Bibliotēkzinātnes lasītavas krājumu papildinājuši vairāki jaunieguvumi, kas būs īpaši noderīgi akadēmisko bibliotēku personālam.

Planning academic library orientations : case studies from around the world / edited by Kylie Bailin, Benjamin Jahre, Sarah Morris.  Oxford : Chandos Publishing, 2018. xxii, 351 p. 

 

Kļūšana par studentu nozīmē ne tikai jaunu vidi un draugus, bet arī jaunus pienākumus. Lai sekmīgi veiktu mācību un pētniecības darbu,  pirmkursniekiem nepieciešams labi pārzināt gan bibliotēku kā ēku, gan tajā pieejamos pakalpojumus. Par to, kā palīdzēt studentiem orientēties bibliotēku piedāvājumā, kā mērķi izvirzot iepazīstināšanu ar telpām, personālu un bibliotekārajiem pakalpojumiem, pieredzē dalās speciālisti no dažādu valstu augstskolu bibliotēkām.  Bibliotekāri šim nolūkam izmanto gan spēļu elementus (orientēšanās spēles, “golfs” , “izlaušanās spēle”, papīra lidmašīnu sacensības, videospēles), gan tehnoloģiskus risinājumus (360 ֯ videotūres, prezentācijas, videolekcijas attālinātiem lietotājiem). Atsevišķas sadaļas veltītas specifiskām lietotāju grupām, piemēram, ārzemju studentiem vai studentiem ar īpašām vajadzībām, kā arī mārketingam.Atliek vien piebilst, ka daļa no minētajiem pasākumiem tiek praktizēta arī Latvijas bibliotēkās – te minamas orientēšanās spēles vai 3D videotūres.

 


Webb, Katy Kavanagh. Development of creative spaces in academic libraries : a decision maker's guide / Katy Kavanagh Webb. Oxford; Cambridge : Chandos Publishing, 2018. xvii, 194 p.   


Kādreiz par izglītības rādītāju uzskatīja prasmi lasīt. Mūsdienās no studenta tiek sagaidītas nopietnas iemaņas darbā ar datortehnoloģijām, piemēram, prasmes patstāvīgi izveidot video un personisko blogu, kā arī sagatavot trīsdimensionāla formāta modeļu prezentācijas, citiem vārdiem sakot, digitālās pratības prasmes. Vienlīdz noderīgas ir arī citas radošu aktivitāšu iemaņas, ar to saprotot pētniecības darba rezultātā iegūto datu vizualizāciju karšu, infografiku, video un prezentāciju formā. Bibliotēkas var atbalstīt šīs studentu radošās izpausmes, piedāvājot telpas un tehnoloģijas. Izdevumā aplūkoti dažādi radošo telpu un pakalpojumu modeļi. Autore apraksta digitālo mediju laboratorijas, digitālo humanitāro zinātņu laboratorijas, datu vizualizācijas laboratorijas, zināšanu tirgus un meistarotājdarbnīcas, vienlaikus analizējot tādus būtiskus faktorus kā motivācija, mērķauditorija, finansējuma avoti, fiziskie parametri, personāls u.c. un papildinot teorētisko apskatu ar labas prakses piemēriem no ASV universitāšu augstskolām.  

 

 

VanDuinkerken, Wyoma. Library storage facilities : from planning to construction to operation / Wyoma vanDuinkerken, Wendi Arant Kaspar, and Paula Sullenger. Cambridge : Chandos Publishing, 2019. xv, 250 p.


Kopš pašiem grāmatu iespiešanas pirmsākumiem bibliotēku krājumiem ir tendence pieaugt straujāk nekā tiem paredzētajām bibliotēku telpām. Problēmai īpaši aktualizējoties, 20. gadsimtā tika rasts risinājums – būvēt glabātuves ārpus bibliotēku ēkām. Digitalizācijas attīstība sākotnēji šķita likvidējusi vajadzību pēc apjomīgām krātuvēm, tomēr tāds spriedums izrādījās maldīgs: digitalizēti tiek galvenokārt materiāli, kam paredz plašu izmantojamību, bet daudzi nozīmīgi izdevumi tā arī paliek tikai papīra formā. Izdevuma autori aplūko bibliotēku krātuvju būvniecību un izmantošanu, neaizmirstot apskatīt tādus jautājumus kā plānošana, dizains, nepieciešamais aprīkojums, klimata kontrole, drošība un personāla prasmes. Īpaša uzmanība tiek pievērsta starpinstitucionālai sadarbībai, aprakstot piemērus no ASV pieredzes.  

Tagi: Profesionālā literatūra