Ja izrādītos, ka pasaule ir postošas un neārstējamas sērgas varā, tuvākās pilsētas slēgtas karantīnas dēļ, un šķiet, viss kļūst tikai sliktāk, – ko jūs darītu? Kā mēģinātu glābties? Ko (un kuru?) ņemtu līdzi? Mūsdienu krievu rakstniece Jana Vagnere romānā “Vongezers” ir izcili apspēlējusi šo situāciju, raugoties no vidusmēra pilsētnieka skatpunkta.

 

Grāmatas galvenā varone Anna kopā ar vīru un dēlu dzīvo privātmājā kādā no Piemaskavas ciematiem. Ziņām par jauno slimību, pret kuru nav zāļu, viņa pat īsti nepievērš uzmanību. Sākumā arī fakts, ka epidēmijas dēļ vairs nav jābrauc uz Maskavu, uz darbu, ģimeni tīri vai iepriecina, viņi izbauda neplānotās brīvdienas. Bet tad pārtrūkst telefona sakari, apklust televīzija un radio, un drīz vien mierīgajā ciematiņā ierodas arī nelūgti viesi. Kaut kas ir jādara – un Annas ģimene kopā ar vīratēvu un tuvākajiem kaimiņiem nolemj doties uz drošāku vietu, kur varēs paslēpties un sagaidīt, lai pasaule ieiet atpakaļ sliedēs. Ātri tiek vākti krājumi, meklētas izdzīvošanai nepieciešamās lietas, tikpat zibenīgi tiek risināts jautājums par to, kuri cilvēki vēl ir jāglābj un jāņem līdzi.

Drīz vien bariņš ne pārāk labi pazīstamu pieaugušo, to skaitā arī Annas vīra pirmā sieva, un trīs dažādu vecumu bērni ir gatavi doties ceļā. Braucēju mērķis ir Vongezers, viens no daudzajiem Karēlijas ezeriem. Tas atrodas nomaļā vietā, patālu no ceļa, un ezera vidū ir sala, uz kuras slienas neliela omulīga mājiņa. Annas vīrs un vīratēvs tur ir medījuši un zvejojuši, un labi zina, ka tur varētu palikt arī ilgāku laiku. Vongezers nav nemaz tik tālu, jābrauc vien kāds tūkstotis kilometru – bet daļa ceļu ir slēgti, apkārt plosās neārstējamā sērga, ceļi ir pārpilni ar bēgļiem, marodieriem, armijas cilvēkiem. Lasītājs kopā ar šo dīvaino kompāniju dodas ceļā un ik pa brīdim sastopas ar dažādām briesmām – gan tām, kas ceļotājus apdraud no ārpuses, gan iekšējām nesaskaņām, kas šajā situācijā ir neizbēgamas.

 

Kas īsti ir “Vongezers” – dinamisks road-story, padrūma distopija vai vienkārši ļoti reālistisks sociālpsiholoģisks piedzīvojumu romāns? Visdrīzāk, to var raksturot kā gaumīgu visa iepriekš minētā kombināciju, un īpaši grāmata izceļas ar to, ka lasītājs, vienlaikus pukodamies uz galveno varoni un viņas līdzgaitniekiem, nespēj atrauties no teksta līdz pat beidzamajai lappusei. “Janas Vagneres grāmata izlasāma tai pašā ātrumā, kādā viņas varoņi bēg no nāves.” (labirint.ru)

 

Romānu “Vongezers” Jana Vagnere iesāka rakstīt savā blogā tolaik, kad pasaule uzzināja par tā saukto H1N1 jeb cūku gripu. Lasītāju sajūsma ātri vien nodrošināja grāmatai arī izdevēju – ne vien Krievijā, bet arī daudzās citās valstīs; tas tulkots jau vairāk nekā 12 valodās un ieguvis vairākas literārās balvas. Francijā “Vongezers” kļuva par bestselleru uzreiz pēc iznākšanas, grāmata izdota arī Igaunijā, Lietuvā un Zviedrijā.

Pieejama arī e-grāmata.

 

No krievu valodas tulkojusi Māra Poļakova.