Bibliotēku portāls. Jaunākās grāmatashttp://biblioteka.lv/biblioteka.lv RSS Barotne. Jaunākās grāmataslvwww.biblioteka.lvhttp://biblioteka.lv/img/logo.pngBibliotēku portāls. Jaunākās grāmatashttp://biblioteka.lv/http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40159&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40159&type=2Jana VagnereVongezers<p>Ja izrādītos, ka pasaule ir posto&scaron;as un neārstējamas sērgas varā, tuvākās pilsētas slēgtas karantīnas dēļ, un &scaron;ķiet, viss kļūst tikai sliktāk, &ndash; ko jūs darītu? Kā mēģinātu glābties? Ko (un kuru?) ņemtu līdzi? Mūsdienu krievu rakstniece Jana Vagnere romānā &ldquo;Vongezers&rdquo; ir izcili apspēlējusi &scaron;o situāciju, raugoties no vidusmēra pilsētnieka skatpunkta.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Grāmatas galvenā varone Anna kopā ar vīru un dēlu dzīvo privātmājā kādā no Piemaskavas ciematiem. Ziņām par jauno slimību, pret kuru nav zāļu, viņa pat īsti nepievēr&scaron; uzmanību. Sākumā arī fakts, ka epidēmijas dēļ vairs nav jābrauc uz Maskavu, uz darbu, ģimeni tīri vai iepriecina, viņi izbauda neplānotās brīvdienas. Bet tad pārtrūkst telefona sakari, apklust televīzija un radio, un drīz vien mierīgajā ciematiņā ierodas arī nelūgti viesi. Kaut kas ir jādara &ndash; un Annas ģimene kopā ar vīratēvu un tuvākajiem kaimiņiem nolemj doties uz dro&scaron;āku vietu, kur varēs paslēpties un sagaidīt, lai pasaule ieiet atpakaļ sliedēs. Ātri tiek vākti krājumi, meklētas izdzīvo&scaron;anai nepiecie&scaron;amās lietas, tikpat zibenīgi tiek risināts jautājums par to, kuri cilvēki vēl ir jāglābj un jāņem līdzi.</p> <p>Drīz vien bariņ&scaron; ne pārāk labi pazīstamu pieaugu&scaron;o, to skaitā arī Annas vīra pirmā sieva, un trīs dažādu vecumu bērni ir gatavi doties ceļā. Braucēju mērķis ir Vongezers, viens no daudzajiem Karēlijas ezeriem. Tas atrodas nomaļā vietā, patālu no ceļa, un ezera vidū ir sala, uz kuras slienas neliela omulīga mājiņa. Annas vīrs un vīratēvs tur ir medīju&scaron;i un zvejoju&scaron;i, un labi zina, ka tur varētu palikt arī ilgāku laiku. Vongezers nav nemaz tik tālu, jābrauc vien kāds tūkstotis kilometru &ndash; bet daļa ceļu ir slēgti, apkārt plosās neārstējamā sērga, ceļi ir pārpilni ar bēgļiem, marodieriem, armijas cilvēkiem. Lasītājs kopā ar &scaron;o dīvaino kompāniju dodas ceļā un ik pa brīdim sastopas ar dažādām briesmām &ndash; gan tām, kas ceļotājus apdraud no ārpuses, gan iek&scaron;ējām nesaskaņām, kas &scaron;ajā situācijā ir neizbēgamas.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Kas īsti ir &ldquo;Vongezers&rdquo; &ndash; dinamisks <em>road-story</em>, padrūma distopija vai vienkār&scaron;i ļoti reālistisks sociālpsiholoģisks piedzīvojumu romāns? Visdrīzāk, to var raksturot kā gaumīgu visa iepriek&scaron; minētā kombināciju, un īpa&scaron;i grāmata izceļas ar to, ka lasītājs, vienlaikus pukodamies uz galveno varoni un viņas līdzgaitniekiem, nespēj atrauties no teksta līdz pat beidzamajai lappusei. &ldquo;Janas Vagneres grāmata izlasāma tai pa&scaron;ā ātrumā, kādā viņas varoņi bēg no nāves.&rdquo; (labirint.ru)</p> <p>&nbsp;</p> <p>Romānu &ldquo;Vongezers&rdquo; Jana Vagnere iesāka rakstīt savā blogā tolaik, kad pasaule uzzināja par tā saukto H1N1 jeb cūku gripu. Lasītāju sajūsma ātri vien nodro&scaron;ināja grāmatai arī izdevēju &ndash; ne vien Krievijā, bet arī daudzās citās valstīs; tas tulkots jau vairāk nekā 12 valodās un ieguvis vairākas literārās balvas. Francijā &ldquo;Vongezers&rdquo; kļuva par bestselleru uzreiz pēc iznāk&scaron;anas, grāmata izdota arī Igaunijā, Lietuvā un Zviedrijā.</p> <p>Pieejama arī e-grāmata.</p> <p>&nbsp;</p> <p>No krievu valodas tulkojusi Māra Poļakova.</p>Wed, 22 Feb 2017 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40160&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40160&type=2Tomass FoigtsTenors Jonass Kaufmans<p>&ldquo;Tenors nav būtne no &scaron;īs pasaules, bet gan pasaule pati par sevi,&rdquo; &ndash; tā deviņpadsmitajā gadsimtā rakstīja franču komponists Hektors Berliozs. Vācu žurnālists un rakstnieks Tomass Foigts jauniznāku&scaron;ajā grāmatā &ldquo;Tenors Jonass Kaufmans&rdquo; apkopojis materiālus par &scaron;obrīd pasaulē visvairāk pieprasīto tenoru Jonasu Kaufmanu &ndash; gan intervijas, gan aprakstus, vienlaikus parādot cik ļoti beidzamajos simt gados mainījusies publikas attieksme un pat prasības pret operu un operdziedātājiem.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Ievadvārdus grāmatai rakstījis Plasido Domingo, atzīstot, ka Jonasu Kaufmanu vērtē ļoti augstu &ndash; gan kā dziedātāju, gan kā cilvēku. Operas megazvaigžņu vidū Jonass Kaufmans jau gadiem ieņem izcilu vietu. Viņ&scaron; ir dziedājis teju visos lielākajos pasaules operteātros, uzstājies kopā ar neskaitāmām citām mūsdienu opermūzikas zvaigznēm. Jonass Kaufmans grāmatā parādīts vispusīgi un interesanti, no pa&scaron;as bērnības un zēna pirmā operas apmeklējuma līdz pat &scaron;odienai, kad vienu J. Kaufmana uzstā&scaron;anos tie&scaron;raidē vēro miljoniem cilvēku. Grāmatā dziedātājs stāsta par savas profesijas gai&scaron;ajām un tum&scaron;ajām pusēm, dalās pārdomās par teātra režiju, menedžmentu un medijiem, darbu ierakstu studijā, attieksmi pret Verdi un Vāgneru, darbu skaņufilmu ērā, tenoru hitiem, lomām un darba pie to izstrādes un vēl daudz ko citu. Starp nopietnām atziņām Jonass Kaufmans min arī gadījumus, kas pla&scaron;ākai publikai nav tiku&scaron;i zināmi &ndash; kā reiz Zalcburgas festivālā dublējis kolēģi, kuram izrādes vidū pazudusi balss, kā &ldquo;Traviatas&rdquo; izrādē <em>Metropoliten</em> operā no lampu drudža atbrīvojies ārkārtīgi netradicionālā veidā, atklāj arī mazāk zināmas personīgās dzīves lappusītes. Grāmatas beigās ir dziedātāja rado&scaron;ā biogrāfija, diskogrāfija un lomu saraksts, kā arī autora un intervētāju biogrāfijas.</p> <p>Jonass Kaufmans ir kļuvis par zvaigzni arī ārpus klasiskās mūzikas skatuves. Pasaulē pla&scaron;i pieprasītais tenors ar neatkārtojami skaisto balsi un aktiermākslu aizkustina katru reizi no jauna &ndash; vai tā būtu operas skatuve, koncertzāle vai uzstā&scaron;anās televīzijā. Iespējams, tas ir tāpēc, ka Jonass Kaufmans ir ne vien izcils tenors ar žilbino&scaron;u ārieni, bet viņam piemīt arī patiesa aktiermeistarība. Par to gan pats mākslinieks izsakās vienkār&scaron;i: &ldquo;Visas jūtas, kuras ir jāpauž uz skatuves vai dziesmu vakaros, galu galā ir jānes sevī pa&scaron;ā.&rdquo;</p> <p>&nbsp;</p> <p>Pieejama arī e-grāmata.</p> <p>No vācu valodas tulkojusi Vija Ozola</p>Wed, 22 Feb 2017 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40165&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40165&type=2Uldis NeiburgsDraudu un cerību lokā. Latvijas pretošanās kustība un Rietumu sabiedrotie (1941–1945)<p>Otrā pasaules kara laikā Latvijas tautas vēlmi atgūt zaudēto valstisko neatkarību izteica pakāpeniski izveidojusies preto&scaron;anās kustība. At&scaron;ķirībā no nacistu okupētās Rietumeiropas, kas cīnījās pret vienu ienaidnieku, Baltijas valstīm tie bija divi &ndash; Padomju Savienība un nacionālsociālistiskā Vācija. Sarežģītajā situācijā Baltijas tautas nebija ieinteresētas atklāti vērsties pret Vāciju &ndash; vienīgo militāro spēku, kas varētu aizkavēt atkārtotu PSRS okupāciju. Tāpēc sadarbība ar nacistiem nereti tika uzskatīta par mazāko ļaunumu, bet pretestībai lielākoties bija nevardarbīgs raksturs.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Latvija turpināja pastāvēt kā starptautisko tiesību subjekts un tās likumīgie pārstāvji &ndash; Latvijas diplomāti ārzemēs &ndash; vēlējās sekmēt Rietumu sabiedroto uzvaru karā. Tomēr Baltijas valstu diplomātu centieni pievienoties 1941. gada 14. augustā parakstītajai Atlantijas hartai un 1942. gada 4. janvārī pieņemtajai Apvienoto Nāciju deklarācijai tika noraidīti. Lai panāktu viena noziedzīga režīma &ndash; hitleriskās Vācijas sakāvi, ASV un Lielbritānija sadarbojās ar citu ne mazāk noziedzīgu režīmu &ndash; staļinisko Padomju Savienību un attiecībā uz komunistu okupēto Austrumeiropu ignorēja pa&scaron;u pasludinātos tautu pa&scaron;noteik&scaron;anās principus.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Svarīgs atbalsta punkts Latvijas neatkarības centienu aizstāvē&scaron;anā izrādījās neitrālās Zviedrijas galvaspilsēta Stokholma, kur netraucēti darbojās Vācijas, PSRS un Rietumvalstu vēstniecības un izlūkdienesti. Voldemārs Salnais, biju&scaron;ais Latvijas sūtnis Zviedrijā, kļuva par iz&scaron;ķiro&scaron;o posmu nelegālo sakaru izveido&scaron;anā starp preto&scaron;anās kustību okupētajā dzimtenē un amerikāņu, britu un zviedru ārlietu un militārās izlūko&scaron;anas dienestiem brīvajā pasaulē. 1943. gada 13. augustā Rīgā slepeni izveidotā Latvijas Centrālā padome (LCP) Konstantīna Čakstes vadībā sniedza Rietumiem bagātīgu informāciju par patieso situāciju Latvijā un tās tautas vēlmi atgūt zaudēto neatkarību.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Kara gados Zviedriju sasniedza 4500 latvie&scaron;u bēgļu, un vairāk nekā puse no viņiem te ieradās slepeno bēgļu laivu akciju rezultātā. Izcila nozīme &scaron;o laivu braucienu organizē&scaron;anā izrādījās LCP Ventspils sakaru grupai un daudziem gados vēl jauniem laivu pārcēlājiem, kas neskaitāmas reizes &scaron;ķērsoja Baltijas jūru. Arturs Arnītis, Eduards Andersons, Pēteris Jansons, Kārlis Fri&scaron;enfelds, Osvalds Bileskalns, Valentine Lasmane un daudzi citi preto&scaron;anās kustības dalībnieki ir pelnīju&scaron;i, lai viņu vārdi izskanētu daudz pla&scaron;āk nekā līdz &scaron;im. Mūsdienās vairāk ir jāapzinās arī Zviedrijas Aizsardzības &scaron;tāba C-biroja un ASV Kara bēgļu padomes sniegtais tehniskais un finansiālais atbalsts &scaron;o laivu akciju norisē.