Bibliotēku portāls. Jaunākās grāmatashttp://biblioteka.lv/biblioteka.lv RSS Barotne. Jaunākās grāmataslvwww.biblioteka.lvhttp://biblioteka.lv/img/logo.pngBibliotēku portāls. Jaunākās grāmatashttp://biblioteka.lv/http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39555&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39555&type=2Zigmunds SkujiņšDziļurbums laikā<p>25. decembrī izcilākajam 20.&nbsp;gs. otrās puses latvie&scaron;u prozistam Zigmundam Skujiņam aprit 90 gadu jubileja. Apgāds &ldquo;Mansards&rdquo; &scaron;im notikumam par godu laiž klajā Skujiņa izcilāko noveļu izlasi &ldquo;Dziļurbums laikā&rdquo; un aizsāk jaunu sēriju &ldquo;&ldquo;Mansarda&rdquo; klasika&rdquo;.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Izlase &ldquo;Dziļurbums laikā&rdquo; veidota saskaņā ar autoru un aptver visus viņa daiļrades periodus, sākot ar 1957. gadā publicēto &ldquo;Vienas nakts hroniku&rdquo; (ar kuru tika reabilitēts noveles žanrs un Hru&scaron;čova &ldquo;atku&scaron;ņa&rdquo; laikā presē aizsākās pirmās nopietnās diskusijas par latvie&scaron;u literatūru) un beidzot ar 2007. gadā sarakstīto noveli &ldquo;Verdo&scaron;ie dubļi&rdquo;.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Latvie&scaron;u literatūras vēsturē īpa&scaron;i piemin Skujiņa romānus, to skaitā &ldquo;Kolumba mazdēli&rdquo; (1961), &ldquo;Kailums&rdquo; (1970), &ldquo;Gulta ar zelta kāju&rdquo; (1984) un &ldquo;Miesas krāsas domino&rdquo; (1999), taču pats Skujiņ&scaron; atzīst, ka &ldquo;es sevi turu par stāstnieku, kas pa starpu raksta romānus&rdquo;. Mūsdienās, kad nebeidzamu seriālu kultūras dēļ pla&scaron;ās formas ir nesalīdzināmi populārākas, rakstnieka romāni aizēno viņa veikumu īsprozā.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Kritiķis un rakstnieks Guntis Berelis savā &rdquo;Latvie&scaron;u literatūras vēsturē&rdquo; raksta: &ldquo;Laika un telpas aptvērums Skujiņa īsprozā patiesi vērienīgs: viņ&scaron; rakstījis par Seno Romu (&ldquo;Gladiatori&rdquo;, 1970), Čingishana sirojumu laikā sakņotu līdzību par brīvību (&ldquo;Novele par Čingishana zirgu&rdquo;, 1967), par mācītāju un rakstnieku Juri Neikenu, kur&scaron; mēģināja izlaipot starp latvie&scaron;iem un vācie&scaron;iem (&ldquo;Neikens iet uz Roperbeķiem&rdquo;, 1973), par rakstnieka Lampeduzas, &ldquo;Geparda&rdquo; autora, dzīvi Latvijā (&ldquo;Sapņi&rdquo;, 1965), par Džona Lenona noslepkavo&scaron;anu (&ldquo;Dubultfantāzija&rdquo;, 1985), mesiānisku apokrifu par Kristus dēlu (&bdquo;Dieva Dēla dēls&rdquo;, 1991), par dažiem mīklainiem Aspazijas biogrāfijas faktiem (&ldquo;Sātana eņģelis&rdquo;, 1996) u.&nbsp;c.&rdquo;</p> <p>&ldquo;Skujiņa prozas augsto kvalitāti zināmā mērā garantē viņa panākumi; grāmatu lielie metieni, tituli un pagodinājumi, bet jo īpa&scaron;i tulkojumi ļauj būt finansiāli neatkarīgam un ar amatiem nesaistītam, viņ&scaron; arī nekad nav bijis komunistiskās partijas biedrs. Tas ļauj būt profesionālam rakstniekam, kur&scaron; literatūrai un sabiedriskajām aktivitātēm velta visu savu laiku. Skujiņ&scaron; ir ne vien spēcīgākais latvie&scaron;u prozists, bet arī orators, uz kura viedokli un stāju citi rakstnieki var paļauties; no tribīnes vai savos darbos viņ&scaron; spēj sacīt to, kas daudziem citiem nav pa spēkam vai nav vēlams,&rdquo; grāmatas pēcvārdā raksta Jānis Oga.</p> <p>Zigmunda Skujiņa personībai un daiļradei ir nozīmīga loma latvie&scaron;u literatūras attīstībā un nācijas latviskās identitātes saglabā&scaron;anā gan padomju okupācijas laikā, gan mūsdienās, kā arī Latvijas Republikas neatkarības atgū&scaron;anā. Lielā mērā pateicoties Skujiņa un viņa domubiedru neatlaidībai, izdevās atjaunot Otrā pasaules kara laikā nodedzināto Sv. Pētera baznīcas torni, viņ&scaron; gādājis arī par Erika Ādamsona un Mirdzas Ķempes izdemolētās kapavietas atjauno&scaron;anu 90. gadu otrajā pusē. 70. un 80. gados latvie&scaron;u valodā ievie&scaron;as Skujiņa radītie jaunvārdi &ldquo;vaļasprieks&rdquo;, &ldquo;tālrāde&rdquo;, &ldquo;skrotzīmulis&rdquo;, &ldquo;žūžiņ&scaron;&rdquo;, viņ&scaron; atrod jaunu pielietojumu vārdiem &ldquo;klupinā&scaron;ana&rdquo; un &ldquo;karsējs&rdquo; no Vecā Stendera vārdnīcas.</p> <p>Z. Skujiņ&scaron; ir viens no visvairāk tulkotajiem latvie&scaron;u rakstniekiem, viņa darbi izdoti vācu, angļu, zviedru, krievu, bulgāru, čehu, slovāku, ungāru u. c. valodās vairāk nekā septiņos miljonos eksemplāru un spēj ieinteresēt arī mūsdienu lasītājus ārzemēs&nbsp;&ndash; romāns &ldquo;Miesas krāsas domino&rdquo; (iekļauts Latvijas kultūras kanona papla&scaron;inātajā sarakstā) izdots arī Lielbritānijā 2014. gadā, Zviedrijā 2015. gadā, 2017.&nbsp;gadā iznāks Itālijā un Maķedonijā.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Goda nosaukumi un prēmijas: Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1973), LPSR Tautas rakstnieks (1985), Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (1998), Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts (1999), Gada balva literatūrā (2003) par prozas krājumu &bdquo;Bur&scaron;ana un tinte&rdquo;, Aleksandra Čaka balva (2005) par Rīgas attēlojumu literatūrā, Gada balva literatūrā (2007) par mūža ieguldījumu literatūrā, Latvijas Republikas Ministru kabineta balva par mūža ieguldījumu literatūrā (2007), Rīgas balva (2010). Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (2008).</p> <p>&nbsp;</p> <p>&ldquo;Mansards&rdquo; darbību sāka 2005. gadā ar Zigmunda Skujiņa Rakstu 1. sējumu; līdz 2011. gadam iznāca 10 Rakstu sējumi. Grāmata &ldquo;Dziļurbums laikā&rdquo; aizsāk jaunu sēriju &ldquo;&ldquo;Mansarda&rdquo; klasika&rdquo;, ko veidos darbi, par kuru palik&scaron;anu latvie&scaron;u literatūrā&nbsp; uz ilgu nav vairs nekādu &scaron;aubu. Zigmunda Skujiņa noveles stāv līdzās Rūdolfa Blaumaņa, Andreja Upī&scaron;a, Jāņa Ezeriņa un Erika Ādamsona īsprozai.</p> <p>Izlases sakārtotājs un pēcvārda autors &ndash; Jānis Oga. Grāmata izdota ar Rīgas domes atbalstu.</p> <p><strong>&nbsp;</strong></p> <p>Aicinām iegādāties grāmatu apgāda &bdquo;Mansards&rdquo; interneta veikalā <a href="http://www.apgadsmansards.lv/lv/">http://www.apgadsmansards.lv/lv/</a>, kā arī lielākajās grāmatnīcās visā Latvijā.</p> <p>&nbsp;</p>Tue, 27 Dec 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39554&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39554&type=2Džūlija EndersaPar zarnu šarmu<p>Džūlijas Endersas grāmata &ldquo;Par zarnu &scaron;armu&rdquo; ir pārsteidzo&scaron;s bestsellers. Tikko iznākusi, tā kļuva par pirktāko Ziemassvētku grāmatu Vācijā un vienā elpas vilcienā iekaroja arī pārējās pasaules pirktāko grāmatu topus. To lasa visi &ndash; gan vienkār&scaron;i zarnu īpa&scaron;nieki, gan zarnās izglītoti profesionāļi. <em>Apgāds Zvaigzne ABC</em> ir izdevis &scaron;o grāmatu latviski un par to jau atzinīgi izteiku&scaron;ies arī vairāki latvie&scaron;u veselības jomas speciālisti.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Par ko ir &scaron;ī grāmata un kam tā domāta? Grāmata ir domāta ikvienam cilvēkam &ndash; gan tiem, kam nekas fiziski nekai&scaron;, gan tiem, kam ir kādas sūdzības. Izrādās, ka zarnas ir nozīmīgs smadzeņu padomnieks, nevis kaut kas nesaprotams vēderā, par ko pieklājīgā sabiedrībā labāk nerunāt.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Līdztekus &ldquo;netīro darbu&rdquo; veik&scaron;anai zarnas nosaka mūsu būtību! Liekais svars, depresijas un alerģijas ir saistītas ar izjauktu līdzsvaru zarnu florā. Ja vēlamies labi justies un dzīvot ilgi un laimīgi, ir jākopj zarnas. &Scaron;o tēzi apstiprina aktuāli zinātniskie pētījumi. Autore amizantā veidā atklāj, cik komplekss un apbrīnojams orgāns ir zarnas, un ļauj lasītājam diskrēti iepazīt pa&scaron;am savu iek&scaron;ējo pasauli.</p> <p>Sintija Buhanovska blogā trolejbuss.lv dalās atziņās pēc grāmatas lasī&scaron;anas: &ldquo;Dž. Endersa parāda un sasaista visa organisma mijiedarbību [..]. Tā, piemēram, autore skaidro siekalu nozīmi un to, ka tie&scaron;i siekalas izdalot vielu opiorfīnu, kur&scaron; iedarbības ziņā esot spēcīgāks par morfīnu, turklāt tam piemītot arī antidepresanta īpa&scaron;ības (30. lpp.). Ne viens vien pēc paē&scaron;anas jūtas noguris, un izrādās, ka sāta sajūtai, procesiem, kas pārstrādā uzņemto ēdienu un smadzenēm ir cie&scaron;a saistība. Autore saka: &ldquo;Nogurums traucē strādāt smadzenēm, bet tievajai zarnai tas ir tie&scaron;i laikā&rdquo; (46. lpp.). Nav aizmirsts rakstīt par celiakiju, par laktozes un fruktozes nepanesamību, par taukiem, kas taisni pa limfvadiem dodas uz sirdi (55. lpp.), līdz seko secinājums, ka &ldquo;tas, ko uzskatām par pārtikas intoleranci, iespējams, ir pilnīgi normāla organisma reakcija, cen&scaron;oties vienas paaudzes laikā pārslēgties uz tādu uzturu, kādu tas nav pazinis iepriek&scaron;ējos miljonos gadu.&rdquo; (64. lpp.)</p> <p>&nbsp;</p> <p>[..] Grāmatas vērtība ir ne tikai sarežģīto jautājumu vienkār&scaron;ais izskaidrojums, bet arī smalkā iedziļinā&scaron;anās cilvēka uzbūvē, parādot, kā dažādie simptomi var būt saistīti ar zarnu traktu. Jā, un Endersa min, ka &ldquo;95 procentus serotonīna organisms izstrādā zarnu &scaron;ūnās&rdquo; (133. lpp.), un tas, kā zinām, ir &ldquo;laimes hormons&rdquo;, kur&scaron; rūpējas par mūsu garastāvokli. Lūk, laime slēpjas zarnās!