Literāri tematiska izstāde
“RAKSTNIECEI, LITERATŪRZINĀTNIECEI INGRĪDAI SOKOLOVAI – 95” 
(10.08.1923 – 27.10. 2012)
Ingrīda Sokolova ir ļoti pretrunīga personība. Rakstnieces dzīvesstāsts ir gana interesants, jo sākotnēji viņa rakstījusi apskatus un recenzijas tieši par Padomju Savienībā ieredzētiem latviešu rakstniekiem – Žani Grīvu un Vili Lāci. Padomju gados daudzi rakstnieki bija režīma kalpi. Taču jāatzīmē, ka grāmata par Viļa Lāča dzīvi tapusi arī 2008. gadā. Par spīti savai sievišķībai, viņa rakstījusi arī par II Pasaules Kara laiku. Padomju periodā bijusi Lielā Tēvijas kara veterāne. Tā kā vasarās viņa bijusi rakstnieka Valda Rūmnieka kaimiņiene, viņš zina teikt, ka Sokolovai “vesela atvilktne bijusi pilna ar dažādām sūdzībām”, no kurām daža laba sūtīta Leonīdam Brežņevam. Taču, vienlaikus viņa ir arī filoloģijas zinātņu doktore un publiciste.
Ingrīda Sokolova bijusi arī jūtu pilns cilvēks. Latvijai atgūstot brīvību, Sokolova pievēršas Zentas Mauriņas dzīvei un daiļradei. Rakstnieces emocijām un paveiktajam. Tāpat tapusi grāmata par Z. Mauriņas dzīvesbiedru Konstantīnu Raudivi. Bet kāda grāmata veltīta savam vienaudzim Miervaldim Birzem. Tiešsaistes dzīlēs mīt arī raksts par operdziedātāju Jāni Zāberu. Sokolovas daudzpusība visvairāk laikam atainojas viņas darbā “Septiņas šķautnes”.
Piedāvājam ieskatīties šīs dažādās un neviennozīmīgās personības darbos, pašiem atcerēties un izvērtēt viņas dzīvi un veikumu latviešu kultūrvēsturē.