</p> <p>Latvijai ir arī sava nenotikusī Neatkarības diena &ndash; 1944. gada 8. septembris, kad Valsts prezidenta vietas izpildītājs un Saeimas priek&scaron;sēdētājs Pauls Kalniņ&scaron; parakstīja deklarāciju par Latvijas Valsts atjauno&scaron;anu un valdības izveido&scaron;anu. Tā nekļuva par realitāti, jo brīdis, kad Vācijas karaspēks atstātu un PSRS Sarkanā armija vēl nebūtu ieņēmusi Latvijas teritoriju, tā arī nepienāca. Nerealizēti palika arī ģenerāļa Jāņa Kureļa militārās vienības bruņotās sacel&scaron;anās plāni kara beigās Kurzemē. Kaut arī Latvijas tautai nebija lemts īstenot savas pa&scaron;noteik&scaron;anās tiesības, sakari starp Latvijas preto&scaron;anās kustību un Rietumu sabiedrotajiem veidoja pamatu Baltijas valstu starptautiskajai atzī&scaron;anai 1990.&ndash;1991. gadā. Par &scaron;iem un citiem jautājumiem vēsta <em>Dr. hist.</em> Ulda Neiburga monogrāfija &ldquo;Draudu un cerību lokā. Latvijas preto&scaron;anās kustība un Rietumu sabiedrotie (1941&ndash;1945)&rdquo;.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Grāmata turpina &ldquo;Mansarda&rdquo; sēriju &ldquo;<em>imperfectum</em>&rdquo;, kurā iepriek&scaron; izdota Kaspara Zeļļa monogrāfija &ldquo;Ilūziju un baiļu ma&scaron;inērija. Propaganda nacistu okupētajā Latvijā: vara, mediji un sabiedrība (1941-1945) un Lauras Uzules un Vitas Zelčes monogrāfija &bdquo;Latvie&scaron;u kapusvētki: identitātes rituāls&rdquo;.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Richarda Zariņa piemiņas fonda, Karlsonu ģimenes un Latvijas Okupācijas muzeja finansiālu atbalstu.</p> <p>Monogrāfija ir balstīta un bagātīgi ilustrēta ar pla&scaron;u dokumentu un fotouzņēmumu klāstu no Latvijas, ASV, Lielbritānijas, Zviedrijas, Vācijas, Krievijas un citu valstu vēstures avotu krātuvēm un privātkolekcijām.</p> <p>Grāmatas zinātniskie recenzenti: <em>Ph. D.</em> Andrievs Ezergailis, <em>Dr. hist.</em> Kārlis Kangeris, <em>Ph. D.</em> Valters Nollendorfs.</p> <p><em>Dr. hist. </em>Uldis Neiburgs (1972) ir Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītājs. Beidzis Rīgas 69. vidusskolu (1990) un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti (1998). 2012. gadā aizstāvējis vēstures doktora disertāciju &ldquo;Latvie&scaron;u nacionālā preto&scaron;anās kustība un Rietumu sabiedrotie (1941&ndash;1945)&rdquo;. 80 zinātnisku un 200 populārzinātnisku publikāciju autors. Monogrāfijas &ldquo;Aiz &scaron;iem vārtiem vaid zeme: Salaspils nometne, 1941&ndash;1944&rdquo; (2016) līdzautors, grāmatas &ldquo;<em>Dievs, Tava zeme deg!</em> Latvijas Otrā pasaules kara stāsti&rdquo; (2014) autors, grāmatas un klausāmgrāmatas &ldquo;(Divas) puses. Latvie&scaron;u kara stāsti: Otrais pasaules kar&scaron; karavīru dienasgrāmatās&rdquo; (2011) zinātniskais līdzredaktors. Filmu studijas &ldquo;DEVIŅI&rdquo; dokumentālo filmu &ldquo;Latvie&scaron;u leģions&rdquo; (2000) un &ldquo;Pretrunīgā vēsture&rdquo; (2010) scenārija autors, fotoalbuma &ldquo;Latvie&scaron;u leģionāri. Latvian Legionnaires&rdquo; (2005) līdzautors. Pētnieciskās intereses: Latvijas Otrā pasaules kara, padomju un nacistu okupācijas (1939&ndash;1991) vēsture, sociālā atmiņa un nacionālā identitāte.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Aicinām iegādāties grāmatu apgāda &bdquo;Mansards&rdquo; interneta veikalā <a href="http://www.apgadsmansards.lv/lv/book/485/draudu-un-ceriibu-loka/,%20">http://www.apgadsmansards.lv/lv/book/485/draudu-un-ceriibu-loka/,</a> kā arī lielākajās grāmatnīcās visā Latvijā.</p>Wed, 22 Feb 2017 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39983&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39983&type=2Tomass MērtonsSeptiņloku kalns<p><em>Apgādā Zvaigzne ABC </em>jau iznāku&scaron;os trapistu mūka Tomasa Mērtona darbus &ldquo;Iek&scaron;ējā pieredze&rdquo; un &ldquo;Pārdomas vienatnē&rdquo; tagad papildina arī viņa autobiogrāfija &ldquo;Septiņloku kalns&rdquo;. Tas ir daudzējādā ziņā neparasts darbs, kas nodēvēts par 20. gadsimta Augustīna &ldquo;Atzī&scaron;anās&rdquo; variantu. Kop&scaron; iznāk&scaron;anas brīža Mērtona autobiogrāfija tulkota vairāk nekā 20 valodās un joprojām tiek pirkta un lasīta visā pasaulē.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Kas gan lasītājam varētu &scaron;ķist saisto&scaron;s darbā, kas sarakstīts pirms vairāk nekā pusgadsimta? Laikam gan fakts, ka dzīves jēgas meklējumi savu aktualitāti nezaudē. Mainās vien fona dekorācijas un ārējie apstākļi, bet cilvēka iek&scaron;ējā tiecība un ilgas paliek nemainīgas. Mērtons autobiogrāfiju pabeidza, tikko pārsniedzis 31 gada slieksni &ndash; 5 gadus pēc iestā&scaron;anās Getzemenes trapistu abatijā. &ldquo;Septiņloku kalnā&rdquo; Mērtons apraksta savus &ldquo;elles lokus&rdquo; &ndash; bērnību, vētraino jaunību un neremdināmos dzīves jēgas meklējumus, kas 23 gadu vecumā aizveda jauno vīrieti pie ticības Dievam un pievēr&scaron;anās katolicismam. Viņ&scaron; sajuta Dieva aicinājumu, kam ilgi baidījās līdz galam noticēt, tomēr pēc ilgas iek&scaron;ējās cīņas beidzot iestājās klosterī, turklāt tādā, kas tiek uzskatīts par īpa&scaron;i stingru: Mērtons pievienojās trapistu mūkiem, kuri velta visu savu dzīvi klusumam, darbam un lūg&scaron;anām.</p> <p>&nbsp;</p> <p>&ldquo;Septiņloku kalns&rdquo; saista arī ar to, ka ļauj ieraudzīt triumfālo mentalitāti, kāda daudzviet katoļu Baznīcā valdīja pirms Vatikāna Otrā koncila: tā bija visai noslēgta vide, kurai piederīgie riņķoja ap doktrināriem un morāliem absolūtismiem. Jau Mērtona laika ekumeniskie katoļu Baznīcas domātāji izjuta nepatiku pret to pārākuma intonāciju, ar kādu autors apraksta citas reliģiskās grupas gan katoļu Baznīcas ietvaros, gan citās konfesijās. Vēlākajā dzīvē Mērtons sāka raudzīties pla&scaron;āk un ietvero&scaron;āk un autobiogrāfijas japāņu izdevuma priek&scaron;vārdā atzina: &ldquo;Varbūt, ja es mēģinātu ķerties pie rakstī&scaron;anas &scaron;odien, grāmata iznāktu citāda. Kas zina? Bet tā tika sarakstīta tad, kad vēl biju visai jauns, un grāmata paliek tāda, kāda tā ir. &Scaron;is stāsts vairs nepieder man.&rdquo;</p> <p>Tomēr, par spīti laikmeta fona at&scaron;ķirībām, &ldquo;Septiņloku kalns&rdquo; atklāj jaunu, interesantu, domājo&scaron;u cilvēku, kur&scaron; cen&scaron;as samierināt sirdi un prātu, miesu un garu, un stāsts par viņa nonāk&scaron;anu pie cie&scaron;as pārliecības par Dieva esamību uzrunā lasītājus joprojām.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Mērtona vēlāk sarakstītie darbi vēsta par viņa briedumu un atvērtību nākotnei. Kā atzīst Mērtona biedrības prezidents Viljams &Scaron;enons, tie&scaron;i &scaron;īs izaugsmes vēro&scaron;ana ir prieks, kas gaida tos, kuri pēc &ldquo;Septiņloku kalna&rdquo; pievērsīsies Mērtona vēlāk sarakstītajiem darbiem.</p> <p>Pieejama arī e-grāmata.</p> <p>No angļu valodas tulkojusi Vija Stabulniece.</p>Fri, 03 Feb 2017 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39982&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39982&type=2Roalds DobrovensksReiz dzīvoja bruņinieks nabags… Grāmata par Musorgski<p>Prozists un dzejnieks Roalds Dobrovensks 2016. gadā nosvinēja 80 gadu jubileju. &Scaron;im notikumam par godu apgāds &ldquo;Lasītava&rdquo; izdevis viņa romānu &ldquo;Reiz dzīvoja bruņinieks nabags&hellip; Grāmata par Musorgski&rdquo;, ko latvie&scaron;u valodā tulkojusi Dina Nātiņa.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Dobrovenska romāns &ldquo;Rainis un viņa brāļi&rdquo;<em> </em>daudzu uzskatā ir līdz &scaron;im izcilākā grāmata, kas par Raini sarakstīta. Taču pirms tam, kad Dobrovenskis 11 gadus nodarbojās ar Raiņa izpēti, viņ&scaron; tikpat ilgu laika posmu bija veltījis krievu komponistu Borodina un Musorgska dzīvei un daiļradei. &Scaron;ā darba augļi bija biogrāfiskie romāni &ldquo;Alķīmiķis&rdquo; (par Borodinu, 1984; latviski 1987) un &ldquo;Reiz dzīvoja bruņinieks nabags&hellip;&rdquo; (par Musorgski, 1986; pirmpublicējums latviski 2016. gadā).</p> <p>Roalds Dobrovenskis saņēmis Latvijas Republikas Ministru kabineta balvu (2000) par romānu &ldquo;Rainis un viņa brāļi&rdquo; un Literatūras Gada balvu par mūža ieguldījumu (2005). Viņ&scaron; ir viens no visu laiku spožākajiem latvie&scaron;u dzejas atdzejotājiem. Tulkojis krievu valodā Raiņa, A. Čaka, O. Vācie&scaron;a, I. Ziedoņa, V.&nbsp;Ļūdēna, I. Auziņa, M. Čaklā, U.&nbsp;Leinerta, K. Elsberga, M. Zālītes, S. Kalnietes, J.&nbsp;Joņeva u. c. latvie&scaron;u rakstnieku darbus.</p> <p>Grāmata nāk klajā ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Rīgas domes atbalstu. Grāmatas māksliniece Estere Rožkalne.</p> <p>&nbsp;</p> <p>&nbsp;&ldquo;Aizraujo&scaron;s vēstījums par grāmatas galvenā varoņa un viņa līdzbiedru &mdash; atbalstītāju un pretinieku &mdash; sarežģītajām attiecībām ar visām to komiskajām, dramatiskajām un traģiskajām peripetijām. Par to, ka ģēnija ceļ&scaron; mākslā nepavisam nav rozēm kaisīts. Par to, kā ļaunais liktenis iejaucas cilvēka dzīvē un spēlējas ar to pēc sava prāta. Uz bagātīga faktu materiāla balstīts stāsts, kas liks jums līdzi just, smieties un raudāt,&rdquo; grāmatu raksturo tulkotāja Dina Nātiņa.</p> <p>&nbsp;</p> <p class="p1">Savukārt mūzikas apskatnieks Orests Silabriedis raksta: &ldquo;Modesta Musorgska rado&scaron;ā personība ir absolūti pārlaicīga. Viņ&scaron; ir viens no visspilgtākajiem un tīrradnīgākajiem mūzikas ģēnijiem, kādi jelkad biju&scaron;i Eiropas mūzikas vēsturē, un viņa devums nozīmīguma ziņā pielīdzināms Monteverdi, Baha, Mocarta, Bēthovena, &Scaron;ūmaņa, Janāčeka, &Scaron;ēnberga, Vēberna, Keidža un citu neikdieni&scaron;ķo meistaru rado&scaron;ajam mantojumam.</p> <p class="p1">&nbsp;</p> <p class="p1">Vēsturiski-dokumentālā proza ir Dobrovenska stihija un lielā prasme, un tādas nav nevienam citam. Rakstnieks atklājis Musorgska personību ar vērienu, simpātijām un sapra&scaron;anu.</p> <p class="p1">&nbsp;</p> <p class="p1">Romāns &ldquo;Reiz dzīvoja bruņinieks nabags...&rdquo; gan neprofesionāliem mūzikas cienītājiem, gan profesionāļiem palīdz skaidrāk apjēgt un dziļāk izjust &scaron;ī traģiskā un neiedomājami talantīgā vīra mūžu un no&scaron;rakstu.