&rdquo;</p> <p>Džūlija Endersa (1990) strādā pie zinātniskā pētījuma un gatavojas doktora grāda iegū&scaron;anai Mikrobioloģijas un slimnīcu higiēnas institūtā Frankfurtē pie Mainas. Ar lekciju "Darm mit Charme" (Zarnas ar &scaron;armu) uzvarējusi <em>Science Slam</em> Freiburgā, Berlīnē un Karlsrūē, kļūstot par starptautisku <em>YouTube</em> zvaigzni.</p> <p>Džila Endersa ir komunikāciju dizainere, kas specializējas zinātnes publiskajā komunikācijā. Strādā Berlīnē, Ķelnē, Karlsrūē un Filadelfijā.</p> <p>&nbsp;</p> <p>No vācu valodas tulkoju&scaron;as Anne Sauka un Meldra Āboliņa.</p>Tue, 27 Dec 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39551&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39551&type=2Velga VītolaMirkļi Latvijas dabā<p>Izcils fotoalbums visai ģimenei &ndash; tā bez kautrē&scaron;anās raksturojams Velgas Vītolas jaunākais veikums &ldquo;Mirkļi Latvijas dabā&rdquo;. Tā ir grāmata, kuru &scaron;ķirstīsiet un apbrīnosiet ne reizi vien, iepazīstot un apjūsmojot Latvijas mežu iemītniekus.</p> <p>Velgai Vītolai &ndash; lāču mammai un aļņu aprūpētājai, meža dzīves zinātājai, stāstniecei un fotogrāfei &ndash; ir izdevies apstādināt mirkli. Viņa nav paļāvusies uz veiksmi vai nejau&scaron;ību, bet darījusi to neatlaidīgi un aizrautīgi, diendienā uzturoties meža zvēru vidū. Grāmatai atlasītas fotogrāfijas, kas tapu&scaron;as tajos retajos brīžos, kad visi nosacījumi, lai uzņemtu labu fotoattēlu, ir sakritu&scaron;i: gaisma ir perfekta, dzīvnieks, kuru gaida, ir parādījies, un Velga Vītola īstajā laikā ir atradusies īstajā vietā.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Vasara, rudens, ziema un pavasaris &ndash; mūsu mežu iemītnieki ko&scaron;ajos vasaras un palsajos ziemas tērpos ir skaisti un interesanti vēro&scaron;anai. Prāvā aļņu mamma un viņas neveiklie garkājainie mazuļi, mežacūka ar svītrainiem sivēniem, lāči pekaiņi un draiskulīgie lācēni, veiklie lapsas bērni, tramīgie zaķi, bra&scaron;ie bebri un krā&scaron;ņie staltradži brieži &scaron;īs grāmatas lappusēs aicināt aicina iepazīties tuvāk ar dzīvi mežā gada garumā.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Fotoalbumā publicētas ne tikai unikālas fotogrāfijas &ndash; Latvijas meža dzīvnieki un viņu mazuļi &ndash;, bet izlasāmi arī interesanti fakti, kas palīdz izprast dzīvnieku paražas un atklāt mazāk zināmo par viņu ģimenes un mīlas dzīvi. Ķirzaku pāra kāzu foto, staltbriedis ar niecīgiem, pūkainiem ragu aizmetnī&scaron;iem (vai zinājāt, ka tie dienas laikā izaug par 2,5 centimetriem?), lūsis slēpnī un zilzaļas sēnes &ndash; tas viss tepat Latvijā!</p> <p>&nbsp;</p> <p>Žurnāliste un rakstniece Biruta Eglīte grāmatā &ldquo;Zvēri un cilvēki&rdquo; par Velgu Vītolu saka: &ldquo;Velga ir unikāls cilvēks ne tikai Latvijas, bet visas pasaules mērogā. Kāds teiks, ka pārspīlēju. Esam pieradu&scaron;i būt pieticīgi, pārāk bieži neprotam novērtēt to, kas mums ir, ar ko esam bagāti un varam lepoties, jā, visas pasaules mērogā.&rdquo; Un krā&scaron;ņais fotoalbums vienlaikus ir gan pierādījums B. Eglītes sacītajam, gan lieliska dāvana ikvienai ģimenei, kas vēlas iepazīt Latvijas dabu.</p>Tue, 27 Dec 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39550&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39550&type=2Terijs HeizsEs esmu Svētceļnieks<p>Īstam trilleru cienītājam britu rakstnieka un scenārista Terija Heiza romāns &ldquo;Es esmu Svētceļnieks&rdquo; liks aizmirst par darāmajiem darbiem un pirmssvētku drudzi, no visas sirds izbaudot sižeta pavērsienus, izcili savdabīgos varoņus un nepārejo&scaron;u spriedzi visa apjomīgā romāna garumā. Teksts ir blīvs un pilns ar atsaucēm uz aktuāliem notikumiem, lasot ir sajūta, ka tas ir dokumentāls darbs &ndash; un &scaron;o sajūtu vēl vairāk pastiprina skaudri reālistiskais skatījums uz notikumiem kā arī ierasti laimīgo beigu iztrūkums.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Sākums ir tradicionāls &ndash; pa&scaron;ā Ņujorkas centrā notikusi slepkavība. Skābes vannā peld sieviete, kuras identitāti noskaidrot būs gaužām grūti, jo slepkava ir parūpējies, lai nepaliktu nekādi pavedieni. Varētu sacīt, ka &scaron;eit redzams ideāls noziegums: upuris nav identificējams, telpā ar īpa&scaron;ām metodēm pilnīgi likvidētas pat DNS pēdas, nav nekādu norāžu par motīvu. Ja nu vienīgi... ne velti izmeklētājs Bredlijs &scaron;urp ir ataicinājis kādu īpa&scaron;u cilvēku. Svētceļnieks ir izbijis slepeno dienestu aģents, viņa īsto vārdu nezina neviens. Pēc 11. septembra viņ&scaron; ir pensionējies no izlūkdienesta un uzrakstījis grāmatu par noziegumiem un to atklā&scaron;anu. Tas ir augstas klases akadēmisks teksts, kas domāts profesionāļiem cīņā ar noziedzību un tajā detalizēti aprakstītas gan izmeklē&scaron;anas metodes, gan analizētas noziedznieku pieļautās kļūdas. &Scaron;ķiet loģiski, ka no tās var daudz mācīties &ndash; un izrādās, mācīties var ne tikai izmeklētāji. Jaunā sieviete ir noslepkavota, soli pa solim ievērojot Svētceļnieka rakstīto. Kur&scaron; paveicis ko tādu? Kāpēc? Iespējams, Svētceļnieks ir vienīgais, kam ir izredzes atklāt &scaron;o noziegumu &ndash; un viņ&scaron; dodas pa neeso&scaron;ām pēdām.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Slepkavība, lai cik perfekti paveikta, izrādās tikai niecīga daļiņa no kaut kā milzīga, un drīz vien pat pieredzēju&scaron;iem izmeklētājiem jāatzīst, ka izredžu nokļūt sarežģītā noziegumu labirinta centrā un uzzināt, kas ir slepkavas patiesie motīvi, būs grūti vai pat neiespējami. Tomēr Svētceļnieks nepadodas. No ASV viņa ceļ&scaron; ved uz&nbsp; Turcijas kūrortpilsētu Bodrumu, bet no tās vēl tālāk un dziļāk mūsdienu lielās un mazās politikas, noziedzības, terorisma un (cik paradoksāli!) arī draudzības un mīlestības samudžinātajos ceļos, kur indivīda dzīvība ir bezvērtīga, bet varaskāre, atriebība un alkatība ir dzinuļi, kam daudzi nespēj pretoties.</p> <p>&nbsp;</p> <p>&ldquo;Stāstījums vijas un lokās kā maisā iebāzta čūska. Autora vēstījums ir tie&scaron;s, spēcīgs un kinematogrāfisks... Lieliski uzrakstīts romāns,&rdquo; atzīst &ldquo;The Times&rdquo;, un &scaron;im izdevumam piebalso kritiķi un lasītāji visā pasaulē. Romāns tiek arī ekranizēts.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Pieejama arī e-grāmata.</p> <p>No angļu valodas tulkojusi Sandra Rutmane.</p>Tue, 27 Dec 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39549&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39549&type=2Laima KotaIstaba<p>Sērijā "Mēs. Latvija, XX gadsimts" iznāku&scaron;ais Laimas Kotas romāns &ldquo;Istaba&rdquo; ļauj ielūkoties Latvijas ļaužu dzīvē pirms trim gadu desmitiem, kad arvien lielākās saimnieciskās grūtībās nonākusī padomju valsts vara pēk&scaron;ņi kļuva labvēlīga cilvēciskai vēlmei dzīvot pārticīgāk un izsludināja perestroiku. Rakstniece &scaron;o laiku izvelk no cilvēku atmiņām, izmantojot visus savus iemīļotos žanrus &ndash; burlesku un absurda trilleri, farsu un sakāpinātu reālismu &ndash;, lai secinātu: pēc tā, ko esam pārdzīvoju&scaron;i, izejot caur padomju stroju, gan jau izturēsim arī divdesmit pirmā gadsimta sagādātos pārbaudījumus.</p> <p><em>&nbsp;</em></p> <p><em>Perestroikas komunālajā sadzīves kosmosā cilvēku raksturi un dzīves aizvirpuļo draiskā un tāpēc baisā eksistenciālās pieticības orģijā. </em><em>Vai kādam te vispār "sava istaba" (sveiciens Virdžīnijai Vulfai, protams) piederējusi? Vai kāds to izbūvējis suverēnu vismaz sapņos? Padomju laika filmu stilistikas berze ar Laimas Kotas ko&scaron;o pieredzi un sulīgo personisko rokrakstu rāda to karnevālisko materiālu, no kura nācās tapināt nākamo Latvijas neatkarību. Ar varu uzspiestā tautu draudzība un kolektīvās dzīves kaleidoskopiskie mutuļi rada farsa ietvaru katra cilvēka vienīgajai dzīvei.</em></p> <p><em>Gundega Rep&scaron;e</em></p> <p>&nbsp;</p> <p>&nbsp;</p> <p>Vai tie&scaron;ām tā, kā to apraksta romānā &ldquo;Istaba&rdquo; Laima Kota, mēs dzīvojām tikai pirms nieka trīsdesmit gadiem? Vai stāvējām rindā pēc sviesta un desas, un mandarīns bija visu bērnu Jaungada paciņas lielākais kārums? Vai tie&scaron;ām tūrisma brauciens uz Bulgāriju bija saskaņojams ar visvisādām darbavietas komitejām? Un vai tie&scaron;ām telefona ierīko&scaron;anu vajadzēja gaidīt gadiem? Un īsti džinsi bija sapnis, kuru dēļ varēja &scaron;ķirties arī no vesela mēne&scaron;a algas? Tas &scaron;ķiet tik neticami, ka tā vien gribas iebrēkties &ndash; nē, Laima, tā nebija, tu pārspīlē, tu piepu&scaron;ķo, tu izdomā! Bet Laima tik smejas &ndash; tā, bija, tā es atceros. Un patie&scaron;ām perestroikas gados viss aizritēja tik ātri un pārmaiņas bija tik neparedzamas, ka notikumi &scaron;ķita virpināmies gluži vai vienlaikus. Varbūt tas notika viena gada laikā un vienā istabā, varbūt astoņos gados un astoņās istabās, rakstniecei par to maza bēda. &ldquo;Romānā par perestroiku atļāvos laiku mērīt ziloņos un arī citos zvēros,&rdquo; tā viņa saka. Man tas &scaron;ķita aizraujo&scaron;i.</p> <p><em>Gundega Blumberga</em></p> <p>&nbsp;</p> <p>&nbsp;</p> <p>Sērijas romāni top Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas &ldquo;Nacionālā identitāte&rdquo; ietvaros.