Sestdien, 30. jūnijā, plkst. 11.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā (-1. stāvā) pirmo reizi vienkopus tiksies vairāk nekā 70 Latvijas dzimtu pārstāvji, kuriem ir savi ģerboņi.

Kopš 2005. gada, kad Latvijas Republikas Saeima pieņēma Ģerboņu likumu, nosakot, ka līdzās pašvaldību ģerboņiem var tikt apstiprināti arī fizisku personu ģerboņi, interese par savu dzimtu ģerboņu veidošanu ir būtiski palielinājusies. Savus ģerboņus ir reģistrējuši Vaira Vīķe Freiberga, Justs Karlsons, Māris Gailis, Klāvs Radziņš, Valdis Garoza, Ivars Jakovels, Valters Kronbergs, Uldis Pumpurs, Stradiņu, Bīriņu, Grēviņu dzimtas u.c. 


Kultūras ministrijas un “Baltic International Bank” sadarbībā top unikāls izdevums “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā”. Pasākuma laikā dzimtas ģērboņu īpašnieki, grāmatas veidotāji un zinātniskie konsultanti V. Vīķe Freiberga, mākslinieks Laimonis Šēnbergs, vēstures zinātņu doktors Armands Vijups, filozofijas zinātņu doktore Daina Teters un atbalstītāji iepazīstinās ar ieceres saturu un vizualizāciju.


Grāmata iecerēta kā divdaļīgs izdevums. Pirmo daļu “Dzimtu ģerboņi” ievadīs Imanta Lancmaņa ieskats dzimtu ģerboņu vēsturē Latvijas teritorijā no senākiem laikiem līdz mūsdienām. Pirmās grāmatas centrālajā daļā ietverti Valsts heraldikas komisijas apstiprināto dzimtas ģerboņu heraldiskie apraksti latviešu un angļu valodās. (Dr.hist. A. Vijups). Šajā grāmatas daļā tiks ietverti arī ģerboņu krāsaini attēli, kā arī īsa heraldisko terminu vārdnīca, kas sniegs dzimtu ģerboņos biežāk lietoto vizuālo sastāvdaļu skaidrojumus.


Grāmatas otro daļu “Dzimta un ģerbonis” ievadīs Dr.phil. D. Teters teksts par dzimtu ģerboņu skatījumu no zīmju, simbolu jeb semiotikas konteksta. Centrālā daļa tiks atvēlēta pašu dzimtu ģerboņu īpašnieku fotoportretiem un  stāstījumiem par ģerboņa tapšanas motīviem un kodolīgu vēstījumu par savu dzimtu.


Lai veicinātu grāmatas pieejamību plašai sabiedrībai, tā tiks dāvināta bibliotēkām Latvijā un ārvalstīs.


Ģerboņi kā dzimtas identitātes simbols Rietumeiropā un Latvijas teritorijā tika izmantoti jau 12. gadsimtā. Viduslaikos iedibinātās heraldikas tradīcijas un ģerboņu lietošanas prakse ir attīstījusies gadsimtiem ilgi. 

 

 
Papildu informācija:

Augusts Zilberts

Sabiedrisko attiecību vadītājs

Latvijas Nacionālā bibliotēka

E-pasts: augusts.zilberts@lnb.lv

Tel.: +371 26472501