&rdquo;</p>Fri, 03 Feb 2017 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39981&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39981&type=2Mārgareta AtvudaSirds mirst pēdējā<p>Kas ir brīvība un par ko esam ar mieru to atdot? &Scaron;is jautājums daudzos var raisīt sa&scaron;utumu, un pirmā impulsīvā atbilde būtu: &ldquo;Protams, ne par ko!&rdquo; Taču, nedaudz padomājot, nāktos secināt, ka patiesībā mēs daļu savas brīvības atdodam ik dienu &ndash; uz to pretendē mūsu darbs, tuvinieki, galu galā arī likumdo&scaron;ana. Taču īstais jautājums būtu &ndash; cik daudz no savas brīvības var atdot &ndash; un kā vārdā &ndash; lai saglabātu tiesības būt cilvēkam? &Scaron;os un citus jautājumus sev raksturīgajā asi nesaudzīgajā un vienlaikus žilbino&scaron;i asprātīgajā manierē risina viena no mūsdienu izcilākajām prozaiķēm &ndash; kanādie&scaron;u rakstniece Mārgareta Atvuda savā jaunākajā romānā &ldquo;Sirds mirst pēdējā&rdquo;, kas pirms neilga laika nācis klajā arī latvie&scaron;u valodā Silvijas Brices tulkojumā.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Romāns sākotnēji iepazīstina lasītāju ar nākotnes (&scaron;ķiet, ļoti tuvas) ainu, kurā, kā ierasts Atvudas antiutopijās, neiespējamā ir ļoti maz. Pasaulē, kurā valda sociāls un ekonomisks sabrukums un izsīku&scaron;i resursi, jauns laulāts pāris Stens un &Scaron;arneina cen&scaron;as iztikt, kā nu var &ndash; mitinās savā automa&scaron;īnā, pārtiek no dzeramnaudas, ko &Scaron;armeina saņem, strādādama bārā, baidās no apkārtklejojo&scaron;ām tikpat izmisu&scaron;u cilvēku bandām, un slīgst arvien dziļākā izmisumā. Kad sasniegta bezcerības robeža, negaidot rodas &scaron;ķietams risinājums visām problēmām. Tas ir Pozitrona projekts &ndash; sociāls eksperiments, kas piedāvā Stenam un &Scaron;armeinai pastāvīgu darbu un &ndash; kas ir tik svarīgi! &ndash; pa&scaron;iem savu komfortablu mājokli projekta ietvaros veidotajā Saderības pilsētā. Apmaiņā pret &scaron;o paradīzi jāziedo tikai tāds nieks &ndash; sava brīvība katru otro mēnesi, kas jāpavada cietuma kamerā. Protams, &scaron;ādam lieliskam plānam nekavējoties jāpiesakās!</p> <p>&nbsp;</p> <p>Taču, kā to nosaka antiutopijas likumi (un kā notiek gandrīz katrā Atvudas romānā), ideālais risinājums slēpj sevī pamatīgu āķi. Un vispirms jau nodod nevis mākslīgi radītā sociālā struktūra, bet gan cilvēciskā daba. Pamazām, slepus viens no otra, Stens un &Scaron;armeina kaislīgi iemīlas savos dublieros &ndash; pārī, kas dzīvo viņu mājā, kamēr viņi pa&scaron;i atrodas cietumā. Drīz virsroku gūst neuzticē&scaron;anās, vainas apziņas un seksuālās iekāres radītā spriedze, un Pozitrons sāk atgādināt ne vairs vēlmju piepildījumu, bet gan drīzāk baisa pareģojuma pārtap&scaron;anu īstenībā.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Romānā &ldquo;Sirds mirst pēdējā&rdquo; skaudra satīra par mūsdienu sabiedrībā aktuālajām pseidovērtībām savijas ar patiesi draudīgas iespējamās nākotnes ieskicējumu. Taču kā visos savos darbos, arī &scaron;ajā rakstniece spēj problemātiskas tēmas ietērpt apbrīnojami aizraujo&scaron;ā sižetā.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Mārgareta Atvuda sarakstījusi vairāk nekā četrdesmit prozas, dzejas un eseju grāmatu. Viņa ir saņēmusi daudzas literārās balvas, to vidū Bukera balvu, Artura Č. Klārka balvu, Astūrijas prinča balvu literatūrā, Francijas <em>Chevalier dans l&rsquo;Ordre des Arts et des Lettres</em>, Itālijas <em>Premio Mondello</em> un 2014. gadā Oriona grāmatu balvu daiļliteratūrā. 2012. gadā Karaliskā Literatūras biedrība (<em>RSL</em>) pie&scaron;ķīra viņai savu augstāko apbalvojumu &ndash; titulu <em>Companion of Literature</em>.&nbsp;</p> <p>&nbsp;</p> <p>Pieejama arī e-grāmata.</p> <p>No angļu valodas tulkojusi Silvija Brice.</p>Fri, 03 Feb 2017 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39965&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39965&type=2Jūnass JūnasonsSlepkavnieks Anderss un viņa draugi (un dažs labs nedraugs)<p>Zviedru rakstnieks Jūnass Jūnasons pasaules slavu un atzinību saņēmis, jau iznākot pirmajam romānam &ldquo;Simtgadnieks, kas izkāpa pa logu un pazuda&rdquo;, &ndash; grāmata izdota neskaitāmās valstīs, un tās kopējais metiens pasaulē sasniedzis vairākus miljonus, pēc tās motīviem uzņemta arī filma. Arī viņa nākamā grāmata &ldquo;Analfabēte, kas prata rēķināt&rdquo; priecēja lasītājus daudzās valstīs, to skaitā Latvijā. Tikko iznācis Jūnasa Jūnasona jaunākais romāns &ldquo;Slepkavnieks Anderss un viņa draugi (un dažs labs nedraugs)&rdquo;.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Dažādi dīvaiņi sastopami visos Jūnasa Jūnasona romānos, un arī &scaron;is nav izņēmums. Joanna &Scaron;elandere ir neticīga mācītāja bez draudzes, principiem un ienākumiem, Pērs Pēr&scaron;ons &ndash; administrators mazītiņā viesnīcā, kas reiz bijis bordelis. Bet Slepkavnieks Anderss patie&scaron;ām ir slepkavnieks, vīrs, kur&scaron; pats neatceras, kā viņam gadījies trīs reizes (ar padsmit gadu intervālu, kas pavadīts ieslodzījuma vietās) dažādos veidos nogalināt cilvēkus. Jaukā trijotne sastopas neapskaužamā situācijā &ndash; kāds dīvains vīrs Pēram uzticējis aploksni ar naudu, kas nododama Slepkavniekam Andersam. Sīkums, vai ne? Bet aploksnē ir tikai puse summas... un situācijās, kad pazudusi nauda, agresīvi var kļūt pat ļoti rāmi un līdzsvaroti cilvēki, kur nu vēl slepkavnieki. Pērs gribētu tikt vaļā no aploksnes un, ja iespējams, palikt dzīvs. Slepkavnieks Anderss gribētu visu naudu. Bet dīvainā mācītāja Joanna gribētu sākt jaunu dzīvi &ndash; bagātu, dro&scaron;u un visādā ziņā lielisku. Trijotnei sastopoties, &scaron;ķīst dzirksteles, top uzceltas (un sagrautas) dažas gaisa pilis un dzimst ideālā biznesa ideja...</p> <p>&nbsp;</p> <p>Jūnasa Jūnasona rakstnieka talants slēpjas prasmē radīt brīni&scaron;ķīgas situāciju komēdijas, kuru fonā kā pilsēta naktī gai&scaron;i uzmirdz dažādas mūsdienu pasaules aktualitātes. Viņa radītie varoņi vienlaikus&nbsp; ir kariķēti un smieklīgi, cilvēciski un skumji, un viņu mazās un lielās viltībiņas, kas izdomātas, lai sekmīgi airētos uz priek&scaron;u tai sabangotajā un bīstamajā milzu jūrā, ko mēs visi saucam par dzīvi, brīžiem liek pasmaidīt un pat skaļi smieties, bet &scaron;ad tad izraisa rezignētu smaidu. Un lasītājs pieķer sevi turam īk&scaron;ķi par to, lai romāna dīvainajiem varoņiem viss izdotos &ndash; pat tad, ja viņu spēlītes ir pretlikumīgas un bīstamas apkārtējiem.</p> <p>&Scaron;ī ir grāmata, kuru dro&scaron;i var dāvināt mīļotajam vīrietim vai tētim (un tad slepeni izlasīt arī pa&scaron;ai!).</p> <p>&nbsp;</p> <p>Pieejama arī e-grāmata.</p> <p>No zviedru valodas tulkojusi Inga Grezmane.</p>Thu, 02 Feb 2017 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39963&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39963&type=2Neils SinklērsKomandiertētis: pamatapmācība. Elites klases tētis. Izcila bērna aprūpe<p>Kad ilgi gaidītais bērniņ&scaron; beidzot ir ieradies mājās un jaunā māmiņa lieti&scaron;ķi un zino&scaron;i aprūpē jauno ģimenes locekli, tētis var sajusties atstumts, nezino&scaron;s un reizēm pat... neiederīgs! Nav taču viegli tā uzreiz saprast, kas un kā darāms, kā no <em>nezinī&scaron;a</em> un <em>traucēkļa</em> kļūt par izcilu jauno tēti, kura palīdzība un zinā&scaron;anas tiks pieņemtas un novērtētas.&nbsp; Trīs bērnu tēvs, izbijis armijas komandieris Neils Sinklērs labi zina, kā jūtas vīrietis, kur&scaron; nupat komandējis veselu pulku bra&scaron;u kareivju, bet tagad netiek galā ar brēco&scaron;u knauķi. &ldquo;Manā dzīvē ir bijis maz tik biedējo&scaron;u brīžu, kādus piedzīvoju, pārvedot no slimnīcas pirmdzimto dēlu. [..] Ja vienos naktī jums rokās brēc jaunkareivis, jums ir vajadzīga praktiska un saprotama apmācību rokasgrāmata vecākiem &ndash; un it sevi&scaron;ķi tētim.&rdquo;</p> <p>&nbsp;</p> <p>Un tā nu Neils Sinklērs ķērās pie darba &ndash; &nbsp;uzkrājot pieredzi, izstrādāja situācijai piemērotu &ldquo;kaujas&rdquo; plānu &ndash; &ldquo;Komandiertētis: pamatapmācība&rdquo;. &ldquo;Komandiertētis&rdquo; ir praktiska, lieti&scaron;ķa un konstruktīva rokasgrāmata, kas palīdzēs jaunajiem tēviem (un ikvienam, kas iesaistīsies zīdaiņa kop&scaron;anā) pēc iespējas labāk tikt galā ar svarīgo uzdevumu &ndash; bērna aprūpi.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Grāmatai piemīt jauki vīri&scaron;ķīgs humors. Praktiskie padomi ir ļoti konkrēti un kodolīgi, tāpēc viegli uztverami un izpildāmi &ndash; tāds savdabīgs armijas stiliņ&scaron;. Papildus iemaņām, kā izdzīvot pa&scaron;as pirmās dienas un mēne&scaron;us ar jaundzimu&scaron;o, autors piedāvā arī dažādus paņēmienus, kuri noderēs, kad bērns sāks rāpot, kļūs patstāvīgāks un būs gatavs aktīvi iesaistīties rotaļās.</p> <p>&nbsp;</p> <p>&ldquo;Komandiertētis: pamatapmācība&rdquo; ir noderīga un pārskatāma rokasgrāmata, kurā autors runā par bērna veselību, attīstību un disciplīnu, aizraujo&scaron;ā un atjautīgā veidā sniedzot padomus, kuri noderēs ikdienā. &ldquo;Komandiertētis&rdquo; piedāvā tādu apmācības kursu, pēc kura jūs vairs nenobiedēs mazuļa vēdergraizes, netīras autiņbiksītes vai zobu nāk&scaron;ana, un jūs būsiet pilnīgi gatavs kopā ar bērnu doties iepirkties, rotaļāties spēļu laukumā vai braukt ar sabiedrisko transportu.</p> <p>&Scaron;ī ir grāmata, kuru dro&scaron;i var dāvināt visiem jaunajiem vecākiem. Tajā atrodamie padomi ir vienkār&scaron;i, kodolīgi un orientēti uz tūlītēju rezultātu &ndash; tie&scaron;i tas, kas nepiecie&scaron;ams brīdī, kad valdo&scaron;ās emocijas jauno vecāku prātā drīzāk ir apjukums un bažas, nekā mierīga pārliecība par to, kā apieties ar jauno ģimenes locekli.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Pieejama arī e-grāmata.</p> <p>No angļu valodas tulkojusi Lilija Berzinska.</p>Thu, 02 Feb 2017 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39961&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39961&type=2Ilgonis BērsonsSegvārdi un segburti<p>Klātesot tuviniekiem, laikabiedriem, draugiem un lasītājiem, pirms Ziemassvētkiem Rīgas Latvie&scaron;u biedrības namā tika atvērta literatūrzinātnieka Ilgoņa Bērsona pētījuma &bdquo;Segvārdi un segburti&rdquo; otrā grāmata.