2018. gada 18. oktobrī plkst. 18.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā (-1. stāvā) notiks Gētingenes Universitātes kultūras antropoloģijas lektores Čarnas Brkovičas vieslekcija "Neformālās attiecības, klientelisms, patronāža un labvēlības gūšana: "lietu kārtošanas" antropoloģiskās teorijas". Dalība bez maksas.


Pasākums notiek starptautiskās konferences "Apzinot neformalitāti DA un ZA Eiropā: antropoloģiskas perspektīvas" ietvaros. Lekcija tiek organizēta, sadarbojoties Rīgas Stradiņa Universitātes Sociālās antropoloģijas programmai, Latvijas Antropologu biedrībai, Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un Baltijas-Vācijas Augstskolu birojam.


Par lekciju


Dominējošajos politiskajos un attīstības diskursos Austrumeiropa tiek skatīta kā reģions, kura iedzīvotāji dod priekšroku neoficiālai "lietu kārtošanai". Piemēram, bijušās Dienvidslāvijas valstīs tiek plaši izmantota "pazīšanās", lai saņemtu veselības aprūpes vai sociālās palīdzības pakalpojumus, vienlaikus skaļi zākājot sistēmu, kas šādu praksi pieļauj. Kā to saprast un kā šo vajadzību izmantot "apkārtceļus" formulēt? Vai tas ir patronāžas vai klientelisma paveids? Neformālu attiecību izpausme vai centieni iemantot labvēlību?


Te runa nav tikai par terminoloģijas niansēm, jo šie apzīmējumi ir dziļi iesakņojušies ne tikai literatūrā, bet arī politiskajās diskusijās, kas ir savstarpēji visnotaļ nošķirtas jomas. Konkrēta apzīmējuma izvēle šo "apkārtceļu" raksturošanai nozīmē ne tikai terminoloģisku, bet arī epistomoloģisku un politisku izvēli.


"Šajā lekcijā es runāšu par vairākām antropoloģiskām teorijām attiecībā uz cilvēku iesaistīšanos neformālās attiecībās un lietu kārtošanu ar "pazīšanās" palīdzību. Izvirzīšu pieņēmumu, ka izpratne par neformālās attiecības Austrumeiropā jāskata kā mūsdienu fenomens, kas nereti ir cieši saistīts ar globāliem procesiem, nevis kā konkrētai valstij unikāli raksturīgs "lāsts". Tā vietā, lai apskatītu Austrumeiropu kā reģionu, kas cenšas panākt rietumus, es rosinu tvert šo reģionu kā potenciālo nākotnes tendenču indikatoru globālā mērogā – sadzīves politiku gan austrumos, gan rietumos arvien vairāk diktē personīgas labvēlības iemantošana, neformāla laipnības izrādīšana un patronāža. Šie apsvērumi var būtiski ietekmēt mūsdienu izpratni par pilsonības jēdzienu," uzsver lektore Čarna Brkoviča.


Čarna Brkoviča ir kultūras antropoloģijas un Eiropas etnoloģijas lektore Gētingenes Universitātē. Viņa ir grāmatas "Managing Ambiguity: How Clientelism, Citizenship, and Power Shape Personhood in Bosnia and Herzegovina" (Berghahn, 2017) autore, kā arī viena no redaktorēm izdevumam "Negotiating Social Relations in Bosnia and Herzegovina" (Routledge, 2016).


Pasākums notiks angļu valodā.


Baltijas-Vācijas Augstskolu biroja projektu finansiāli atbalsta Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests (DAAD) no Vācijas Ārlietu ministrijas piešķirtajiem līdzekļiem.
  

 
Informāciju sagatavoja:

Ieva Puzo

E-pasts: ieva.puzo@rsu.lv