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Grāmatas tap&scaron;anu un izdo&scaron;anu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis</p>Tue, 27 Dec 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39548&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39548&type=2Tomass MērtonsPārdomas vienatnē<p>Adventes laika ieskaņā Apgādā Zvaigzne ABC iznācis pasaulē labi zināmā trapistu mūka Tomasa Mērtona (1915&ndash;1968) darbs &ldquo;PĀRDOMAS VIENATNĒ&rdquo; &ndash; neliela formāta grāmatiņa ar elegantu, askētisku vāku. Mērtons ir viens no izcilākajiem un ietekmīgākajiem 20. gadsimta garīgajiem autoriem, kura vārds arī mūsdienās joprojām kalpo kā kvalitātes zīme. Kā trapistu mūkam, kur&scaron; izvēlējies veltīt dzīvi lūg&scaron;anai un kontemplācijai, Mērtonam ir kas sakāms par klusumu, vienatni un iek&scaron;ēju norim&scaron;anu tiem, kuri izvēlēju&scaron;ies līdzīgu dzīves ceļu. Taču Mērtons nebija &ldquo;tradicionāls trapists&rdquo; &ndash; paralēli kontemplatīvajai dzīvei viņ&scaron; arī uzturēja saikni ar slaveniem sava laika sociālajiem darbiniekiem, māksliniekiem, politiķiem un teologiem un sarakstīja vairāk nekā 60 grāmatas, rakstus un esejas. &Scaron;ī ārēji aktīvā dzīve pietuvina viņu mūsdienu cilvēkiem, tādēļ viņa sacītais turpina uzrunāt ikvienu, kur&scaron; vēlas savai dzīvei pie&scaron;ķirt dziļumu un jēgu.</p> <p>&nbsp;</p> <p>&Scaron;ī grāmata, kas latviski izdota pirmoreiz, ir viens no visvairāk lasītajiem Mērtona darbiem. Tik populāru grāmatu dara fakts, ka Mērtons apzinās vienatnes lomu cilvēka personības integritātē un spējā mīlēt. &Scaron;ī nav dievbijīga grāmatiņa, kas māca, ka dievi&scaron;ķo var sasniegt, noliedzot savu cilvēcību un tiecoties pēc abstrakta svētuma. Nē &ndash; Mērtons uzsver, ka saikni ar Dievu (un tātad arī ar Dzīvi) vislabāk veidot, nevis bēgot no sevis pa&scaron;a, bet cienot savu temperamentu, raksturu, emocijas un visu, kas padara mūs cilvēciskus. Instruments, kas palīdz saklausīt dievi&scaron;ķo balsi, ir vienatne. Reizēm Mērtons ar to saprot fizisku, reālu palik&scaron;anu vienam klusumā, tomēr &scaron;is vārds, viņaprāt, ietver sevī ko vairāk: tuk&scaron;umu, gara nabadzību, atkarību no Dieva, gaidī&scaron;anu uz viņu. Patiesa vienatne Mērtona izpratnē ir kas tāds, kas ietver visu cilvēka esamību: tas ir stāvoklis, kas nebeidzas, kad atgriežamies aktīvajā dzīvē.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Grāmatā Mērtons uzsver klusuma un vienatnes kā garīgas kategorijas milzīgo nozīmi gan indivīda, gan sabiedrības dzīvē. &ldquo;Sabiedrība ir atkarīga no tās locekļu neaizskaramās personiskās vienatnes,&rdquo; viņ&scaron; raksta. &ldquo;Sabiedrību, kuru veido cilvēki, kuri nepazīst iek&scaron;ēju vienatni, vairs nesatur kopā mīlestība, bet gan nežēlīga un ļaunprātīga vara.&rdquo; Nudien, nebūs daudz tādu cilvēku, kas dienā atrod vismaz pusstundu, lai pasēdētu klusumā, pabūtu ar sevi un Dievu, jo būt nemitīgi aizņemtam &ndash; tas ir kļuvis par normu, nevis izņēmumu... Mērtona grāmata ir ne tikai labs atgādinājums par vienatnes un klusuma vērtību, bet arī skaista, iek&scaron;ēji redzīga meditācija par attiecībām ar Dievu un cilvēces vajadzību pēc ne vien ārēji, bet arī iek&scaron;ēji piepildītas dzīves.</p> <p>&nbsp;</p> <p>No angļu valodas tulkojusi Linda Straume.&nbsp;</p>Tue, 27 Dec 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39547&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39547&type=2Alekss KapīLeons un Luīze<p>Alekss Kapī (<em>Alex Capus</em>, 1961) ir &scaron;veicie&scaron;u rakstnieks. 1994. gadā viņ&scaron; publicēja savu pirmo stāstu krājumu, kam tagad ir sekoju&scaron;as vēl desmit grāmatas &ndash; stāsti, romāni un reportāžas par vēsturi. Romāns &ldquo;Leons un Luīze&rdquo; (2011) ir guvis lasītāju simpātijas visā pasaulē.</p> <p>&nbsp;</p> <p>&ldquo;Tolaik, kad mans vectēvs iepazinās ar Luīzi Žanvjē, viņam bija septiņpadsmit gadu. Es labprāt iztēlojos viņu kā ļoti jaunu vīrieti, kur&scaron; 1918. gada pavasarī &Scaron;erbūrā uzsēja uz divriteņa savu koferi, darinātu no biezas papes, un uz visiem laikiem atstāja tēva māju,&rdquo; tā Alekss Kapī iesāk mīlas stāstu, kas beidzas tikai 1986. gada 16. aprīlī ar Leona Le Galla bēru ceremoniju Notre-Dame katedrālē Parīzē. Dievnamā kā noslēpumaina pagātnes lieciniece pēk&scaron;ņi parādās trausla, sirma dāma, kura stalti un apņēmīgi aizsoļo starp sērojo&scaron;o tuvinieku rindām līdz vaļējam zārkam, lai atvadītos no nelaiķa.</p> <p><br />Pirmā pasaules kara laikā Atlantijas krastā iemīlas divi jauni cilvēki, taču abus iz&scaron;ķir uzlidojums. Nevienam no abiem nepaliek &scaron;aubu, ka otrs ir gājis bojā; Leons apprecas, bet Luīze, kurai piemīt kaislīgs temperaments un neremdināmas alkas pēc neatkarības, iet pati savu ceļu &ndash; līdz 1928. gadā abi nejau&scaron;i ierauga viens otru Parīzē pa metro vilciena logu...</p> <p>&nbsp;</p> <p>Alekss Kapī ir uzrakstījis lielu romānu par 20. gadsimtu un reizē arī brīni&scaron;ķīgu mīlas stāstu par se&scaron;desmit astoņiem gadiem divu cilvēku dzīvē.&nbsp;<br />Abiem nav lemts būt kopā, taču viņu mūža mīlestība ir dziļi saviļņojo&scaron;a.&nbsp;<br />Leons un Luīze ir neaizmirstams mīlas pāris mūsdienu literatūrā.</p> <p>No vācu valodas tulkojusi Silvija Brice.</p>Tue, 27 Dec 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39546&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39546&type=2Rosa Navaro DuranaDons Kihots. Rosas Navaro Duranas pārstāsts bērniem<p>Apgāds &ldquo;Mansards&rdquo; izdevis Migela de Servantesa Saavedras pazīstamā romāna &ldquo;Atjautīgais idalgo Lamančas dons Kihots&rdquo; pārstāstu jaunākā skolas vecuma bērniem. Grāmata nāk klajā par godu Migela de Servantesa 400 gadu nāves atcerei. Tā izdota sadarbībā ar Spānijas Vēstniecību Latvijā un ar tās finansiālu atbalstu. 100 grāmatas eksemplāri tiks dāvināti Latvijas bibliotēkām.&ldquo;Servantess ir pārsniedzis savu sākotnējo mērķi, sniedzot pasaulei dvēseles arhetipisko personāžu, ko visi saprot un izjūt kā savējo, jo tas nepieder kādam noteiktam laikam vai vietai, bet kļuvis par visas pasaules kultūras daļu. Tas ir iemesls, kāpēc &scaron;is darbs ir tulkots tik daudzās valodās un ir saprasts dažādos laikos un kultūrās.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Patiesībā &ldquo;Dons Kihots&rdquo; pieder pie tām grāmatām, kuru lasī&scaron;ana ir nozīmīga akadēmiskai un humanitārajai izglītībai, tādējādi nekad nav par agru to lasīt. Tāpēc arī jau izsenis ir veidoti izdevumi jaunie&scaron;iem un bērniem, &rdquo; izdevuma priek&scaron;vārdā raksta Spānijas vēstnieks Latvijā Pedro Himeness Načers (Pedro Jim&eacute;nez N&aacute;cher).Pārstāsta autore ir Rosa Navaro Durana, ilustrējis Fransesks Rovira. Grāmatu tulkoju&scaron;as Latvijas Kultūras skadēmijas absolventes Marta Kaulakāne, Madara Loce, Kristīne Ločmele, Linda Mičule, Linda Reinsone un Kristīne Treija. Grāmatā iekļauti profesora Damaso Lopesa Garsijas (D&aacute;maso L&oacute;pez Garc&iacute;a) un profesores Allas Placinskas pēcvārdi par &ldquo;Donu Kihotu&rdquo; un tā autoru.&nbsp;Grāmatu iespējams iegādāties www.apgadsmansards.lv, lielākajās Latvijas grāmatnīcās, kā arī grāmatu un kultūrpreču mājā &ldquo;NicePlace Mansards&rdquo; Kr. Barona ielā 21a (pagalmā).</p>Tue, 27 Dec 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39545&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39545&type=2Klāss VāvereŠūpuļdziesmas pieaugušajiem<p>&Scaron;ī ir neparasta grāmata. Tajā pieminētas daudzas populārās mūzikas slavenības, un tā izskatās pēc dzejoļu krājuma, taču tai nepiemīt ne popkultūras kli&scaron;ejiskums, ne pretenzija &bdquo;uz dzeju&rdquo;. Vairoties no trivialitātes un nedomājot par transcendenci, autors &ndash; Latvijā pazīstams rokmūzikas pētnieks Klāss Vāvere &ndash; ļauj izsekot autobiogrāfiskam stāstam, kura pamatā ir visu dzīvi kopta mūzikas mīlestība. Poētiski publicistiskā manierē te godinātas paaudzes vērtības &ndash; roka un popmūzikas albumi (The Beatles, Pink Floyd, King Crimson, Led Zeppelin, Ēriks Kleptons, Bobs Dilans, ABBA, Pērkons, u.c.), kas mūsdienās nereti dēvēti par klasiskiem. Tekstos ir daudz kultūrvēsturisku atsauču, tomēr grāmata nav &bdquo;par mūziku&rdquo;.Klāss Vāvere ir mūzikas aprakstnieks ar vairāk nekā 30 gadu stāžu. Kop&scaron; pagāju&scaron;ā gadsimta 80. gadu vidus daudz publicējies presē (Padomju Jaunatne, Liesma, Latvijas Jaunatne, Labrīt, Diena, Nakts, Klubs, Mūzikas Saule, 9Vīri u.c.), vadījis autorpārraidi &ldquo;&Scaron;ūpuļdziesmas pieaugu&scaron;ajiem&rdquo; Radio SWH ēterā, sastādījis augstu vērtējumu guvu&scaron;u CD sēriju Lullabies/&Scaron;ūpuļdziesmas. Pēdējos gados publicējies portālā www.arterritory.com, sarakstījis vairākas rokmūzikai veltītas grāmatas.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Mūzika autoram ir logs uz pasaules izziņu un sevis apzinā&scaron;anos, iemesls smalkjūtīgām refleksijām par eksistenciāli nospriegotiem mirkļiem cilvēka mūžā un atskatam uz pa&scaron;a pieredzēto. Vienmēr klāteso&scaron;s dzīves fons un pieredze, kas atklāj dažādus personības slāņus, amerikāņu rokzvaigzni vai pirms pusgadsimta miru&scaron;u džeza klasiķi vienojot ar kādreizējo Iļģuciema pusaudzi, aktīvu preses autoru pagāju&scaron;ā gadsimta 80. un 90. gados un piecdesmitgadnieku &scaron;odienas Latvijā un Meksikā. Grāmatai piemīt emocionāla un informatīva vērtība, kā arī personības un laikmeta nospieduma reljefs.Grāmatas redaktors Guntars Godiņ&scaron;, māksliniece Elita &Scaron;ica Vāvere.