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Ilgonis Bērsons, Dr. philol. h. c. (dzimis 1931. gadā), literatūrzinātnieks, rakstnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors, Atzinības krusta virsnieks, kura mūža darbs veltīts latvie&scaron;u literārā mantojuma apzinā&scaron;anai, pētniecībai un publicē&scaron;anai, &scaron;ogad svin 85 gadu jubileju.</p> <p>&nbsp;</p> <p><span style="font-size: 13.6px;">&bdquo;Katrs, kur&scaron; kaut reizi sadūries rakstos ar 19. un arī 20. gadsimta modi latvie&scaron;u avīzēs un žurnālos autorus paslēpt zem neko neizsako&scaron;u burtu kombinācijām vai segvārdiem un atskārtis, ka noskaidrot autorību viņam nav ne mazāko iespēju, jo pietrūkst laika, zinā&scaron;anu un bezgalīgas pacietības, man piekritīs &ndash; &scaron;ī ir unikāla grāmata. To vajadzēs pēc pieciem un piecdesmit pieciem gadiem, kamēr vien dzīva būs latvie&scaron;u valoda un interese par attiecīgo laika posmu. Zinu, nav &scaron;āda žanra, bet Ilgoņa Bērsona pieredze un zinā&scaron;anas grāmatu &bdquo;Segvārdi un segburti&rdquo; padara &ndash; kā nu kurā vietā &ndash; par pētniecisku trilleri, detektīvu, dēku, reizēm ar politisku, reizēm ar traģikomisku nokrāsu. Tas, kā viņ&scaron; prot ielūkoties mūsu kultūrvēstures aizkulisēs, ir elpu aizraujo&scaron;s lasī&scaron;anas piedzīvojums.&rdquo; Arno Jundze, rakstnieks, literatūrzinātnieks, Latvijas Rakstnieku savienības priek&scaron;sēdētājs.</span></p> <p><span style="font-size: 13.6px;"><br /></span></p> <p>Par &bdquo;Segvārdu un segburtu&rdquo; pirmo grāmatu: &bdquo;Jābrīnās par to, cik veiksmīgi nieka 360 lapaspusēs aptverta autora grandiozā artava. Segvārdu vāk&scaron;ana sākusies pirms 45 gadiem un kulminējusi izcili koncentrētā pētījumā, kurā ne mirkli nav liekvārdības vai aizplū&scaron;anas no svarīgā. Varētu nevilcinoties apgalvot, ka &bdquo;Segvārdi un segburti&rdquo; ir priek&scaron;zīmīgs pretendents uz Literatūras gada balvu literatūrzinātnē. Neatkarīgi no tā Bērsona darbs ierindojas starp pēdējo gadu būtiskākajiem un pamanāmākajiem sasniegumiem latvie&scaron;u literatūras pētniecībā.&rdquo; Arnis Koro&scaron;evskis, literatūrzinātnieks (Ubi Sunt)</p> <p>&nbsp;</p> <p>Pētījuma pirmā daļa jau kļuvusi par bibliogrāfisku retumu, otro aicinām iegādāties apgāda &bdquo;Mansards&rdquo; interneta veikalā <a href="http://www.apgadsmansards.lv/lv/">http://www.apgadsmansards.lv/lv/</a>, kā arī lielākajās grāmatnīcās visā Latvijā.&nbsp;</p>Thu, 02 Feb 2017 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40166&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=40166&type=2Ivars BražisAsinīs rūdītais<p>&Scaron;obrīd dzīvojam laika ciklā, ko iezīmē apaļu gadsimtu seni un dramatiski vēstures notikumi, kas izmainīja pasaules kārtību: Pirmais pasaules kar&scaron;, Eiropas impēriju sabrukums, Krievijas revolūcija, jaunu nacionālu valstu, to skaitā Latvijas, dzim&scaron;ana. Simtgades simbolisms aktivizējis tos rado&scaron;os cilvēkus, kas ieinteresēti vēstures notikumu atcerē un pieminē&scaron;anā. Zīmīgi, ka pirms gada <em>Apgāds Zvaigzne ABC</em> izdeva Tālivalža Margēviča dokumentāli vēsturisku romānu &bdquo;&Scaron;ķērsiela 13&rdquo;, kas bija veltīts latvie&scaron;u strēlnieka Eduarda Bērziņa liktenim. Tie&scaron;i gadu vēlāk apgāds laiž klajā vēstures interesenta, rūpnīcas VEF biju&scaron;ā ģenerāldirektora Ivara Braža vēsturiski biogrāfisku romānu &bdquo;Asinīs rūdītais&rdquo;.</p> <p>&nbsp;</p> <p><strong>Grāmatas &bdquo;Asinīs rūdītais&rdquo; atvēr&scaron;anas svētki notiks 27. janvārī pulksten 14.00 </strong>Rīgā, K. Valdemāra ielā 6, Zvaigznes prezentāciju zālē (ieeja no grāmatnīcas), tajos piedalīsies grāmatas autors <strong>Ivars Bražis</strong>, viņa tuvākais palīgs romāna literārajā noformējumā Alīna Melngaile, romāna galvenā varoņa <strong>Indriķa Ekerta</strong> dzimtas pārstāvji, grāmatas sponsori &bdquo;Latvijas Mobilais telefons&rdquo;, kā arī apgāda &bdquo;Zvaigzne ABC&rdquo; rado&scaron;ā komanda.&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;</p> <p>Romāna galvenais varonis ir Indriķis Ekerts &ndash; 5. Zemgales latvie&scaron;u bataljona strēlnieks. Viņ&scaron;, par spīti ļoti smagajam ievainojumam Ziemassvētku kauju laikā, brīnumainā kārtā izdzīvoja, pusdzīvs nokļuva Vācijas gūstā un, pārcietis smago gūsta laiku, atgriezās Latvijas atbrīvo&scaron;anas cīņās pret boļ&scaron;evikiem kā Latvijas armijas 12. Bauskas kājnieku pulka kaprālis. Līdzīgi daudziem Pirmā pasaules kara strēlniekiem un Latvijas armijas karavīriem Indriķis Ekerts izveidoja savu lauku saimniecību neatkarīgajā Latvijas valstī. Viņ&scaron; un viņa ģimene smagi pārdzīvoja Latvijas trīs okupācijas Otrā pasaules kara un tam sekojo&scaron;ajos gados, tomēr savā 89 gadus garajā mūžā Indriķis ne vien saglabāja dzimtās Zemgales smagnējo lauku mierīgumu, izturību, ticību tēvu zemes brīvībai, nenogursto&scaron;o darba čaklumu, sirds dāsnumu, humora dzirksti un bagātu strēlnieku dziesmu krājumu, bet arī prata to visu nodot saviem pēcnācējiem.</p> <p>Stāsts par Indriķi Ekertu ir stāsts par vienu nelielu, bet neatņemamu Latvijas vēstures daļiņu, daļiņu, kas mērāma viena cilvēka mūža mērogā.</p> <p>Pieejama arī e-grāmata.</p>Thu, 26 Jan 2017 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39555&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39555&type=2Zigmunds SkujiņšDziļurbums laikā<p>25. decembrī izcilākajam 20.&nbsp;gs. otrās puses latvie&scaron;u prozistam Zigmundam Skujiņam aprit 90 gadu jubileja. Apgāds &ldquo;Mansards&rdquo; &scaron;im notikumam par godu laiž klajā Skujiņa izcilāko noveļu izlasi &ldquo;Dziļurbums laikā&rdquo; un aizsāk jaunu sēriju &ldquo;&ldquo;Mansarda&rdquo; klasika&rdquo;.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Izlase &ldquo;Dziļurbums laikā&rdquo; veidota saskaņā ar autoru un aptver visus viņa daiļrades periodus, sākot ar 1957. gadā publicēto &ldquo;Vienas nakts hroniku&rdquo; (ar kuru tika reabilitēts noveles žanrs un Hru&scaron;čova &ldquo;atku&scaron;ņa&rdquo; laikā presē aizsākās pirmās nopietnās diskusijas par latvie&scaron;u literatūru) un beidzot ar 2007. gadā sarakstīto noveli &ldquo;Verdo&scaron;ie dubļi&rdquo;.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Latvie&scaron;u literatūras vēsturē īpa&scaron;i piemin Skujiņa romānus, to skaitā &ldquo;Kolumba mazdēli&rdquo; (1961), &ldquo;Kailums&rdquo; (1970), &ldquo;Gulta ar zelta kāju&rdquo; (1984) un &ldquo;Miesas krāsas domino&rdquo; (1999), taču pats Skujiņ&scaron; atzīst, ka &ldquo;es sevi turu par stāstnieku, kas pa starpu raksta romānus&rdquo;. Mūsdienās, kad nebeidzamu seriālu kultūras dēļ pla&scaron;ās formas ir nesalīdzināmi populārākas, rakstnieka romāni aizēno viņa veikumu īsprozā.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Kritiķis un rakstnieks Guntis Berelis savā &rdquo;Latvie&scaron;u literatūras vēsturē&rdquo; raksta: &ldquo;Laika un telpas aptvērums Skujiņa īsprozā patiesi vērienīgs: viņ&scaron; rakstījis par Seno Romu (&ldquo;Gladiatori&rdquo;, 1970), Čingishana sirojumu laikā sakņotu līdzību par brīvību (&ldquo;Novele par Čingishana zirgu&rdquo;, 1967), par mācītāju un rakstnieku Juri Neikenu, kur&scaron; mēģināja izlaipot starp latvie&scaron;iem un vācie&scaron;iem (&ldquo;Neikens iet uz Roperbeķiem&rdquo;, 1973), par rakstnieka Lampeduzas, &ldquo;Geparda&rdquo; autora, dzīvi Latvijā (&ldquo;Sapņi&rdquo;, 1965), par Džona Lenona noslepkavo&scaron;anu (&ldquo;Dubultfantāzija&rdquo;, 1985), mesiānisku apokrifu par Kristus dēlu (&bdquo;Dieva Dēla dēls&rdquo;, 1991), par dažiem mīklainiem Aspazijas biogrāfijas faktiem (&ldquo;Sātana eņģelis&rdquo;, 1996) u.&nbsp;c.&rdquo;</p> <p>&ldquo;Skujiņa prozas augsto kvalitāti zināmā mērā garantē viņa panākumi; grāmatu lielie metieni, tituli un pagodinājumi, bet jo īpa&scaron;i tulkojumi ļauj būt finansiāli neatkarīgam un ar amatiem nesaistītam, viņ&scaron; arī nekad nav bijis komunistiskās partijas biedrs. Tas ļauj būt profesionālam rakstniekam, kur&scaron; literatūrai un sabiedriskajām aktivitātēm velta visu savu laiku. Skujiņ&scaron; ir ne vien spēcīgākais latvie&scaron;u prozists, bet arī orators, uz kura viedokli un stāju citi rakstnieki var paļauties; no tribīnes vai savos darbos viņ&scaron; spēj sacīt to, kas daudziem citiem nav pa spēkam vai nav vēlams,&rdquo; grāmatas pēcvārdā raksta Jānis Oga.</p> <p>Zigmunda Skujiņa personībai un daiļradei ir nozīmīga loma latvie&scaron;u literatūras attīstībā un nācijas latviskās identitātes saglabā&scaron;anā gan padomju okupācijas laikā, gan mūsdienās, kā arī Latvijas Republikas neatkarības atgū&scaron;anā. Lielā mērā pateicoties Skujiņa un viņa domubiedru neatlaidībai, izdevās atjaunot Otrā pasaules kara laikā nodedzināto Sv. Pētera baznīcas torni, viņ&scaron; gādājis arī par Erika Ādamsona un Mirdzas Ķempes izdemolētās kapavietas atjauno&scaron;anu 90. gadu otrajā pusē. 70. un 80. gados latvie&scaron;u valodā ievie&scaron;as Skujiņa radītie jaunvārdi &ldquo;vaļasprieks&rdquo;, &ldquo;tālrāde&rdquo;, &ldquo;skrotzīmulis&rdquo;, &ldquo;žūžiņ&scaron;&rdquo;, viņ&scaron; atrod jaunu pielietojumu vārdiem &ldquo;klupinā&scaron;ana&rdquo; un &ldquo;karsējs&rdquo; no Vecā Stendera vārdnīcas.</p> <p>Z. Skujiņ&scaron; ir viens no visvairāk tulkotajiem latvie&scaron;u rakstniekiem, viņa darbi izdoti vācu, angļu, zviedru, krievu, bulgāru, čehu, slovāku, ungāru u. c. valodās vairāk nekā septiņos miljonos eksemplāru un spēj ieinteresēt arī mūsdienu lasītājus ārzemēs&nbsp;&ndash; romāns &ldquo;Miesas krāsas domino&rdquo; (iekļauts Latvijas kultūras kanona papla&scaron;inātajā sarakstā) izdots arī Lielbritānijā 2014. gadā, Zviedrijā 2015. gadā, 2017.&nbsp;gadā iznāks Itālijā un Maķedonijā.