Prozists un dzejnieks Roalds Dobrovensks 2016. gadā nosvinēja 80 gadu jubileju. Šim notikumam par godu apgāds “Lasītava” izdevis viņa romānu “Reiz dzīvoja bruņinieks nabags… Grāmata par Musorgski”, ko latviešu valodā tulkojusi Dina Nātiņa.

 

Dobrovenska romāns “Rainis un viņa brāļi” daudzu uzskatā ir līdz šim izcilākā grāmata, kas par Raini sarakstīta. Taču pirms tam, kad Dobrovenskis 11 gadus nodarbojās ar Raiņa izpēti, viņš tikpat ilgu laika posmu bija veltījis krievu komponistu Borodina un Musorgska dzīvei un daiļradei. Šā darba augļi bija biogrāfiskie romāni “Alķīmiķis” (par Borodinu, 1984; latviski 1987) un “Reiz dzīvoja bruņinieks nabags…” (par Musorgski, 1986; pirmpublicējums latviski 2016. gadā).

Roalds Dobrovenskis saņēmis Latvijas Republikas Ministru kabineta balvu (2000) par romānu “Rainis un viņa brāļi” un Literatūras Gada balvu par mūža ieguldījumu (2005). Viņš ir viens no visu laiku spožākajiem latviešu dzejas atdzejotājiem. Tulkojis krievu valodā Raiņa, A. Čaka, O. Vācieša, I. Ziedoņa, V. Ļūdēna, I. Auziņa, M. Čaklā, U. Leinerta, K. Elsberga, M. Zālītes, S. Kalnietes, J. Joņeva u. c. latviešu rakstnieku darbus.

Grāmata nāk klajā ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Rīgas domes atbalstu. Grāmatas māksliniece Estere Rožkalne.

 

 “Aizraujošs vēstījums par grāmatas galvenā varoņa un viņa līdzbiedru — atbalstītāju un pretinieku — sarežģītajām attiecībām ar visām to komiskajām, dramatiskajām un traģiskajām peripetijām. Par to, ka ģēnija ceļš mākslā nepavisam nav rozēm kaisīts. Par to, kā ļaunais liktenis iejaucas cilvēka dzīvē un spēlējas ar to pēc sava prāta. Uz bagātīga faktu materiāla balstīts stāsts, kas liks jums līdzi just, smieties un raudāt,” grāmatu raksturo tulkotāja Dina Nātiņa.

 

Savukārt mūzikas apskatnieks Orests Silabriedis raksta: “Modesta Musorgska radošā personība ir absolūti pārlaicīga. Viņš ir viens no visspilgtākajiem un tīrradnīgākajiem mūzikas ģēnijiem, kādi jelkad bijuši Eiropas mūzikas vēsturē, un viņa devums nozīmīguma ziņā pielīdzināms Monteverdi, Baha, Mocarta, Bēthovena, Šūmaņa, Janāčeka, Šēnberga, Vēberna, Keidža un citu neikdienišķo meistaru radošajam mantojumam.

 

Vēsturiski-dokumentālā proza ir Dobrovenska stihija un lielā prasme, un tādas nav nevienam citam. Rakstnieks atklājis Musorgska personību ar vērienu, simpātijām un saprašanu.

 

Romāns “Reiz dzīvoja bruņinieks nabags...” gan neprofesionāliem mūzikas cienītājiem, gan profesionāļiem palīdz skaidrāk apjēgt un dziļāk izjust šī traģiskā un neiedomājami talantīgā vīra mūžu un nošrakstu.”