</p> <p>&nbsp;</p> <p>&bdquo;&Scaron;ūpuļdziesmas pieaugu&scaron;ajiem&rdquo; meklējiet www.apgadsmansards.lv, lielākajās Latvijas grāmatnīcās, kā arī grāmatu un kultūrpreču mājā &ldquo;NicePlace Mansards&rdquo; Kr. Barona ielā 21a (pagalmā).</p>Tue, 27 Dec 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39544&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39544&type=2Māra CielēnaKļūdu Rūdis<p>Apgāds &ldquo;Lietusdārzs&rdquo; izdevis savdabīgu Māras Cielēnas grāmatu &ldquo;Kļūdu Rūdis&rdquo;, kurā iekļauti dzejoļi, kā arī ludziņa bērniem. Visa centrā ir zēns Rūdis, kur&scaron; ir izdomas bagāts un darbīgs. Viņ&scaron; vienmēr kaut ko izgudro, mēģina to īstenot, kļūdās, nonāk savādās situācijās un cen&scaron;as tikt ar tām galā. Dzejoļos atklājas dažādi kļūdī&scaron;anās aspekti &ndash; uzdro&scaron;inā&scaron;anās, citu cilvēku attieksme pret to, kur&scaron; mēģina, bet kļūdās, mācī&scaron;anās, aktīvi darbojoties, utt.&nbsp;</p> <p>&nbsp;</p> <p>Lugā &ldquo;Kļūdu Rūdis Dusmijā&rdquo; galvenais varonis sadusmojas uz savējiem, kas nepieņem viņa kļūdainos izgudrojumus, un nokļūst dusmu zemē Dusmijā, kur viņam nākas iepazīt dusmu dabu un meklēt ceļu atpakaļ uz mājām. Kā dzejoļi, tā luga ir spraigas darbības un interesantu domu pilni.&nbsp;</p> <p>&nbsp;</p> <p>Grāmata pauž nestandarta skatījumu uz dzīvi &ndash; nevis aicina nekļūdīties, bet rosina darboties un tikt ar kļūdām galā, ja tādas gadās. Tā balsta bērnu rado&scaron;o garu, iedro&scaron;ina meklēt pasaulē savu vietu un mudina būt aktīviem. &ldquo;Kļūdies vēl, Rūdi!&rdquo; zēnu mudina kaimiņmeitene Rūta.&nbsp;</p> <p>Būtisks dzejoļu un lugas elements ir humors &ndash; tam nav izklaidējo&scaron;a nozīme; smiekli palīdz tikt galā ar grūtībām, ko rada kļūdī&scaron;anās. Lugā smiekli vārda tie&scaron;ā nozīmē ļauj uzveikt dusmu smagumu.&nbsp;</p> <p>&nbsp;</p> <p>Grāmata liks domāt kā bērniem, tā vecākiem un pedagogiem. Tā piemērota &nbsp;no se&scaron;u līdz divpadsmit gadu vecumam. Lugu &nbsp;iespējams izmantot gan profesionālos, gan bērnu amatierteātros.&nbsp;</p> <p>Grāmatai atbilsto&scaron;u māksliniecisko ietērpu veidojusi māksliniece Anda Strautniece. Viņas zīmējumos Kļūdu Rūdis un citi tēli ir ļoti izteiksmīgi un dzīvelīgi.&nbsp;</p> <p>&nbsp;</p> <div id="_mcePaste" class="mcePaste" style="position: absolute; left: -10000px; top: 0px; width: 1px; height: 1px; overflow: hidden;"> <p class="MsoNormal" style="margin-bottom: .0001pt; line-height: normal; mso-outline-level: 1;"><strong><span style="font-size: 14pt; color: #111111; background-image: initial; background-position: initial; background-size: initial; background-repeat: initial; background-attachment: initial; background-origin: initial; background-clip: initial;">Apgāds &ldquo;Lietusdārzs&rdquo;</span></strong><span style="font-size: 14pt; color: #111111; background-image: initial; background-position: initial; background-size: initial; background-repeat: initial; background-attachment: initial; background-origin: initial; background-clip: initial;"> izdevis savdabīgu <strong>Māras Cielēnas</strong> grāmatu </span><strong><span style="font-size: 14.0pt;">&ldquo;Kļūdu</span></strong><span style="font-size: 14.0pt;"> <strong>Rūdis&rdquo;</strong>, kurā iekļauti dzejoļi, kā arī ludziņa bērniem. Visa centrā ir zēns Rūdis, kur&scaron; ir izdomas bagāts un darbīgs. Viņ&scaron; vienmēr kaut ko izgudro, mēģina to īstenot, kļūdās, nonāk savādās situācijās un cen&scaron;as tikt ar tām galā. Dzejoļos atklājas dažādi kļūdī&scaron;anās aspekti &ndash; uzdro&scaron;inā&scaron;anās, citu cilvēku attieksme pret to, kur&scaron; mēģina, bet kļūdās, mācī&scaron;anās, aktīvi darbojoties, utt. </span></p> <p class="MsoNormal" style="margin-bottom: .0001pt; line-height: normal; mso-outline-level: 1;"><span style="font-size: 14.0pt;">Lugā &ldquo;Kļūdu Rūdis Dusmijā&rdquo; galvenais varonis sadusmojas uz savējiem, kas nepieņem viņa kļūdainos izgudrojumus, un nokļūst dusmu zemē Dusmijā, kur viņam nākas iepazīt dusmu dabu un meklēt ceļu atpakaļ uz mājām. Kā dzejoļi, tā luga ir spraigas darbības un interesantu domu pilni. </span></p> <p class="MsoNormal" style="margin-bottom: .0001pt; line-height: normal; mso-outline-level: 1;"><span style="font-size: 14.0pt;">Grāmata pauž nestandarta skatījumu uz dzīvi &ndash; nevis aicina nekļūdīties, bet rosina darboties un tikt ar kļūdām galā, ja tādas gadās. Tā balsta bērnu rado&scaron;o garu, iedro&scaron;ina meklēt pasaulē savu vietu un mudina būt aktīviem. &ldquo;Kļūdies vēl, Rūdi!&rdquo; zēnu mudina kaimiņmeitene Rūta. </span></p> <p class="MsoNormal" style="margin-bottom: .0001pt; line-height: normal; mso-outline-level: 1;"><span style="font-size: 14.0pt;">Būtisks dzejoļu un lugas elements ir humors &ndash; tam nav izklaidējo&scaron;a nozīme; smiekli palīdz tikt galā ar grūtībām, ko rada kļūdī&scaron;anās. Lugā smiekli vārda tie&scaron;ā nozīmē ļauj uzveikt dusmu smagumu. </span><span style="font-size: 14pt; color: #111111; background-image: initial; background-position: initial; background-size: initial; background-repeat: initial; background-attachment: initial; background-origin: initial; background-clip: initial;">&nbsp;</span></p> <p class="MsoNormal"><span style="font-size: 14.0pt; line-height: 115%;">Grāmata liks domāt kā bērniem, tā vecākiem un pedagogiem. Tā piemērota&nbsp; no se&scaron;u līdz divpadsmit gadu vecumam. Lugu&nbsp; iespējams izmantot gan profesionālos, gan bērnu amatierteātros. </span></p> <p class="MsoNormal"><span style="font-size: 14.0pt; line-height: 115%;">Grāmatai atbilsto&scaron;u māksliniecisko ietērpu veidojusi māksliniece <strong>Anda</strong> <strong>Strautniece</strong>. Viņas zīmējumos Kļūdu Rūdis un citi tēli ir ļoti izteiksmīgi un dzīvelīgi.&nbsp;</span></p> </div>Tue, 27 Dec 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39543&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39543&type=2Džo DispenzaDžo Dispenza<p>Daudzi latvie&scaron;u lasītāji jau izmēģināju&scaron;i Džo Dispenzas grāmatā &ldquo;Atbrīvojies no ieraduma spēka!&rdquo; aprakstīto modeli, kā &ldquo;pārprogrammēt&rdquo; savu prātu, lai tas pārstāj būt atkarīgs no &nbsp;ārējiem faktoriem.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Tagad apgāds &ldquo;Lietusdārzs&rdquo; izdevis otru pasaulē populāru ievērojamā smadzeņu un prāta pētnieka darbu &ndash; &ldquo;Tu esi placebo&rdquo;<strong>. </strong>Tā galvenais vēstījums<strong> &ndash; </strong>veselības atgū&scaron;ana dabīgas ārstniecības ceļā, bez mūsdienu medicīnā ierastajiem paņēmieniem un līdzekļiem.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Džo Dispenza ir medicīnas zinātņu doktors, specializējies neiroloģijā un smadzeņu darbībā. Viņa aizraujo&scaron;ie pētījumi tulkoti vairāk nekā 20 valodās un palīdzēju&scaron;i cilvēkiem mainīt domā&scaron;anu un veselību, izmantojot neirofizioloģijas principus. Džo Dispenza par &scaron;o tematu sarakstījis vairākas augsti vērtētas grāmatas, piedalījies televīzijas pārraidēs, vadījis seminārus un veicis daudzus nozīmīgus pētījumus.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Vai ir iespējams atgūt veselību ar domām vien, neizmantojot medikamentus vai citus ārstniecības līdzekļus? Grāmatā &ldquo;Tu esi placebo&rdquo; Džo Dispenza pierāda, ka tas notiek ļoti bieži. Darbā aprakstīti un izskaidroti daudzi medicīniski dokumentēti gadījumi, kad pacienti ar placebo palīdzību izārstēju&scaron;ies no vēža, sirds slimībām, depresijas, artrīta un daudziem citiem veselības traucējumiem. Grāmatas pamatā ir ievērojami ārstniecības un farmācijas pētījumi, kuros apstiprināta ticības un pārliecības ietekme uz fizisko un garīgo veselību.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Džo Dispenza ne vien izklāsta placebo pētījumu vēsturi un fizioloģisko pamatojumu, bet arī sniedz skaidras instrukcijas, kā apgūt placebo principus un izmantot tos, lai uzlabotu veselību bez medikamentiem un operācijām. Grāmatā sniegti gan praktiski padomi un metodes, kā noskaņot prātu veselības atgū&scaron;anai, gan pārliecino&scaron;s &scaron;ī procesa izskaidrojums, izmantojot neiroloģijas, bioloģijas, psiholoģijas un farmācijas pētījumu jaunākos datus.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Autora izstrādātā programma līdztekus aprakstītajām meditācijas metodēm daudziem &nbsp;palīdzējusi kļūt pa&scaron;iem par savu placebo un izārstēt dažādas slimības, arī hroniskas, kuru priek&scaron;ā tradicionālā medicīna izrādījusies neefektīva.</p> <p>&nbsp;</p> <p>No angļu valodas tulkojusi Dace Vanaga.</p>Tue, 27 Dec 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39542&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39542&type=2Maikls StounsJogas filozofija<p>Apgāds &ldquo;Lietusdārzs&rdquo; laidis klajā <strong>Maikla Stouna</strong> grāmatu &ldquo;<strong>Jogas</strong> <strong>filozofija</strong>&rdquo;. Vai tas ir vēl viens izdevums ar jogas pozu attēliem? Nē,&nbsp; &scaron;ī grāmata neatkārto daudzās citās pausto jogas &ldquo;ārējo aprakstu&rdquo;, bet tiecas izteikt tās būtību un pamatot mūsdienu cilvēka saistību ar to.