18. decembrī Kaņepes kultūras centrā norisinājās Latvijas Laikmetīgās kultūras NVO asociācijas publiska diskusija "Vai kultūra Latvijā ir pārfinansēta?".

Valodai un kultūrai ir jābūt valsts prioritātei, tāpēc, līdzīgi kā valsts militārajiem spēkiem, šai nozarei arī nepieciešams finansējums 2% apmērā no IKP, diskusijā "Vai kultūra Latvijā ir pārfinansēta?" pauda Valsts kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe.

 

Pēc viņa domām, tieši kultūras finansējums ir tas, kas vislabāk var veicināt Latvijas kopējo drošību. "Atšķirībā no igauņiem, mēs neesam sapratuši, kur dzīvojam. Dzīvojot blakus Krievijai, patiesībā to vien gaida, kad mums paslīdēs kāja gan kultūrā, gan citās jomās, lai gan kultūra ir tikpat spēcīgs ierocis kā bruņotie spēki, jo tai atvēlot 2% no IKP, vairākas problēmas tiktu atrisinātas krietni ātrāk un efektīvāk," sacīja Vērpe.

 
Viņš pauda nostāju, ka kultūra kā nozare ir samērā slikti finansēta, jo VKKF mērķprogrammu finansējuma pieprasījums piecas reizes pārsniedz iespējamos atbalsta līdzekļus. Kā piemēru tam, ka kultūra nav tikai tēriņu nozare, Vērpe pieminēja Cēsu Mākslas festivālu, kas, pēc tā rīkotāju aprēķiniem, savu valsts dotāciju atpakaļ budžetā atmaksā no pārdoto biļešu PVN. "Problēmas parādās tad, kad atlikusī festivāla peļņa gada beigās tiek rēķināta kā tūrisma vai citas nozares, nevis kultūras nestie ienākumi valsts budžetā," uzsvēra Vērpe.


Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais diskusijas laikā norādīja, ka Eiropas Savienībā kultūras nozares raksturojumam tiek piesaistīta arī reliģija, sports un atpūta, kas arī varētu būt viens no galvenajiem iemesliem uzskatiem, ka šī nozare ir pārfinansēta.


Laikmetīgās kultūras NVO asociācijas valdes priekšsēdētāja un Latvijas Laikmetīgā mākslas centra direktore Solvita Krese, taujāta par kultūras nozares finansējuma apmēriem skaidroja, ka uzskati par tā pārfinansēšanu var rasties arī vērienīgo būvprojektu rezultātā. Pēc viņas domām, tādi vērienīgi projekti kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecība vai Latvijas Nacionālā mākslas muzeja restaurācija prasa daudz līdzekļus, kas nav novērojami citās valstīs, jo līdzīgu ēku projekti realizēti jau iepriekš.


Savukārt Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš diskusijas laikā pauda nostāju, ka kultūras nozares finansējums, kā jebkura cita valsts pārvaldes izdevumu daļa, tiek rēķināta, attiecībā pret noteiktiem makroekonomikas pieņēmumiem par nākamo fiskālo gadu, kas ar mainīties pat vairākas reizes gadā. Viņaprāt, problēmu kultūras finansējuma plānošanā rada cilvēku neiedziļināšanās pašas nozares problēmās un tajā, kā jau pieejamā nauda tiek izlietota.

Tagi: Kultūra