Artūru Bērziņu pelnīti dēvē par vienu no savdabīgākajiem māksliniekiem, kuri pašlaik aktīvi darbojas Latvijas kultūrtelpā. Nereti par provokatīviem un pat skandaloziem tiek dēvēti Artūra darbi, kuri “kacina” pieklājīgo sabiedrību – piemēram, darbu sērija, kurā pazīstami kultūras cilvēki iejutušies sintezētos latviešu dievību tēlos, vai gleznas, kurās saduras trauslums, nežēlība, sekss, apgarotība. Uztverti nepastarpināti, tie skatītāju šokē, lai gan mākslinieks tajos ietver aktuālu zemtekstu un ironijas slāni. Bērziņš ir ārkārtīgi daudzpusīgs, viņa iztēlei pieder gan pasaulē slavenu mūzikas grupu albumu noformējumi, gan daudzu Latvijā izdotu grāmatu vāciņi. Taču šoreiz kādai jaunai grāmatai mākslinieks ne tikai veidojis ārējo noformējumu un ilustrācijas, bet ir arī teksta autors – klajā nācis viņa pirmais romāns “Visuma vērpēji”, ko izdevis Apgāds Zvaigzne ABC.

 

“Visuma vērpēji” ir darbs, kas ir tikpat daudzslāņains kā mākslinieka personība. Virspusējā līmenī tas piederīgs Latvijas literatūrai maz pārstāvētajam zinātniskās fantastikas vai tā dēvētās weird fiction (“dīvainās literatūras”) žanram, kura slavenākais pārstāvis ir Hovards Fīlips Lavkrafts, lai gan tā vienlaikus ir arī laikmetīga proza, kas preparē postmodernisma laikmeta aktualitātes.

Romāna centrā ir jauna rīdziniece Karlīna, kurai puisis Rihards mēģina iestāstīt dīvainas lietas: meitenei esot izskalota atmiņa, patiesībā viņi abi esot aģenti un pildot starprealitāšu misijas organizācijā, kas apkaro destruktīvo spēku invāziju. Meitene uztver šos stāstiņus kā oriģinālu savaldzināšanas pieeju, jo nevar pat iedomāties, cik drīz sašūposies ierastā realitāte, atklājot tajā apslēptās šausmas – šausmas, ar kurām saskaroties, no apziņas trauslās čaulas var izšķilties ārprāts.

Romānā ir daudz fantastisku elementu, bet tie nenosaka darba kopējo intonāciju – autors drīzāk spēlējas ar dažādu žanru elementiem, brīvi kombinēdams tos ārpus ierastās formulu struktūras. Trillera cienīgajā sižetā autors vadā lasītāju starp reālām un sirreālām pasaulēm, vēstījumu piebārstīdams ar erudītām kultūratsaucēm un filozofiskām pārdomām, tomēr stāstījums ne mirkli nepalēnina tempu un nekļūst par autora personīgo uzskatu izklāstu. Grāmatas redaktore rakstniece Ieva Melgalve pielīdzina romānu “aizrautīgai sarunai ar gudru, asprātīgu, neparasti un bieži vien tīši „nepareizi” domājošu cilvēku” – sarunai, kas “atmodinot zemapziņā mītošās tīri dzīvnieciskās šausmas – un arī vispārcilvēcisku vēlmi atrast transcendentālu nozīmi savai eksistencei”. Savukārt rakstniece Inga Gaile atzīst, ka “”Visuma vērpēji” paplašina latviešu kultūras telpu ar stāstu par jaunas sievietes iniciāciju – atdalīšanos no vecākiem.”

Tāpat kā Bērziņa gleznas, arī grāmata ir apzināta provokācija – svaigs skatījums uz, autoraprāt, patieso dzīvības uzbūvi un cilvēku pasauli pārvaldošajām struktūrām, ko viņš nodēvējis par Visuma Vērpējiem. Un šeit varbūt der uzmanīties, jo, kā par Artūru reiz izteicies Pēteris Bankovskis: “Sargieties – tas var nonākt smadzenēs!”

Pieejama arī e-grāmata.