmu. Par sevi viņa saka: &ldquo;Viss sākās ar prieku. Ar lasī&scaron;anas prieku. Vēlāk tas pārauga rakstī&scaron;anas priekā, un piedzima Gabriela Cīrule.&rdquo; Pa&scaron;laik autore strādā pie jauna romāna un cer, ka taps vēl citi darbi, kas caur humora prizmu uzlūkos mūsdienu Latvijas sievietei aktuālas problēmas.</p> <p>Pieejama arī e-grāmata.</p>Wed, 22 Mar 2017 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40565&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40565&type=2Dženifera KlementaLūgšanas par nolaupītajām<p>Nu arī latvie&scaron;u valodā izcilajā Silvijas Brices tulkojumā varam lasīt vienu no beidzamā laika satrieco&scaron;ākajām, bet vienlaikus poētiski skaistākajām grāmatām &ndash; amerikāņu-meksikāņu rakstnieces un žurnālistes, starptautiskā PEN kluba pa&scaron;reizējās prezidentes Dženiferas Klementas romānu &ldquo;Lūg&scaron;anas par nolaupītajām&rdquo;. Romāns ir veltīts visām tām meitenēm, kas tepat mūsu laikā, 21. gadsimtā, kļūst par dzīvo preci, par meitenēm, kuru bērnība beidzas, vēl īsti nesākusies, par meitenēm, kuru kauliņi, iespējams, balo saulē kādā no daudzajiem Meksikas tuksne&scaron;iem... ja vien viņu dzīvē nenotiek brīnums.</p> <p>Lai gan nosaukums ir tik dramatisks un arī romānā aprakstītie notikumi brīžiem satriec ar savu neiespējamību un nenovēr&scaron;amību, romāns &ldquo;Lūg&scaron;anas par nolaupītajām&rdquo; ir arī pilns spēka, pa&scaron;cieņas un nerimsto&scaron;u dzīves alku, tas ir kā brīni&scaron;ķīgs apliecinājums, ka mīlestība, draudzība un dzīvino&scaron;ā iespēja no sirds uz kādu paļauties (un netapt pieviltai) ir pieejama arī vissmagākajos apstākļos un visbaisākajā vidē.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Romāna galvenā varone Leididī un viņas draudzenes dzīvo kalnu ciematiņā netālu no Akapulko, un tas ir Meksikas reģions, kurā visa vara pieder narkokarteļiem. Te, kalnos, likumus raksta vīri melnos džipos un ciematu iedzīvotāji var tikai paklausīt. Vai mirt. Reizēm nāve piemeklē arī paklausīgos. Jā, vai es minēju, ka kalnu ciematos dzīvo tikai sievietes un bērni? Vīrie&scaron;i vai nu strādā karteļiem, vai meklē laimi un nodarbo&scaron;anos ASV. Ja ir dzīvi. Ciematu sievietes zina &ndash; ja aug glīta meitene, drīz vien viņai ieradīsies pakaļ. Tāpēc &scaron;e &ldquo;dzimst&rdquo; tikai zēni, un līdz pat desmit vienpadsmit gadu vecumam ciematā meiteņu nav. Par spīti izmisīgajām viltībām un pat tam, ka meitenes slēpjas zemē izraktās bedrēs, tikko neizbēgamās pārvērtības ir notiku&scaron;as, gaidāma arī nelūgtā melno vīru vizīte. Tā no ciematiņa pazūd Paula, skaistākā no meitenēm. Tā pazūd friziere. Pazūd citas. Leididī paveicas &ndash; ar draudzenes brāļa gādību viņa dabū kalpones darbu kādā bagātā ģimenē Akapulko. Leididī ir gatava izplest spārnus un doties dzīvē ar pilnu jaudu &ndash; izbaudot pirmās mīlestības skurbo brīvības elpu. Bet tad notiek kas neparedzams un Leididī vecās dzīves atbalsis varenā lavīnā aizslauka visas pēdējā laikā sabūvētās sapņu pilis, pa&scaron;u Leididī nejau&scaron;ā trāpījumā ielidinot vēl bezcerīgākā vidē un situācijā. Pat bālie skorpioni, biedējo&scaron;ākās būtnes Meksikas pakalnos, Leididī vietā justos neomulīgi &ndash; ja mēs vaicātu viņu viedokli. Ir situācijas, no kurām izkļūt nevar pat sapņos, var vienīgi mēģināt pieradināt realitāti un radīt to vēlreiz, pilnīgi no jauna.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Romāns &ldquo;Lūg&scaron;anas par nolaupītajām&rdquo; tulkots vairāk nekā 30 valodās, mēne&scaron;iem noturējies <em>New York Times</em> un citu ietekmīgu izdevumu bestselleru listes aug&scaron;galā un apbalvots ar daudzām literārām balvām. Ja jums patika H. Hoseinī &ldquo;Pūķa ķērājs&rdquo; un &ldquo;Tūksto&scaron; sauļu mirdzums&rdquo;, noteikti izlasiet arī romānu &ldquo;Lūg&scaron;anas par nolaupītajām&rdquo;.</p> <p>Pieejama arī e-grāmata.</p> <p>No angļu valodas tulkojusi Silvija Brice.</p>Wed, 22 Mar 2017 00:00:00 +0200