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Goda nosaukumi un prēmijas: Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1973), LPSR Tautas rakstnieks (1985), Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (1998), Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts (1999), Gada balva literatūrā (2003) par prozas krājumu &bdquo;Bur&scaron;ana un tinte&rdquo;, Aleksandra Čaka balva (2005) par Rīgas attēlojumu literatūrā, Gada balva literatūrā (2007) par mūža ieguldījumu literatūrā, Latvijas Republikas Ministru kabineta balva par mūža ieguldījumu literatūrā (2007), Rīgas balva (2010). Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (2008).</p> <p>&nbsp;</p> <p>&ldquo;Mansards&rdquo; darbību sāka 2005. gadā ar Zigmunda Skujiņa Rakstu 1. sējumu; līdz 2011. gadam iznāca 10 Rakstu sējumi. Grāmata &ldquo;Dziļurbums laikā&rdquo; aizsāk jaunu sēriju &ldquo;&ldquo;Mansarda&rdquo; klasika&rdquo;, ko veidos darbi, par kuru palik&scaron;anu latvie&scaron;u literatūrā&nbsp; uz ilgu nav vairs nekādu &scaron;aubu. Zigmunda Skujiņa noveles stāv līdzās Rūdolfa Blaumaņa, Andreja Upī&scaron;a, Jāņa Ezeriņa un Erika Ādamsona īsprozai.</p> <p>Izlases sakārtotājs un pēcvārda autors &ndash; Jānis Oga. Grāmata izdota ar Rīgas domes atbalstu.</p> <p><strong>&nbsp;</strong></p> <p>Aicinām iegādāties grāmatu apgāda &bdquo;Mansards&rdquo; interneta veikalā <a href="http://www.apgadsmansards.lv/lv/">http://www.apgadsmansards.lv/lv/</a>, kā arī lielākajās grāmatnīcās visā Latvijā.</p> <p>&nbsp;</p>Tue, 27 Dec 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39554&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39554&type=2Džūlija EndersaPar zarnu šarmu<p>Džūlijas Endersas grāmata &ldquo;Par zarnu &scaron;armu&rdquo; ir pārsteidzo&scaron;s bestsellers. Tikko iznākusi, tā kļuva par pirktāko Ziemassvētku grāmatu Vācijā un vienā elpas vilcienā iekaroja arī pārējās pasaules pirktāko grāmatu topus. To lasa visi &ndash; gan vienkār&scaron;i zarnu īpa&scaron;nieki, gan zarnās izglītoti profesionāļi. <em>Apgāds Zvaigzne ABC</em> ir izdevis &scaron;o grāmatu latviski un par to jau atzinīgi izteiku&scaron;ies arī vairāki latvie&scaron;u veselības jomas speciālisti.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Par ko ir &scaron;ī grāmata un kam tā domāta? Grāmata ir domāta ikvienam cilvēkam &ndash; gan tiem, kam nekas fiziski nekai&scaron;, gan tiem, kam ir kādas sūdzības. Izrādās, ka zarnas ir nozīmīgs smadzeņu padomnieks, nevis kaut kas nesaprotams vēderā, par ko pieklājīgā sabiedrībā labāk nerunāt.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Līdztekus &ldquo;netīro darbu&rdquo; veik&scaron;anai zarnas nosaka mūsu būtību! Liekais svars, depresijas un alerģijas ir saistītas ar izjauktu līdzsvaru zarnu florā. Ja vēlamies labi justies un dzīvot ilgi un laimīgi, ir jākopj zarnas. &Scaron;o tēzi apstiprina aktuāli zinātniskie pētījumi. Autore amizantā veidā atklāj, cik komplekss un apbrīnojams orgāns ir zarnas, un ļauj lasītājam diskrēti iepazīt pa&scaron;am savu iek&scaron;ējo pasauli.</p> <p>Sintija Buhanovska blogā trolejbuss.lv dalās atziņās pēc grāmatas lasī&scaron;anas: &ldquo;Dž. Endersa parāda un sasaista visa organisma mijiedarbību [..]. Tā, piemēram, autore skaidro siekalu nozīmi un to, ka tie&scaron;i siekalas izdalot vielu opiorfīnu, kur&scaron; iedarbības ziņā esot spēcīgāks par morfīnu, turklāt tam piemītot arī antidepresanta īpa&scaron;ības (30. lpp.). Ne viens vien pēc paē&scaron;anas jūtas noguris, un izrādās, ka sāta sajūtai, procesiem, kas pārstrādā uzņemto ēdienu un smadzenēm ir cie&scaron;a saistība. Autore saka: &ldquo;Nogurums traucē strādāt smadzenēm, bet tievajai zarnai tas ir tie&scaron;i laikā&rdquo; (46. lpp.). Nav aizmirsts rakstīt par celiakiju, par laktozes un fruktozes nepanesamību, par taukiem, kas taisni pa limfvadiem dodas uz sirdi (55. lpp.), līdz seko secinājums, ka &ldquo;tas, ko uzskatām par pārtikas intoleranci, iespējams, ir pilnīgi normāla organisma reakcija, cen&scaron;oties vienas paaudzes laikā pārslēgties uz tādu uzturu, kādu tas nav pazinis iepriek&scaron;ējos miljonos gadu.&rdquo; (64. lpp.)</p> <p>&nbsp;</p> <p>[..] Grāmatas vērtība ir ne tikai sarežģīto jautājumu vienkār&scaron;ais izskaidrojums, bet arī smalkā iedziļinā&scaron;anās cilvēka uzbūvē, parādot, kā dažādie simptomi var būt saistīti ar zarnu traktu. Jā, un Endersa min, ka &ldquo;95 procentus serotonīna organisms izstrādā zarnu &scaron;ūnās&rdquo; (133. lpp.), un tas, kā zinām, ir &ldquo;laimes hormons&rdquo;, kur&scaron; rūpējas par mūsu garastāvokli. Lūk, laime slēpjas zarnās!&rdquo;</p> <p>Džūlija Endersa (1990) strādā pie zinātniskā pētījuma un gatavojas doktora grāda iegū&scaron;anai Mikrobioloģijas un slimnīcu higiēnas institūtā Frankfurtē pie Mainas. Ar lekciju "Darm mit Charme" (Zarnas ar &scaron;armu) uzvarējusi <em>Science Slam</em> Freiburgā, Berlīnē un Karlsrūē, kļūstot par starptautisku <em>YouTube</em> zvaigzni.</p> <p>Džila Endersa ir komunikāciju dizainere, kas specializējas zinātnes publiskajā komunikācijā. Strādā Berlīnē, Ķelnē, Karlsrūē un Filadelfijā.</p> <p>&nbsp;</p> <p>No vācu valodas tulkoju&scaron;as Anne Sauka un Meldra Āboliņa.</p>Tue, 27 Dec 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39551&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39551&type=2Velga VītolaMirkļi Latvijas dabā<p>Izcils fotoalbums visai ģimenei &ndash; tā bez kautrē&scaron;anās raksturojams Velgas Vītolas jaunākais veikums &ldquo;Mirkļi Latvijas dabā&rdquo;. Tā ir grāmata, kuru &scaron;ķirstīsiet un apbrīnosiet ne reizi vien, iepazīstot un apjūsmojot Latvijas mežu iemītniekus.</p> <p>Velgai Vītolai &ndash; lāču mammai un aļņu aprūpētājai, meža dzīves zinātājai, stāstniecei un fotogrāfei &ndash; ir izdevies apstādināt mirkli. Viņa nav paļāvusies uz veiksmi vai nejau&scaron;ību, bet darījusi to neatlaidīgi un aizrautīgi, diendienā uzturoties meža zvēru vidū. Grāmatai atlasītas fotogrāfijas, kas tapu&scaron;as tajos retajos brīžos, kad visi nosacījumi, lai uzņemtu labu fotoattēlu, ir sakritu&scaron;i: gaisma ir perfekta, dzīvnieks, kuru gaida, ir parādījies, un Velga Vītola īstajā laikā ir atradusies īstajā vietā.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Vasara, rudens, ziema un pavasaris &ndash; mūsu mežu iemītnieki ko&scaron;ajos vasaras un palsajos ziemas tērpos ir skaisti un interesanti vēro&scaron;anai. Prāvā aļņu mamma un viņas neveiklie garkājainie mazuļi, mežacūka ar svītrainiem sivēniem, lāči pekaiņi un draiskulīgie lācēni, veiklie lapsas bērni, tramīgie zaķi, bra&scaron;ie bebri un krā&scaron;ņie staltradži brieži &scaron;īs grāmatas lappusēs aicināt aicina iepazīties tuvāk ar dzīvi mežā gada garumā.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Fotoalbumā publicētas ne tikai unikālas fotogrāfijas &ndash; Latvijas meža dzīvnieki un viņu mazuļi &ndash;, bet izlasāmi arī interesanti fakti, kas palīdz izprast dzīvnieku paražas un atklāt mazāk zināmo par viņu ģimenes un mīlas dzīvi. Ķirzaku pāra kāzu foto, staltbriedis ar niecīgiem, pūkainiem ragu aizmetnī&scaron;iem (vai zinājāt, ka tie dienas laikā izaug par 2,5 centimetriem?), lūsis slēpnī un zilzaļas sēnes &ndash; tas viss tepat Latvijā!</p> <p>&nbsp;</p> <p>Žurnāliste un rakstniece Biruta Eglīte grāmatā &ldquo;Zvēri un cilvēki&rdquo; par Velgu Vītolu saka: &ldquo;Velga ir unikāls cilvēks ne tikai Latvijas, bet visas pasaules mērogā. Kāds teiks, ka pārspīlēju. Esam pieradu&scaron;i būt pieticīgi, pārāk bieži neprotam novērtēt to, kas mums ir, ar ko esam bagāti un varam lepoties, jā, visas pasaules mērogā.&rdquo; Un krā&scaron;ņais fotoalbums vienlaikus ir gan pierādījums B. Eglītes sacītajam, gan lieliska dāvana ikvienai ģimenei, kas vēlas iepazīt Latvijas dabu.</p>Tue, 27 Dec 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39550&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39550&type=2Terijs HeizsEs esmu Svētceļnieks<p>Īstam trilleru cienītājam britu rakstnieka un scenārista Terija Heiza romāns &ldquo;Es esmu Svētceļnieks&rdquo; liks aizmirst par darāmajiem darbiem un pirmssvētku drudzi, no visas sirds izbaudot sižeta pavērsienus, izcili savdabīgos varoņus un nepārejo&scaron;u spriedzi visa apjomīgā romāna garumā. Teksts ir blīvs un pilns ar atsaucēm uz aktuāliem notikumiem, lasot ir sajūta, ka tas ir dokumentāls darbs &ndash; un &scaron;o sajūtu vēl vairāk pastiprina skaudri reālistiskais skatījums uz notikumiem kā arī ierasti laimīgo beigu iztrūkums.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Sākums ir tradicionāls &ndash; pa&scaron;ā Ņujorkas centrā notikusi slepkavība. Skābes vannā peld sieviete, kuras identitāti noskaidrot būs gaužām grūti, jo slepkava ir parūpējies, lai nepaliktu nekādi pavedieni. Varētu sacīt, ka &scaron;eit redzams ideāls noziegums: upuris nav identificējams, telpā ar īpa&scaron;ām metodēm pilnīgi likvidētas pat DNS pēdas, nav nekādu norāžu par motīvu. Ja nu vienīgi... ne velti izmeklētājs Bredlijs &scaron;urp ir ataicinājis kādu īpa&scaron;u cilvēku. Svētceļnieks ir izbijis slepeno dienestu aģents, viņa īsto vārdu nezina neviens. Pēc 11. septembra viņ&scaron; ir pensionējies no izlūkdienesta un uzrakstījis grāmatu par noziegumiem un to atklā&scaron;anu. Tas ir augstas klases akadēmisks teksts, kas domāts profesionāļiem cīņā ar noziedzību un tajā detalizēti aprakstītas gan izmeklē&scaron;anas metodes, gan analizētas noziedznieku pieļautās kļūdas. &Scaron;ķiet loģiski, ka no tās var daudz mācīties &ndash; un izrādās, mācīties var ne tikai izmeklētāji. Jaunā sieviete ir noslepkavota, soli pa solim ievērojot Svētceļnieka rakstīto. Kur&scaron; paveicis ko tādu? Kāpēc? Iespējams, Svētceļnieks ir vienīgais, kam ir izredzes atklāt &scaron;o noziegumu &ndash; un viņ&scaron; dodas pa neeso&scaron;ām pēdām.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Slepkavība, lai cik perfekti paveikta, izrādās tikai niecīga daļiņa no kaut kā milzīga, un drīz vien pat pieredzēju&scaron;iem izmeklētājiem jāatzīst, ka izredžu nokļūt sarežģītā noziegumu labirinta centrā un uzzināt, kas ir slepkavas patiesie motīvi, būs grūti vai pat neiespējami. Tomēr Svētceļnieks nepadodas. No ASV viņa ceļ&scaron; ved uz&nbsp; Turcijas kūrortpilsētu Bodrumu, bet no tās vēl tālāk un dziļāk mūsdienu lielās un mazās politikas, noziedzības, terorisma un (cik paradoksāli!) arī draudzības un mīlestības samudžinātajos ceļos, kur indivīda dzīvība ir bezvērtīga, bet varaskāre, atriebība un alkatība ir dzinuļi, kam daudzi nespēj pretoties.