&nbsp;</p> <p>&nbsp;</p> <p>&Scaron;ajā laikā, kad informācijas tehnoloģiju sprādziens mulsino&scaron;ā tempā saved kopā cilvēkus un viņu kultūras, idejas, valodas, reliģijas un uzņēmumus, miljoniem cilvēku&nbsp; visā pasaulē aizraujas ar jogu. Tā ir apbrīnojami universāla. Uzskatu, metožu,&nbsp; stilu, attieksmes un filozofiju dažādība veido krāsainu spektru, apvienojot mūsdienu kultūru labākās un arī ļaunākās izpausmes. No vienas puses, radu&scaron;ies &ldquo;ballī&scaron;u jogas&rdquo; stili, narcisisma kults, vīzdegunīgs askētisms. No otras puses, milzīgā informācijas gūzma un starpkultūru saiknes piedāvā lieliskas jaunas iespējas, kā&nbsp; pilnveidot jogas mākslas formas, kuras vērts nodot citiem.</p> <p>Maikls Stouns ir psihoterapeits, jogas skolotājs, budisma pasniedzējs, grāmatu autors un sabiedriskais aktīvists. Viņ&scaron; studējis psiholoģiju, psihoanalīzi, filozofiju, salīdzino&scaron;ās reliģijas un iegūtās zinā&scaron;anas izmantojis, lai tradicionālās senās mācības apvienotu ar mūsdienu psiholoģijas un filozofijas atziņām. Maikls Stouns vada dažādas jogas nodarbības, arī īpa&scaron;i medicīnas darbiniekiem&nbsp; (ārstiem, medmāsām, psihiatriem, paliatīvās aprūpes speciālistiem, psihoterapeitiem).</p> <p>Maikls Stouns &scaron;ajā grāmatā&nbsp; jogu skata tās patiesajā gaismā, parādot mums vienkār&scaron;u, līdzjūtības pilnu ceļu cauri dažādībai, sarežģītībai un izaicinājumiem, ar kuriem saskaramies savā personīgajā praksē un sabiedrībā, veidojot kultūru, kas sakņojas jogas visuniversālākajos principos. Jogas prakse un filozofija &scaron;eit skatīta caur mūsu attiecību, emociju, jūtu, sajūtu un domu prizmu mūsu reālās dzīves kontekstā. Vissvarīgākā, sirds dziļumos apslēptā, izpēte dāvā atklāsmi, kā kuģot viedokļu, vingrinājumu un emociju okeānā.</p> <p>&nbsp;</p> <p>&ldquo;Jogas filozofija&rdquo; iedvesmo lasītāju pacietīgi praktizēt jogu, apzinoties, ka patiesa jogas prakse rodama prāta un ķermeņa vienībā.</p> <p>&nbsp;</p> <p><em>Maiklam Stounam izdodas atrast līdzsvaru starp sarežģītu teoriju un reālu praksi, tādējādi rādot mums ceļu, kā apgūto pielietot mūsu ikdienas dzīvē.</em></p> <p><em>&nbsp;<span style="white-space: pre;"> </span></em><span style="font-size: 13.6px;">Ričards Rozens, grāmatas &ldquo;Elpas joga&rdquo; autors</span></p> <p>&nbsp;</p> <p>&nbsp;</p> <p><em>No angļu valodas tulkojusi Velga Vīgante.&nbsp;</em></p>Tue, 27 Dec 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39540&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39540&type=2Ričards FlanagansŠaurais ceļš uz dziļajiem ziemeļiem<p>Meklējat grāmatu, par kuru sacīt: O, kārojas izlasīt ko varenu, satrieco&scaron;u un skaistu! Grāmatu, kura uzrunās, saviļņos un paliks prātā vēl ilgi pēc izlasī&scaron;anas. Grāmatu, kurā teksta skaistums sacen&scaron;as ar vēstījuma burvību, abiem harmoniski saplūstot vienotā veselumā. Austrālie&scaron;u rakstnieka Ričarda Flanagana romāns &ldquo;&Scaron;aurais ceļ&scaron; uz dziļajiem ziemeļiem&rdquo; ir tie&scaron;i tāds darbs.</p> <p>Stāsts par apsēstībām un mīlestību, par varoņiem, kuri nemaz nejūtas kā varoņi, un bendēm, kuri neapzinās savu bendes dabu, par mīlestību, kura varētu apvērst kalnus, bet tikai sagrauj dažas dzīves, par karu un gūstu, par Birmas&ndash;Taizemes Nāves dzelzceļa būvi un austrālie&scaron;u karavīru likteņiem japāņu gūstā, nekontrolējamām kaislībām, pēdējām cilvēcības druskām un maldīgiem pieņēmumiem. Par ilgo&scaron;anos un ilgām, jūtām, kuras nekad nepāriet, jūtām, kuras nespēj apklusināt ne panākumi, ne meli, ne patiesība.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Romāna galvenais varonis ir ķirurgs Dorrigo Evanss, un grāmatas pamatā ir Dorrigo atmiņas par dzīves spilgtākajiem notikumiem, raugoties uz tiem caur mūža nogales rēno apdomību. Izrādās, ikviena cilvēka dzīvē tomēr ir notikumi un cilvēki, kurus aizmirst nav iespējams, un viņu pēdas nespēj aizskalot un izdzēst nekādi viļņi. Vai tā ir laime vai nelaime, kas to pasacīs? Svarīgi ir tas, ka neviens no mums īsti nevar paredzēt, kas tie&scaron;i būs tās atmiņas un sajūtas, kuras valdīs pār mums tad, kad &scaron;ķietami kaislību laiks jau sen būs pāri. Tāpat kā mēs nespējam ietekmēt naidu un mīlestību &ndash; &scaron;os pretmetus, &scaron;os reizēm nekādi ne&scaron;ķiramos Siāmas dvīņus.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Trīs valsts mēroga literārās balvas Austrālijā un <em>Man Booker Prize for Fiction</em> 2014. gadā &ndash; tā pasaule sagaidīja austrālie&scaron;u rakstnieka Ričarda Flanagana romānu &ldquo;&Scaron;aurais ceļ&scaron; uz dziļajiem ziemeļiem&rdquo;, romānu, kuru nu jau lasa teju visā pasaulē. Ričards Flanagans pelnīti tiek uzskatīts par spilgtāko mūsdienu austrālie&scaron;u rakstnieku un par saviem darbiem saņēmis daudzas literārās balvas. Romānu &ldquo;&Scaron;aurais ceļ&scaron; uz dziļajiem ziemeļiem&rdquo; viņ&scaron; veltījis savam tēvam, gūsteknim ar numuru <em>san byaku san jū go</em> (335), vienam no vīriem, kas izdzīvoja. R. Flanaganam kritiķi piedēvē spēju iejusties ne vien varoņu dzīvēs un izprast tās, bet arī talantu &scaron;īs sajūtas nodot tālāk lasītājiem, turklāt (un tā ir viena no izcilas literatūras pazīmēm) &scaron;o romānu ar baudu un dvēseles trīsām lasīs gan literatūras snobs, gan vienkār&scaron;ais lasītājs.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Pieejama arī e-grāmata.</p> <p>No angļu valodas tulkojusi Zane Rozenberga.</p>Tue, 27 Dec 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39538&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39538&type=2Jānis ŪdrisLeitnants Rubenis. Bruņinieks Roberts<p>Vēsturisks romāns par nācijas sirdsapziņu</p> <p>&nbsp;</p> <p>Rakstnieka Jāņa Ūdra septītā grāmata atver līdz &scaron;im nezināmu Otrā pasaules kara vēstures lappusi, kliedējot mītu par latvie&scaron;iem vien kā okupācijas varu karakalpiem.</p> <p>Grāmata ir aizraujo&scaron;s ieskats 27 gadus jaunā Auto-tanku pulka rezerves virsnieka Roberta Rubeņa dzīvē. Jau bērnībā viņ&scaron; vada patriotisku skolēnu organizāciju, karadienestā kļūst par leitnantu un tanka komandieri. Priek&scaron;zīmīgo virsnieku ciena dienesta biedri un apjūsmo sievietes, dēvējot par bruņinieku Robertu. Kā jūtot drīzo Latvijas un sava mūža galu, Roberts arī pēc karadienesta alkaini tver dzīvi &ndash; līdz spēku izsīkumam plē&scaron; līdumu tēva saimniecībā, metas mīlas dēkās, bet Latvijas okupācijas naktī viens uz motocikla stājas ceļā krievu tanku kolonnai...</p> <p>&nbsp;</p> <p>Romānā sniegta pla&scaron;a Latvijas okupācijas un Baigā gada panorāma, pirmoreiz mūsu daiļliteratūrā restaurētas 1944. gada jūlija kaujas par Jelgavu. Grāmatu caurvij pārliecība, ka par savu valsti jācīnās jebkuros apstākļos &ndash; tā ir aksioma, kas īpa&scaron;i nozīmīga mūsdienu saspringtajā starptautiskajā situācijā.</p>Tue, 27 Dec 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39537&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39537&type=2Sidrabiņa lietiņš lija<p>Latvie&scaron;u tautasdziesmas par Ziemassvētkiem</p> <p>&nbsp;</p> <p>Ziemassvētku noslēpumu un maģiju katra tauta izdzīvo un tulko savā veidā. Latvie&scaron;u dzīvesziņa mājo mūsu tautasdziesmās. Sidrabiņa lietiņ&scaron; un pīrāgs nabags gan jau būs zināms ikkatram &ndash; bet vai zināt arī citas? &Scaron;ī tautasdziesmu izlase aicina iedvesmojo&scaron;ā Ziemassvētku piedzīvojumā! Grāmatu ilustrējusi latvie&scaron;u&nbsp;māksliniece Anna Galviņa&nbsp;&ndash;viņa dzīvo Zviedrijas ziemeļu pilsētā Ūmeo, kur vada rado&scaron;as nodarbības bērniem un veido interjera gleznojumus.</p> <h1>&nbsp;</h1> <p>Grāmatas mākslinieki Anna Galviņa un Jānis Esītis</p> <p>&nbsp;</p> <p>Cieto vāku sējums, 64 lpp., ar krāsainām ilustrācijām, izdota 2016. gada novembrī</p>Tue, 27 Dec 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39482&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39482&type=2Sastādītāja Bārbala SimsoneLatviešu šausmu stāsti<p class="lead">Priek&scaron;stats par latvie&scaron;iem kā caurcaurēm reālistiskiem ļaudīm, kuri gan ikdienā, gan literatūrā stingri turas pie cietās zemes un kuriem sve&scaron;s ir fantāzijas lidojums, bieži vien mūsu apziņā iesakņojies tik dziļi, ka vairs neap&scaron;aubām tā patiesumu.</p> <p>Pēdējo gadu laikā &scaron;is mīts gan pamazām sāk brukt &ndash; to aktīvi &ldquo;brucina&rdquo; gan jauno literātu Lauras Dreižes, Lindas Nemieras, Ievas Melgalves un citu publicētie romāni, kas tapu&scaron;i fantāzijas un zinātniskās fantastikas žanrā, gan regulāri notieko&scaron;ie fantāzijas un fantastikas īsprozas konkursi, kuros vērojama arvien lielāka rakstītāju atsaucība, gan lasītāju interese par tulkoto un pa&scaron;māju žanru literatūru, kuras pamatā ir iztēles lidojums. Taču attiecībā uz tre&scaron;o lielo fantastiskās literatūras &ldquo;pīlāru&rdquo; &ndash; &scaron;ausmu literatūru &ndash; bieži joprojām sastopams viedoklis, ka &ldquo;&scaron;ausmenes&rdquo; lasa un raksta tikai, maigi izsakoties, dīvaiņi.<br /><br />&Scaron;o priek&scaron;statu nu pamatīgi sa&scaron;ūpojusi jauna grāmata &ndash;&nbsp;<a href="http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/131613-latviesu_sausmu_stasti.html"><strong>&ldquo;Latvie&scaron;u &scaron;ausmu stāsti&rdquo;</strong></a>&nbsp;, kuru oktobra pēdējās dienās klajā laida Apgāds Zvaigzne ABC.