Jānis Lejiņš (1954) ir viens no ievērojamākajiem vēsturisko romānu autoriem mūsdienu latviešu literatūrā. Viņa iepriekšējie darbi – triloģija “Zīmogs sarkanā vaskā” un romāns “Kamera obskura” – guvuši gan plašu lasītāju atsaucību, gan vairākas literāras balvas.

Arī rakstnieka jaunākajā romānā “Vīrieša sirds” ir Vēsture, bet šī kaprīzā dāma nav grāmatas galvenā persona. Pamatstāsts ir par armijas instruktoru Ludi Šteinbergu, kurš 1939. gada pavasarī ierodas kādas mazpilsētas ģimnāzijā, lai mācītu zēnus kļūt par īstiem vīriešiem. Viņš pats, protams, labi zina, kā tas darāms, un sparīgi ķeras pie darba. Bet tad notiek kaut kas dīvains, un pareizākajam no pareizajiem vīriešiem nojūk visi orientieri. Viņa rūpīgi koptajā mazajā vecpuiša pasaulītē ienāk Viņa...

Taču lielās pasaules dzirnas ir sākušas savu baiso gaitu un ir gatavas samalt ikvienu, kurš nokļūst starp akmeņiem. Daži sižeta pavedieni aizvijas vēl tālākā pagātnē, citi iestīdz nākotnē. Un izrādās, ka itin viss šajā brīnumainajā pasaulē ir nesaraujami vienots un daži sīki graudiņi nav pa spēkam pat smagajiem dzirnakmeņiem.