Izstāde "Latvijas gadsimts", kas 2018. gada maijā tiks atklāta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstāžu telpās (Rīgā, Brīvības bulvārī 32), būs Latvijas muzeju kopīgs veltījums valsts simtgadei.

Atjaunotajā Latvijā šī būs lielākā kopizstāde muzeju nozares vēsturē un tajā vienkopus varēs apskatīt izcilas vēstures liecības no Kurzemes, Latgales, Sēlijas, Vidzemes, Zemgales un Rīgas, kuras atspoguļo Latvijas valsts vēsturi simts gadu garumā. Šobrīd izstādes veidošanā iesaistījušies vairāk nekā 60 valsts, pašvaldību un privāto muzeju, kas apzina dažādus vēstures periodus, notikumus un personības raksturojošas liecības savos krājumos.


“Lai spētu rakstīt veiksmīgu Latvijas nākotnes stāstu, ir būtiski stiprināt savas saknes un zināšanas par vēsturi. Mūsu valsts un tautas pagātnē ir rodama bagāta tautas uzkrātā pieredze, gudrība, kas paver iespējas mācīties no kļūdām un veiksmēm savas valsts veidošanā šodien. Tādēļ Latvijas valsts simtgades gaidās muzeju kopizstāde “Latvijas gadsimts” būtu jāredz ikvienam mūsu valsts iedzīvotājam un valstspiederīgajam.


Esmu pateicīga visiem Latvijas muzejiem par aizrautību un atbildīgo pieeju mūsu sociālās atmiņas veidošanā. Ticu, ka izstāde aizraus ikvienu apmeklētāju un ļaus uzzināt daudz jauna gan par 40 valsts veidotājiem un viņu dzīvesstāstiem, gan citiem vēsturiskiem aspektiem simts gadu garumā,” akcentē kultūras ministre Dace Melbārde.


Izstādes veidotāji caur dažādu paaudžu dzīvesstāstiem un vēsturiskiem artefaktiem meklēs atbildes uz jautājumu “kas ir Latvija?” Pēdējo 100 gadu laikā priekšstati par šī jēdziena racionālo un emocionālo saturu ir vairākkārt mainījušies. No jaunlatviešu radīta poētiska ideāla laika gaitā “Latvija” kļuva par politisku vīziju citu alternatīvu vidū. Latvijas Republikas pasludināšana 1918. gadā “Latvijas” jēdzienam piešķīra jaunu būtību – tā pārtapa par valsti, par starptautiski atzītu nācijas suverenitātes faktu. Totalitārie režīmi vēlāk centās izdzēst priekšstatu par Latviju, radikāli to pārinterpretējot. Daļā sabiedrības tomēr sīksti saglabājās redzējums par savu – zaudēto Latviju. Trešā Atmoda un valsts neatkarības atjaunošana piepildīja “Latvijas” jēdzienu ar jaunu politisku un emocionālu saturu. Arī mūsdienu demokrātijā teju ikvienam ir noteikts redzējums par Latviju, tā veidojot valsts šodienas un rītdienas dzīves realitāti.


Izstāde “Latvijas gadsimts” būs nozīmīga gan Latvijas iedzīvotājiem, sniedzot iespēju padziļināti izzināt Latvijas vēsturi, gan ārvalstu viesiem, kas apmeklēs Latvijas valsts simtgades norises.


Par to šodien preses konferencē Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā pastāstīja izstādes darba grupas pārstāvji – Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā Irina Zeibārte, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas vadītājs Toms Ķikuts un pētnieks Imants Cīrulis.


Preses konferencē tika parādīti vairāki izstādei jau atlasīti priekšmeti. To vidū diploms par III šķiras Lāčplēša Kara ordeņa piešķiršanu Feofanam Radionovam (1896–1972) par kauju nopelniem pie Jaunjelgavas Bermontiādes laikā 1919. gada oktobrī, kas nācis no Aizkraukles vēstures un mākslas muzeja; sarkanbaltsarkanais karogs, lietots pie rakstnieka Ernesta Birznieka-Upīša (1871–1960) dzimtajām mājām “Bisnieki” Tukuma novada Zentenes pagastā līdz 1940. gadam un Vācijas okupācijas laikā 1941.-1945. gadā, un vēlāk atrasts mājas bēniņos – no Tukuma muzeja; matu griežamā mašīna, kas 1953. gadā atrasta nacionālo partizānu bunkurā Valkas rajona Launkalnes pagastā – no Valkas novadpētniecības muzeja. Tāpat izstādē iekļaus fragmentus no pirmās Jēkabpils pionieru nama kinostudijas 1964. gada amatierfilmas “Daugavas teika”, kurā fiksēta Pļaviņu HES appludinātā Daugavas ieleja – šo vēstures liecību glabā Jēkabpils Vēstures muzejs. Savukārt no Turaidas muzejrezervāta izstādei tiks plāksne ar uzrakstu “Padomju iela” latviešu un krievu valodā, izmantota Siguldā un noņemta atjaunojot vēsturisko ielas nosaukumu – Pils iela. Plāksne noņemta 1989. gada 18. novembrī Latvijas Tautas frontes mītiņā.