&nbsp;Krājumā apkopoti divdesmit latvie&scaron;u rakstnieku īsprozas darbi ar &scaron;ausmu un spoku stāsta iezīmēm, kuri tapu&scaron;i visa 20. gadsimta garumā un 21. gadsimta iesākumā &ndash; proti, no laikposma pirms I Pasaules kara līdz pat 2016. gadam.&nbsp;Stāsti par spokainiem un neizskaidrojamiem atgadījumiem, kā izrādās, nav biju&scaron;i sve&scaron;i ne tādiem latvie&scaron;u literatūras korifejiem kā Aleksandrs Grīns, Vladimirs Kaijaks, Mirdza Bendrupe, Vizma Bel&scaron;evica un Dagnija Zigmonte, ne iecienītiem mūsdienu autoriem &ndash; Guntim Berelim, Andrim Zeibotam, Ievai Melgalvei. Uzzinām, ka latvie&scaron;u autoru iztēlē rosās visdažādākie baiļu atveidi: gan &scaron;ausmu žanram tipiski tēli: spoki, veļi un milzu zirnekļi, gan &scaron;ķietami gluži nevainīgas būtnes un priek&scaron;meti: kaimiņmājas pagalma bērni, pelēks T krekls, parasts kabatas nazis. Rakstnieki dāsni &ldquo;ap&scaron;ausmina&rdquo; arī reālas Latvijas vietas &ndash; Kurzemes ciematos klejo rēgi, kādā Rīgas augstceltnē pulcējas vampīri, bet Centrāltirgū iegādāts sienas spogulis rāda pavisam citu realitāti...<br /><br />&ldquo;Latvie&scaron;u &scaron;ausmu stāsti&rdquo; kalpos vispirms kā aizraujo&scaron;s un neparasts ieskats latvie&scaron;u literatūras vēsturē no līdz &scaron;im vēl neskartā iracionālā aspekta, bet arī kā lieliska tum&scaron;o ziemas vakaru lasāmviela un, visbeidzot, pierādījums tam, ka latvie&scaron;u literatūrā fantāzijas lidojums klāteso&scaron;s ir bijis vienmēr. Izvērtēt to, kā gadu gaitā mainījies lasītāja &ldquo;baiļu faktors&rdquo;, palīdzēs stāstu sakārtojums hronoloģiskā secībā, kā arī sakārtotājas &ndash; literatūrzinātnieces, fantāzijas un &scaron;ausmu žanra pētnieces Bārbalas Simsones &ndash; priek&scaron;vārds; tajā apskatīta &scaron;ausmu žanra būtība un sniegts īss ieskats tā vēsturē, raksturoti krājuma izveides principi un latvie&scaron;u &scaron;ausmu stāsta &ldquo;progress&rdquo; cauri gadu desmitiem, pakāpeniski mainoties tam, ko latvie&scaron;u lasītājs uzskata par bailes iedveso&scaron;u.<br /><br />Ne visi krājumā iekļautie stāsti ir tipiski &scaron;ausmu stāsti mūsdienu izpratnē. Taču, kā teikts grāmatas priek&scaron;vārdā, &ldquo;uz visiem &scaron;ajā izlasē iekļautajiem stāstiem ir iespējams palūkoties no jauna aspekta, izbaudīt labi uzrakstīta spoku stāsta valdzinājumu un varbūt beidzot noskaidrot: kas tad īsti ir latvie&scaron;u lasītāja &ldquo;baiļu faktors&rdquo;?&rdquo;</p>Fri, 16 Dec 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39344&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39344&type=2Vēdiskā mācība par pieciem dharmas tipiem<p>Apgāds &ldquo;Lietusdārzs&rdquo; izdevis grāmatu, kas balstīta ļoti senās zinā&scaron;anās un domāta ļoti mūsdienīgam izmantojumam &ndash; katra lasītāja dzīves uzdevumu izpratnei. Tas ir&nbsp; <strong>Saimona Kohoiska</strong> darbs <strong>&ldquo;Vēdiskā mācība par pieciem dharmas tipiem&rdquo;. </strong></p> <p>Vai esat kādreiz prātoju&scaron;i, kādēļ daži cilvēki par spīti visiem &scaron;ķēr&scaron;ļiem dzīvē gūst lielus panākumus, savukārt citi, &scaron;ķiet, nespēj atrast savu vietu pasaulē? Vai kādēļ daudzi &scaron;ķiet laimīgi, pat ja tiem dzīvē ir maz dots, savukārt citi ir nelaimīgi pat bagātībā? Atbilde uz &scaron;iem un daudziem citiem jautājumiem slēpjas izpratnē par dharmu &ndash; jūsu dvēseles uzdevumu.</p> <p>Senā vēdu sabiedriskās kārtības un garīgā uzdevuma (dharmas) sistēma nav zaudējusi nozīmi arī mūsdienās, palīdzot cilvēkiem atrast pareizo dzīves ceļu. Grāmatas autors sīki izskaidro piecus dharmas tipus un palīdz izprast, kā tie nosaka cilvēka dzīves uzdevumu. Grāmatā sniegti precīzi testi, ar kuru palīdzību iespējams noskaidrot, kāds ir jūsu dharmas tips, kā arī smalki aprakstītas visu tipu īpa&scaron;ības,&nbsp; priek&scaron;rocības, izaicinājumi, emocionālā stabilitāte, attiecības ar līdzcilvēkiem un daudzas citas iezīmes.</p> <p>Saimons Kohoiskis uzsver, ka &nbsp;dharmas tipu var uzskatīt par cilvēka identitātes pamatbāzi. Izpratne par savu dharmas tipu palīdz sagatavot visas dzīves karti, apzināties un izmantot stiprās īpa&scaron;ības neatkarīgi no tā, vai mēģināt izvēlēties turpmāko karjeru vai studiju virzienu, saskaraties ar veselības problēmām vai vēlaties izveidot labas attiecības ar līdzcilvēkiem. Tiklīdz noskaidrosiet un izpratīsiet savu dharmas tipu, atradīsiet arī atbildes uz daudziem nozīmīgiem dzīves jautājumiem.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Saimons Kohoiskis<strong> </strong>ir sanskrita, ārstnieciskās astroloģijas un vēdisko tradīciju pasniedzējs Ājurvēdas institūtā ASV. Viņ&scaron; ir sarakstījis vairākus kritiķu augstu novērtētus darbus par vēdiskajām tradīcijām un to nozīmi mūsdienu Rietumu pasaulē.<strong>&nbsp;</strong></p> <p>&nbsp;</p> <p><em>Diemžēl daudzi mūsdienās nav mierā ar savām karjeras, mācību vai citām izvēlēm, kas rada lielu stresu un psiholoģisko slodzi. Turklāt pastāvo&scaron;ā sabiedriskā iekārta nekādā veidā nepalīdz tiem, kuri mēģina atrast savu ceļu, jo tiek pieprasīti ātri rezultāti. Saimona Kohoiska grāmata &rdquo;Vēdiskā mācība par pieciem dharmas tipiem&rdquo; sniedz ne&scaron;aubīgu rīku, kā izanalizēt savu personību un saprast, kur&scaron; ceļ&scaron; dzīvē nesīs panākumus un kur&scaron; &ndash; sarežģījumus.</em></p> <p><em>Goodreads.com</em></p> <p><br /> <br /></p> <p>No angļu valodas tulkojusi Dace Vanaga.&nbsp;</p>Fri, 02 Dec 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39343&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39343&type=2Latviešus Sibīrijā meklējot<p>Grāmatu apgāds &ldquo;Lietusdārzs&rdquo; izdevis unikālu grāmatu <strong>&ldquo;Latvie&scaron;us Sibīrijā meklējot&rdquo;</strong>. To veido 1975.gadā <strong>Ingvara Lei&scaron;a</strong> sarakstītā dienasgrāmata un <strong>Ulda Brieža</strong> uzņemtās fotogrāfijas. Abi autori latvie&scaron;us Sibīrijā meklēju&scaron;i, ar velosipēdiem no maija līdz novembrim virzīdamies no Rīgas uz Vladivostoku.</p> <p>Vai tas ir jaunības neprāts, dēkaiņu gars, kas mudina divus jaunus cilvēkus ar padomjlaiku plīsto&scaron;ajiem velosipēdiem, bez piemērota ekipējuma braukt tūksto&scaron;iem kilometru pa brīžam katastrofiski sliktiem ceļiem, riskēt ar veselību un, iespējams, pat dzīvību apvidos, kur cilvēks netiek uzskatīts par lielu vērtību, jo bezgala daudzi tur nevis vienkār&scaron;i gāju&scaron;i bojā, bet nogalināti, iznīcināti? Nē, tas nav brauciens, kura mērķis ir iekļū&scaron;ana Ginnesa rekordu grāmatā. Velobraucējus virza misijas apziņa. Dziļos stagnācijas laikos, kad Staļina &scaron;ausmu darbi vairs netiek veikti, toties tos nav ieteicams atcerēties, jaunie vīrie&scaron;i dodas meklēt savējos. Savējo, latvie&scaron;u, skaits&nbsp; reiz sniedzies līdz 200 tūksto&scaron;iem, un viņi tur nokļuvu&scaron;i gan pirms 200 gadiem kā izsūtītie, gan 19.gadsimta beigās, zemi savām saimniecībām meklējot. Latvie&scaron;i visur izveidoju&scaron;i plauksto&scaron;us ciemus un sētas, bet pēc staļiniskā genocīda par viņiem gandrīz nekas vairs nav zināms.</p> <p>&Scaron;ī ekspedīcija nav grūta tikai fiziski. Tas nav tikai sports, tās nav tikai jauneklīgas dēkas. Ceļotāji atrod latvie&scaron;us &ndash; viņu atsevi&scaron;ķos likteņus un kopējo vēsturi. Un tas ir smags atradums.</p> <p>Tagad, kad katrs ir vismaz dzirdējis Lejas Bulānas vai Arhangeles vārdu, kad skolā stāsta&nbsp; par latvie&scaron;u iznīcinā&scaron;anu PSRS 1937.-1938.gadā un vārdu &ldquo;gulags&rdquo; cilvēki nebaidās skaļi izrunāt, &scaron;ī dienasgrāmata ir īpa&scaron;i iedarbīga. Tā noplē&scaron; apraduma plēvīti, ar ko <em>normāla </em>ikdienas dzīve pārklāj brūces tautas atmiņā.</p> <p>Dienasgrāmatai un fotogrāfijām ir vēsturisku dokumentu svars. Tās apliecina apbrīnojamu spēju sekot savam aicinājumam, pildīt misiju, kas ir pa&scaron;u itin kā nejau&scaron;i atrasta, bet nozīmīga visai tautai. Un ir lieliski, ka &scaron;is milzīgais saturs atklājas spurainā, nenogludinātā tekstā, kādu nerakstītu ne profesionāls vēsturnieks, ne rakstnieks. Ceļotāji sarunājas ar visdažādākajiem cilvēkiem, ēd makaronus, dzer &scaron;ņabi, lāpa velosipēdu riepas, sulīgi raksturo sādžas un to iemītniekus... &Scaron;is dzīvīgais, gandrīz <em>neapstrādātais </em>stāstījums vienā mirklī iegremdē laikos, kuros ir daudz baismu, netīrības un... smieklīgā. Kad grāmata galā, gribas atviegloti uzelpot: tā, paldies Dievam, ir pagātne! Un tūlīt neviļus nākas saspringt: bet ja nu...</p> <p>Ir grūti ārzemniekam un arī latvietim, kur&scaron; nav piedzīvojis padomju laikus, izstāstīt, <strong>kā bija, </strong>kad nebija iespēju redzēt pasauli aiz dzelzs priek&scaron;kara, atcerēties savas tautas vēsturi, galu galā &ndash; veikalā nopirkt kaut ko vairāk par <em>sauso zupu un pol&scaron;u...</em> &Scaron;ī grāmata ir kā laika ma&scaron;īna, kurā aicināti iekāpt gan tie, kuri &scaron;o laiku pa&scaron;i piedzīvoju&scaron;i, gan tie, kuri netic, ka tāds ir bijis.</p> <p>Padomju sadzīves detaļas un latvie&scaron;u tautas liktenis, dabas varenums un divu neprā&scaron;u vajadzība tikt līdz mērķim... Grāmatā &ndash; kā dzīvē. Viens pret vienu.