</p> <p>&nbsp;</p> <p>&ldquo;Stāstījums vijas un lokās kā maisā iebāzta čūska. Autora vēstījums ir tie&scaron;s, spēcīgs un kinematogrāfisks... Lieliski uzrakstīts romāns,&rdquo; atzīst &ldquo;The Times&rdquo;, un &scaron;im izdevumam piebalso kritiķi un lasītāji visā pasaulē. Romāns tiek arī ekranizēts.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Pieejama arī e-grāmata.</p> <p>No angļu valodas tulkojusi Sandra Rutmane.</p>Tue, 27 Dec 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39549&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39549&type=2Laima KotaIstaba<p>Sērijā "Mēs. Latvija, XX gadsimts" iznāku&scaron;ais Laimas Kotas romāns &ldquo;Istaba&rdquo; ļauj ielūkoties Latvijas ļaužu dzīvē pirms trim gadu desmitiem, kad arvien lielākās saimnieciskās grūtībās nonākusī padomju valsts vara pēk&scaron;ņi kļuva labvēlīga cilvēciskai vēlmei dzīvot pārticīgāk un izsludināja perestroiku. Rakstniece &scaron;o laiku izvelk no cilvēku atmiņām, izmantojot visus savus iemīļotos žanrus &ndash; burlesku un absurda trilleri, farsu un sakāpinātu reālismu &ndash;, lai secinātu: pēc tā, ko esam pārdzīvoju&scaron;i, izejot caur padomju stroju, gan jau izturēsim arī divdesmit pirmā gadsimta sagādātos pārbaudījumus.</p> <p><em>&nbsp;</em></p> <p><em>Perestroikas komunālajā sadzīves kosmosā cilvēku raksturi un dzīves aizvirpuļo draiskā un tāpēc baisā eksistenciālās pieticības orģijā. </em><em>Vai kādam te vispār "sava istaba" (sveiciens Virdžīnijai Vulfai, protams) piederējusi? Vai kāds to izbūvējis suverēnu vismaz sapņos? Padomju laika filmu stilistikas berze ar Laimas Kotas ko&scaron;o pieredzi un sulīgo personisko rokrakstu rāda to karnevālisko materiālu, no kura nācās tapināt nākamo Latvijas neatkarību. Ar varu uzspiestā tautu draudzība un kolektīvās dzīves kaleidoskopiskie mutuļi rada farsa ietvaru katra cilvēka vienīgajai dzīvei.</em></p> <p><em>Gundega Rep&scaron;e</em></p> <p>&nbsp;</p> <p>&nbsp;</p> <p>Vai tie&scaron;ām tā, kā to apraksta romānā &ldquo;Istaba&rdquo; Laima Kota, mēs dzīvojām tikai pirms nieka trīsdesmit gadiem? Vai stāvējām rindā pēc sviesta un desas, un mandarīns bija visu bērnu Jaungada paciņas lielākais kārums? Vai tie&scaron;ām tūrisma brauciens uz Bulgāriju bija saskaņojams ar visvisādām darbavietas komitejām? Un vai tie&scaron;ām telefona ierīko&scaron;anu vajadzēja gaidīt gadiem? Un īsti džinsi bija sapnis, kuru dēļ varēja &scaron;ķirties arī no vesela mēne&scaron;a algas? Tas &scaron;ķiet tik neticami, ka tā vien gribas iebrēkties &ndash; nē, Laima, tā nebija, tu pārspīlē, tu piepu&scaron;ķo, tu izdomā! Bet Laima tik smejas &ndash; tā, bija, tā es atceros. Un patie&scaron;ām perestroikas gados viss aizritēja tik ātri un pārmaiņas bija tik neparedzamas, ka notikumi &scaron;ķita virpināmies gluži vai vienlaikus. Varbūt tas notika viena gada laikā un vienā istabā, varbūt astoņos gados un astoņās istabās, rakstniecei par to maza bēda. &ldquo;Romānā par perestroiku atļāvos laiku mērīt ziloņos un arī citos zvēros,&rdquo; tā viņa saka. Man tas &scaron;ķita aizraujo&scaron;i.</p> <p><em>Gundega Blumberga</em></p> <p>&nbsp;</p> <p>&nbsp;</p> <p>Sērijas romāni top Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas &ldquo;Nacionālā identitāte&rdquo; ietvaros.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Grāmatas tap&scaron;anu un izdo&scaron;anu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis</p>Tue, 27 Dec 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39548&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39548&type=2Tomass MērtonsPārdomas vienatnē<p>Adventes laika ieskaņā Apgādā Zvaigzne ABC iznācis pasaulē labi zināmā trapistu mūka Tomasa Mērtona (1915&ndash;1968) darbs &ldquo;PĀRDOMAS VIENATNĒ&rdquo; &ndash; neliela formāta grāmatiņa ar elegantu, askētisku vāku. Mērtons ir viens no izcilākajiem un ietekmīgākajiem 20. gadsimta garīgajiem autoriem, kura vārds arī mūsdienās joprojām kalpo kā kvalitātes zīme. Kā trapistu mūkam, kur&scaron; izvēlējies veltīt dzīvi lūg&scaron;anai un kontemplācijai, Mērtonam ir kas sakāms par klusumu, vienatni un iek&scaron;ēju norim&scaron;anu tiem, kuri izvēlēju&scaron;ies līdzīgu dzīves ceļu. Taču Mērtons nebija &ldquo;tradicionāls trapists&rdquo; &ndash; paralēli kontemplatīvajai dzīvei viņ&scaron; arī uzturēja saikni ar slaveniem sava laika sociālajiem darbiniekiem, māksliniekiem, politiķiem un teologiem un sarakstīja vairāk nekā 60 grāmatas, rakstus un esejas. &Scaron;ī ārēji aktīvā dzīve pietuvina viņu mūsdienu cilvēkiem, tādēļ viņa sacītais turpina uzrunāt ikvienu, kur&scaron; vēlas savai dzīvei pie&scaron;ķirt dziļumu un jēgu.</p> <p>&nbsp;</p> <p>&Scaron;ī grāmata, kas latviski izdota pirmoreiz, ir viens no visvairāk lasītajiem Mērtona darbiem. Tik populāru grāmatu dara fakts, ka Mērtons apzinās vienatnes lomu cilvēka personības integritātē un spējā mīlēt. &Scaron;ī nav dievbijīga grāmatiņa, kas māca, ka dievi&scaron;ķo var sasniegt, noliedzot savu cilvēcību un tiecoties pēc abstrakta svētuma. Nē &ndash; Mērtons uzsver, ka saikni ar Dievu (un tātad arī ar Dzīvi) vislabāk veidot, nevis bēgot no sevis pa&scaron;a, bet cienot savu temperamentu, raksturu, emocijas un visu, kas padara mūs cilvēciskus. Instruments, kas palīdz saklausīt dievi&scaron;ķo balsi, ir vienatne. Reizēm Mērtons ar to saprot fizisku, reālu palik&scaron;anu vienam klusumā, tomēr &scaron;is vārds, viņaprāt, ietver sevī ko vairāk: tuk&scaron;umu, gara nabadzību, atkarību no Dieva, gaidī&scaron;anu uz viņu. Patiesa vienatne Mērtona izpratnē ir kas tāds, kas ietver visu cilvēka esamību: tas ir stāvoklis, kas nebeidzas, kad atgriežamies aktīvajā dzīvē.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Grāmatā Mērtons uzsver klusuma un vienatnes kā garīgas kategorijas milzīgo nozīmi gan indivīda, gan sabiedrības dzīvē. &ldquo;Sabiedrība ir atkarīga no tās locekļu neaizskaramās personiskās vienatnes,&rdquo; viņ&scaron; raksta. &ldquo;Sabiedrību, kuru veido cilvēki, kuri nepazīst iek&scaron;ēju vienatni, vairs nesatur kopā mīlestība, bet gan nežēlīga un ļaunprātīga vara.&rdquo; Nudien, nebūs daudz tādu cilvēku, kas dienā atrod vismaz pusstundu, lai pasēdētu klusumā, pabūtu ar sevi un Dievu, jo būt nemitīgi aizņemtam &ndash; tas ir kļuvis par normu, nevis izņēmumu... Mērtona grāmata ir ne tikai labs atgādinājums par vienatnes un klusuma vērtību, bet arī skaista, iek&scaron;ēji redzīga meditācija par attiecībām ar Dievu un cilvēces vajadzību pēc ne vien ārēji, bet arī iek&scaron;ēji piepildītas dzīves.</p> <p>&nbsp;</p> <p>No angļu valodas tulkojusi Linda Straume.&nbsp;</p>Tue, 27 Dec 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39547&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39547&type=2Alekss KapīLeons un Luīze<p>Alekss Kapī (<em>Alex Capus</em>, 1961) ir &scaron;veicie&scaron;u rakstnieks. 1994. gadā viņ&scaron; publicēja savu pirmo stāstu krājumu, kam tagad ir sekoju&scaron;as vēl desmit grāmatas &ndash; stāsti, romāni un reportāžas par vēsturi. Romāns &ldquo;Leons un Luīze&rdquo; (2011) ir guvis lasītāju simpātijas visā pasaulē.</p> <p>&nbsp;</p> <p>&ldquo;Tolaik, kad mans vectēvs iepazinās ar Luīzi Žanvjē, viņam bija septiņpadsmit gadu. Es labprāt iztēlojos viņu kā ļoti jaunu vīrieti, kur&scaron; 1918. gada pavasarī &Scaron;erbūrā uzsēja uz divriteņa savu koferi, darinātu no biezas papes, un uz visiem laikiem atstāja tēva māju,&rdquo; tā Alekss Kapī iesāk mīlas stāstu, kas beidzas tikai 1986. gada 16. aprīlī ar Leona Le Galla bēru ceremoniju Notre-Dame katedrālē Parīzē. Dievnamā kā noslēpumaina pagātnes lieciniece pēk&scaron;ņi parādās trausla, sirma dāma, kura stalti un apņēmīgi aizsoļo starp sērojo&scaron;o tuvinieku rindām līdz vaļējam zārkam, lai atvadītos no nelaiķa.</p> <p><br />Pirmā pasaules kara laikā Atlantijas krastā iemīlas divi jauni cilvēki, taču abus iz&scaron;ķir uzlidojums. Nevienam no abiem nepaliek &scaron;aubu, ka otrs ir gājis bojā; Leons apprecas, bet Luīze, kurai piemīt kaislīgs temperaments un neremdināmas alkas pēc neatkarības, iet pati savu ceļu &ndash; līdz 1928. gadā abi nejau&scaron;i ierauga viens otru Parīzē pa metro vilciena logu...</p> <p>&nbsp;</p> <p>Alekss Kapī ir uzrakstījis lielu romānu par 20. gadsimtu un reizē arī brīni&scaron;ķīgu mīlas stāstu par se&scaron;desmit astoņiem gadiem divu cilvēku dzīvē.&nbsp;<br />Abiem nav lemts būt kopā, taču viņu mūža mīlestība ir dziļi saviļņojo&scaron;a.&nbsp;<br />Leons un Luīze ir neaizmirstams mīlas pāris mūsdienu literatūrā.</p> <p>No vācu valodas tulkojusi Silvija Brice.</p>Tue, 27 Dec 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39546&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39546&type=2Rosa Navaro DuranaDons Kihots. Rosas Navaro Duranas pārstāsts bērniem<p>Apgāds &ldquo;Mansards&rdquo; izdevis Migela de Servantesa Saavedras pazīstamā romāna &ldquo;Atjautīgais idalgo Lamančas dons Kihots&rdquo; pārstāstu jaunākā skolas vecuma bērniem. Grāmata nāk klajā par godu Migela de Servantesa 400 gadu nāves atcerei. Tā izdota sadarbībā ar Spānijas Vēstniecību Latvijā un ar tās finansiālu atbalstu. 100 grāmatas eksemplāri tiks dāvināti Latvijas bibliotēkām.&ldquo;Servantess ir pārsniedzis savu sākotnējo mērķi, sniedzot pasaulei dvēseles arhetipisko personāžu, ko visi saprot un izjūt kā savējo, jo tas nepieder kādam noteiktam laikam vai vietai, bet kļuvis par visas pasaules kultūras daļu. Tas ir iemesls, kāpēc &scaron;is darbs ir tulkots tik daudzās valodās un ir saprasts dažādos laikos un kultūrās.