LNVM pētnieks Imants Cīrulis preses konferencē informēja arī par nupat izveidoto mājas lapu www.latvijasgadsimts.lv – interneta vietni, kurā jau pieejama informācija par gaidāmo izstādi un tās sagatavošanas gaitu. Lai labāk izprastu Latvijas valsts izveides priekšnosacījumus un vēsturiskos apstākļus, vietnē jau tagad skatāma vēstures notikumu laika līnija (laika periods 1917. gada maijs – 1918. gada 18. novembris). No šā gada novembra interesenti tiks aicināti līdzdarboties virtuālās galerijas "Latvijas dzimtu stāsti" veidošanā – lapā www.latvijasgadsimts.lv būs iespējams augšupielādēt fotogrāfijas, dokumentus un citus attēlus, pievienojot arī personisku stāstu par dzimtas vēsturē svarīgu notikumu, personību vai vietu. Šie attēli un apraksti līdzās izstāžu telpās atainotajiem dzīvesstāstiem veidos Latvijas vēstures panorāmu. Savukārt 2018. gada sākumā aizsāksies akcija "Balso par mūsdienu Latvijas vērtībām!". Ņemot vērā tā rezultātus, tiks iekārtota izstādes noslēguma zāle, tādējādi sabiedrība pati radīs versiju par šodienas Latviju.


Izstādi “Latvijas gadsimts” iecerēts piedāvāt apskatei līdz pat 2021. gada sākumam.


IZSTĀDES “LATVIJAS GADSIMTS” VEIDOŠANĀ IESAISTĪTIE MUZEJI

Ainažu Jūrskolas muzejs, Aizkraukles vēstures un mākslas muzejs, Aizputes novadpētniecības muzejs, Alūksnes muzejs (t.sk. Zeltiņu muzeja krājums, Bejas novadpētniecības centrs), Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs, Balvu novada muzejs, Cēsu vēstures un mākslas muzejs, Daugavas muzejs, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs, Dobeles novadpētniecības muzejs, Druvienas pagasta vecā skola, Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs, Jaunlaicenes muižas muzejs, Jāzepa Vītola memoriālais muzejs, Jēkabpils Vēstures muzejs, Kandavas novada muzejs, Kārļa Ulmaņa piemiņas muzeja "Pikšas", Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs, Krišjāņa Barona muzejs, Kubalu skola – muzejs, Kuldīgas novada muzejs, Ķekavas novadpētniecības muzejs, Latgales kultūrvēstures muzejs, “Latvieši pasaulē” – muzejs un pētniecības centrs, Latvijas Arhitektūras muzejs, Latvijas Ceļu muzejs, Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Latvijas Fotogrāfijas muzejs, Latvijas Kara muzejs, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Latvijas Okupācijas muzejs, Latvijas Sporta muzejs, Latvijas Ugunsdzēsības muzejs, LKA Eduarda Smiļģa teātra muzejs, LKA Rīgas Kino muzejs, Ludzas Novadpētniecības muzejs, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs, Mencendorfa nams – rīdzinieku 17.-18. gs. māja-muzejs, Muzejs "Ebreji Latvijā", Naujenes Novadpētniecības muzejs, Naukšēnu Cilvēkmuzejs, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, Pāvilostas novadpētniecības muzejs, Piebalgas muzeju apvienība "Orisāre", Rakstniecības un mūzikas muzejs (t.sk. Teātra muzejs), Rīgas Porcelāna muzejs, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Romāna Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs, Salacgrīvas muzejs, Talsu novada muzejs, Tukuma muzejs, Turaidas muzejrezervāts, Valkas novadpētniecības muzejs, Valmieras muzejs, Varakļānu Novada muzejs,Viļakas novada muzejs, Viļānu novadpētniecības muzejs.

 

 
Kontaktpersona saziņai ar medijiem:

Dr.hist. Toms Ķikuts

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja

Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas vadītājs

Tālr. 29537696

E-pasts: toms.kikuts@lnvm.lv
www.latvijasgadsimts.lv

Tagi: Izstādes, Muzeji, Valsts simtgade