&nbsp;</p>Fri, 02 Dec 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39330&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39330&type=2Daina GrūbeROMĀNS PAR STIPRU LATVIEŠU SIEVIETI LAIKMETU GRIEŽOS<p><span>Laiku pa laikam savās ikdienas gaitās sastopam kādu cilvēku, par kuru prātā ienāk doma &ndash; par &scaron;ī cilvēka mūžu būtu vērts sarakstīt grāmatu, tik bagāts un raibs tas ir. Nereti &scaron;ie sastaptie ir mūsu tuvinieki &ndash; vecmāmiņas, vectēvi, citi radinieki. Agrāko paaudžu ļaužu stāsti ne tikai saista interesi un raisa līdzpārdzīvojumu &ndash; tie nereti ir vesela laikmeta atspulgs caur vienas dzīves prizmu. &nbsp;</span></p> <p><span>Daudzu latviski izdotu grāmatu tulkotāja, redaktore, dzejniece <strong>Daina Grūbe </strong>(1960) jau sen bija vēlējusies uzrakstīt grāmatu par savu vecmāmiņu Matildi &Scaron;miti (Lečmani) &ndash; neparastu latvie&scaron;u sievieti, kuras mūžs sakrita ar Latvijas vēsturē tik trauksmaino 20. gadsimtu teju visā tā garumā. &nbsp; Tomēr autore arvien vilcinājās, uzskatot, ka pie vecmāmiņas atstātās dienasgrāmatas un piezīmēm varēs ķerties vien tad, kad pa&scaron;ai būs sakrāta krietna dzīves un darba pieredze. Nu tāds brīdis ir pienācis, un pie lasītājiem dodas romāns &ldquo;Ducis cara rubļu jeb No svētdienas līdz svētdienai&rdquo; &ndash; biogrāfisks stāstījums par stipru latvie&scaron;u sievieti nežēlīga laikmeta griežos.&nbsp;</span></p> <p><span>Romānam ir savdabīga kompozīcija: tas sastāv no astoņām daļām &ndash; no svētdienas līdz svētdienai &ndash;, kas atspoguļo astoņus dzīves krustpunktus galvenās varones Vilhelmīnes Kalējas dzīvē. (Respektējot savus tuviniekus, autore romānā lielāko daļu personvārdu ir mainījusi.) Kā jau 20. gadsimtā, &scaron;ie dzīves krustpunkti allaž ir saistīti ar globāliem notikumiem, kas satricina ne tikai Mīnes pa&scaron;as dzīvi, bet arī Latviju, Eiropu un pasauli. Dainai Grūbei izdevies lieliski parādīt sievietes pa&scaron;cieņu, drosmi un izturību &scaron;ķietami neizturamos dzīves pārbaudījumos. Visos dzīves pārbaudījumos par savu vissvarīgāko balstu Mīne atzīst gara gaismu un darba tikumu. Tomēr, kad atnāk mīlestība, arī izglītotā, prātīgā un stiprā sieviete kļūst vāja un klūp...&nbsp;</span></p> <p><span>No 1897. gada, kad septiņgadīgā Mīnīte, parasta latvie&scaron;u zemnieka meita, vēl pat nenojau&scaron;, ko viņai sola lielā pasaule, līdz notikumiem, kas aizved Mīni uz Rīgu, Pēterburgu, Maskavu, Vladivostoku un pat Ķīnu, ierauj abu pasaules karu mutuļos, aizved izsūtījumā, liek iepazīt visdažādākos ļaudis un pieredzēt ne tikai sāpes, bet arī neticamus brīnumus &ndash; Mīne Kalēja ir kā latvie&scaron;u gara spēka arhetips un vienlaikus arī tikai trausla sieviete, kura spēj &ndash;&nbsp; kurai jāspēj &ndash; būt stiprai laikmetā, kad runa visbiežāk bija ne jau par labklājīgu dzīvi, bet gan tikai izdzīvo&scaron;anu. Un vēl Mīne glabā kādu dzimtas noslēpumu. Ducis zeltā kaltu cara laika rubļu &ndash; vai tie glābs no posta, vai varbūt tiem ir relikvijas spēks, kas spēs noturēt dzimtas saknes tām pienācīgajā vietā?</span></p> <p><span><strong>Uzdot autorei &scaron;o un citus jautājumus, ieklausīties romāna fragmentos un lasītāju atziņās būs iespējams romāna &ldquo;Ducis cara rubļu jeb No svētdienas līdz svētdienai&rdquo; atvēr&scaron;anas svētkos, kas notiks 7. decembrī plkst 17.00 Apgāda Zvaigzne ABC prezentāciju zālē K. Valdemāra ielā 6 (ieeja no grāmatnīcas).</strong></span></p> <p><span>Pieejama arī e-grāmata.</span></p>Wed, 30 Nov 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39320&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39320&type=2Rozas Liksomas trakoti varenie stāsti<p><span>Roza Liksoma, protams, ir pseidonīms. Taču mēs somu rakstnieci un multimākslinieci pazīstam tie&scaron;i ar &scaron;o vārdu &ndash; latvie&scaron;u valodā iznāk tre&scaron;ā viņas grāmata. Pirms laba laika stāstu krājums &ldquo;Vienas nakts ekstāze&rdquo;, pērn garstāsts &ldquo;Sestā kupeja&rdquo;, par kuru rakstniece saņēmusi Somijas prestižāko literāro balvu <em>Finlandia</em>, bet tikko izdots stāstu krājums &ldquo;Kādreiz pāries&rdquo;.&nbsp;</span></p> <p><span>Roza Liksoma savos īsajos, bet kodolīgajos stāstos pamanās iemiesoties tik dažādos varoņos, ka lasītājs tīri vai samulst. Dažs pat skai&scaron;as! Cits smejas, vēl kāds pasmaida. Pie vēstī&scaron;anas tikusi gan vientuļā māte, kuras bērni ir valsts aprūpē, gan dēlietis, kura ikdienu kā vanags uzmana mīlo&scaron;a māmulīte, gan skandināvu pasaules mūsdienu populārākais slakteris Breivīks, gan &ldquo;Somijas resnākā bāba&rdquo;, gan taksists ar maniakāli tēlainu pieeju klientēm, gan pārstrukturētas se&scaron;u bērnu ģimenes galvenā mamma, dažādi bezdarbnieki un citi sociālo dienestu klienti, neparasti bērni un dīvaini pieaugu&scaron;ie, kā arī slepkavīgi noskaņots alnis, zaglīga āmrija, izkaltēts bokseris un vēl &scaron;ādas tādas radībiņas.&nbsp;</span></p> <p><span>Kāpēc Rozai Liksomai vislabāk tīk aprakstīt tie&scaron;i marginālas personas, nav dro&scaron;i zināms, bet tas rakstniecei padodas izcili. Lasot &scaron;ķiet, ka tie&scaron;ām ir izdevies ielūkoties &scaron;o dīvainī&scaron;u prātā, un veidojas tāds kā savādnieku ikdienas kaleidoskops, kurā lasītājs mēģina at&scaron;ķirt stikliņus no zvaigznēm. Stāstiņos mūsu laiks atklājas gluži kā spogulī vai dokumentālā filmā, un pat tad, ja iesākumā lasītājam &scaron;ķiet, ka spogulis ir greizs, tad, turpinot lasī&scaron;anu, ir jāatzīst, ka spogulis rāda skaidri un asi. Veselīgs humors, ironija, brīžiem pat sarkasms ir rakstnieces līdzgaitnieki, un Maimas Grīnbergas gar&scaron;īgais tulkojums ļauj pilnībā izbaudīt atainotos tipāžus un situācijas. Iedvesmai īss citāts: &ldquo;Visprim&scaron; Breivīķs plānoj noslaktēt viss imigrants, tak&scaron; tas izrādījās pārāk sarežģīts uzdevums. Ta vi&scaron; izlēm pataisīt auksts viss bēgļs, tak&scaron; arī tas bi grūts darbiņ&scaron;, jo Norvēģijs valdīb &scaron;os i izkaisī&scaron; pa visu zem, no pa&scaron;s Hjirkenēss līdz Norvēģijs dienvidiem. Trīs liets labs liets, un tre&scaron;ais plāns izdevās. Breivīķs izdomāj, ka vi&scaron; noslaktēs viss tos cilēks, kas atbalst imigrācij un bēgļ uzņem&scaron;an Norvēģijā. Un tā nu notik tas, kas notik. Briesmīg jau tas ir, tomēr man visvairāk žēl to nabag Breivīķ, jo tā tak&scaron; nav &scaron;amā vain, ka iek&scaron; Norvēģij i tā imigrācijs un bēgļ problēm, tāpat kā pie mums iek&scaron; Somij jau i vai vismaz kādreiz būs.&rdquo;</span></p> <p><span>Pārējos varoņus iepazīstiet pa&scaron;i, līdzsvaram vēl tikai jāpiebilst, ka raibajā pulkā sastapsiet arī eiroierēdni no Briseles un jaunievēlētu Somijas pa&scaron;valdības deputātu, divas reizes nacionālajā loterijā laimēju&scaron;u večuku un citas it kā iespējami sakarīgas personas, bet arī viņu galvās mīto&scaron;ās domas &scaron;ķitīs vismaz negaidītas.</span></p> <p><span>Pieejama arī e-grāmata.</span></p> <p><span>No somu valodas tulkojusi Maima Grīnberga.</span></p>Tue, 29 Nov 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39317&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39317&type=2Apgāds „Mansards” izdod Arnalda Indridasona sensacionāli populāro detektīvromānu “Purvs”<p><span><strong>Arnalds Indridasons (Arnaldur Indri&eth;ason, dz. 1961) ir viena no spilgtākajām zvaigznēm pie islandie&scaron;u literatūras horizonta. Viņa spalvai pieder vairāk nekā divdesmit romānu, tostarp daudzi detektīvi, kuru galvenais varonis ir atjautīgais kriminālpolicijas izmeklētājs Erlends un viņa komanda.&nbsp;</strong></span></p> <p><span>Ziemeļpurvā, Reikjavīkas rajonā, pagraba dzīvoklī uziets noslepkavots padzīvojis vīrietis. Upura rakstāmgaldā ir paslēpta fotogrāfija, četrus gadus vecas meitenītes kapa pieminekļa uzņēmums. Izmeklētājam Erlendam rodas nojauta, ka tā nav tipiska islandie&scaron;u slepkavība, &ldquo;nevīžīga, bezjēdzīga un nožēlojama&rdquo;. Un nojautas viņu parasti nepieviļ. Fotogrāfija aizved policiju tālā pagātnē, kura glabā baismīgus noslēpumus un ģimenes traģēdijas. Tai pa&scaron;ā laikā no kāzām pazūd līgava, un atsākas pirms ilga laika pazudu&scaron;a cilvēka meklējumi...&nbsp;</span></p> <p><span>Detektīvromāns &ldquo;Purvs&rdquo; ir sensacionāli populārs Arnalda Indridasona darbs, kas pasaulē pārdots vairāk nekā 2 miljonu eksemplāros. 2002. gadā romāns saņēma Ziemeļvalstu detektīvu balvu. Tas tulkots vairāk nekā divdesmit valodās, pēc tā motīviem tapusi arī filma.</span></p> <p><span>Tulkotājs Dens Dimiņ&scaron; (dz. 1974) studējis klasisko filoloģiju un franču valodu Latvijas Universitātē, vēlāk apguvis islandie&scaron;u valodu Islandes Universitātē Reikjavīkā. Strādājis par pasniedzēju Latvijas Universitātē un Kultūras akadēmijā, mācījis latīņu, franču un islandie&scaron;u valodu. Tulko daiļliteratūru no franču, islandie&scaron;u, grieķu, itāļu, bulgāru un holandie&scaron;u valodas. Apgādā &bdquo;Mansards&rdquo; līdz &scaron;im iznācis Dena Dimiņa tulkotais bulgāru rakstnieka Vladislava Todorova melnais detektīvs &bdquo;Dzifts&rdquo;. Dens Dimiņ&scaron; saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu par M. Velbeka "Varbūt ir sala" un G.&nbsp;Gospodinova "Dabiskā romāna" tulkojumu (2008), kā arī par Dž. Litela romāna "Labvēlīgās" tulkojumu (2015).