Šajā spožajā un oriģinālajā darbā itāļu filosofs un renesanses pētnieks Nučo Ordine pievērš mūsu uzmanību nelietderīgā lietderīgumam un lietderīgā nelietderīgumam. Izmantojot diženu filosofu citātus un izcilu rakstnieku pārdomas, autors uzskatāmi parāda, kā apsēstība ar lietderīguma kultu un peļņu noplicina garu un apdraud ne tikai skolas un universitātes, mākslu un radošumu, bet arī būtiskākās cilvēces pamatvērtības – cilvēcisko pašcieņu, mīlestību un patiesību. Viņa manifestu iedvesmojusi ietekmīgā ASV un Kanādas izglītības un medicīnas sistēmu reformatora Abrahama Fleksnera aizraujošā eseja, kas atgādina, ka nelietderīgā lietderīgumu mums māca arī eksaktās zinātnes un ka nesavtīgais un šķietami nelietderīgais ir teju vienīgās homo sapiens iespējas padarīt cilvēci cilvēcīgāku. Nučo Ordines manifests un Fleksnera eseja noteikti sniegs vērtīgu vielu pārdomām Latvijas lasītājiem.

 

Pēdējos gados sevišķi saasinājusies cīņa par kultūras un tās institūciju izdzīvošanas iespējām, un, cīnoties par finansējumu, visdažādāko kultūras jomu pārstāvji atkal un atkal ir spiesti varas pārstāvjiem un valsts budžeta naudas dalītājiem skaidrot, kāpēc darbs kultūras jomā nav tukšs un bezjēdzīgs un kāpēc radošo profesiju ļaudis ir uzskatāmi nevis par liekēžiem un parazītiem uz sabiedrības miesas, bet gan par galvenajiem domu un gara dzīves kustinātājiem, no kuriem labums tiek ikvienam sabiedrības loceklim. Nav taisnība, ka lietderīgs ir tikai tas, kas nes peļņu. Merkantilajās demokrātijās pastāv zināšanas, kuras tiek uzskatītas par "nelietderīgām", tomēr atklājas kā pārsteidzoši lietderīgas.

 

 

Nučo Ordine (Nuccio Ordine, 1958) ir literatūrzinātnieks un filosofs, Kalabrijas Universitātes profesors, viens no pasaules ievērojamākajiem renesanses literatūras speciālistiem, kurš regulāri lasa lekcijas ietekmīgākajās Francijas, Anglijas un ASV universitātēs, saņēmis visdažādākās prēmijas un goda titulus (ieskaitot Francijas Goda leģiona ordeni), viņa grāmatas ir tulkotas gandrīz divdesmit valodās.

 

‘’Šīs grāmatas nosaukumā Nelietderīgā lietderīgums ietvertais oksimorons ir pelnījis paskaidrojumu. Paradoksālais lietderīgums, par kuru runāšu, nav tas pats, kura vārdā humanitārās zinības un, plašāk raugoties, arī visas zinības, kas nenes peļņu, tiek uzskatītas par nelietderīgām. Lietojot šo vārdu krietni vispārīgākā un universālākā nozīmē, esmu vēlējies savu pārdomu centrā likt ideju par lietderīgumu, kas piemīt tām zinībām, kuru būtiskā vērtība ir pilnīgi brīva no jebkādiem utilitāriem mērķiem. Pastāv pašmērķīgas zinības, kas – tieši pateicoties savai dāsnajai, nesavtīgajai dabai, kurai svešas jebkādas praktiskas vai komerciālas saistības, – var spēlēt būtiski svarīgu lomu gara izkopšanā un cilvēces pilsoniskajā un kulturālajā izaugsmē. Šādā kontekstā par lietderīgu es uzskatu visu, kas mums palīdz kļūt labākiem.’’ Nučo Ordine

 

No itāļu valodas tulkojusi Dace Meiere