23. martā Dace Melbārde pasniedza Kultūras ministrijas (KM) atzinības rakstus deviņām izcilām nozares personībām par īpašiem sasniegumiem Latvijas kultūras dzīvē.

Svinīgajā pasākumā, kas norisinājās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas korē, godināja operdziedātāju Regīnu Frinbergu, mākslinieku Uldi Zemzari, Andreja Upīša memoriālā muzeja vadītāju Inesi Kairi, literatūrvēsturnieku Viesturu Vecgrāvi, saksofonistu Arti Sīmani, etnoloģi Aiju Jansoni, kā arī trīs pianistus un izcilus pedagogus - Ilzi Dzērvi, Guntu Rasu un Arni Zandmani.


Pasniedzot atzinības rakstus, Dace Melbārde ikvienam pateicās par paveikto un īpaši izcēla katra devumu Latvijas kultūrtelpas bagātināšanā.


KM Īpašo atzinības rakstu šodien kā pirmā saņēma Andreja Upīša memoriālā muzeja vadītāja Inese Kaire. Savā uzrunā ministre akcentēja, ka Latvijā diez vai atradīsim otru cilvēku ar tādām zināšanām par Andreju Upīti, kādas ir Inesei, un īpaši pateicās par darba mūžu, ko viņa veltījusi latviešu literatūras pīlāram.


Tāpat KM Īpašo atzinības rakstu saņēma operdziedātāja un izcilā pedagoģe Regīna Friberga, kura pirms dažām dienām svinēja savu 90 gadu jubileju. Māksliniece atzīta par sava laika labāko lirisko soprānu, un Regīnas Fridbergas darbs novērtēts ar Lielo mūzikas balvu par mūža ieguldījumu. Diemžēl māksliniece šodien nevarēja ierasties, lai saņemtu pateicību klātienē, tādēļ atzinības rakstu par izcilu ilggadēju ieguldījumu latviešu vokālās mākslas attīstībā ministre nodeva mākslinieces mazmeitām Inesei Studerei un Laurai Frinbergai-Tuklerei.


KM Īpašo atzinības rakstu par mūža ieguldījumu Latvijas kultūrtelpas bagātināšanā savā 90. dzimšanas dienā saņems arī mākslinieks Uldis Zemzaris, kurš šodien diemžēl nevarēja piedalīties svinīgajā pasākumā. Līdzās rosīgajai izstāžu darbībai, scenogrāfijai un ilustrāciju žanram Uldis Zemzaris sevi spilgti apliecinājis arī īsprozā ar stāstiem un apcerēm, humoreskām un rakstiem par mākslu, atmiņu stāstiem un arī paša autobiogrāfiju, trāpīgi iezīmējot mākslinieku vidi, portretus un situācijas. Viņš portretējis daudzus pazīstamus kultūras darbiniekus un literātus. Kopā ar Leo Kokli bijis iniciators Latvijas Mākslinieku savienības Jauno mākslinieku sekcijas izveidošanai 1957. gadā un iedibinājis jauno mākslinieku izstādes.


Kultūras ministrijas Atzinības rakstu par ilggadēju ieguldījumu atskaņotājmākslas attīstībā Latvijā šodien saņēma trīs pianisti, izcili pedagogi – Ilze Dzērve, Gunta Rasa un Arnis Zandmanis.


Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docente un izcilā koncertmeistare Ilze Dzērve strādājusi ar lieliskajiem diriģentiem Daumantu Gaili, Imantu Kokaru, Gido Kokaru, Leonīdu Vīgneru, slaveno vijolnieku Filipu Hiršhornu. Viņa jau 45 gadus balstījusi gan jaunos stīginstrumentu, gan sitaminstrumentu un pūšaminstrumentu mūziķus, daudzus kameransambļus un gadiem ilgi bijusi uzticīga Latvijas Universitātes koriem „Minjona” un „Juventus,” un vīru korim „Dziedonis”.


Savukārt pianiste un profesore Gunta Rasa ir ilggadēja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kameransambļa un klavierpavadījuma katedras vadītāja. Savu meistarību viņa nodevusi ne tikai Latvijas studentiem, bet arī meistarklašu dalībniekiem pasaules mūzikas augstskolās. Savos studentos nepagurdama viņa uztur cīņas sparu, jau daudzus gadus organizē ikgadējo konkursu „Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas labākais studentu kameransamblis” un koncertciklu „Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas mācībspēku, maģistrantu un studentu koncerti”. Gunta Rasa organizējusi un vadījusi Starptautiskos latviešu jauno mūziķu meistarkursus, piedalījusies vairāku starptautisku konkursu žūrijas darbā, regulāri gatavojusi studentu kameransambļus starptautiskiem mūzikas augstskolu studentu festivāliem un konkursiem.