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Patiesībā &ldquo;Dons Kihots&rdquo; pieder pie tām grāmatām, kuru lasī&scaron;ana ir nozīmīga akadēmiskai un humanitārajai izglītībai, tādējādi nekad nav par agru to lasīt. Tāpēc arī jau izsenis ir veidoti izdevumi jaunie&scaron;iem un bērniem, &rdquo; izdevuma priek&scaron;vārdā raksta Spānijas vēstnieks Latvijā Pedro Himeness Načers (Pedro Jim&eacute;nez N&aacute;cher).Pārstāsta autore ir Rosa Navaro Durana, ilustrējis Fransesks Rovira. Grāmatu tulkoju&scaron;as Latvijas Kultūras skadēmijas absolventes Marta Kaulakāne, Madara Loce, Kristīne Ločmele, Linda Mičule, Linda Reinsone un Kristīne Treija. Grāmatā iekļauti profesora Damaso Lopesa Garsijas (D&aacute;maso L&oacute;pez Garc&iacute;a) un profesores Allas Placinskas pēcvārdi par &ldquo;Donu Kihotu&rdquo; un tā autoru.&nbsp;Grāmatu iespējams iegādāties www.apgadsmansards.lv, lielākajās Latvijas grāmatnīcās, kā arī grāmatu un kultūrpreču mājā &ldquo;NicePlace Mansards&rdquo; Kr. Barona ielā 21a (pagalmā).</p>Tue, 27 Dec 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39545&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39545&type=2Klāss VāvereŠūpuļdziesmas pieaugušajiem<p>&Scaron;ī ir neparasta grāmata. Tajā pieminētas daudzas populārās mūzikas slavenības, un tā izskatās pēc dzejoļu krājuma, taču tai nepiemīt ne popkultūras kli&scaron;ejiskums, ne pretenzija &bdquo;uz dzeju&rdquo;. Vairoties no trivialitātes un nedomājot par transcendenci, autors &ndash; Latvijā pazīstams rokmūzikas pētnieks Klāss Vāvere &ndash; ļauj izsekot autobiogrāfiskam stāstam, kura pamatā ir visu dzīvi kopta mūzikas mīlestība. Poētiski publicistiskā manierē te godinātas paaudzes vērtības &ndash; roka un popmūzikas albumi (The Beatles, Pink Floyd, King Crimson, Led Zeppelin, Ēriks Kleptons, Bobs Dilans, ABBA, Pērkons, u.c.), kas mūsdienās nereti dēvēti par klasiskiem. Tekstos ir daudz kultūrvēsturisku atsauču, tomēr grāmata nav &bdquo;par mūziku&rdquo;.Klāss Vāvere ir mūzikas aprakstnieks ar vairāk nekā 30 gadu stāžu. Kop&scaron; pagāju&scaron;ā gadsimta 80. gadu vidus daudz publicējies presē (Padomju Jaunatne, Liesma, Latvijas Jaunatne, Labrīt, Diena, Nakts, Klubs, Mūzikas Saule, 9Vīri u.c.), vadījis autorpārraidi &ldquo;&Scaron;ūpuļdziesmas pieaugu&scaron;ajiem&rdquo; Radio SWH ēterā, sastādījis augstu vērtējumu guvu&scaron;u CD sēriju Lullabies/&Scaron;ūpuļdziesmas. Pēdējos gados publicējies portālā www.arterritory.com, sarakstījis vairākas rokmūzikai veltītas grāmatas.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Mūzika autoram ir logs uz pasaules izziņu un sevis apzinā&scaron;anos, iemesls smalkjūtīgām refleksijām par eksistenciāli nospriegotiem mirkļiem cilvēka mūžā un atskatam uz pa&scaron;a pieredzēto. Vienmēr klāteso&scaron;s dzīves fons un pieredze, kas atklāj dažādus personības slāņus, amerikāņu rokzvaigzni vai pirms pusgadsimta miru&scaron;u džeza klasiķi vienojot ar kādreizējo Iļģuciema pusaudzi, aktīvu preses autoru pagāju&scaron;ā gadsimta 80. un 90. gados un piecdesmitgadnieku &scaron;odienas Latvijā un Meksikā. Grāmatai piemīt emocionāla un informatīva vērtība, kā arī personības un laikmeta nospieduma reljefs.Grāmatas redaktors Guntars Godiņ&scaron;, māksliniece Elita &Scaron;ica Vāvere.</p> <p>&nbsp;</p> <p>&bdquo;&Scaron;ūpuļdziesmas pieaugu&scaron;ajiem&rdquo; meklējiet www.apgadsmansards.lv, lielākajās Latvijas grāmatnīcās, kā arī grāmatu un kultūrpreču mājā &ldquo;NicePlace Mansards&rdquo; Kr. Barona ielā 21a (pagalmā).</p>Tue, 27 Dec 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39544&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39544&type=2Māra CielēnaKļūdu Rūdis<p>Apgāds &ldquo;Lietusdārzs&rdquo; izdevis savdabīgu Māras Cielēnas grāmatu &ldquo;Kļūdu Rūdis&rdquo;, kurā iekļauti dzejoļi, kā arī ludziņa bērniem. Visa centrā ir zēns Rūdis, kur&scaron; ir izdomas bagāts un darbīgs. Viņ&scaron; vienmēr kaut ko izgudro, mēģina to īstenot, kļūdās, nonāk savādās situācijās un cen&scaron;as tikt ar tām galā. Dzejoļos atklājas dažādi kļūdī&scaron;anās aspekti &ndash; uzdro&scaron;inā&scaron;anās, citu cilvēku attieksme pret to, kur&scaron; mēģina, bet kļūdās, mācī&scaron;anās, aktīvi darbojoties, utt.&nbsp;</p> <p>&nbsp;</p> <p>Lugā &ldquo;Kļūdu Rūdis Dusmijā&rdquo; galvenais varonis sadusmojas uz savējiem, kas nepieņem viņa kļūdainos izgudrojumus, un nokļūst dusmu zemē Dusmijā, kur viņam nākas iepazīt dusmu dabu un meklēt ceļu atpakaļ uz mājām. Kā dzejoļi, tā luga ir spraigas darbības un interesantu domu pilni.&nbsp;</p> <p>&nbsp;</p> <p>Grāmata pauž nestandarta skatījumu uz dzīvi &ndash; nevis aicina nekļūdīties, bet rosina darboties un tikt ar kļūdām galā, ja tādas gadās. Tā balsta bērnu rado&scaron;o garu, iedro&scaron;ina meklēt pasaulē savu vietu un mudina būt aktīviem. &ldquo;Kļūdies vēl, Rūdi!&rdquo; zēnu mudina kaimiņmeitene Rūta.&nbsp;</p> <p>Būtisks dzejoļu un lugas elements ir humors &ndash; tam nav izklaidējo&scaron;a nozīme; smiekli palīdz tikt galā ar grūtībām, ko rada kļūdī&scaron;anās. Lugā smiekli vārda tie&scaron;ā nozīmē ļauj uzveikt dusmu smagumu.&nbsp;</p> <p>&nbsp;</p> <p>Grāmata liks domāt kā bērniem, tā vecākiem un pedagogiem. Tā piemērota &nbsp;no se&scaron;u līdz divpadsmit gadu vecumam. Lugu &nbsp;iespējams izmantot gan profesionālos, gan bērnu amatierteātros.&nbsp;</p> <p>Grāmatai atbilsto&scaron;u māksliniecisko ietērpu veidojusi māksliniece Anda Strautniece. Viņas zīmējumos Kļūdu Rūdis un citi tēli ir ļoti izteiksmīgi un dzīvelīgi.&nbsp;</p> <p>&nbsp;</p> <div id="_mcePaste" class="mcePaste" style="position: absolute; left: -10000px; top: 0px; width: 1px; height: 1px; overflow: hidden;"> <p class="MsoNormal" style="margin-bottom: .0001pt; line-height: normal; mso-outline-level: 1;"><strong><span style="font-size: 14pt; color: #111111; background-image: initial; background-position: initial; background-size: initial; background-repeat: initial; background-attachment: initial; background-origin: initial; background-clip: initial;">Apgāds &ldquo;Lietusdārzs&rdquo;</span></strong><span style="font-size: 14pt; color: #111111; background-image: initial; background-position: initial; background-size: initial; background-repeat: initial; background-attachment: initial; background-origin: initial; background-clip: initial;"> izdevis savdabīgu <strong>Māras Cielēnas</strong> grāmatu </span><strong><span style="font-size: 14.0pt;">&ldquo;Kļūdu</span></strong><span style="font-size: 14.0pt;"> <strong>Rūdis&rdquo;</strong>, kurā iekļauti dzejoļi, kā arī ludziņa bērniem. Visa centrā ir zēns Rūdis, kur&scaron; ir izdomas bagāts un darbīgs. Viņ&scaron; vienmēr kaut ko izgudro, mēģina to īstenot, kļūdās, nonāk savādās situācijās un cen&scaron;as tikt ar tām galā. Dzejoļos atklājas dažādi kļūdī&scaron;anās aspekti &ndash; uzdro&scaron;inā&scaron;anās, citu cilvēku attieksme pret to, kur&scaron; mēģina, bet kļūdās, mācī&scaron;anās, aktīvi darbojoties, utt. </span></p> <p class="MsoNormal" style="margin-bottom: .0001pt; line-height: normal; mso-outline-level: 1;"><span style="font-size: 14.0pt;">Lugā &ldquo;Kļūdu Rūdis Dusmijā&rdquo; galvenais varonis sadusmojas uz savējiem, kas nepieņem viņa kļūdainos izgudrojumus, un nokļūst dusmu zemē Dusmijā, kur viņam nākas iepazīt dusmu dabu un meklēt ceļu atpakaļ uz mājām. Kā dzejoļi, tā luga ir spraigas darbības un interesantu domu pilni. </span></p> <p class="MsoNormal" style="margin-bottom: .0001pt; line-height: normal; mso-outline-level: 1;"><span style="font-size: 14.0pt;">Grāmata pauž nestandarta skatījumu uz dzīvi &ndash; nevis aicina nekļūdīties, bet rosina darboties un tikt ar kļūdām galā, ja tādas gadās. Tā balsta bērnu rado&scaron;o garu, iedro&scaron;ina meklēt pasaulē savu vietu un mudina būt aktīviem. &ldquo;Kļūdies vēl, Rūdi!&rdquo; zēnu mudina kaimiņmeitene Rūta. </span></p> <p class="MsoNormal" style="margin-bottom: .0001pt; line-height: normal; mso-outline-level: 1;"><span style="font-size: 14.0pt;">Būtisks dzejoļu un lugas elements ir humors &ndash; tam nav izklaidējo&scaron;a nozīme; smiekli palīdz tikt galā ar grūtībām, ko rada kļūdī&scaron;anās. Lugā smiekli vārda tie&scaron;ā nozīmē ļauj uzveikt dusmu smagumu. </span><span style="font-size: 14pt; color: #111111; background-image: initial; background-position: initial; background-size: initial; background-repeat: initial; background-attachment: initial; background-origin: initial; background-clip: initial;">&nbsp;</span></p> <p class="MsoNormal"><span style="font-size: 14.0pt; line-height: 115%;">Grāmata liks domāt kā bērniem, tā vecākiem un pedagogiem. Tā piemērota&nbsp; no se&scaron;u līdz divpadsmit gadu vecumam. Lugu&nbsp; iespējams izmantot gan profesionālos, gan bērnu amatierteātros. </span></p> <p class="MsoNormal"><span style="font-size: 14.0pt; line-height: 115%;">Grāmatai atbilsto&scaron;u māksliniecisko ietērpu veidojusi māksliniece <strong>Anda</strong> <strong>Strautniece</strong>. Viņas zīmējumos Kļūdu Rūdis un citi tēli ir ļoti izteiksmīgi un dzīvelīgi.&nbsp;</span></p> </div>Tue, 27 Dec 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39543&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39543&type=2Džo DispenzaDžo Dispenza<p>Daudzi latvie&scaron;u lasītāji jau izmēģināju&scaron;i Džo Dispenzas grāmatā &ldquo;Atbrīvojies no ieraduma spēka!&rdquo; aprakstīto modeli, kā &ldquo;pārprogrammēt&rdquo; savu prātu, lai tas pārstāj būt atkarīgs no &nbsp;ārējiem faktoriem.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Tagad apgāds &ldquo;Lietusdārzs&rdquo; izdevis otru pasaulē populāru ievērojamā smadzeņu un prāta pētnieka darbu &ndash; &ldquo;Tu esi placebo&rdquo;<strong>. </strong>Tā galvenais vēstījums<strong> &ndash; </strong>veselības atgū&scaron;ana dabīgas ārstniecības ceļā, bez mūsdienu medicīnā ierastajiem paņēmieniem un līdzekļiem.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Džo Dispenza ir medicīnas zinātņu doktors, specializējies neiroloģijā un smadzeņu darbībā. Viņa aizraujo&scaron;ie pētījumi tulkoti vairāk nekā 20 valodās un palīdzēju&scaron;i cilvēkiem mainīt domā&scaron;anu un veselību, izmantojot neirofizioloģijas principus. Džo Dispenza par &scaron;o tematu sarakstījis vairākas augsti vērtētas grāmatas, piedalījies televīzijas pārraidēs, vadījis seminārus un veicis daudzus nozīmīgus pētījumus.