Lietus piepildīta un vēsa 5.oktobra pēcpusdiena Olaines Bibliotēkā pulcēja dzejas zinātājus, interesentus, lai pasākumā "Dzejas ekspresis" tiktos ar jauno latviešu dzejnieci Ingu Pizāni, dzejoļu krājuma "Tu neesi sniegs" autori. Lirisks vieglums mijās ar pārdomu raisošām atziņām, dzejnieces izstarotu entuziasmu par dzeju un tikšanos ar olainiešiem.

Inga ieskicēja savu pārliecību par vērtībām: "Šajā tehnoloģiju laikmetā klātbūtne un klātesamība ir viena no skaistākajām un patiesākajām vērtībām. Grāmatas, tāpat kā dzeja, viss, kam vajag cilvēka uzmanību, skatienu, pieskārienu, ir ļoti, ļoti vērtīgs un nav vairs tik pašsaprotams kā varbūt kādreiz."


Jaunā dzejniece lasīja jau publicētus dzejoļus par rudeni un ziemas tuvošanos, kā arī līdz šim nepublicētus un pavisam jaunus dzejoļus, tostarp jaunākais no tiem bija sarakstīts 29.septembrī.

Rudeņos krist

nozīmē

iekrist

sevī

vēl dziļāk

ar visu spēku

atsisties

pret

tevi.

         Inga Pizāne

Dzejniece komentēja un stāstīja par dzejoļu tapšanu un tēmām, savām dzejas gaitām, ceļu līdz lasītājiem un viņu sirdīm – grāmatai, kas "..ir tikai viena pietura" dzejas ceļā. Inga šo ceļu iet aptuveni 15 gadus un saka, ka "..joprojām tā ir mīlestība mūža garumā". Dzejniece atzīstas: "Ļoti daudzi mani dzejoļi sākas ar "mēs". No vienas puses man nepatīk vispārināt, bet no otras puses es jau cilvēkus redzu caur sevi un arī sevi caur cilvēkiem, tāpēc es bieži saku "mēs"."

 

Pasākuma otrajā daļā Inga atbildēja uz klātesošo jautājumiem, kas bija saistīti ar dzeju, grāmatu lasīšanu, jauna dzejnieka ceļu pa soļiem līdz pirmajam dzejoļu krājumam. Izskanēja jautājumi, ar kuru palīdzību pasākuma dalībnieki centās atklāt noslēpumu "dzejnieks" – kas un kāds tas ir, kādas iezīmes raksturīgas, kas rosina kļūt par dzejnieku. Uz jautājumu, vai par dzejnieku piedzimst vai kļūst, pati dzejniece atbildēja, ka, viņasprāt, par dzejnieku piedzimst, bet ne vienmēr uzreiz to apzinās. Savukārt īsa dzejnieka definīcija būtu: "..vērot sevi un pasauli caur rakstīto vārdu", piebilstot, ka 50% no dzejnieka veido grāmatu, dzejas lasīšana.

Viens no pirmajiem latviešu dzejniekiem, kas Ingu iedvesmoja, ir Klāvs Elsbergs, turklāt vairākkārt jaunā dzejniece pieminēja arī divus savus dzejas skolotājus – Ronaldu Briedi un Jāni Rokpelni. Viņas iedvesma dzejoļiem ir attiecības – attiecības ar cilvēkiem, sevi; turklāt dzejniece nereti saskata līdzības starp attiecībām un gadalaikiem.

 

Šobrīd Inga raksta arī prozu, dziesmu tekstus, piebilstot, ka "dzeja ir pāri visam. Kad es sāku rakstīt dzejoli, es pati nezinu, ar ko tas beigsies. Man pašai tas ir pārsteigums."

 

..man bērnībā ļoti patika uzlīmes.

Es tās krāju un krāju,

Man bija žēl tās līmēt.

Tagad tieši tāpat ir ar dzīvi –

Man tā ir, es to krāju,

Bet man ir žēl to dzīvot.

                     Inga Pizāne

 

Vaicāta par pašas lasīto un citiem ieteicamo no jaunākajiem latviešu rakstnieku un dzejnieku darbiem, dzejniece min Ingas Gailes romānu "Stikli", Andras Neiburgas stātus, Ievas Rupenheites dzejoļu krājumu "Nepāriet".


Pēcpusdienai sākot krēslot un pasākumam noslēdzoties, Inga Pizāne atstāja vēstījumu Olaines Bibliotēkai un tās apmeklētājiem, lietotājiem: "Vienmēr būt ceļā uz pavasari sevī!"

 

— — — — — — — — —


Atskats uz pasākumu fotogrāfijās skatāms galerijā.


Plašāka informācija par jaunās latviešu dzejnieces Inga Pizānes literārajām gaitām atrodama viņas emuārā un Satori interneta žurnālā.

Ziņu sagatavoja:

Olaines Bibliotēka

Tagi: Dzeja, Dzejas dienas, Inga Pizāne, Dzejas ekspresis