Jau pavisam drīz gaidāma Mārtiņdiena, kad beidzas veļu laiks, kas bija aizsācies Miķeļos. Līdz ar Mārtiņiem sākas maskošanās jeb masku gājienu laiks, simbolizējot klusā veļu laika beigas un jaunās dzīves sākumu.

Budēļos ejot, cilvēki ar pārģērbšanos attēlo dažādus zīmīgus cilvēkus, dzīvniekus, meža zvērus vai lietas. Budēļu vidū parasti redzama garā sieva, mazais vīriņš, kaza, dzērve, vilks, lācis, dzirnas, labības statiņš un citi. Budēļi uzskatīti par svētības nesējiem un viņi katrā sētā ieradās ar jautriem priekšnesumiem, dejām, rotaļām un dziesmām, par ko saņēma no saimnieces cienastu.

Interesanti, ka Mārtiņus to tradicionālajā izpratnē svin ne vien latvieši, bet arī citas pasaules tautas, piemēram, Vācijā Mārtiņdiena tiek dēvēta par Martinstag, Anglijā par Martinmas, Zviedrijā par Mårtensafton, Dānijā par Mortensdag, Somijā par Martinpäivä, bet Igaunijā par Mardipäev. Kopš viduslaikiem Mārtiņdienas svinēšana ir saistīta ar zirgu kultu un bruņniecību, tāpēc arī tās tradīcijas ir saistītas ar šiem motīviem.

Lai sagatavotos budēļos iešanai, 3.novembrī Baložu bibliotēkā  UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas tīkla „Stāstu bibliotēkas” ietvaros pulcējās lielāki un mazāki bērni, lai kopā radītu skaistas un krāsainas sejas maskas. Pasākuma mērķis ir saglabāt tradīcijas un popularizēt tās jaunajai paaudzei.

Tā nu jautri čalojot tapa gan lācis, gan zaķi, gan kaķi, kazas, gaiļi. Bērni uzzināja arī par Mārtiņdienas tradīcijām, solīja vērot dabu un skatīties, vai piepildīsies tautas ticējumi par laikapstākļiem. Dažiem Mārtiņbērniem čigāniete arī "pazīlēja" pēc rokas.

Neizpalika arī masku gājiens. Šoreiz negājām nekur tālu-tepat pa bibliotēkas nodaļām, bet katrā mūs sagaidīja čakla saimniece ar vārītiem zirņiem, kaltētiem āboliem un citiem našķiem.

Sanākušie Mārtiņbērni labprāt minēja dažādas mīklas.

Tā nu mums gāja. Bērni ir gatavi Mārtiņdienai gan dziedāt, gan dejot.

Foto no pasākuma šeit

Uz tikšanos citos pasākumos!