1.decembrī Siguldas novada bibliotēka atzīmēja 90 gadu pastāvēšanas jubileju.
Savu ceļu Siguldas novada bibliotēka sāka kā Siguldas miesta valdes bibliotēka ar bibliotekāru Jāni Zuzi, kas atradās Ausekļa ielā 7 miesta (vēlāk – pilsētas) valdes telpās. Par bibliotēkas dibināšanas laiku tiek uzskatīts 1927.gada 1.decembris. Ziņas par to atrodamas laikrakstā „Vidzemes Šveice” 1930.gada 1.februārī.


Pēc Siguldas pilsētas tiesību iegūšanas 1928.gada 25.februārī, bibliotēka kļuva par Siguldas pilsētas bibliotēku. 20.gadsimta 40.gadu sākumā bibliotēka neiztika bez politiskās varas iejaukšanās ikdienas darbā: notika krājuma „tīrīšanas”, iznīcinot lielu daudzumu grāmatu, kas neatbilda padomju varas uzskatiem. Grāmatas tika gan dedzinātas, gan vestas pārmalt uz Līgatnes papīrfabriku. Taču daļu grāmatu esot izdevies paglābt, tās slēpjot bibliotekāra Jāņa Zuzes mājas pagrabā. Otrā pasaules kara laikā bibliotēka bija spiesta uz laiku pārtraukt savu darbību.

Bibliotēka savu darbību atsāka 1945.gadā Pētera Adatas vadībā, par to liecina ieraksti inventāra grāmatā. Tā atradās Padomju (tagadējā Pils) ielā 1. 1950.gadā bibliotēkai tika mainīts nosaukums, pārtopot par Siguldas rajona bibliotēku. Lai gan lasītāji bibliotēku atceras kā gaumīgi iekārotu un mājīgu, taču telpas bijušas pārāk šauras bibliotēkas krājumam.

Lai novērstu telpu trūkumu, 1958.gadā bibliotēka tika pārcelta uz novadpētniecības muzeja ēku Imanta Sudmaļa (tagadējā Šveices) ielā 19. Šīs ēkas vietā mūsdienās atrodas koncertzāle „Baltais flīģelis”.

1962.gadā tika likvidēts Siguldas rajons, līdz ar to bibliotēka tika iekļauta Rīgas rajonā kā Siguldas pilsētas bibliotēka, kā arī tā jau atkal bija mainījusi savu atrašanās vietu, proti, kopš 1963.gada bibliotēka atradās Krišjāņa Valdemāra ielā 3 pansijas „Villa Zaļā” telpās.

Bibliotēkas darbinieces atceras, ka darba apstākļi šajā ēkā esot bijuši visai skarbi – bieži vien ziemas mēnešos nācies strādāt ļoti aukstās telpās – ar cepurēm galvās un biezajiem velteņiem kājās. No 1978.gada bibliotēka tika pārorganizēta par Rīgas rajona Centrālās bibliotēkas sistēmas 3. filiālbibliotēku.

Šajā laikā bibliotēka darbojusies arī kā metodiskā darba centrs apkārtējo ciemu bibliotēkām.

1981.gada vasarā bibliotēka pārcēlās uz savu nākamo mājvietu – Padomju (tagadējo Pils) ielu 8. Liels nopelns šo telpu iegūšanai bija vadītājas Mildas Večenas iniciatīvai. Bibliotēka ieguva plašas telpas gan abonementam, gan lasītavai, turklāt pašā pilsētas centrā.

Šajā ēkā aizritējuši bibliotēkas ražīgākie darba gadi, kā arī iegūts „Teicamas darba bibliotēkas” nosaukums.

1992.gadā tika likvidēta centralizētā bibliotēku sistēma, nododot arī Siguldas bibliotēkas pašvaldības rīcībā. Finansiāli bibliotēka kļuva atkarīga tikai no pilsētas vadības, bet savā darbībā ieguva vairāk patstāvības. 1992.gada nogalē finansiālu apsvērumu dēļ bibliotēku pārcēla uz pustukšā bērnudārza „Pīlādzītis” telpām Strēlnieku ielā 15.

