Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa no 13. līdz 19. novembrim jau divdesmito reizi apvienos gan Ziemeļvalstu gan Baltijas valstu bibliotēkas, skolas un biedrības. Šogad izvēlētais vadmotīvs ir Salas Ziemeļvalstis.

Ziemeļvalstu reģionā ir ļoti daudz salu - gan tūkstošiem nelielu saliņu, kas atrodas gar Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas piekrasti, gan lielās salas - Grenlande, Islande, Fēru salas un Ālandu salas. Tādēļ nav brīnums, ka salas ir kļuvušas par populāru motīvu gan Ziemeļvalstu vizuālajā mākslā, gan tautas mutvārdu tradīcijās, gan Ziemeļvalstu literatūrā. Ūdeņu ieskautās salas un tās iedzīvotāju ikdiena veido mikrokosmu, kas Ziemeļvalstu rakstniekus un dzejniekus iedvesmo aizraujošiem stāstiem. Salinieki bieži tiek raksturoti kā īpaši spēcīgi un neatkarīgi ļaudis. Salām tiek piedēvēts arī duāls raksturs - no vienas puses tā ir droša un stabilā vide, kurā pilsētnieki ilgojas atgriezties brīvdienās, lai baudītu dabu, bet no otras puses tā ir izolēta vieta, ar ierobežotām pārvietošanās un saziņas iespējām. Salām ir noslēpumainais raksturs, kas ne tikai veido Ziemeļvalstu literatūras pamatu, bet arī stimulē fantāziju un metaforisko domāšanu.

 

Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas laikā lasīsim literatūru, kur sala atspoguļota gan kā ģeogrāfisks lielums, gan kā simbolisks lielums, kas ataino piederību un izolāciju. Tā kā šis gads ir zīmīgs ar to, ka Somija svin savu simtgadi, tieši somu literatūrai ir īpaša vieta Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas lasījumos. Šogad izvēlēta Mauri Kunnas (Mauri Kunnas) grāmata “Bagātību sala”, kuras pamatā ir Roberta Lūisa Stīvensona klasiskais pirātu stāsts. Marias Turtšaminovas (Maria Turtschaninoff) fantāzijas romāns "Maresi" stāsta par mazu salu Menosu, kas ir salas iedzīvotāju patvērumus. Ullas-Lēnas Lundbergas (Ulla-Lena Lundberga) romāns “Ledus” stāsta par jaunu mācītāja ģimeni, kas pārceļas uz Ālandu salām. Grāmata atspoguļo īpašo salas dzīves noskaņas, saskarsmi ar saliniekiem un skarbos dabas apstākļus.

 

Šī gada Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas plakātā autore ir igauņu māksliniece Regīna Luka-Tompere (Regina Lukk-Toompere). Atpazīstamā igauņu māksliniece ilustrējusi un izstrādājusi vairāk nekā septiņdesmit grāmatas, plakātus un pastkartes. Viņa 12 reizes ieguvusi balvu par labāko bērnu grāmatas dizainu Igaunijā, vairākas reizes ieguvusi Astrīdas Lindgrēnas piemiņas balvu. Viņas darbus var atrast kolekcijās gan Igaunijas mākslas muzejā, gan Igaunijas Nacionālajā bibliotēkā, gan Igaunijas Bērnu literatūras centrā, kā arī privātkolekcijās Igaunijā, Latvijā, Francijā, Zviedrijā, Somijā, Ukrainā un Krievijā.

 

Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas galvenais uzdevums ir Ziemeļvalstu literatūras un kultūras iepazīšana, tāpēc gada vistumšākajā laikā vairākos tūkstošos publiskajās un skolu bibliotēkās Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs vienlaicīgi tiek iedegtas sveces un lasīta kopīgi izvēlēta grāmata, notiek stāstu stāstīšana, literatūras izstādes, debates, konkursi un citi pasākumi.

 

Projektā var iesaistīties ikviena bibliotēka, skola, biedrība, reģistrējoties www.bibliotek.org mājas lapā, kas kalpo arī kā resurss un informācijas vietne.

 

Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa ir projekts, ko Ziemeļvalstīs administrē Biedrības Norden asociācija (Foreningen Norden Forbund), bet Latvijā - Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu Literatūras centru un biedrību Norden Latvijā.

 

 

Papildu informācija:

Inga Puriņa

Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā informācijas padomniece

E-pasts: inga@norden.lv

Tālr.: 26651841

Tagi: Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa 2017