Tāpat Atzinības rakstu šodien saņēma emeritētais profesors Arnis Zandmanis. Tā kā diženās krievu klavierspēles tradīcijas turpinātājs un attīstītājs Latvijā diemžēl nevarēja piedalīties svinīgajā notikumā, viņa vietā atzinības rakstu saņēma dzīvesbiedre Iveta Pinkule. Arnis Zandmanis mācījies Maskavas konservatorijā, kļuvis gan par izteiksmīgu, dziļu mūziķi, gan Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesoru. Vairāku starptautisku klavierspēles konkursu laureāts un daudzu konkursu žūrijas loceklis, Arnis Zandmanis īpaši iecienījis Bēthovena klaviermūziku un romantisma repertuāru. Viņa klasi Mūzikas akadēmijā absolvējuši vairāk nekā 60 studentu, to skaitā daudzi klausītāju iemīļoti pianisti – Juris Kalnciems, Sana Villeruša, Juris Žvikovs, Dzintra Erliha un daudzi citi.


Šodien KM Atzinības rakstu par izcilu ieguldījumu Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma pētniecībā un saglabāšanā saņēma arī Latvijas Universitātes Vēstures institūta vadošā pētniece, vēstures zinātņu doktore, etnoloģe Aija Jansone. Viņa savu darbu veltījusi Latvijas novadu tautastērpu pētniecībai. Vai tie būtu Austrumvidzemes rakstainie dūraiņi vai Krustpils villaines, rucavnieku, zemgaliešu vai piebaldzēnu ģērbšanās tikumi, Aija Jansone ar izcilu rūpību un atbildību ir pētījusi katra tērpa izcelsmi un gaitas. Viņa apkopojusi arī tautastērpu likteņstāstus pasaules ceļos un kļuvusi par atzītu UNESCO materiālā kultūras mantojuma eksperti, kuras kompetence novērtēta ar vairākiem ārvalstu apbalvojumiem.


Savukārt par nozīmīgu un ilggadēju ieguldījumu Latvijas literatūras vēstures pētniecībā, kā arī ieguldījumu literatūrzinātnes pedagoģijā KM Atzinības rakstu šodien saņēma literatūrvēsturnieks un filoloģijas doktors Viesturs Vecgrāvis. Viņa interešu lokā līdzās latviešu literatūras un lirikas vēsturei nonākusi trimdas literatūras vēsture, dzejas teorija, mūsdienu lirikas kritika, romantisms un neoromantisms, Jāņa Poruka daiļrade. Savās publikācijās Viesturs Vecgrāvis latviešu literārās parādības skatījis kultūrvēsturiskās sakarībās, pasaules literāro virzienu un strāvojumu kontekstā. Viņš ir pirmais latviešu trimdas dzejas kursu docētājs Latvijas Universitātē, daudzu grāmatu redaktors un izdevējs, priekšvārdu, pēcvārdu un komentāru autors, publicējis recenzijas un rakstus par romantiskas un eksistenciālas ievirzes dzejniekiem, runājis par noklusētajiem 20. un 30. gadu literātiem un viņu darbiem.


Svinīgā pasākuma noslēgumā KM Atzinības rakstu saņēma arī bijušais Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors, saksofonists un Pūšaminstrumentu katedras ilggadējais profesors Artis Sīmanis. Viņš savulaik muzicējis Latvijas radio džeza orķestrī un Pita Andersona rokenrola grupā „Arhīvs”, atskaņojis saksofona partijas orķestros, uzstājies kā solists. Artis Sīmanis joprojām aktīvi koncertē dažādos kameransambļos, viens no veiksmīgākajiem ir duets ar ērģelnieci Kristīni Adamaiti, bet nevaram šodien nenosaukt arī Arta Sīmaņa izveidoto Rīgas Saksofonu kvartetu. Un, protams, starptautisko saksofonmūzikas festivālu Saxophonia [Saksofonija], kura iniciators un mākslinieciskais vadītājs ir Artis Sīmanis. Intervijās Artis Sīmanis paudis gandarījumu, ka saksofonspēle Latvijā ļoti cerīgi attīstās gan akadēmiskajā, gan džeza mūzikas kontekstā. Svinīgajā pasākumā ministre pauda prieku, ka Artis Sīmanis uzņēmies būt par šīs nozares virzītājspēku.


Pasākumu ar muzikāliem priekšnesumiem papildināja Latvijas jaunie talanti - Nacionālās Mākslu vidusskolas Emīla Dārziņa mūzikas skolas 7. klases audzēknis Aleksejs Gluščenko un 5. klases skolniece Elīza Peļņa koncertmeistares Ivetas Pinkules vadībā.

 

 
Informāciju sagatavoja:

Ginta Bormane

Kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos

Tālr.: 67330202, 28684896

E-pasts: Ginta.Bormane@km.gov.lv

Tagi: Balvas, Apbalvojumi, Atzinības raksti