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Vai ir iespējams atgūt veselību ar domām vien, neizmantojot medikamentus vai citus ārstniecības līdzekļus? Grāmatā &ldquo;Tu esi placebo&rdquo; Džo Dispenza pierāda, ka tas notiek ļoti bieži. Darbā aprakstīti un izskaidroti daudzi medicīniski dokumentēti gadījumi, kad pacienti ar placebo palīdzību izārstēju&scaron;ies no vēža, sirds slimībām, depresijas, artrīta un daudziem citiem veselības traucējumiem. Grāmatas pamatā ir ievērojami ārstniecības un farmācijas pētījumi, kuros apstiprināta ticības un pārliecības ietekme uz fizisko un garīgo veselību.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Džo Dispenza ne vien izklāsta placebo pētījumu vēsturi un fizioloģisko pamatojumu, bet arī sniedz skaidras instrukcijas, kā apgūt placebo principus un izmantot tos, lai uzlabotu veselību bez medikamentiem un operācijām. Grāmatā sniegti gan praktiski padomi un metodes, kā noskaņot prātu veselības atgū&scaron;anai, gan pārliecino&scaron;s &scaron;ī procesa izskaidrojums, izmantojot neiroloģijas, bioloģijas, psiholoģijas un farmācijas pētījumu jaunākos datus.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Autora izstrādātā programma līdztekus aprakstītajām meditācijas metodēm daudziem &nbsp;palīdzējusi kļūt pa&scaron;iem par savu placebo un izārstēt dažādas slimības, arī hroniskas, kuru priek&scaron;ā tradicionālā medicīna izrādījusies neefektīva.</p> <p>&nbsp;</p> <p>No angļu valodas tulkojusi Dace Vanaga.</p>Tue, 27 Dec 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39542&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39542&type=2Maikls StounsJogas filozofija<p>Apgāds &ldquo;Lietusdārzs&rdquo; laidis klajā <strong>Maikla Stouna</strong> grāmatu &ldquo;<strong>Jogas</strong> <strong>filozofija</strong>&rdquo;. Vai tas ir vēl viens izdevums ar jogas pozu attēliem? Nē,&nbsp; &scaron;ī grāmata neatkārto daudzās citās pausto jogas &ldquo;ārējo aprakstu&rdquo;, bet tiecas izteikt tās būtību un pamatot mūsdienu cilvēka saistību ar to.&nbsp;</p> <p>&nbsp;</p> <p>&Scaron;ajā laikā, kad informācijas tehnoloģiju sprādziens mulsino&scaron;ā tempā saved kopā cilvēkus un viņu kultūras, idejas, valodas, reliģijas un uzņēmumus, miljoniem cilvēku&nbsp; visā pasaulē aizraujas ar jogu. Tā ir apbrīnojami universāla. Uzskatu, metožu,&nbsp; stilu, attieksmes un filozofiju dažādība veido krāsainu spektru, apvienojot mūsdienu kultūru labākās un arī ļaunākās izpausmes. No vienas puses, radu&scaron;ies &ldquo;ballī&scaron;u jogas&rdquo; stili, narcisisma kults, vīzdegunīgs askētisms. No otras puses, milzīgā informācijas gūzma un starpkultūru saiknes piedāvā lieliskas jaunas iespējas, kā&nbsp; pilnveidot jogas mākslas formas, kuras vērts nodot citiem.</p> <p>Maikls Stouns ir psihoterapeits, jogas skolotājs, budisma pasniedzējs, grāmatu autors un sabiedriskais aktīvists. Viņ&scaron; studējis psiholoģiju, psihoanalīzi, filozofiju, salīdzino&scaron;ās reliģijas un iegūtās zinā&scaron;anas izmantojis, lai tradicionālās senās mācības apvienotu ar mūsdienu psiholoģijas un filozofijas atziņām. Maikls Stouns vada dažādas jogas nodarbības, arī īpa&scaron;i medicīnas darbiniekiem&nbsp; (ārstiem, medmāsām, psihiatriem, paliatīvās aprūpes speciālistiem, psihoterapeitiem).</p> <p>Maikls Stouns &scaron;ajā grāmatā&nbsp; jogu skata tās patiesajā gaismā, parādot mums vienkār&scaron;u, līdzjūtības pilnu ceļu cauri dažādībai, sarežģītībai un izaicinājumiem, ar kuriem saskaramies savā personīgajā praksē un sabiedrībā, veidojot kultūru, kas sakņojas jogas visuniversālākajos principos. Jogas prakse un filozofija &scaron;eit skatīta caur mūsu attiecību, emociju, jūtu, sajūtu un domu prizmu mūsu reālās dzīves kontekstā. Vissvarīgākā, sirds dziļumos apslēptā, izpēte dāvā atklāsmi, kā kuģot viedokļu, vingrinājumu un emociju okeānā.</p> <p>&nbsp;</p> <p>&ldquo;Jogas filozofija&rdquo; iedvesmo lasītāju pacietīgi praktizēt jogu, apzinoties, ka patiesa jogas prakse rodama prāta un ķermeņa vienībā.</p> <p>&nbsp;</p> <p><em>Maiklam Stounam izdodas atrast līdzsvaru starp sarežģītu teoriju un reālu praksi, tādējādi rādot mums ceļu, kā apgūto pielietot mūsu ikdienas dzīvē.</em></p> <p><em>&nbsp;<span style="white-space: pre;"> </span></em><span style="font-size: 13.6px;">Ričards Rozens, grāmatas &ldquo;Elpas joga&rdquo; autors</span></p> <p>&nbsp;</p> <p>&nbsp;</p> <p><em>No angļu valodas tulkojusi Velga Vīgante.&nbsp;</em></p>Tue, 27 Dec 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39540&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39540&type=2Ričards FlanagansŠaurais ceļš uz dziļajiem ziemeļiem<p>Meklējat grāmatu, par kuru sacīt: O, kārojas izlasīt ko varenu, satrieco&scaron;u un skaistu! Grāmatu, kura uzrunās, saviļņos un paliks prātā vēl ilgi pēc izlasī&scaron;anas. Grāmatu, kurā teksta skaistums sacen&scaron;as ar vēstījuma burvību, abiem harmoniski saplūstot vienotā veselumā. Austrālie&scaron;u rakstnieka Ričarda Flanagana romāns &ldquo;&Scaron;aurais ceļ&scaron; uz dziļajiem ziemeļiem&rdquo; ir tie&scaron;i tāds darbs.</p> <p>Stāsts par apsēstībām un mīlestību, par varoņiem, kuri nemaz nejūtas kā varoņi, un bendēm, kuri neapzinās savu bendes dabu, par mīlestību, kura varētu apvērst kalnus, bet tikai sagrauj dažas dzīves, par karu un gūstu, par Birmas&ndash;Taizemes Nāves dzelzceļa būvi un austrālie&scaron;u karavīru likteņiem japāņu gūstā, nekontrolējamām kaislībām, pēdējām cilvēcības druskām un maldīgiem pieņēmumiem. Par ilgo&scaron;anos un ilgām, jūtām, kuras nekad nepāriet, jūtām, kuras nespēj apklusināt ne panākumi, ne meli, ne patiesība.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Romāna galvenais varonis ir ķirurgs Dorrigo Evanss, un grāmatas pamatā ir Dorrigo atmiņas par dzīves spilgtākajiem notikumiem, raugoties uz tiem caur mūža nogales rēno apdomību. Izrādās, ikviena cilvēka dzīvē tomēr ir notikumi un cilvēki, kurus aizmirst nav iespējams, un viņu pēdas nespēj aizskalot un izdzēst nekādi viļņi. Vai tā ir laime vai nelaime, kas to pasacīs? Svarīgi ir tas, ka neviens no mums īsti nevar paredzēt, kas tie&scaron;i būs tās atmiņas un sajūtas, kuras valdīs pār mums tad, kad &scaron;ķietami kaislību laiks jau sen būs pāri. Tāpat kā mēs nespējam ietekmēt naidu un mīlestību &ndash; &scaron;os pretmetus, &scaron;os reizēm nekādi ne&scaron;ķiramos Siāmas dvīņus.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Trīs valsts mēroga literārās balvas Austrālijā un <em>Man Booker Prize for Fiction</em> 2014. gadā &ndash; tā pasaule sagaidīja austrālie&scaron;u rakstnieka Ričarda Flanagana romānu &ldquo;&Scaron;aurais ceļ&scaron; uz dziļajiem ziemeļiem&rdquo;, romānu, kuru nu jau lasa teju visā pasaulē. Ričards Flanagans pelnīti tiek uzskatīts par spilgtāko mūsdienu austrālie&scaron;u rakstnieku un par saviem darbiem saņēmis daudzas literārās balvas. Romānu &ldquo;&Scaron;aurais ceļ&scaron; uz dziļajiem ziemeļiem&rdquo; viņ&scaron; veltījis savam tēvam, gūsteknim ar numuru <em>san byaku san jū go</em> (335), vienam no vīriem, kas izdzīvoja. R. Flanaganam kritiķi piedēvē spēju iejusties ne vien varoņu dzīvēs un izprast tās, bet arī talantu &scaron;īs sajūtas nodot tālāk lasītājiem, turklāt (un tā ir viena no izcilas literatūras pazīmēm) &scaron;o romānu ar baudu un dvēseles trīsām lasīs gan literatūras snobs, gan vienkār&scaron;ais lasītājs.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Pieejama arī e-grāmata.</p> <p>No angļu valodas tulkojusi Zane Rozenberga.</p>Tue, 27 Dec 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39538&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39538&type=2Jānis ŪdrisLeitnants Rubenis. Bruņinieks Roberts<p>Vēsturisks romāns par nācijas sirdsapziņu</p> <p>&nbsp;</p> <p>Rakstnieka Jāņa Ūdra septītā grāmata atver līdz &scaron;im nezināmu Otrā pasaules kara vēstures lappusi, kliedējot mītu par latvie&scaron;iem vien kā okupācijas varu karakalpiem.</p> <p>Grāmata ir aizraujo&scaron;s ieskats 27 gadus jaunā Auto-tanku pulka rezerves virsnieka Roberta Rubeņa dzīvē. Jau bērnībā viņ&scaron; vada patriotisku skolēnu organizāciju, karadienestā kļūst par leitnantu un tanka komandieri. Priek&scaron;zīmīgo virsnieku ciena dienesta biedri un apjūsmo sievietes, dēvējot par bruņinieku Robertu. Kā jūtot drīzo Latvijas un sava mūža galu, Roberts arī pēc karadienesta alkaini tver dzīvi &ndash; līdz spēku izsīkumam plē&scaron; līdumu tēva saimniecībā, metas mīlas dēkās, bet Latvijas okupācijas naktī viens uz motocikla stājas ceļā krievu tanku kolonnai...</p> <p>&nbsp;</p> <p>Romānā sniegta pla&scaron;a Latvijas okupācijas un Baigā gada panorāma, pirmoreiz mūsu daiļliteratūrā restaurētas 1944. gada jūlija kaujas par Jelgavu. Grāmatu caurvij pārliecība, ka par savu valsti jācīnās jebkuros apstākļos &ndash; tā ir aksioma, kas īpa&scaron;i nozīmīga mūsdienu saspringtajā starptautiskajā situācijā.</p>Tue, 27 Dec 2016 00:00:00 +0200http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39537&type=2http://biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=39537&type=2Sidrabiņa lietiņš lija<p>Latvie&scaron;u tautasdziesmas par Ziemassvētkiem</p> <p>&nbsp;</p> <p>Ziemassvētku noslēpumu un maģiju katra tauta izdzīvo un tulko savā veidā. Latvie&scaron;u dzīvesziņa mājo mūsu tautasdziesmās. Sidrabiņa lietiņ&scaron; un pīrāgs nabags gan jau būs zināms ikkatram &ndash; bet vai zināt arī citas? &Scaron;ī tautasdziesmu izlase aicina iedvesmojo&scaron;ā Ziemassvētku piedzīvojumā! Grāmatu ilustrējusi latvie&scaron;u&nbsp;māksliniece Anna Galviņa&nbsp;&ndash;viņa dzīvo Zviedrijas ziemeļu pilsētā Ūmeo, kur vada rado&scaron;as nodarbības bērniem un veido interjera gleznojumus.</p> <h1>&nbsp;</h1> <p>Grāmatas mākslinieki Anna Galviņa un Jānis Esītis</p> <p>&nbsp;</p> <p>Cieto vāku sējums, 64 lpp., ar krāsainām ilustrācijām, izdota 2016. gada novembrī</p>Tue, 27 Dec 2016 00:00:00 +0200