Elzu Radziņu arvien uzskata par sava laika skatuves karalieni. Par pirmajām skatuves gaitām uzskatāma dalība Jelgavas teātra korī un Jelgavas teātra studijā.  Pirmo lomu Elza atveidojusi jau pamatskolā, likumsakarīgi vai nejauši spēlējot princesi. Kopš pirmajiem dzīves soļiem uz skatuves, nospēlētas daudzas lomas kā teātrī, tā kino. Bibliotēkas sagatavotajā materiālā uzzināsiet par šai skatuves dīvai veltīto izstādi.
Par Elzu Radziņu un viņas skatuves darbiem allaž interesējušies kritiķi, piemēram, Lilija Dzene un Viktors Hausmanis. Radziņa aktīvi piedalījusies ne tikai teātra, bet arī sabiedriskajā dzīvē. Viņa nekad nav noliegusi savu atpazīstamību un allaž - izbaudījusi savas popularitātes augļus. Savulaik strādājusi arī Valmierā, taču par savu darba mājvietu ilgus gadus saukusi tagadējo Latvijas Nacionālo teātri (tolaik - LPSR Valsts akadēmiskais drāmas teātris). Aktrise vairakkārt bijusi Tomuļu māte R.Blaumaņa „Skroderdienās Silmačos”. Spēlējusi arī tādās zināmās izrādēs kā „Lilioms”, „Mērnieku laiki”, „Paši pūta, paši dega” un citās. Starp zināmākajām kino lomam - ”Hamlets”, „Velna kalpi”, „Pūt vējiņi!”. Elza Radziņa ļoti mīlējusi dzeju un uzstājusies ar Rabindranata Tagores, Omāra Haijama un Ārijas Elksnes dzejas lasījumiem. Taču vien no populārākajām viņas lomām bijusi monoizrādē „Pilnos auļos”, kurā parādās paralēles ar pašas aktrises pieredzi, kā savulaik žurnālā „Leģendas”” rakstīts – „Mēs pazīstam Radziņu, aiz viņas stāv viņas dzīve.”