Šajā laikā bieži tika rīkoti dzejas lasījumi un tikšanās ar literātiem, īpaši ar apgāda „Teātra anekdotes” (vēlāk „Likteņstāsti”) vadītāju Anitu Mellupi, ar kuru kopā tika organizēti literāri muzikāli sarīkojumi. Šajos gados dibināts arī Lasītāju klubs.

Bibliotēkas attīstības augšupejas punkts sākās 1999.gadā, kad tika izstrādāts veiksmīgs projekts Sorosa fondam datoru un interneta pieslēguma iegādei. 2000.gada 23.martā Siguldas pilsētas bibliotēkā atklāja publisko interneta pieejas punktu, kas bija rezultāts bibliotēkas vadītājas Karitas Plakanes un Ligitas Zīvertes čaklajam darbam.

2002.gadā ar bibliotēkas vadītājas Ligitas Zīvertes iniciatīvu bibliotēka veiksmīgi piedalījās bibliotēku informācijas sistēmas „Alise” projektu konkursā publiskajām bibliotēkām. No 2005.gada janvāra jau intensīvi tika veidots bibliotēkas elektroniskais katalogs, par ko rūpējās sistēmbibliotekāre Saulcerīte Bernaute. Paralēli arī tika uzsākta Siguldas novadpētniecības datubāzes veidošana. Bet 2010.gada aprīlī bibliotēka jau uzsāka automatizētu lasītāju apkalpošanu sistēmā „Alise” un ieviesa vienotās novada elektroniskās lasītāju kartes.

No 2010.gada 1.janvāra bibliotēka pārgāja uz centralizētu novada bibliotēku modeli. Tā rezultātā Siguldas pilsētas bibliotēka kļuva par Siguldas novada bibliotēku, tai pievienoja Siguldas Bērnu bibliotēku kā Bērnu literatūras nodaļu un četras filiālbibliotēkas: Siguldas, Allažu, Mores un Jūdažu bibliotēkas.

Nozīmīgas pārmaiņas notika 2011.gadā, kad pašvaldībai bija nepieciešamas telpas bērnudārzam, bibliotēku nolēma pārvietot uz jaunām, plašākām telpām Skolas ielā 3.

Liels nopelns vadītājai Ligitai Zīvertei par ieguldīto darbu jauno telpu pārveides un labiekārtošanas procesā. Un tā 2011.gada 11.novembrī tika atklātas bibliotēkas jaunās telpas.

Šodien bibliotēka savu darbību organizē atbilstoši ģimenes bibliotēkas modelim, nodrošinot visai ģimenei piemērotu un kvalitatīvu bibliotēkas pakalpojumu pieejamību un daudzveidību, īpaši uzmanību pievēršot uz ģimeni vērstām aktivitātēm.

Par godu nozīmīgajai jubilejai Siguldas novada bibliotēka aicina piedalīties akcijā „Dāvini bibliotēkai!”, kuras laikā iedzīvotāji tiek aicināti dāvināt bibliotēkai grāmatas, mūzikas ierakstus, spēles, kas varētu iepriecināt citus bibliotēkas apmeklētājus.

Savukārt bērni un jaunieši tiek aicināti piedalīties eseju un zīmējumu konkursā „Mana sapņu bibliotēka”, iesniedzot savus darbus līdz nākamā gada 30.janvārim bibliotēkā vai sūtot uz e-pastu biblioteka@sigulda.lv.

Decembrī bibliotēka ikvienu interesentu aicina uz divām izstādēm, kas veltītas bibliotēkas jubilejai, tātad, izstāžu telpā būs skatāma novadpētniecības izstāde „Siguldas novada bibliotēkas stāsts”, bet lasītavā būs aplūkojama izstāde „Siguldas novada bibliotēka 90 gados: Bibliotēka caur objektīvu.”

Tagi: Siguldas novada bibliotēka