13. maijā kopā ar visu Latviju Nīcgalē svinēja Valsts valodas svētkus Šajos svētkos no bibliotēkas novadpētniecības krājuma tika izcelti vietvārdi, upju, strautu, kalnu un sādžu senie nosaukumi

13.  maijā kopā ar visu Latviju Nīcgalē  svinēja Valsts valodas svētkus. Nīcgales vietvārdu pētnieki kopā ar Daugavas  Kapteini  devās ekspedīcijā ar gaisa baloniem un plostu gar stilizētas Daugavas krastu  , lai  pētītu Nīcgales iepazītu upju, gravu, kalnu un apdzīvoto vietu nosaukumus no Muncičķu siliņa līdz Serguntas  upītei , kur šalc  Serguntas siliņš. Nīcgalei ir savs ezers ko sauc gan par Vārkaviešu gan par Kalnišķu ezeru, atkarībā no kuras sādžas skatās uz ezeru.

 

Mazie pētnieki atklāja Vepra grāvi, Dobupi, Jāņupi ar tās pietekām –  Lōča grāvi ,Rištaku un Šaltupi un  Kozupi ,robežupi Serguntu. Iepazina Daugavas  Somogola, Buļvīšu un Mōlagola saliņas un Boda akmeni iepretī Nīcgales baznīcai.  Bērni saskaitīja  Nīcgales kalnus: Zalta, Mōla, Pleita  , Kalnišķu, Miķelsona, Parumbeņa, Somogola, Līpu, Ruža kolnus. Vēl uzzināja  kā sensenos laikos sauca apdzīvotās vietas jeb sādžas. 

 

Bērni bagātināja  savu valodu ar Nīcgalei raksturīgiem un seniem vārdiem.       

Ziņu sagatavoja:

Ruta Bogdanova


Bibliotēkas vadītāja