</span></p> <p><span>Apgāds un tulkotājs pateicas Gunnara Gunnarsona institūtam un Kultūras centram Skri&eth;uklaustur, kā arī Islandes Literatūras centram par atbalstu &scaron;ī tulkojuma finansē&scaron;anā. Izdevuma vāka noformējumā izmantots Dena Dimiņa foto.&nbsp;</span></p> <p><span>Detektīvromānu &bdquo;Purvs&rdquo; meklējiet www.apgadsmansards.lv, lielākajās Latvijas grāmatnīcās, kā arī grāmatu un kultūrpreču mājā &ldquo;NicePlace Mansards&rdquo; Kr.&nbsp;Barona ielā 21a (pagalmā).</span></p>Mon, 28 Nov 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39316&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39316&type=2IEVAI MELGALVEI JAUNS FANTĀZIJAS ROMĀNS<p><span>Ievas Melgalves (1981) vārds pēdējo gadu laikā kļūst par vienu no redzamākajiem latvie&scaron;u fantāzijas un fantastikas literatūrā. Pēc pirmā fantāzijas žanra romāna &ldquo;Miru&scaron;ie nepiedod&rdquo;, kas iznāca 2013. gadā, sekoja darbs bērniem &ldquo;Bulta, Zvaigzne un Laī&rdquo; (2014) un fantastikas romāns pieaugu&scaron;ajiem &ldquo;Mēness teātris&rdquo; (2015). It kā ievērojot principu &ldquo;katru gadu pa grāmatai&rdquo;, arī &scaron;ogad iznācis jauns rakstnieces darbs &ndash; romāns &ldquo;Mājas bez durvīm&rdquo;, kurā turpinās darba &ldquo;Miru&scaron;ie nepiedod&rdquo; varoņu gaitas, bet kuru var lasīt, arī nezinot pirmās grāmatas notikumus.&nbsp;</span></p> <p><span><strong>Sastapt autori, saņemt autogrāfu un piedalīties diskusijā par fantāziju un dzīvi būs iespējams 1. decembrī no plkst. 18.00 līdz 19.00, atnākot uz <em>Zvaigzne Cafe</em> K. Valdemāra ielā 6, kur norisināsies rakstnieces autogrāfu stunda.&nbsp;</strong></span></p> <p><span>Tāpat kā pirmajā grāmatā, darbība notiek pasaulē, kas no mums pazīstamās realitātes at&scaron;ķiras ar vienu, toties būtisku īpatnību &ndash; tas, ko mēs pazīstam kā emocijas, &scaron;ajā pasaulē darbojas kā maģija. Jaunā burve Vega savos klaiņojumos ir nonākusi Grāas pilsētā un cer uz mierīgu, neviena nepamanītu dzīvi. Taču pilsētā sāk risināties dīvaini notikumi &ndash; tiek nogalinātas vienkār&scaron;o ļaužu sievietes un bojā iet arī jauna magu kārtas meitene. Vega kā jau sve&scaron;zemniece, dabiski, ir pirmā aizdomās turētā, jo slepkavības sāku&scaron;ās tie&scaron;i ar viņas iera&scaron;anos Grāā, taču aizdomas krīt arī uz augstprātīgo, &scaron;armanto galvaspilsētas magu Remu. Pilsētas vado&scaron;ajiem burvjiem nav īpa&scaron;i svarīgi, kur&scaron; no abiem ir vainīgs &ndash; cietumā dro&scaron;ības labad tiek ieslodzīti abi. Viņiem ir iespēja pierādīt savu nevainīgumu, taču tas prasīs cietumā izcīnīt nežēlīgu prātu un emociju cīņu. Vegai nāksies no jauna pārdzīvot pēdējo mēne&scaron;u notikumus &ndash; īsu un traģiski noslēgu&scaron;os draudzību ar jaunu magu meiteni, Grāas maģiju, kurā vienkār&scaron;o cilvēku pazemo&scaron;ana ir aizraujo&scaron;a spēle, un biju&scaron;ā &ndash; vai varbūt eso&scaron;ā? &ndash; vīra Dāra pēk&scaron;ņo iera&scaron;anos Grāā &scaron;ķietami tikai tādēļ, lai liecinātu pret Vegu. Notikumi &scaron;ķiet pieņemam maģiska detektīvromāna aprises, bet paralēli risinās spraiga psiholoģiska spēle, kurā teju pret savu gribu iesaistās arī lasītājs, jo, par spīti tam, ka romānā aprakstīta ir fantāzijas pasaule, izjūtas un emocijas, attiecību un manipulāciju modeļi ir reāli un sāpīgi atpazīstami arī mūsu realitātē.&nbsp;</span></p> <p><span>&ldquo;&Scaron;īs grāmatas pasaulē, kurā atpazīstami seni mīti un arhetipi, kā arī nojau&scaron;amas laikmetīgas zinā&scaron;anas, burvji smeļas spēku no citu emocijām un manipulē ar tām. Norisinās aizraujo&scaron;s psiholoģisks detektīvstāsts, kuru iespējams uztvert arī kā dziļu cilvēka iek&scaron;ējās pasaules un visas sabiedrības vērojumu &ndash; tik pazīstamas brīžiem &scaron;ķiet aprakstītās norises,&rdquo; savu atzinumu par grāmatu &ldquo;Mājas bez durvīm sniedz dzejniece un literatūrzinātniece Anna Auziņa. Savukārt kritiķis un izdevējs Imants Belogrīvs uzskata: &ldquo;Ieva Melgalve, iespējams, ir &scaron;obrīd spēcīgākā fantāzijas žanra feministiskā virziena autore latvie&scaron;u literatūrā.&rdquo;</span></p> <p><span>Ievas Melgalves veikumu augstu novērtēju&scaron;i gan lasītāji, gan literatūras vērtētāji &ndash; to apliecina daudzās atsauksmes kultūras presē un sociālajos tīklos, kā arī romāna &ldquo;Miru&scaron;ie nepiedod&rdquo; nominācija Latvijas Literatūras gada balvai gada labākā prozas darba kategorijā; &scaron;ai balvai labākās bērnu grāmatas kategorijā tika nominēts arī darbs &ldquo;Bulta, Zvaigzne un Laī&rdquo;.&nbsp;</span></p> <div><span><br /></span></div>Mon, 28 Nov 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39307&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39307&type=2Džeimijs OliversKatru dienu superēdiens<p>Džeimijs Olivers ir pasaules mēroga fenomens. Savas se&scaron;padsmit gadus ilgās karjeras laikā viņ&scaron; ir iedvesmojis miljoniem cilvēku novērtēt un izbaudīt veselīgu un gar&scaron;īgu ēdienu.</p> <p>&nbsp;</p> <p>&Scaron;ī ir vispersonīgākā no Džeimija Olivera grāmatām. Viņ&scaron; veicis neparastu ceļojumu veselīga uztura pasaulē un vēlas, lai grāmata arī citus iedvesmotu un motivētu dzīvot veselīgāku, laimīgāku un veiksmīgāku dzīvi.</p> <p>Vai nu jūs izmantosiet piedāvātās receptes katras maltītes pagatavo&scaron;anai, vai ieskatīsieties tajās tikai &scaron;ad un tad, tas noteikti būs pārliecino&scaron;s ideju avots, uz kuru vienmēr varēs paļauties. Autors parāda, kādām jābūt labām brokastīm, pusdienām un vakariņām, turklāt vēl piedāvā aizraujo&scaron;as uzkodu un dzērienu receptes, lai lasītājs gūtu patiesu izpratni par to, kā sastādīt ne tikai ikdienas ēdienkarti, bet arī veidot to nedēļai vai mēnesim.</p> <p>Turklāt veselīgai pārtikai vajadzētu būt krāsainai, gar&scaron;īgai un pievilcīgai. Grāmatā ir daudz vispusīgu, sabalansētu recep&scaron;u, kas radīs patiesu izpratni par ikdienas ēdienkarti un dažādos jūsu maltītes.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Džeimijs Olivers: "Esmu cītīgi strādājis, lai &scaron;eit ievietotās receptes būtu pilnvērtīgas, tādēļ varat būt pārliecināti, ka ikviena izvēle ir laba izvēle. Arī tad, ja izmantosiet tikai dažas no piedāvātajām idejām, tās mainīs jūsu uzskatus, apbruņos ar jaunām zinā&scaron;anām un palīdzēs pieņemt pareizus lēmumus, izvēloties pārtiku un gatavojot ēdienu."</p> <p>Lai iegūtu vairāk informācijas par ēdiena uzturvērtību, kā arī aplūkotu video, uzzinātu padomus par ēdiena gatavo&scaron;anu un milzum daudz fantastisku ēdienu recep&scaron;u, apmeklējiet interneta vietnes&nbsp;<a href="http://www.jamieoliver.com/" target="_blank">jamieoliver.com</a>&nbsp;un&nbsp;<a href="https://www.youtube.com/jamieoliver" target="_blank">youtube.com/jamieoliver</a></p> <p>&nbsp;</p> <p>No angļu valodas tulkojusi Inga Harmsone.</p>Fri, 25 Nov 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39306&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39306&type=2Imants JansonsManu dienu grāmata<p>Imanta Jansona &bdquo;MANU DIENU GRĀMATA&rdquo; ir sagatavota divās valodās &ndash; latvie&scaron;u un angļu. Tās galveno daļu veido dienasgrāmata, kas stāsta par jauna latvie&scaron;u leģionāra piedzīvoto Otrā pasaules kara laikā, dienot Latvie&scaron;u leģiona 15. divīzijas 15. sapieru bataljonā. Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Jānis Toma&scaron;evskis ir uzrakstījis apjomīgu, faktiem bagātu Vēsturisko ievadu &scaron;ai dienasgrāmatai, papildinot to ar saviem komentāriem un skaidrojumiem.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Grāmatas otrajā daļā ir sirsnīgi un patiesi atmiņu stāsti par Imanta dzīvi Anglijā (rakstījusi meita Mārīte) &nbsp;un Austrālijā (rakstījis dēls Jānis ), un par viņa cie&scaron;ajām saitēm ar dzimto zemi Latviju, kas papildināti ar fotoattēliem no ģimenes arhīva.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Grāmata ir cietā sējumā, ar apjomu 264 lpp. /teksts 248 lpp. + bilžu bloks 16 lpp./</p> <p>&nbsp;</p> <p>Imanta Jansona MANU DIENU GRĀMATA &nbsp;&nbsp;ir&nbsp; iespiesta&nbsp; Talsu tipogrāfijā un&nbsp; to&nbsp; var iegādāties LLLatvijas Kara muzeja grāmatu galdā Rīgā, Smil&scaron;u ielā 20, kā arī SIA&nbsp; &bdquo;Latvijas Grāmata&rdquo;&nbsp;&nbsp; grgrāmatnīcās.</p>Fri, 25 Nov 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39305&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39305&type=2Džefs KinnijsGrega dienasgrāmata 11. Uz naža asmens<p>Grega Heflija dzīve kļūst arvien saspringtāka. Viņa mamma domā, ka videospēles pārvēr&scaron; smadzenes biezputrā, tāpēc vēlas, lai dēls noliktu pulti un attīstītu savu &ldquo;rado&scaron;o pusi&rdquo;.<br />It kā ar to vēl nepietiktu, tuvojas Helovīna vakars un Gregam no visām pusēm uzglūn raizes.&nbsp;<br />Kad Gregs atrod paciņu želejas tārpu, viņam rodas ideja. Varbūt mamma liks viņu mierā, ja viņ&scaron; uzņems filmu un... kļūs bagāts un slavens? Bet varbūt &scaron;ī plāna īsteno&scaron;ana tikai dubultos Grega nepatik&scaron;anas?</p> <p>&ldquo;&ldquo;Grega dienasgrāmatas&rdquo; valda bērnu literatūras pasaulē.&rdquo;<br />Time</p> <p>&ldquo;Viena no veiksmīgākajām bērnu grāmatu sērijām, kas jebkad izdotas.&rdquo;<br />Washington Post</p> <p>&ldquo;Trāpīts mērķī &ndash; tiem, kam nepatīk lasīt un visiem, kuri meklē jautras grāmatas.&rdquo;<br />School Library Journal</p> <p>No angļu valodas tulkojusi Daina Ozoliņa.</p>Fri, 25 Nov 2016 00:00:00 +0200